šŸ˜¶ā€šŸŒ«ļø Migla galvā

2 min lasījums
2022. gada 20. oktobris

Rudenī migla ir ierasta parādība. Bet ko iesākt, ja migla parādījusies arī galvā? Par ko tā var liecināt un kā to izgaiņāt?

Rudenī migla ir ierasta parādība. Bet ko iesākt, ja migla parādījusies arī galvā? Par ko tā var liecināt un kā to izgaiņāt?

Kas ir ā€œmigla galvÄā€?

Tā nav diagnoze, bet gan apzÄ«mējums, ko izmantojam, lai raksturotu sajÅ«tu, kad uztvere, prāta darbÄ«ba Ŕķiet lēnāka, trÅ«kst skaidrÄ«bas. Å Ä«s sajÅ«tas var gan pastāvēt paÅ”as par sevi, gan bÅ«t simptoms citiem veselÄ«bas traucējumiem, un tās raksturo grÅ«tÄ«bas:

  1. Koncentrēties uz noteiktu domu vai uzdevumu
  2. Atminēties
  3. Sadalīt uzmanību
  4. Izsekot sarunām
  5. BÅ«t modram, pievērst uzmanÄ«bu apkārt notiekoÅ”ajam
  6. Galvassāpes
  7. Mentāls nogurums, izsīkums.

No kā rodas ā€œmigla galvÄā€

Å Ä«s nepatÄ«kamās sajÅ«tas var izraisÄ«t vairāki faktori un veselÄ«bas traucējumi. Nereti tās rada vairāki no uzskaitÄ«tajiem aspektiem kopā, jo tie mēdz pārklāties arÄ« savā starpā. ā€œMigla galvÄā€ tiek saistÄ«ta ar:

Kā atbrÄ«voties no ā€œmiglas galvÄā€?

1. Ievēro optimālu miega režīmu:

miegā smadzenes atbrÄ«vojas no vielmaiņas blakusproduktiem, toksÄ«niem, kas var veicināt ā€œmiglainÄ«buā€. Centies sekot noteiktam miega režīmam un parÅ«pējies, lai ik nakti miegā pavadÄ«tu 7–9 stundas. Guli labi izvēdinātā istabā un pirms miega nelieto elektroniskās ierÄ«ces ar spožiem ekrāniem.

2. Izmēģini arvien jaunas lietas:

nodarbini prātu un trenē to, apgÅ«stot ko jaunu! Noderēs pat nelielas izmaiņas veidā, kā veic ikdieniŔķas darbÄ«bas – pamaini roku, kurā turi zobu birsti, dodies uz mājām pa citu ceļu, lasi neierasta žanra grāmatas. Viss, kas palÄ«dzēs izdalÄ«ties noradrenalÄ«nam un stimulēs smadzenes, nāks par labu.

3. Izvairies no uzmanības dalīŔanas:

patiesÄ«bā uzmanÄ«ba netiek sadalÄ«ta – mēs to ātri pārslēdzam no viena stimula vai uzdevuma uz citu. Tā zÅ«d produktivitāte un enerÄ£ija, mÅ«su prāts nogurst, it seviŔķi, ja katrs no uzdevumiem prasa apzinātÄ«bu, nenotiek automātiski. Lai taupÄ«tu kognitÄ«vos resursus, vienā brÄ«di koncentrējies tikai vienam uzdevumam, lai cik neliels tas Ŕķistu.

4. Piestrādā pie atmiņas uzlaboÅ”anas:

ja gadās, ka atminēŔanās sagādā grÅ«tÄ«bas, pamēģini kādu no paņēmieniem, kas palÄ«dzēs vajadzÄ«go vieglāk atsaukt atmiņā! Atskaņas, saÄ«sinājumus, asociācijas vai atkārtojumus – piemēram, kad iepazÄ«sties ar kādu, atkārto viņa vārdu, lai labāk to atcerētos.

5. Esi sociāli aktīvs:

satiecies ar draugiem, komunicē, piedalies sabiedriskos pasākumos. Sociālā mijiedarbība un atbalsts ir viens no vērtīgākajiem resursiem, kas palīdz uzlabot gan fizisko, gan psihisko veselību.

6. Piedomā pie veselīga dzīvesveida:

bez tā nu nekādi. Nav pārsteigums, ka arÄ« kognitÄ«vajām spējām un veselÄ«bai nāks par labu gan fiziskas aktivitātes, gan atbilstoÅ”s uzturs, savukārt alkohols un narkotikas maina uztveri un negatÄ«vi ietekmē smadzeņu darbÄ«bu.

7. Vērsies pie ārsta: