Ekzēma, medicīniski pazīstama kā dermatīts, ir viena no visbiežāk sastopamajām ādas slimībām, kas ietekmē gan bērnus, gan pieaugušos. Tā ir hroniska iekaisuma slimība, kas var izraisīt niezi, ādas sausumu, apsārtumu un dažreiz pat sāpīgas čūlas vai plaisas. Lai gan ekzēma pati par sevi nav lipīga, tā var radīt ievērojamu fizisku diskomfortu un emocionālu stresu.

Kas ir ekzēma?

Ekzēma ir vispārējs termins, kas attiecas uz dažādiem iekaisuma ādas stāvokļiem. Tā var būt gan akūta, gan hroniska un izpaužas kā niezoši, iekaisuši plankumi, kas var kļūt zvīņaini, plaisāt vai attīstīties pūslīšos. Ekzēmai ir cikliska daba — simptomi mēdz uzliesmot un pēc tam mazināties.

Ekzēmas veidi

Ekzēma iedalās vairākos veidos, katram no tiem ir raksturīgas iezīmes un specifiski cēloņi.

Atopiskā ekzēma

Atopiskā ekzēma ir visbiežāk sastopamā ekzēmas forma, kas bieži sākas bērnībā un ir saistīta ar atopisko triādi — astmu, alerģisko rinītu un atopisko ekzēmu. Tā ir hroniska slimība, kas bieži pavada pacientu visu dzīvi, periodiski uzliesmojot.

Raksturīgās iezīmes:

• Intensīva nieze.
• Sausa, plaisājoša āda.
• Sarkani vai iekaisuši plankumi, kas bieži lokalizējas uz elkoņu locītavām, ceļiem, kakla un sejas.

Kontakta ekzēma

Kontakta ekzēma attīstās, kad āda nonāk tiešā saskarē ar kairinātāju vai alergēnu, izraisot iekaisumu. Tā var būt akūta vai hroniska.

Veidi:

• Kairinātāja izraisīta kontakta ekzēma: rodas saskares ar ķīmiskām vielām, ziepēm vai tīrīšanas līdzekļiem rezultātā.
• Alerģiska kontakta ekzēma: izraisa imūnsistēmas reakcija uz alergēniem, piemēram, niķeli, lateksu vai kosmētikas produktiem.

Simptomi:

• Apsārtums, nieze un pietūkums.
• Pūslīši vai kreveles bojājuma vietā.

Seborejiskā ekzēma

Seborejiskā ekzēma ir hroniska slimība, kas skar tauku dziedzeriem bagātas ādas zonas, piemēram, galvas ādu, seju un krūtis. Tā ir saistīta ar Malassezia sēnītes pārmērīgu augšanu.

Simptomi:

• Taukvielām pārklāti plankumi.
• Dzeltenīgas vai baltas zvīņas.
• Apsārtums un nieze.

Dishidrotiskā ekzēma

Šis ekzēmas veids ietekmē rokas un pēdas, izpaužoties ar maziem, niezošiem pūslīšiem.

Raksturīgās iezīmes:

• Pūslīši, kas pildīti ar šķidrumu.
• Sāpīgas plaisas un zvīņošanās.
• Biežāk sastopama pavasarī un vasarā, kad mitrums un svīšana ir augstāka.

Numulārā ekzēma

Numulārā ekzēma, pazīstama arī kā diskoidā ekzēma, izpaužas kā apaļi, monētas formas plankumi uz ādas.

Simptomi:

• Sarkani vai brūni plankumi.
• Zvīņošanās un nieze.
• Bieži sastopama ziemā vai aukstā klimatā.

Stāzes ekzēma

Stāzes ekzēma attīstās, ja vēnu mazspēja izraisa šķidruma uzkrāšanos kāju apakšdaļās.

Raksturīgās iezīmes:

• Pietūkums ap potītēm.
• Sarkani, niezoši plankumi.
• Hiperpigmentācija un ādas sabiezēšana.

Ekzēmas cēloņi un riska faktori

Ekzēma attīstās dažādu faktoru kombinācijas dēļ, un tās cēloņi var atšķirties atkarībā no slimības veida.

Ģenētiskie faktori

• Ģimenes anamnēzē esoša atopiska ekzēma vai citas atopiskas slimības palielina slimības attīstības risku.
• FLG gēna mutācijas, kas ietekmē ādas barjeras proteīna filagrīna veidošanos, ir nozīmīgs atopiskās ekzēmas cēlonis.

Vides faktori

• Saskare ar alergēniem (ziedputekšņi, putekļu ērcītes, dzīvnieku spalvas) vai kairinātājiem (spēcīgas ziepes, ķimikālijas).
• Klimatiskie apstākļi — auksts, sauss vai mitrs un karsts gaiss var saasināt simptomus.

Mikroorganismi

• Seborejiskās ekzēmas gadījumā Malassezia sēnītes pārmērīga klātbūtne izraisa iekaisumu.
• Atopiskās ekzēmas pacientiem bieži ir pārmērīgs Staphylococcus aureus baktēriju daudzums uz ādas.

Imūnsistēmas hiperreakcija

Ekzēma bieži ir imūnsistēmas disbalansa rezultāts, kas izraisa pārmērīgu reakciju uz alergēniem un kairinātājiem.

Stress un hormonālās izmaiņas

Stress un hormonālās svārstības, piemēram, grūtniecības vai menstruāciju laikā, var izraisīt ekzēmas uzliesmojumus.

Ekzēmas simptomi

Ekzēmas simptomi var atšķirties atkarībā no slimības veida un pacienta individuālajām īpatnībām. Tomēr visbiežāk sastopamie simptomi ir šādi:

Biežākie simptomi:

• Intensīva nieze, kas var pasliktināties naktī.
• Apsārtums un iekaisums.
• Sausa un lobījusies āda.
• Pūslīši, kas var plīst un radīt kreveles.
• Hroniskas slimības gadījumā — ādas sabiezēšana (lichenifikācija) un pigmentācijas izmaiņas.

Cikliski uzliesmojumi un remisijas

Ekzēmai raksturīga cikliska daba — simptomi uzliesmo un pēc tam mazinās. Uzliesmojumus bieži izraisa ārēji vai iekšēji faktori, piemēram, alergēni, stress vai hormonu izmaiņas.

Ekzēmas diagnostika

Ekzēmas diagnosticēšanai parasti pietiek ar klīnisko izmeklēšanu un slimības vēstures analīzi. Tomēr smagākos vai neskaidros gadījumos var būt nepieciešami papildu testi.

Diagnostikas metodes:

1. Klīniskā pārbaude: dermatologs novērtē bojājumu izskatu, lokalizāciju un pacienta slimības vēsturi.
2. Alerģijas testi: ādas prick testi vai specifiskā IgE analīze palīdz noteikt alergēnus.
3. Ādas biopsija: retos gadījumos, lai izslēgtu citas ādas slimības, piemēram, psoriāzi.
4. Mikrobioloģiskie testi: bakterioloģiska analīze, ja ir aizdomas par sekundāru infekciju.

Ekzēmas ārstēšana

Ekzēmas ārstēšana ir daudzpakāpju process, kas ietver simptomu mazināšanu, ādas barjeras atjaunošanu un profilaksi.

Lokālā terapija

• Mitrinoši līdzekļi: emolienti palīdz uzturēt ādas mitrumu un novērst sausumu.
• Kalcineirīna inhibitori: takrolīms un pimekrolīms ir alternatīva steroīdiem, īpaši jutīgās zonās, piemēram, sejā un kaklā.

Sistēmiskā terapija

• Imūnsupresanti: ciklosporīns vai metotreksāts tiek lietoti smagos gadījumos.

Fototerapija

UVB starojums ir īpaši noderīgs smagas ekzēmas gadījumā, jo tas mazina iekaisumu un uzlabo ādas stāvokli.

Sekundāro infekciju ārstēšana

Profilakse un dzīvesveida pielāgojumi

Ekzēmas kontrole ir iespējama ar regulāru ādas kopšanu un profilakses pasākumiem.

Praktiski ieteikumi:

• Mitrināšana: lietojiet emolientus vairākas reizes dienā, īpaši pēc mazgāšanās.
• Izvairīšanās no izraisītājiem: samaziniet saskari ar alergēniem un kairinātājiem.
• Apģērbs: izvēlieties mīkstus, elpojošus audumus, piemēram, kokvilnu.

Psiholoģiskais atbalsts

Hroniska ekzēma var ietekmēt emocionālo veselību. Psihologa vai atbalsta grupas iesaiste var palīdzēt tikt galā ar stresu un trauksmi.

Komplikācijas

Neārstēta ekzēma var radīt nopietnas komplikācijas:

• Infekcijas: skrāpēšana palielina bakteriālu vai vīrusu infekciju risku.
• Psiholoģiskās problēmas: ekzēma var izraisīt trauksmi, depresiju un sociālu izolāciju.
• Hroniskas ādas izmaiņas: ilgstoša iekaisuma rezultātā āda var sabiezēt un zaudēt elastību.

Secinājumi

Ekzēma ir sarežģīta un hroniska slimība, kas prasa ilgtermiņa pārvaldību. Lai gan to nevar pilnībā izārstēt, mūsdienīgas ārstēšanas metodes un profilakses pasākumi var palīdzēt samazināt simptomus un uzlabot dzīves kvalitāti. Sadarbība ar dermatologu un rūpīga ādas kopšana ir galvenie elementi veiksmīgai slimības kontrolei.