Specialitātes: Bērnu pneimonologs, pediatrs, rezidents miega medicīnā.
Absolvējusi LU, RSU.
Stažējusies Londonā GOSH un Bromptonas slimnīcās, Parīzē Necker un Antoin Becler universitātes slimnīcās.
Ārstnieciskie un dzīves pamatprincipi: Daktere strādā saskaņā ar Holistisko pieeju jeb cilvēkā viss ir savstarpēji savienots. Viss ir viens. Slimība rodas, ja kādā no veselībai būtiskām sešām komponentēm (ķermenis-emocijas-prāts) ir radies iztrūkums:
Zināšanas par ķermenis-emocijas-prāts komponentēm,
Harmoniskas domas,
Uztura paradumi / ieradumi
Kustību apjoms / intensitāte,
Kvalitatīvs miegs un
Mierpilna atpūta.
Konsultē:
bieži slimojošus bērnus,
bērnus ar ieilgušu klepu,
bērnus ar hronisku plaušu slimību,
bērnus un sportistus ar elpošanas problēmām slodzes laikā,
par elpošanas problēmām miegā (bērniem). Veic elpošanas atbalsta ierīču (CPAP, BiPAP, NIV) uzraudzību.
Klātienē pieņem bērnus līdz 6 gadu vecumam.
Konsultē latviešu, krievu, angļu, franču valodās.
Pacientus pieņem tikai darba dienās.
Plašāka informācija: ligaberke.com
Kā sagatavoties konsultācijai, lai tā būtu efektīva ar maksimālo pievienoto vērtību.
Vecāki / Aizbildņi, ja iespējams, aicinu veikt veikt klepus video (nofilmēt ķermeņa augšdaļu virs jostas vietas (ja iespējams bez krekliņa) un video veikt klusumā, lai var izvērtēt elpošanu un lai būtu labi dzirdams, kā bērns elpo. Video vietā derēs arī audio ieraksts. Attiecīgi esošos īsos video/audio pirms vizītes aicinu ielikt sistēmā vai uzrādīt klātienē.
Aicinu ielikt sistēmā vai klātienē uzrādīt iepriekš veikto izmeklējumu rezultātus, ārstu slēdzienus.
Pirms vizītes aicinu izzināt / precizēt būtiskas nianses par bērnu: 1. par attīstību kopš grūtniecības un dzimšanas brīža, 2. par slimošanas epizodēm, 3. par lietotajiem medikamentiem, 4. par blakus saslimšanām, 5. par dzīves un veselības pamat-stūrakmeņiem: 6. ēšanas paradumiem (uzkodām starp ēdienreizēm/ pirms miega ēšanu); 7.miegā notiekošo (krākšanu, šņākuļošanu, nemierīgu miegu); 8. ķermenis-prāts harmoniju, psihoemocionalitāti, psihoemocionāliem pārdzīvojumiem, stresiem, attiecībām ar vecākiem, ģimenes psiholoģisko mikroklimatu; kustībām / aktivitātēm ikdienā. 9. citi novērojumi. 10. kā arī svarīgas ir vecāku / aizbildņu domas / sajūtas / iespējamie varianti, kas varētu būt iespējamie cēloņi konkrētajai problēmai.
Vislabākie rezultāti problēmas risināšanai tiek novēroti gadījumos, kad ārste saņem visaptverošu informāciju par bērnu un tad roku rokā ar pacientu / vecākiem / aizbildni var pārrunāt iespējamos cēloņus un rast abpusēji pieņemamus risinājumus.