Ko svarīgi zināt par asinsspiedienu

Sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens

Asinsspiediens ir spiediens, ko asinis izdara uz artēriju sieniņām, un to izsaka milimetros dzīvsudraba staba (mmHg) ar divām vērtībām:

• Sistoliskais asinsspiediens (SAS) – “augšējais” spiediens sirds saraušanās laikā, kad asinis tiek izsviestas artērijās.
• Diastoliskais asinsspiediens (DAS) – “apakšējais” spiediens sirds atslābuma fāzē, kad tā piepildās ar asinīm.

Asinsspiedienu nosaka sirds izsviede, perifēro asinsvadu pretestība, cirkulējošo asiņu tilpums un neirohormonāli mehānismi (simpātiskā nervu sistēma, renīna–angiotensīna–aldosterona sistēma, antidiurētiskais hormons u.c.). Baroreceptori miega artērijās un aortā, kā arī vasomotorais centrs smadzeņu stumbrā nepārtraukti pielāgo asinsspiedienu organisma vajadzībām.

Normālās vērtības un fizioloģiskās svārstības

Pieaugušajiem par optimālu asinsspiedienu uzskata aptuveni 120/80 mmHg vai zemāk, ja nav sūdzību. Vērtības līdz 129/84 mmHg parasti uzskata par normālām, 130–139/85–89 mmHg – par augstu normālu vai paaugstinātu. Arteriālu hipertensiju diagnosticē, ja atkārtotos mērījumos asinsspiediens ir:

• ≥140/90 mmHg ārsta kabinetā,
• ≥135/85 mmHg mājas apstākļos.

Asinsspiediens dabiski svārstās diennakts laikā – tas ir augstāks dienā un zemāks naktī. To ietekmē fiziskā slodze, stress, ķermeņa stāvoklis, uzturs (sāls, kofeīns, alkohols), kā arī apkārtējās vides temperatūra un mitrums. Ziemā asinsspiediens vidēji ir augstāks, vasarā – zemāks, tādēļ daļai pacientu vasarā nepieciešama rūpīgāka kontrole un dažkārt arī terapijas pielāgošana ārsta uzraudzībā.

Kāpēc asinsspiediens vasarā mainās

Karstuma ietekme uz asinsvadiem

Karstums izraisa perifēro vazodilatāciju – ādas un virspusējo asinsvadu paplašināšanos, lai organisms efektīvāk atdotu siltumu. Samazinoties perifērajai pretestībai, daļai cilvēku pazeminās asinsspiediens, īpaši diastoliskais. Organisms cenšas kompensēt šo kritumu, paātrinot sirdsdarbību, kas var radīt sirdsklauves, nogurumu un vājumu.

Gados vecākiem cilvēkiem, pacientiem ar aterosklerozi, sirds mazspēju vai autonomās nervu sistēmas traucējumiem asinsvadu reakcija ir traucēta, tādēļ asinsspiediena regulācija kļūst nestabilāka. Karstuma viļņi var izraisīt gan izteiktu asinsspiediena pazemināšanos, gan svārstības, kas kopā ar dehidratāciju, hemokoncentrāciju un jau esošām sirds-asinsvadu slimībām palielina kardiovaskulāru un trombembolisku komplikāciju risku.

Šķidruma un elektrolītu zudums

Vasarā pastiprināta svīšana izraisa šķidruma un elektrolītu zudumu. Ja netiek uzņemts pietiekams ūdens un sāļi, samazinās cirkulējošo asiņu tilpums (hipovolēmija), kas noved pie asinsspiediena pazemināšanās, īpaši pie straujas piecelšanās (ortostatiskā hipotensija). Tipiski simptomi ir reibonis, tumsa acu priekšā, vājums, sirdsklauves un ģībonis.

Diurētisko līdzekļu lietotājiem, cilvēkiem ar caureju, vemšanu, nieru slimībām vai nepietiekamu šķidruma uzņemšanu dehidratācijas risks ir īpaši augsts. Pārmērīga tikai ūdens dzeršana bez elektrolītu kompensācijas retos gadījumos var izraisīt hiponatriēmiju, īpaši cilvēkiem, kas lieto diurētiskos līdzekļus, ir ar nieru slimībām vai īsā laikā izdzer ļoti lielu ūdens daudzumu. Tas var izpausties ar galvassāpēm, nelabumu, apjukumu, krampjiem.

Dzīvesveida un uzvedības faktori

Vasarā biežāk mainās ikdienas paradumi:

• palielinās fiziskā aktivitāte (darbs dārzā, sports, peldēšana),
• biežāk lieto alkoholu,
• ēd sāļākus un treknākus ēdienus (grils, uzkodas),
• mainās miega režīms,
• notiek ceļošana un laika joslu maiņa.

Fiziska slodze īslaicīgi paaugstina asinsspiedienu, bet ilgtermiņā to var pazemināt, ja slodze ir regulāra un dozēta. Pārmērīga slodze karstumā bez pietiekamas hidratācijas var izraisīt gan hipertensīvas, gan hipotensīvas epizodes.

Alkohols sākotnēji izraisa vazodilatāciju un spiediena pazemināšanos, bet vēlāk – simpātiskās aktivitātes pieaugumu un spiediena paaugstināšanos. Regulārs vai pārmērīgs alkohola patēriņš ir neatkarīgs hroniskas hipertensijas riska faktors. Sāls pārbagāts uzturs veicina šķidruma aizturi un asinsspiediena paaugstināšanos. Strauja temperatūras maiņa (piemēram, ieiešana ļoti aukstā ūdenī pēc ilgstošas uzturēšanās saulē) var izraisīt reflektoras aritmijas, koronāro vazospazmu, pēkšņas asinsspiediena izmaiņas un sinkopes risku.

Riska grupas un biežākie cēloņi

Hroniskas slimības un medikamenti

Vasaras asinsspiediena svārstības biežāk un izteiktāk novēro cilvēkiem ar:

• arteriālo hipertensiju,
• sirds mazspēju,
• koronāro sirds slimību,
• hronisku nieru slimību,
• cukura diabētu (īpaši ar autonomu neiropātiju),
• neiroloģiskām slimībām ar veģetatīvas regulācijas traucējumiem (piemēram, Parkinsona slimība),
• gados vecākiem cilvēkiem.

Īpaša uzmanība jāpievērš dažām zāļu grupām vasarā:

• Diurētiķi – pastiprina šķidruma un elektrolītu zudumu, palielinot dehidratācijas, hiponatriēmijas un hipokaliēmijas risku. Pie reiboņiem, muskuļu krampjiem, sirdsklauvēm, samazināta urīna daudzuma jāsazinās ar ārstu.
• AKE inhibitori un ARB – kombinācijā ar dehidratāciju un nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL) var pasliktināt nieru funkciju. Vasarā ieteicams izvairīties no NPL pašārstēšanās, īpaši pacientiem ar nieru slimībām vai sirds mazspēju.
• Beta blokatori – ierobežo sirdsdarbības frekvences pieaugumu kā kompensācijas mehānismu karstumā, tādēļ vājums un reibonis var būt izteiktāki, jo organisms sliktāk pielāgojas asinsspiediena kritumam.
• Kalcija kanālu blokatori (īpaši dihidropiridīni) – karstumā biežāk var izraisīt perifēro tūsku (kāju, potīšu pietūkumu).
• Nitrāti un citi vazodilatatori – var veicināt asinsspiediena kritumu stāvus stāvoklī un reiboņus.

Pacientiem ar nieru slimībām, sirds mazspēju vai tiem, kas lieto diurētiskos līdzekļus, AKE inhibitorus vai ARB, vasarā biežāk nepieciešama kreatinīna, eGFR, nātrija un kālija kontrole, īpaši, ja parādās vājums, muskuļu krampji, sirdsklauves vai samazināts urīna daudzums.

Vecums, dzimums un hormonālie faktori

Gados vecākiem cilvēkiem samazinās asinsvadu elastība, biežāk sastopama ortostatiskā hipotensija un traucēta baroreceptoru funkcija, tādēļ viņi ir īpaši jutīgi pret karstumu, dehidratāciju un medikamentu iedarbību. Tas palielina kritienu un lūzumu risku.

Sievietēm perimenopauzes un menopauzes periodā palielinās hipertensijas un citu kardiovaskulāru slimību risks. Kombinētā estrogēna/progesterona hormonu aizstājterapija var nedaudz paaugstināt asinsspiedienu un trombožu risku, tādēļ nepieciešama ārsta uzraudzība. Grūtniecēm asinsspiediena kontrole ir īpaši svarīga preeklampsijas un citu komplikāciju riska dēļ jebkurā sezonā.

Jauniem cilvēkiem bez hroniskām slimībām vasaras asinsspiediena svārstības parasti ir vieglāk panesamas, tomēr pie karstuma, nepietiekamas hidratācijas, alkohola lietošanas un straujas piecelšanās iespējamas sinkopes epizodes.

Simptomi un iespējamās komplikācijas

Pazemināta asinsspiediena pazīmes

Vasarā hipotensija bieži saistīta ar dehidratāciju, vazodilatāciju un medikamentu iedarbību. Raksturīgi simptomi:

• reibonis, nestabilitātes sajūta,
• tumsa vai “zvaigznītes” acu priekšā,
• vājums, nogurums,
• auksti sviedri,
• slikta dūša,
• troksnis ausīs,
• ģībonis (sinkope), īpaši pie straujas piecelšanās vai ilgstošas stāvēšanas.

Ortostatiskā hipotensija izpaužas ar asinsspiediena kritumu, mainot pozīciju no guļus uz stāvus, un ir īpaši bīstama gados veciem cilvēkiem kritienu un lūzumu riska dēļ. Ļoti zems asinsspiediens ar simptomiem (piemēram, ap 90/60 mmHg vai zemāk) ir tikpat bīstams kā ļoti augsts.

Paaugstināta asinsspiediena simptomi

Daudziem pacientiem hipertensija ir asimptomātiska, tomēr vasarā pie papildu slodzes, stresa, alkohola vai sāļa uztura lietošanas var parādīties:

• spiedošas vai pulsējošas galvassāpes (biežāk pakauša apvidū),
• troksnis ausīs,
• redzes miglošanās,
• sirdsklauves,
• sejas un kakla apsārtums,
• elpas trūkums pie slodzes.

Pēkšņas, izteiktas asinsspiediena paaugstināšanās epizodes (hipertensīvas krīzes) var izraisīt akūtu sirds mazspēju, insultu vai miokarda infarktu.

Karstuma izsīkums un siltuma dūriens

Pie ilgstošas uzturēšanās karstumā, nepietiekamas šķidruma uzņemšanas un fiziskas slodzes var attīstīties:

• Karstuma izsīkums – izteikts vājums, reibonis, slikta dūša, svīšana, bāla āda, paātrināta sirdsdarbība, asinsspiediena pazemināšanās.
• Siltuma dūriens – ķermeņa temperatūra >40 °C, sausa vai karsta āda, apjukums, krampji, samaņas traucējumi, asinsspiediena kritums. Tas ir dzīvībai bīstams stāvoklis, kas prasa neatliekamu medicīnisku palīdzību.

Dzīvībai bīstamu komplikāciju pazīmes

Steidzami jāmeklē neatliekama medicīniskā palīdzība, ja:

• parādās pēkšņas, spēcīgas krūšu sāpes ar izstarojumu uz kreiso roku, kaklu, žokli vai muguru,
• ir pēkšņs elpas trūkums, nosmakšanas sajūta, lūpu vai nagu zilgana krāsa,
• rodas pēkšņs vājums, nejutīgums vai paralīze vienā ķermeņa pusē,
• parādās pēkšņa runas traucēšana, sejas asimetrija,
• ir pēkšņas, ļoti stipras galvassāpes,
• notiek atkārtoti ģīboņi vai ilgstošs samaņas zudums,
• asinsspiediens atkārtoti pārsniedz ap 180/110 mmHg un to pavada stipras galvassāpes, redzes traucējumi, sāpes krūtīs vai neiroloģiski simptomi.

Šie simptomi var liecināt par insultu, akūtu koronāru sindromu, smagu aritmiju, hipertensīvu krīzi vai siltuma dūrienu.

Praktiski ieteikumi asinsspiediena kontrolei vasarā

Hidratācija, elektrolīti un uzturs

Asinsspiediena stabilizēšanai vasarā būtiski:

• uzņemt pietiekamu šķidruma daudzumu – lielākajai daļai cilvēku ap 1,5–2,5 litriem dienā, pielāgojot individuāli atkarībā no sirds un nieru stāvokļa, svīšanas un slodzes,
• karstās dienās un fiziskas slodzes laikā palielināt ūdens uzņemšanu,
• pie pastiprinātas svīšanas lietot minerālūdeni vai dzērienus ar elektrolītiem (īpaši riska grupās),
• ierobežot pārmērīgu sāls patēriņu hipertensijas gadījumā, bet izvairīties no pilnīgas sāls izslēgšanas pacientiem ar tendenci uz hipotensiju (pēc ārsta norādījuma),
• izvēlēties vieglu, sabalansētu uzturu ar dārzeņiem, augļiem, pilngraudiem un nepiesātinātajiem taukiem.

Jāizvairās no smagām, treknām maltītēm un pārmērīga alkohola, kas destabilizē asinsspiedienu un veicina dehidratāciju. Kofeīna lietošanu ieteicams ierobežot, īpaši karstās dienās un cilvēkiem ar izteiktām asinsspiediena svārstībām.

Medikamentu lietošana un drošība

Antihipertensīvo un citu kardiovaskulāro medikamentu lietošana vasarā jāturpina regulāri. Svarīgi:

• nekoriģēt zāļu devas patstāvīgi, pat ja asinsspiediens šķiet zemāks nekā ziemā,
• regulāri mērīt asinsspiedienu mājās un pierakstīt rezultātus,
• informēt ārstu par atkārtotām hipotensijas vai hipertensijas epizodēm, reiboņiem, ģīboņiem, jaunu tūsku, elpas trūkumu.

Dažkārt ārsts var ieteikt medikamentu devas samazināšanu vai lietošanas laika maiņu (piemēram, diurētiķu agrāku lietošanu dienā), bet tas vienmēr jādara medicīniskā uzraudzībā. Nekontrolēta zāļu devas samazināšana vai pārtraukšana var izraisīt hipertensijas saasinājumu un nopietnas komplikācijas.

Vasarā ieteicams izvairīties no NPL pašārstēšanās, īpaši pacientiem, kas lieto diurētiķus, AKE inhibitorus vai ARB, jo kombinācija ar dehidratāciju var pasliktināt nieru funkciju.

Fiziskā aktivitāte, saule, temperatūras maiņas

Asinsspiediena stabilitātei vasarā ieteicams:

• izvairīties no intensīvas fiziskas slodzes dienas karstākajās stundās (ap 11.00–17.00),
• izvēlēties mērenu slodzi (staigāšana, peldēšana) rīta vai vakara stundās,
• valkāt vieglu, gaisu caurlaidīgu apģērbu un galvassegu,
• ierobežot uzturēšanos tiešos saules staros, īpaši gados veciem un kardiovaskulāriem pacientiem,
• izvairīties no straujām temperatūras maiņām – pēc ilgstošas uzturēšanās saulē ūdenī jāiet pakāpeniski, nevis strauji lecot ļoti aukstā ūdenī,
• samazināt alkohola un kofeīna patēriņu, īpaši karstās dienās.

Ceļojot uz karstiem reģioniem, ieteicams neizlaist zāļu devas, ņemt līdzi asinsspiediena mērītāju, dzert pietiekami daudz ūdens, ilgstošos lidojumos vai braucienos pie paaugstināta trombozes riska apsvērt kompresijas zeķu lietošanu.

Asinsspiediena mērīšana mājās

Mājas asinsspiediena monitorings vasarā ir īpaši nozīmīgs. Ieteicams:

• mērīt asinsspiedienu katru dienu no rīta (pirms zālēm un brokastīm) un vakarā,
• pirms mērījuma 5 minūtes mierīgi pasēdēt, nesmēķēt, nelietot kofeīnu un neveikt fizisku slodzi vismaz 30 minūtes,
• izmantot atbilstoša izmēra manšeti un pareizi novietot roku sirds līmenī,
• 7 dienas pēc kārtas mērīt asinsspiedienu 2 reizes dienā, katrā reizē veicot 2 mērījumus ar 1–2 minūšu intervālu un pierakstot vidējo no abiem.

Svarīga ir ne tikai atsevišķa mērījuma vērtība, bet arī tendence laika gaitā un saistība ar simptomiem. Ja asinsspiediens ir zemāks par ierasto, bet nav sūdzību, ne vienmēr nepieciešama tūlītēja iejaukšanās; nozīmīga ir kopējā pašsajūta un ārsta vērtējums.

Kad jāvēršas pie ārsta

Plānveida konsultācija pie ģimenes ārsta vai kardiologa nepieciešama, ja:

• vairāku dienu vai nedēļu laikā asinsspiediens mājās bieži ir virs ap 140/90 mmHg vai zem ap 100/60 mmHg,
• parādās jauni simptomi – pastāvīgs reibonis, vājums, sirdsklauves, elpas trūkums, kāju tūska,
• ir aizdomas, ka medikamenti vasarā izraisa pārāk zemu asinsspiedienu (bieži reiboņi pie piecelšanās, ģīboņi),
• plānota ceļošana uz karstiem reģioniem un nepieciešams izvērtēt terapiju un profilakses pasākumus.

Savlaicīga profilakse, adekvāta hidratācija, droša medikamentu pielāgošana un regulāra asinsspiediena kontrole palīdz samazināt vasaras karstuma radītos riskus un saglabāt labu pašsajūtu. Īpaša piesardzība nepieciešama gados veciem cilvēkiem, pacientiem ar sirds-asinsvadu un nieru slimībām, cukura diabētu, kā arī tiem, kas lieto diurētiskos vai citus antihipertensīvos medikamentus.