Ievads

Augsts asinsspiediens (arteriālā hipertensija) ir hroniska slimība ar pastāvīgi paaugstinātu spiedienu artērijās. Sirds un asinsvadu sistēma ilgstoši strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, bojājot asinsvadus un orgānus – sirdi, smadzenes, nieres, acis.

Hipertensija ir viens no galvenajiem sirds un asinsvadu slimību, insulta, nieru mazspējas un priekšlaicīgas mirstības riska faktoriem. Tā bieži norit bez simptomiem, un daudzi par diagnozi uzzina tikai tad, kad jau ir attīstījušās komplikācijas.

Raksta mērķis ir saprotami izskaidrot, kas ir augsts asinsspiediens, kādi ir tā simptomi, normas, cēloņi, diagnostika un ārstēšanas principi. Informācija paredzēta cilvēkiem ar hipertensiju, viņu tuviniekiem un ikvienam, kas rūpējas par sirds un asinsvadu veselību.

Kas ir augsts asinsspiediens?

Definīcija un pamatjēdzieni

Asinsspiediens ir spēks, ar kādu asinis spiež uz artēriju sieniņām. To izsaka mmHg un raksta kā divus skaitļus, piemēram, 130/80 mmHg.

• Sistoliskais asinsspiediens – “augšējais” skaitlis, spiediens sirds saraušanās laikā.
• Diastoliskais asinsspiediens – “apakšējais” skaitlis, spiediens sirds atslābšanas fāzē.

Par hipertensiju parasti runā, ja atkārtotos mērījumos dažādās dienās asinsspiediens ir ≥140/90 mmHg.

Asinsspiediena klasifikācija pieaugušajiem

Mērījumi ārsta kabinetā:

• Optimāls: <120 un <80 mmHg
• Normāls: 120–129 un/vai 80–84 mmHg
• Augsts normāls: 130–139 un/vai 85–89 mmHg
• Hipertensija 1. pakāpe: 140–159 un/vai 90–99 mmHg
• Hipertensija 2. pakāpe: 160–179 un/vai 100–109 mmHg
• Hipertensija 3. pakāpe: ≥180 un/vai ≥110 mmHg
• Izolēta sistoliska hipertensija: sistoliskais ≥140 mmHg, diastoliskais <90 mmHg.

Primārā un sekundārā hipertensija

• Primārā (esenstālā) hipertensija – ap 90–95 % gadījumu; nozīme ir ģenētikai, dzīvesveidam un regulācijas traucējumiem.
• Sekundārā hipertensija – paaugstināts asinsspiediens citas slimības vai faktora dēļ, piemēram:
• nieru slimības (hroniska nieru mazspēja, nieru artēriju stenoze u.c.)
• endokrīnās slimības (hipertireoze, Kušinga sindroms, feohromocitoma, primārs hiperaldosteronisms)
• miega apnoja
• noteikti medikamenti (nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, perorālie kontraceptīvie līdzekļi, kortikosteroīdi u.c.)
• alkohola un narkotisko vielu lietošana.

Sekundāras hipertensijas gadījumā būtiska ir pamatcēloņa diagnostika un ārstēšana.

Simptomi

Biežākie simptomi

Daudziem cilvēkiem ar augstu asinsspiedienu nav nekādu sūdzību. Tomēr iespējami:

• spiedošas vai pulsējošas galvassāpes (biežāk pakauša apvidū)
• reiboņi, nestabilitātes sajūta
• troksnis ausīs
• sirdsklauves, “pārsitieni”
• nogurums, samazināta slodzes tolerance
• elpas trūkums pie slodzes
• deguna asiņošana
• trauksme, miega traucējumi.

Šie simptomi ir nespecifiski, tāpēc tos bieži nesaista ar asinsspiedienu.

“Klusais slepkava”

Hipertensiju dēvē par “kluso slepkavu”, jo:

• tā gadiem var noritēt bez simptomiem
• pa to laiku notiek asinsvadu un orgānu bojājums
• pirmais “signāls” var būt miokarda infarkts, insults vai pēkšņa sirds nāve.

Regulāra asinsspiediena kontrole ir būtiska arī cilvēkiem, kas jūtas veseli.

Kad simptomi ir bīstami?

Ļoti augsts asinsspiediens (piemēram, >180/110 mmHg) ar simptomiem var liecināt par hipertensīvu krīzi. Satraucoši simptomi:

• stipras, pēkšņas galvassāpes
• izteikti reiboņi, līdzsvara zudums
• redzes miglošanās, dubultošanās, “melni punkti” acu priekšā
• stipras sāpes vai spiedoša sajūta krūtīs
• elpas trūkums miera stāvoklī
• pēkšņs vājums vai nejutīgums vienā ķermeņa pusē, runas traucējumi, sejas asimetrija
• apziņas traucējumi, apjukums, krampji.

Šādos gadījumos nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Ārsti nošķir:

• hipertensīvu urgenci – ļoti augsts asinsspiediens bez acīmredzama akūta orgānu bojājuma; nepieciešama steidzama, bet kontrolēta spiediena pazemināšana
• hipertensīvu emergency – ļoti augsts spiediens ar akūtu orgānu bojājumu (insults, akūts koronārs sindroms, akūta sirds vai nieru mazspēja, aortas dissekcija u.c.); nepieciešama neatliekama ārstēšana slimnīcā.

Asinsspiedienu šādos stāvokļos nedrīkst pazemināt pārāk strauji bez ārsta uzraudzības.

Asinsspiediena normas un mērķi

Standarta vērtības un vecuma īpatnības

Pieaugušajiem optimāls asinsspiediens ir ap 120/80 mmHg:

• optimāls: <120/80 mmHg
• normāls: 120–129/80–84 mmHg
• augsts normāls: 130–139/85–89 mmHg.

Gados vecākiem cilvēkiem sistoliskais spiediens mēdz būt augstāks artēriju elastības zuduma dēļ. Mērķa vērtības individualizē atkarībā no vecuma, vispārējā stāvokļa un blakusslimībām.

Mērķa asinsspiediena vērtības

Kopīgi principi (mērījumi ārsta kabinetā):

• lielākajai daļai pieaugušo: <140/90 mmHg
• ja ārstēšana tiek labi panesta: tuvāk 130/80 mmHg, bet ne zemāk par ~120 mmHg sistoliski
• cilvēkiem ar cukura diabētu vai hronisku nieru slimību bieži mērķis ir <130/80 mmHg, ja tas tiek labi panests
• ļoti veciem pacientiem (ap 80+ gadiem): bieži pietiek ar <140–150 mmHg sistoliski, ja nav reiboņu vai kritienu.

Konkrēto mērķi nosaka kopā ar ārstu.

Kabineta, mājas un 24 h monitorēšanas robežvērtības

Hipertensijas diagnozei izmanto:

• Ārsta kabinetā: hipertensija, ja vidēji ≥140/90 mmHg
• Mājas mērījumos (HBPM): hipertensija, ja vidēji ≥135/85 mmHg
• 24 h monitorēšanā (ABPM):
• vidējais 24 h spiediens: ≥130/80 mmHg
• vidējais dienas spiediens: ≥135/85 mmHg
• vidējais nakts spiediens: ≥120/70 mmHg.

Diagnozi parasti nebalsta uz vienu paaugstinātu mērījumu (izņemot neatliekamus stāvokļus).

Mērīšanas apstākļu ietekme

Lai iegūtu uzticamus rādījumus:

• jāatpūšas sēdus vismaz 5 minūtes pirms mērījuma
• nemērīt tūlīt pēc slodzes, smēķēšanas, kafijas vai enerģijas dzērienu lietošanas (jāgaida vismaz 30 minūtes)
• roka jānovieto sirds līmenī, jāizmanto atbilstoša izmēra manšete
• jāizvairās no sarunām un kustībām mērījuma laikā
• vēlams veikt vismaz divus mērījumus ar 1–2 minūšu intervālu un pierakstīt vidējo vērtību.

Stress, sāpes, drudzis un daži medikamenti var īslaicīgi paaugstināt asinsspiedienu, tāpēc rezultāti jāvērtē kontekstā.

Cēloņi un riska faktori

Primārās hipertensijas mehānismi

Primārās hipertensijas gadījumā iesaistīti vairāki mehānismi:

• paaugstināta simpātiskās nervu sistēmas aktivitāte
• renīna–angiotensīna–aldosterona sistēmas aktivācija (asinsvadu sašaurināšanās, šķidruma aizture)
• asinsvadu endotēlija disfunkcija
• palielināts perifēro asinsvadu tonuss
• nieru spējas izvadīt nātriju un ūdeni traucējumi.

Šos mehānismus ietekmē ģenētika un ārējie faktori.

Sekundārās hipertensijas izraisītāji

Biežākie sekundārās hipertensijas cēloņi:

• Nieru slimības: hroniska nieru mazspēja, glomerulonefrīti, policistiskas nieres, nieru artēriju stenoze
• Endokrīnās saslimšanas: primārs hiperaldosteronisms, Kušinga sindroms, feohromocitoma, vairogdziedzera slimības
• Miega apnoja: skaļa krākšana, elpas pauzes miegā, dienas miegainība
• Medikamenti un vielas: nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, perorālie kontraceptīvie līdzekļi, kortikosteroīdi, kokaīns, amfetamīni u.c.

Ja hipertensija sākas jaunā vecumā, ir ļoti izteikta vai grūti ārstējama, jāizslēdz sekundāri cēloņi.

Dzīvesveida riska faktori un ģenētika

Svarīgi modificējamie riska faktori:

• liekais svars un aptaukošanās (īpaši vēdera tauki)
• pārmērīgs sāls patēriņš
• zems kālija un šķiedrvielu daudzums uzturā
• mazkustīgs dzīvesveids
• hronisks stress, nepietiekams miegs
• pārmērīga alkohola lietošana
• smēķēšana.

Ja vienam vai abiem vecākiem ir hipertensija, risks saslimt ir augstāks un slimība var parādīties agrāk.

Diagnostika un monitorēšana

Asinsspiediena mērīšana klīnikā un mājās

Ārstniecības iestādē asinsspiedienu mēra:

• pēc īsas atpūtas, sēdus stāvoklī
• pirmajā vizītē uz abām rokām (turpmāk – uz rokas ar augstāku spiedienu)
• dažkārt arī stāvus, lai izvērtētu ortostatiskas hipotensijas risku
• izmantojot kalibrētu, uzticamu aparātu.

Mājās ieteicams lietot automātisku augšdelma mērītāju ar atbilstošu manšeti un regulāri pierakstīt rādījumus.

24 stundu monitorēšana (ABPM) un mājas mērījumi (HBPM)

• ABPM – 24 stundu asinsspiediena monitorēšana ar aparātu, kas periodiski mēra spiedienu dienā un naktī. Tas ļauj:
• izvērtēt diennakts ritmu
• atklāt “balto halātu” hipertensiju (augsts spiediens tikai pie ārsta)
• noteikt “maskētu” hipertensiju (normāls pie ārsta, bet augsts mājās).
• HBPM – regulāri mērījumi mājās, kas palīdz precīzāk novērtēt vidējo spiedienu un sekot ārstēšanas efektivitātei.

Papildu izmeklējumi

Lai izvērtētu cēloņus un orgānu bojājumu, izmanto:

• Asins analīzes: kreatinīns, eGFR, elektrolīti, glikoze, lipīdu profils, pilna asinsaina, nepieciešamības gadījumā – hormoni
• Urīna analīze: olbaltumvielas, eritrocīti, mikroalbuminūrija
• EKG: kreisā kambara hipertrofija, ritma traucējumi
• Ehokardiogrāfija: sirds struktūra un funkcija
• Nieru izmeklējumi: ultrasonogrāfija, doplerogrāfija, reizēm CT/MR angiogrāfija
• Acu dibena izmeklēšana: hipertensīvās retinopātijas pazīmes.

Ārstēšana: dzīvesveids un nefarmakoloģiskas pieejas

Uzturs un diēta

Uzturs ir viens no efektīvākajiem nefarmakoloģiskajiem līdzekļiem:

• DASH diēta:
• daudz dārzeņu, augļu, pilngraudu produktu
• liesi piena produkti, zivis, pākšaugi, rieksti
• maz piesātināto tauku, sarkanās gaļas, cukura un pārstrādātu produktu.
• Sāls ierobežošana:
• ieteicams <5 g sāls dienā (kopā ar “slēpto” sāli produktos)
• samazināt sālītu, kūpinātu, konservētu produktu lietošanu.

Fiziskās aktivitātes un svara samazināšana

Ieteicamas regulāras aerobas aktivitātes:

• vismaz 150 minūtes nedēļā mērenas intensitātes (ātra iešana, nūjošana, riteņbraukšana, peldēšana) vai 75 minūtes intensīvas slodzes
• 2–3 reizes nedēļā spēka vingrinājumi lielajām muskuļu grupām.

Pat 5–10 % ķermeņa masas samazinājums cilvēkiem ar lieko svaru var būtiski pazemināt asinsspiedienu.

Alkohols, smēķēšana, stress un miegs

• Alkohols: ieteicams ierobežot līdz minimumam; cilvēkiem ar grūti kontrolējamu hipertensiju bieži iesaka pilnīgu atteikšanos.
• Smēķēšana: nikotīns izraisa asinsvadu sašaurināšanos un akūti paaugstina spiedienu, kā arī palielina sirds un asinsvadu slimību risku. Smēķēšanas atmešana ir obligāta.
• Stress un miegs:
• relaksācijas tehnikas (elpošanas vingrinājumi, meditācija, joga)
• regulārs miega režīms (7–9 stundas naktī)
• miega apnojas diagnostika un ārstēšana, ja ir krākšana un dienas miegainība.

Zāļu terapija

Galvenās medikamentu grupas

Ja ar dzīvesveida izmaiņām nepietiek, ārsts nozīmē antihipertensīvus medikamentus. Biežākās grupas:

• AKE inhibitori – samazina angiotensīna II veidošanos, paplašina asinsvadus, mazina aldosterona izdalīšanos; piemēroti arī sirds mazspējas un diabētiskas nefropātijas gadījumā.
• ARB (angiotensīna II receptoru blokatori) – bloķē angiotensīna II iedarbību uz receptoriem, līdzīgs efekts kā AKE inhibitoriem, bet mazāks klepus risks.
• Diurētiķi – palielina nātrija un ūdens izdalīšanos ar urīnu, samazina cirkulējošo asiņu tilpumu; tiazīdu un tiazīdiem līdzīgie diurētiķi bieži ir pirmās izvēles līdzekļi.
• Kalcija kanālu blokatori – atslābina asinsvadu gludo muskulatūru, samazina perifēro pretestību; daži ietekmē arī sirdsdarbības frekvenci.
• Beta blokatori – samazina sirdsdarbības frekvenci un kontraktilitāti, kavē renīna izdalīšanos; īpaši noderīgi pēc miokarda infarkta, aritmiju un stenokardijas gadījumā.

Papildu grupas noteiktās situācijās:

• Mineralokortikoīdu receptoru antagonisti (piemēram, spironolaktons, eplerenons) – īpaši svarīgi rezistentas hipertensijas gadījumā
• Alfa blokatori – var lietot kombinācijā, īpaši vīriešiem ar labdabīgu prostatas palielinājumu
• Centrālās darbības līdzekļi (piemēram, klonidīns, moksonidīns) – biežāk kā papildterapija.

Bieži nepieciešama kombinēta terapija ar divām vai vairākām zāļu grupām.

Zāļu izvēle atkarībā no blakusslimībām

Ārsts izvēlas terapiju, ņemot vērā:

• Cukura diabētu – priekšroka AKE inhibitoriem vai ARB nieru aizsardzībai
• Hronisku nieru slimību – AKE inhibitori/ARB ar rūpīgu kreatinīna un kālija kontroli
• Koronāro sirds slimību, pēc infarkta – beta blokatori + AKE inhibitori/ARB
• Sirds mazspēju – AKE inhibitori/ARB, beta blokatori, diurētiķi, minerālkortikoīdu receptoru antagonisti
• Vecāka gadagājuma pacientus – bieži kalcija kanālu blokatori un tiazīdu diurētiķi.

Rezistenta hipertensija

Par rezistentu hipertensiju runā, ja asinsspiediens saglabājas paaugstināts, neskatoties uz vismaz trīs dažādu grupu medikamentiem (tostarp diurētiķi) adekvātās devās un regulārā lietošanā.

Šādos gadījumos:

• jāpārliecinās par zāļu lietošanas režīma ievērošanu
• jāizslēdz sekundāri cēloņi
• bieži pievieno spironolaktonu vai citu minerālkortikoīdu receptoru antagonistu
• atsevišķos gadījumos specializētos centros var apsvērt invazīvas metodes (piemēram, nieru simpātisko denervāciju).

Biežākās blakusparādības un uzraudzība

• AKE inhibitori: sauss klepus, hiperkaliēmija, reti – angioneirotiskā tūska
• ARB: hiperkaliēmija, reibonis, nieru funkcijas pasliktināšanās
• Diurētiķi: elektrolītu traucējumi, urīnskābes līmeņa paaugstināšanās
• Kalcija kanālu blokatori: potīšu tūska, sejas apsārtums, galvassāpes, sirdsklauves
• Beta blokatori: bradikardija, nogurums, aukstas ekstremitātes, iespējama bronhu spazma jutīgiem pacientiem.

Svarīgi:

• regulāri kontrolēt asinsspiedienu un pulsu
• periodiski veikt asins analīzes (kreatinīns, elektrolīti)
• nelietot un nepārtraukt zāles patstāvīgi bez ārsta norādījuma.

Īpaša situācija: hipertensija grūtniecības laikā

Hipertensija grūtniecības laikā ir bieža un potenciāli bīstama gan mātei, gan bērnam. Izšķir:

• Grūtniecības hipertensiju – paaugstināts asinsspiediens, kas parādās pēc 20. grūtniecības nedēļas bez citu orgānu bojājuma pazīmēm
• Preeklampsiju – paaugstināts asinsspiediens kombinācijā ar olbaltumu urīnā un/vai citiem orgānu bojājuma rādītājiem
• Eklampsiju – preeklampsijas komplikāciju ar krampju lēkmēm.

Svarīgi:

• jebkuras aizdomas par paaugstinātu asinsspiedienu grūtniecības laikā ir iemesls nekavējoties konsultēties ar ārstu vai ginekologu
• grūtniecības laikā nedrīkst lietot AKE inhibitorus un ARB, jo tie ir kaitīgi auglim
• drošu medikamentu izvēli un ārstēšanas taktiku nosaka speciālists.

Komplikācijas un ilgtermiņa sekas

Sirds un asinsvadu komplikācijas

Hroniski paaugstināts asinsspiediens:

• izraisa kreisā kambara hipertrofiju, kas var pāriet sirds mazspējā
• veicina aterosklerozes attīstību koronārajās artērijās
• palielina miokarda infarkta un pēkšņas sirds nāves risku
• var izraisīt priekškambaru mirdzēšanu un citas aritmijas.

Smadzeņu, nieru un acu bojājumi

Hipertensija ir viens no galvenajiem:

• išēmiska un hemorāģiska insulta
• pārejošu išēmisku lēkmju (TIA)

riska faktoriem. Ilgstoši paaugstināts asinsspiediens bojā smadzeņu mazos asinsvadus, veicina kognitīvo funkciju pasliktināšanos un gaitas traucējumus gados vecākiem cilvēkiem.

• Nieres: hipertensīvā nefropātija, kas var progresēt līdz hroniskai nieru mazspējai un nepieciešamībai pēc dialīzes
• Acs tīklenes bojājums (hipertensīvā retinopātija): asinsvadu sašaurināšanās, asiņojumi, eksudāti, redzes pasliktināšanās
• Citi orgāni: perifēro artēriju slimība, aortas aneirisma un dissekcija.

Savlaicīga un adekvāta ārstēšana būtiski samazina šo komplikāciju risku.

Profilakse, pašaprūpe un kad vērsties pie ārsta

Profilakse un regulāra skrīninga nozīme

Primārā profilakse ietver:

• veselīgu, sabalansētu uzturu ar zemu sāls un piesātināto tauku saturu
• regulāras fiziskās aktivitātes
• normāla ķermeņa svara uzturēšanu
• smēķēšanas un pārmērīgas alkohola lietošanas novēršanu
• stresa mazināšanu un kvalitatīvu miegu.

Pieaugušajiem ieteicams:

• mērīt asinsspiedienu vismaz reizi gadā, ja tas iepriekš bijis normāls
• biežāk – ja ir riska faktori (ģimenes anamnēze, liekais svars, diabēts, dislipidēmija).

Pašmonitorings un pacientu izglītošana

Svarīgi, lai pacienti:

• lieto validētu automātisko asinsspiediena mērītāju ar atbilstošu manšeti
• veic mērījumus regulāri (piemēram, no rīta un vakarā vairākas dienas pēc kārtas)
• pieraksta rādījumus dienasgrāmatā vai lietotnē
• zina savas individuālās mērķa vērtības
• ir informēti par saviem medikamentiem (nosaukums, deva, lietošanas laiks).

Pacienta līdzestība ārstēšanai ir viens no galvenajiem panākumu faktoriem.

Kad nekavējoties meklēt medicīnisku palīdzību?

Nekavējoties jāvēršas pie ārsta vai jāizsauc neatliekamā palīdzība, ja:

• asinsspiediens atkārtoti ir >180/110 mmHg un
• parādās stipras galvassāpes, redzes traucējumi, reiboņi
• ir sāpes krūtīs, elpas trūkums
• rodas pēkšņs vājums vai nejutīgums vienā ķermeņa pusē, runas vai redzes traucējumi
• ir apziņas traucējumi vai krampji.

Plānoti jāvēršas pie ģimenes ārsta:

• ja mājas mērījumos vairāku dienu laikā asinsspiediens ir ≥135/85 mmHg vai ārsta kabinetā ≥140/90 mmHg
• ja jau nozīmētā terapija šķiet nepietiekami efektīva
• ja parādās jaunas vai traucējošas zāļu blakusparādības.

Regulāra sadarbība ar ārstu, veselīgs dzīvesveids un apzinīga attieksme pret ārstēšanu ļauj lielākajai daļai pacientu ar hipertensiju dzīvot pilnvērtīgu, aktīvu dzīvi un būtiski samazināt smagu komplikāciju risku.