Kas ir alerģija?

Alerģija ir pārmērīga imūnsistēmas reakcija uz parasti nekaitīgām vielām – alergēniem. Imūnsistēma šīs vielas kļūdaini uztver kā “ienaidniekus” un izdala mediatorus, īpaši histamīnu, kas izraisa:

• asinsvadu paplašināšanos un caurlaidības palielināšanos (tūska, apsārtums)
• nervu galu kairinājumu (nieze, kņudināšana)
• gļotu sekrēcijas pastiprināšanos (iesnas, asarošana)
• bronhu sašaurināšanos (elpas trūkums, sēcoša elpošana)

Bērniem alerģijas attīstību bieži veicina iedzimtība. Ja vienam vai abiem vecākiem ir alerģija, astma vai atopisks dermatīts, bērnam ir paaugstināts atopijas un alerģijas risks, taču konkrētais alergēns un simptomi var atšķirties.

Klasiskās jeb IgE mediētās alerģijas pamatā ir specifisku imūnglobulīnu E (IgE) veidošanās pret alergēnu. Saskaroties ar alergēnu atkārtoti, IgE izraisa strauju reakciju – no viegliem izsitumiem līdz dzīvībai bīstamai anafilaksei.

Ne visas reakcijas, ko ikdienā sauc par “alerģiju”, ir IgE mediētas. Daļa pārtikas nepanesību un medikamentu reakciju saistītas ar citiem mehānismiem, un to diagnostika atšķiras.

Alerģija nav “vājums” vai “slikta imunitāte”, bet hroniska organisma nosliece, ko ietekmē gan ģenētiski, gan vides faktori un kas prasa mērķētu vadību, nevis nejauši izvēlētu “imunitātes stiprināšanu”.

Biežākie alergēni bērniem

Alergēni var būt:

• Inhalējamie alergēni
• ziedputekšņi (koki, zāles, nezāles) – biežs sezonāla rinīta iemesls
• mājas putekļērces – tipisks hroniska rinīta un astmas ierosinātājs
• pelējuma sēnīšu sporas
• dzīvnieku epidermas daļiņas, siekalas, spalvas

• Pārtikas alergēni
• govs piens, olas, kvieši, soja
• zemesrieksti, koku rieksti, sezams
• zivis un jūras veltes

Pārtikas alerģijas bieži sākas agrā bērnībā. Alerģija pret pienu un olām dažkārt ar gadiem mazinās, bet pret zemesriekstiem un riekstiem biežāk saglabājas.

• Kontakta alergēni
• smaržvielas, konservanti kosmētikā
• metāli (piemēram, niķelis rotaslietās)
• mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļu sastāvdaļas

• Citi alergēni
• medikamenti (daļa antibiotiku, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi)
• insektu inde (bites, lapsenes, sirseņi)
• latekss (cimdi, baloni, daļa medicīnisko izstrādājumu)

Dažiem bērniem ir krusteniska reaktivitāte, piemēram, starp ziedputekšņiem un noteiktiem augļiem/dārzeņiem (orālais alerģijas sindroms).

Visizplatītākie alerģijas veidi bērniem

Atopiskais dermatīts un citi ādas izsitumi

Atopiskais dermatīts ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kas bieži sākas pirmajā dzīves gadā. Raksturīgi:

• sausa, raupja āda
• sarkani, niezoši plankumi
• plaisas un sūcošas vietas paasinājuma laikā

Zīdaiņiem bojājumi biežāk ir uz vaigiem, pieres, galvas matainās daļas, vēlāk – elkoņu un ceļu locītavu ielokos. Nieze var būt ļoti izteikta un traucēt miegu.

Citas biežas ādas alerģijas:

• nātrene (urtikārija) – pēkšņi parādošies, pacelti, ļoti niezoši izsitumi, kas parasti izzūd 24 stundu laikā
• kontakta dermatīts – izsitumi vietā, kur āda saskaras ar alergēnu (piemēram, metāla sprādze, kosmētika)

Alerģiskais rinīts, konjunktivīts un astma

Alerģiskais rinīts ir iekaisums deguna gļotādā, ko izraisa inhalējamie alergēni. Tipiski simptomi:

• ūdeņainas, caurspīdīgas iesnas
• šķaudīšanas lēkmes
• deguna nieze, aizlikums
• acu asarošana, nieze, apsārtums (alerģisks konjunktivīts)

Ja iekaisums skar arī apakšējos elpceļus, var attīstīties bronhiālā astma ar:

• sēcošu elpošanu
• klepu (īpaši naktīs, pie slodzes vai vīrusu infekciju laikā)
• elpas trūkuma epizodēm

Vecākiem bērniem astmu palīdz apstiprināt plaušu funkcijas izmeklējumi (piemēram, spirometrija). Terapiju pielāgo atkarībā no simptomu biežuma un smaguma, regulāri pārskatot ārstēšanas plānu.

Bērniem ar astmu būtiski:

• regulāri lietot nozīmētos inhalējamos medikamentus
• izvairīties no smēķēšanas un pasīvās smēķēšanas
• ievērot vakcinācijas kalendāru; bieži iesaka arī vakcināciju pret gripu

Pārtikas alerģijas: IgE un ne-IgE mediētas reakcijas

Pārtikas alerģijas var izpausties ar:

• ādas simptomiem – nātreni, lūpu vai plakstiņu tūsku, atopiskā dermatīta saasinājumu
• gremošanas traucējumiem – vemšanu, caureju, kolikveida sāpēm vēderā, vēdera uzpūšanos
• elpošanas simptomiem – klepu, sēcošu elpošanu, balss aizsmakumu
• sistēmiskām reakcijām – anafilaksi

IgE mediētas reakcijas parasti parādās minūšu līdz pāris stundu laikā pēc alergēna apēšanas.

Ne-IgE mediētas pārtikas alerģijas biežāk izpaužas ar aizkavētiem gremošanas simptomiem, piemēram:

• govs piena proteīna izraisīts proktokolīts zīdaiņiem (asiņu svītriņas izkārnījumos)
• pārtikas proteīna izraisīts enterokolīts (FPIES) – smaga vemšana, bālums, letarģija dažas stundas pēc konkrēta ēdiena, parasti bez nātrenes vai elpas trūkuma

Šādos gadījumos IgE testi var būt negatīvi, tāpēc nepieciešams speciālista izvērtējums.

Svarīgi atšķirt pārtikas alerģiju no pārtikas nepanesības (piemēram, laktāzes deficīta), kur nav alerģiska iekaisuma.

Medikamentu, insektu un lateksa alerģijas

Medikamentu alerģijas bērniem visbiežāk saistītas ar:

• beta-laktāma antibiotikām (piemēram, penicilīni)
• nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (piemēram, ibuprofēns)

Izpausmes svārstās no vieglas nātrenes līdz anafilaksei. Svarīgi atšķirt īstu alerģiju no zāļu blaknēm vai vīrusu izraisītiem izsitumiem, tāpēc pašrocīgi “pasludināt” bērnu par alerģisku nevajadzētu.

Insektu kodumi parasti izraisa lokālu pietūkumu un sāpes, bet alerģiskiem bērniem iespējama:

• ģeneralizēta nātrene
• lūpu, plakstiņu, mēles tūska
• elpas trūkums, reibonis, asinsspiediena krišanās

Latekss (baloni, cimdi u.c.) var izraisīt gan lokālas, gan sistēmiskas reakcijas, īpaši bērniem ar biežām medicīniskām manipulācijām.

Simptomi — kā atpazīt

Ādas simptomi

Biežākās ādas izpausmes:

• nieze (bieži pastiprinās vakarā un naktī)
• sarkani plankumi, pumpas, pūslīši; nātrenes gadījumā – pacelti, ļoti niezoši izsitumi
• sausums un lobīšanās, īpaši atopiskā dermatīta gadījumā

Svarīgi vērot izsitumu lokalizāciju, saistību ar pārtiku, kosmētiku, mazgāšanas līdzekli vai vidi un atkārtošanos līdzīgos apstākļos.

Elpošanas simptomi

Augšējo elpceļu alerģijas simptomi:

• biežas šķaudīšanas lēkmes
• ūdeņainas iesnas
• deguna aizlikums bez izteikta drudža
• acu nieze un asarošana

Apakšējo elpceļu iesaistes gadījumā:

• sēcoša elpošana
• sauss, mokošs klepus (bieži naktīs vai pie slodzes)
• elpas trūkums, izvairīšanās no aktīvām rotaļām

Atkārtotas šādas epizodes var liecināt par astmu.

Gremošanas simptomi

Pārtikas alerģijas bieži izraisa:

• pēkšņu vemšanu pēc ēšanas
• ūdeņainu vai gļotainu caureju
• kolikveida sāpes vēderā, vēdera uzpūšanos

Zīdaiņiem iespējams:

• asiņu piejaukums izkārnījumos
• slikts svara pieaugums
• izteikts nemiers pēc ēšanas

Alerģijas gadījumā simptomi atkārtojas pēc konkrēta produkta lietošanas un parasti nav izteikta, ilgstoša drudža.

Smagas reakcijas — anafilakse

Anafilakse ir dzīvībai bīstama, strauji attīstoša reakcija, kas parasti rodas minūšu līdz stundu laikā pēc kontakta ar alergēnu (pārtiku, medikamentu, insektu kodumu, lateksu). Raksturīgi:

• plaša nātrene, ādas apsārtums
• sejas, lūpu, mēles, rīkles tūska
• elpas trūkums, sēcoša elpošana, grūtības ieelpot
• balss aizsmakums, rīšanas grūtības
• spēcīgas vēdera sāpes, vemšana, caureja
• reibonis, samaņas traucējumi, asinsspiediena krišanās

Nekavējoties jāsauc neatliekamā palīdzība, ja:

• bērns sūdzas, ka nevar elpot vai “spiež kaklā”
• strauji parādās tūska sejā vai mēlē
• bērns kļūst bāls, apātisks, sūdzas par reiboni vai kļūst miegains

Ja pieejams epinefrīna autoinjektors, tas jālieto uzreiz.

Kā atšķirt alerģiju no saaukstēšanās vai infekcijas

Simptomu ilgums un sezonalitāte

Saaukstēšanās un vīrusu infekcijas parasti:

• sākas akūti, simptomi pastiprinās 1–3 dienu laikā
• ilgst 7–10 dienas un pakāpeniski mazinās
• bieži saistītas ar kontaktu ar slimu cilvēku

Alerģiski simptomi:

• var ilgt vairākas nedēļas vai mēnešus
• bieži atkārtojas katru gadu vienā sezonā (piemēram, pavasarī)
• parādās konkrētās situācijās (pie dzīvniekiem, pļavā, putekļainās telpās) un mazinās, izvairoties no alergēna

Drudzis, gļotas un ausu simptomi

Infekcijām raksturīgi:

• izteikts, noturīgs drudzis (bieži virs 38 °C)
• biezas, krāsainas gļotas (dzeltenas, zaļas)
• sāpes kaklā, muskuļu sāpes, nespēks
• biežas ausu sāpes, vidusauss iekaisums

Alerģijai raksturīgāk:

• parasti nav izteikta, ilgstoša drudža
• caurspīdīgas, ūdeņainas iesnas
• izteikta nieze degunā, acīs, kaklā
• simptomu mazināšanās, atrodoties vidē bez alergēna

Ilgstošas sūdzības vienmēr jāizvērtē ārstam, jo bērnam ar alerģisku rinītu ir paaugstināts sinusīta un vidusauss iekaisuma risks.

Kad jāmeklē ārsts

Steidzamas situācijas — kad saukt neatliekamo palīdzību

Nekavējoties zvaniet 113 (vai vietējam neatliekamās palīdzības numuram), ja:

• bērnam ir elpas trūkums, sēcoša elpošana, grūtības ieelpot
• parādās tūska sejā, lūpās, mēlē vai kaklā
• ir aizsmakusi balss, grūtības runāt vai rīt
• rodas plaša nātrene kopā ar reiboni, vājumu, bālumu
• bērns kļūst apātisks, grūti pamodināms vai zaudē samaņu
• ir aizdomas par anafilaksi pēc pārtikas, medikamenta, insektu koduma vai lateksa iedarbības

Epinefrīna autoinjektors, ja izrakstīts, jālieto nekavējoties.

Kad sazināties ar ģimenes ārstu vai pediatru

Jāvēršas pie ārsta, ja:

• ir atkārtotas vai ilgstošas iesnas, klepus, acu asarošana bez skaidra infekcijas iemesla
• ir atkārtoti ādas izsitumi, nieze, atopiskais dermatīts, kas traucē miegu vai ikdienu
• parādās gremošanas traucējumi, kas saistīti ar noteiktiem produktiem
• ir aizdomas, ka konkrēta pārtika, dzīvnieks, vide vai medikaments izraisa simptomus
• bezrecepšu līdzekļi (piemēram, antihistamīni) nedod pietiekamu efektu

Kad nepieciešams nosūtījums pie alergologa

Pie bērnu alergologa ieteicams vērsties, ja:

• ir aizdomas par vidēji smagu vai smagu pārtikas alerģiju
• bijusi anafilaktiska reakcija vai smaga reakcija uz insektu kodumu, medikamentu vai lateksu
• ir hronisks, grūti kontrolējams atopiskais dermatīts
• ir aizdomas par astmu (atkārtotas sēcošas epizodes, elpas trūkums)
• alerģisks rinīts būtiski traucē bērna ikdienu, miegu vai mācības
• apsver specifisku alergēnu imūnterapiju

Diagnostika un testi

Ādas punktveida testi

Ādas dūriena (prik) testi ir bieži izmantota metode inhalējamo un dažu pārtikas alergēnu diagnostikā:

• uz ādas uzpilina nelielu daudzumu alergēna ekstrakta
• ar speciālu lanceti viegli iedur ādas virskārtā
• pēc 15–20 minūtēm novērtē papulas izmēru un apsārtumu

Pozitīvs tests liecina par sensibilizāciju, bet diagnozi nosaka, vērtējot rezultātus kopā ar simptomiem.

Asins analīzes (specifiskais IgE)

Specifiskā IgE noteikšana asinīs palīdz:

• identificēt sensibilizāciju pret konkrētiem alergēniem
• novērtēt sensibilizācijas pakāpi
• sekot līdzi izmaiņām laika gaitā

Asins analīzes ir noderīgas, ja ādas testi nav iespējami vai pastāv augsts smagas reakcijas risks.

Eliminācijas diētas un provokācijas testi

Pārtikas alerģiju diagnostikā izmanto:

• eliminācijas diētu – aizdomīgais produkts uz noteiktu laiku (parasti 2–4 nedēļas) tiek pilnībā izslēgts, vērojot simptomus
• provokācijas testu – kontrolētos apstākļos bērnam pakāpeniski dod aizdomīgo produktu, novērojot reakciju

Provokācijas testi ir “zelta standarts” pārtikas alerģijas apstiprināšanai vai izslēgšanai, un tos drīkst veikt tikai speciālista uzraudzībā.

Ko sagaidīt vizītes laikā un kā sagatavoties testiem

Pirms vizītes pie alergologa ieteicams:

• sagatavot simptomu dienasgrāmatu (kad un kādos apstākļos parādās sūdzības)
• pierakstīt lietotos medikamentus un uztura bagātinātājus
• savākt informāciju par ģimenes alerģijām

Parasti antihistamīni jāpārtrauc 3–7 dienas pirms ādas testiem (ja ārsts nav norādījis citādi), jo tie var nomākt reakciju.

Ārstēšana, drošība un dzīves kvalitāte

Medikamenti: ko vecākiem jāzina

Alerģijas ārstēšanas mērķi ir mazināt simptomus, novērst komplikācijas un uzlabot dzīves kvalitāti.

Galvenās medikamentu grupas:

• otrās paaudzes antihistamīni (piemēram, cetirizīns, loratadīns, desloratadīns) – mazina niezi, nātreni, iesnas; mazāk izraisa miegainību
• pirmās paaudzes antihistamīni nav piemēroti ikdienas lietošanai sedatīvā efekta dēļ; tos lieto tikai pēc ārsta norādījuma
• intranasālie kortikosteroīdi (piemēram, mometazons, flutikazons) – efektīvi alerģiska rinīta ārstēšanā
• inhalējamie bronhodilatatori un kortikosteroīdi – astmas gadījumā
• vietējie kortikosteroīdu krēmi un ziedes – atopiskā dermatīta un citu iekaisīgu ādas izmaiņu ārstēšanai

Pareizi lietoti lokālie un inhalējamie kortikosteroīdi bērniem ir droši; blaknes parasti saistītas ar nepareizu lietošanu.

Dažos gadījumos iespējama arī specifiskā alergēnu imūnterapija (piemēram, ziedputekšņu vai putekļērču alerģijas gadījumā).

Epinefrīna autoinjektors un rīcības plāns

Bērniem ar anafilakses risku izraksta epinefrīna autoinjektoru:

• tam jābūt vienmēr līdzi (mājās, skolā, bērnudārzā, sporta nodarbībās)
• pieaugušajiem, kas atbild par bērnu, jāzina, kā to lietot
• injekciju veic augšstilba muskulī caur apģērbu, tiklīdz parādās smagas reakcijas pazīmes

Kopā ar ārstu jāizstrādā rakstisks rīcības plāns ar skaidriem norādījumiem, kā atpazīt reakcijas smagumu un kad lietot epinefrīnu.

Vides pasākumi mājās un skolā

Svarīgi vides un dzīvesveida pasākumi:

• putekļērces – regulāra mitrā uzkopšana, putekļu sūcējs ar HEPA filtru, mazāk paklāju un biezas tekstila drānas, speciāli matraču un spilvenu pārvalki
• ziedputekšņi – logu aizvēršana ziedēšanas maksimuma laikā, sejas un matu skalošana pēc uzturēšanās ārā, apģērba maiņa
• dzīvnieku alergēni – neļaut dzīvniekam uzturēties bērna guļamistabā; smagos gadījumos jāizvērtē dzīvnieka turēšana mājās
• pārtikas alergēni – stingra alergēna izslēgšana, rūpīga etiķešu lasīšana, informēšana par alerģiju skolā, bērnudārzā un draugu ģimenēs
• smēķēšana – pilnīga atteikšanās no smēķēšanas mājās un automašīnā

Skolā un bērnudārzā jābūt rakstiskai informācijai par bērna alerģiju, pieejamam epinefrīna autoinjektoram (ja nepieciešams) un apmācītam personālam.

Alerģiju profilakse zīdaiņiem un maziem bērniem

Vecākiem jāzina:

• zīdīšana – mātes piens ir optimāls uzturs un palīdz mazināt daudzu infekciju risku, bet pilnībā neizslēdz alerģiju iespēju
• cietā ēdiena ieviešana – parasti sāk ap 4–6 mēnešu vecumu; lielākajai daļai bērnu nav nepieciešams ilgstoši vilcināt alergēnu (zemesrieksti, olas u.c.) ieviešanu
• augsta riska bērniem (smags atopiskais dermatīts, tuviem radiniekiem smagas alerģijas) alergēnu ieviešana jāplāno kopā ar pediatru vai alergologu
• mātes diēta grūtniecības un zīdīšanas laikā profilaktiski nav jāierobežo bez konkrēta medicīniska pamatojuma
• smēķēšanas izvairīšanās grūtniecības laikā un pēc bērna piedzimšanas samazina elpceļu slimību un astmas risku

Psiholoģiskais atbalsts un ģimenes ikdiena

Hroniska alerģija ietekmē arī bērna emocionālo labsajūtu:

• uztura vai aktivitāšu ierobežojumi var radīt izolācijas sajūtu
• bailes no smagas reakcijas var izraisīt trauksmi gan bērnam, gan vecākiem
• miega traucējumi niezes vai klepus dēļ ietekmē garastāvokli un mācības

Svarīgi atklāti runāt ar bērnu par viņa stāvokli, skaidrot, kas notiek un kāpēc, un iesaistīt viņu pašaprūpē atbilstoši vecumam (piemēram, zināt, ko drīkst un ko nedrīkst ēst, atpazīt pirmās simptomu pazīmes). Ja ir izteikta trauksme vai noskaņojuma traucējumi, ieteicams meklēt psihologa atbalstu.

Labi izstrādāts ārstēšanas un drošības plāns palīdz mazināt bailes un ļauj bērnam dzīvot aktīvu, drošu un pilnvērtīgu dzīvi.

Kopsavilkums

• Alerģija ir hroniska imūnsistēmas nosliece pārmērīgi reaģēt uz parasti nekaitīgām vielām.
• Bērniem biežāk sastopams atopiskais dermatīts, alerģisks rinīts, astma un pārtikas alerģijas; daļa reakciju ir IgE mediētas, daļa – ne-IgE.
• Simptomi var skart ādu, elpceļus un gremošanas traktu; smagākajos gadījumos attīstās anafilakse, kas ir neatliekama situācija.
• Atkārtotas vai hroniskas sūdzības bez skaidra infekcijas iemesla prasa ārsta izvērtējumu un, ja nepieciešams, alergologa konsultāciju.
• Diagnostikā izmanto ādas testus, specifiskā IgE analīzes, eliminācijas diētas un provokācijas testus.
• Ārstēšana ietver medikamentus, alergēnu izvairīšanos, vides pasākumus un atsevišķos gadījumos specifisko imūnterapiju.
• Bērniem ar anafilakses risku jābūt epinefrīna autoinjektoram un skaidram rakstiskam rīcības plānam, kas zināms arī skolai un bērnudārzam.
• Agrīna diagnostika un mērķēta ārstēšana ļauj lielākajai daļai bērnu ar alerģiju dzīvot pilnvērtīgu, aktīvu dzīvi.