Informācija, ko uzzināsi šajā rakstā

• Kādas mehāniskas traumas vasarā visbiežāk notiek bērniem un pieaugušajiem.
• Kā pareizi aprūpēt nobrāzumus un mazas brūces mājas apstākļos.
• Kā rīkoties ar sastiepumiem, sasitumiem un aizdomām par lūzumu.
• Kā atpazīt bīstamas situācijas (galvas traumas, dziļas brūces, kodumi).
• Kad noteikti jādodas pie ārsta vai uz neatliekamo palīdzību.
• Vienkārši padomi traumu profilaksei vasarā.

Kāpēc vasarā traumas ir biežākas

Vasarā palielinās fizisko aktivitāšu biežums un intensitāte: sportošana, peldēšana, velobraukšana, pārgājieni, rotaļas ārā. Bērni vairāk laika pavada rotaļu laukumos, pie ūdens, laukos un mežos, kur ir nelīdzeni segumi, akmeņi, saknes un citi mehāniski riska faktori.

Karstums, nogurums un šķidruma trūkums samazina koncentrēšanos un reakcijas ātrumu, veicina neuzmanību un riskantu uzvedību. Svīšana padara ādu mitru un slidenāku, kas kritienu laikā veicina nobrāzumus. Pieaugušajiem vasarā biežāk tiek lietots alkohols, kas pasliktina koordināciju un spriestspēju.

Biežāk tiek valkāti atklāti apavi, bērni nereti skrien basām kājām, kas palielina nobrāzumu, durtu un grieztu brūču risku. Vasarā notiek sporta sacensības, nometnes un intensīvi treniņi, kas saistīti ar atkārtotu slodzi uz muskuļiem, saitēm un locītavām, veicinot sastiepumus un pārslodzes traumas.

Biežākās vasaras traumas

Bērniem biežāk sastopamās traumas

Bērniem vasarā visbiežāk novēro:

• nobrāzumus un virspusējas brūces pēc kritieniem no velosipēda, skrejriteņa, skrituļslidām vai rotaļu laukuma konstrukcijām;
• sasitumus un sastiepumus, īpaši ceļu un potīšu rajonā;
• nelielas grieztas un durtas brūces no stikla, metāla vai asiem akmeņiem;
• pirkstu un plaukstu traumas, tostarp nagu bojājumus un durtas brūces;
• galvas sasitumus un nobrāzumus, ja netiek lietotas ķiveres.

Bērniem ir augšanas zonas (epifīzes), kas ir jutīgas pret traumām. Saites bieži ir relatīvi stiprākas nekā kauls, tāpēc līdzīga mehāniska spēka rezultātā bērniem biežāk rodas lūzumi, nevis klasiskas sastiepuma traumas. Tāpēc bērnu traumu gadījumos bieži nepieciešama ārsta izvērtēšana.

Pieaugušo biežākās traumas

Pieaugušajiem vasarā biežāk novēro:

• potīšu un ceļu sastiepumus sporta aktivitāšu vai pārgājienu laikā;
• muskuļu sastiepumus un plīsumus pēkšņas slodzes vai nepietiekamas iesildīšanās dēļ;
• nobrāzumus un sasitumus velobraukšanas, dārza un celtniecības darbu laikā;
• pēdu un plaukstu durtas un grieztas brūces no naglām, stikla, dārza instrumentiem;
• pleca, muguras un kakla traumas, kas saistītas ar lēcieniem ūdenī un ūdenssportu.

Pieaugušajiem biežāk ir hroniskas slimības (artroze, osteoporoze, diabēts), kas var pasliktināt dzīšanu un palielināt komplikāciju risku. Alkohola lietošana un pārvērtētas fiziskās spējas būtiski palielina traumu iespējamību.

Traumu riska faktori vasarā

Vide:

• nelīdzeni segumi, grants ceļi, meža takas, akmeņaini krasti;
• slikti uzturēti rotaļu laukumi ar asām malām;
• slidenas virsmas pie baseiniem un piestātnēm.

Aktivitātes un uzvedība:

• ekstrēmi sporta veidi bez atbilstošas apmācības un ekipējuma;
• intensīvas sacensības bez pietiekamas iesildīšanās un atpūtas;
• peldēšana un lēkšana nezināmā ūdenstilpē;
• alkohola un citu vielu lietošana;
• aizsarglīdzekļu (ķiveres, ceļsargu, elkoņsargu) nelietošana.

Individuālie faktori:

• slikta fiziskā sagatavotība, liekais svars;
• iepriekšējas locītavu traumas;
• bērnu vecums, hiperaktivitāte;
• vecāka gadagājuma vecums un osteoporoze.

Nobrāzumi un brūces — pirmā palīdzība un aprūpe

Pirmā palīdzība uzreiz pēc traumas

Nobrāzums ir virspusējs ādas bojājums, kad tiek noberzta epidermas un daļēji dermas virskārta. Sākotnējā rīcība:

• novērtē asiņošanas intensitāti, brūces dziļumu un netīrumu klātbūtni;
• aptur asiņošanu, viegli piespiežot ar tīru marli vai audumu;
• spēcīgākas asiņošanas gadījumā uzliek spiedošu pārsēju;
• nodrošina mieru un izvairās no turpmākas kairināšanas;
• bērniem svarīgi īsi izskaidrot, kas tiks darīts.

Nav ieteicams izmantot netīrus audumus vai vati, kā arī lietot spirtu vai ļoti koncentrētus antiseptiskus šķīdumus tieši brūcē.

Brūces tīrīšana un dezinfekcija

Roku higiēna:

• pirms brūces apstrādes rokas nomazgā ar ziepēm un ūdeni vai dezinficē.

Mehāniskā tīrīšana:

• brūci skalo ar vēsu, tekošu dzeramo ūdeni 5–10 minūtes;
• ja pieejams, izmanto sterilu fizioloģisko šķīdumu;
• lielākus netīrumus uzmanīgi izņem ar dezinficētām pincetēm.

Dezinfekcija:

• pēc tīrīšanas uzklāj maigu antiseptisku līdzekli (piemēram, hlorheksidīna vai povidonjoda šķīdumu);
• izvairās no kairinošiem līdzekļiem dziļumā, īpaši bērniem.

Ja brūcē ir stikla, metāla vai citu svešķermeņu fragmenti, kurus nevar droši izņemt, jādodas pie ārsta.

Brūces aizsardzība un pārsiešana

Pēc tīrīšanas:

• mazus, seklus nobrāzumus var atstāt atklātus, ja nav berzes un piesārņojuma riska;
• lielākiem nobrāzumiem uzklāj sterilu, nesaķerošu pārsēju vai plāksteri;
• priekšroku dod elpojošiem materiāliem, kas uztur viegli mitru vidi.

Pārsēju sākumā maina katru dienu vai biežāk, ja tas kļūst netīrs vai mitrs, vēlāk – ik pēc 1–2 dienām. Izvairās no bieza kosmētisko krēmu un taukainu ziedu slāņa uz brūces. Lokālas antibiotiku ziedes nelieliem, tīriem nobrāzumiem profilaktiski nelieto.

Jāvēro infekcijas pazīmes: pieaugošs apsārtums, pietūkums, siltums, pastiprinātas sāpes, strutaini izdalījumi, paaugstināta temperatūra.

Durtas brūces un kodumi

Durtas brūces un dzīvnieku vai cilvēku kodumi ir augsta infekcijas riska situācijas.

Svarīgi:

• nekavējoties skalot ar ūdeni vismaz 5–10 minūtes;
• necensties aizvērt dziļu durtu brūci ar ciešu plāksteri bez ārsta izvērtējuma;
• pēc dzīvnieka koduma vienmēr jādodas pie ārsta — bieži nepieciešamas antibiotikas, tetanusa un, atkarībā no situācijas, trakumsērgas profilakse;
• durtām brūcēm pēdā, īpaši caur apaviem, nepieciešams ārsta novērtējums, lai izslēgtu svešķermeni.

Brūču šūšana un laika logs

Jādodas pie ārsta, ja:

• redzami zemādas audi, muskuļi, cīpslas vai kauls;
• brūces malas ir plati atvērtas un nesaskaras;
• brūce ir sejā, plaukstu vai locītavu apvidū.

Optimālais laiks brūces šūšanai parasti ir līdz 6–8 stundām pēc traumas (dažkārt ilgāk atkarībā no lokalizācijas un piesārņojuma). Nav ieteicams “nogaidīt līdz rītam”, ja brūce acīmredzami būtu jāsašuj.

Vakcinācija pret stingumkrampjiem

Nobrāzumi un brūces, īpaši piesārņotas ar zemi, rada stingumkrampju risku.

Traumas gadījumā:

• tīras, seklas brūces: revakcināciju parasti iesaka, ja pēdējā deva bijusi pirms vairāk nekā 10 gadiem;
• netīras, dziļas vai durtas brūces: revakcināciju iesaka, ja pēdējā deva bijusi pirms vairāk nekā 5 gadiem;
• ja vakcinācijas statuss nav zināms vai nav pilna pamatsērija, ārsts izvērtē vakcīnas un tetanusa imūnglobulīna nepieciešamību.

Sastiepumi, mežģījumi un lūzumi

Sastiepums, mežģījums un lūzums — atšķirības

• Sastiepums (distorsio) – saišu un mīksto audu bojājums, locītavas kaulu virsmas paliek savā vietā.
• Mežģījums (luxatio) – locītavas kaulu virsmu noturīga nobīde no normālās pozīcijas.
• Lūzums (fractura) – kaula nepārtrauktības pārtraukums (plaisa vai pilns lūzums).

Ja redzama acīmredzama deformācija, ekstremitāte ir “nepareizā leņķī”, ir ļoti stipras sāpes un pilnīga nespēja kustināt, visticamāk ir lūzums vai mežģījums. Šādos gadījumos nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība.

RICE principi sastiepuma gadījumā

Vieglos un vidēji smagos sastiepumos pirmajās dienās izmanto RICE principus:

• Atpūta (Rest): nekavējoties pārtrauc aktivitāti, neuzkāpj uz traumētās kājas, ja ir stipras sāpes vai nestabilitāte.
• Ledus (Ice): uzliek aukstuma kompresi uz 15–20 minūtēm ik pēc 2–3 stundām pirmajās 24–48 stundās, ledu neliek tieši uz ādas.
• Saspiešana (Compression): uzliek elastīgo saiti, lai mazinātu pietūkumu; saite nedrīkst būt pārāk cieša.
• Pacelšana (Elevation): ekstremitāti paceļ virs sirds līmeņa, lai mazinātu tūsku.

Sāpes, pietūkums un funkcijas atjaunošana

Sastiepuma pazīmes:

• akūtas sāpes traumas brīdī un mēģinot kustināt locītavu;
• pietūkums, iespējama hematoma;
• ierobežota kustību amplitūda, reizēm nestabilitātes sajūta.

Vieglos gadījumos sāpes un pietūkums mazinās dažu dienu laikā. Pēc 2–3 dienām, kad akūtais iekaisums mazinājies, pakāpeniski sāk vieglas kustības nesāpīgā amplitūdā, lai novērstu stīvumu un muskuļu atrofiju. Jāizvairās no pēkšņām, sāpēm izraisošām kustībām un pārslogošanas.

Pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi

Sāpju mazināšanai:

• vieglām sāpēm var lietot paracetamolu atbilstošās devās;
• ja sāpes ir izteiktākas un ir pietūkums, īslaicīgi var lietot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL), piemēram, ibuprofēnu, ievērojot devas un kontrindikācijas;
• lokālie gēli un ziedes ar NPL var mazināt sāpes un pietūkumu, īpaši, ja sistēmiska lietošana nav vēlama.

Bērniem drošākie pretsāpju līdzekļi ir paracetamols un ibuprofēns, devas vienmēr aprēķina pēc ķermeņa masas. Aspirīnu bērniem nelieto Reja sindroma riska dēļ.

Imobilizācija un pārvietošana aizdomu par lūzumu gadījumā

Ja ir aizdomas par lūzumu vai smagu saišu plīsumu:

• necenšas “iestumt atpakaļ” locītavu vai iztaisnot deformētu ekstremitāti ar spēku;
• imobilizē ekstremitāti tādā stāvoklī, kādā tā ir, izmantojot šinas, dēļus, salocītus žurnālus vai lakatus;
• fiksē gan locītavu virs, gan zem iespējamā lūzuma;
• cietušo pārvieto pēc iespējas uzmanīgi;
• nekavējoties dodas uz neatliekamo palīdzību vai traumpunktu.

Galvas traumas un smadzeņu satricinājums

Vasarā bieži notiek kritieni no velosipēda, skrejriteņa, šūpolēm, kā arī lēcieni ūdenī. Pat ja redzams tikai neliels nobrāzums vai sasitums, jāvēro smadzeņu satricinājuma pazīmes.

Bīstamas pazīmes, kad nekavējoties jādodas uz neatliekamo palīdzību:

• samaņas zudums (pat īss);
• atkārtota vemšana;
• stipras vai pieaugošas galvassāpes;
• apjukums, dezorientācija, izteikta miegainība;
• krampji;
• redzes, runas vai kustību traucējumi;
• asinis vai dzidrs šķidrums no auss vai deguna;
• bērnam – neparasta uzvedība, nespēks, raudulība, atteikšanās kustēties.

Pēc galvas traumas bērns un pieaugušais jānovēro vismaz 24 stundas. Jebkuru iepriekš minēto simptomu gadījumā nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība.

Kad meklēt medicīnisku palīdzību

Nobrāzumi un brūces

Jādodas pie ārsta vai uz neatliekamo palīdzību, ja:

• asiņošana neapstājas 10–15 minūšu laikā, neskatoties uz spiedošu pārsēju;
• asiņošana ir strūklveida;
• redzami zemādas audi, muskuļi, cīpslas vai kauls;
• brūce ir plaša, ar atvērtām malām;
• brūce radusies ar netīru, rūsējušu vai ļoti asu priekšmetu;
• ir durta brūce pēdā, caur apaviem, vai dzīvnieka/cilvēka kodums;
• parādās infekcijas pazīmes – strutaini izdalījumi, pieaugošs apsārtums, pietūkums, siltums, drudzis;
• brūce atrodas sejā, acu vai locītavu apvidū;
• nav zināms vai ir nepilnīgs vakcinācijas pret stingumkrampjiem statuss.

Sastiepumi, lūzumi un mežģījumi

Jādodas pie ārsta, ja:

• sāpes ir ļoti stipras un nemazinās miera stāvoklī;
• nav iespējams uzkāpt uz kājas vai izmantot roku ikdienas aktivitātēs;
• ir acīmredzama deformācija vai saīsināta ekstremitāte;
• ir strauji pieaugošs pietūkums, plašas hematomas;
• parādās nejūtīgums, tirpšana, vājums ekstremitātē;
• sāpes un pietūkums nemazinās dažu dienu laikā, neskatoties uz RICE principu ievērošanu.

Īpašas riska grupas

Zemāks slieksnis vērsties pie ārsta nepieciešams:

• bērniem – pat šķietami vieglas traumas var slēpt lūzumus augšanas zonās;
• vecāka gadagājuma cilvēkiem – bieža osteoporoze un augstāks lūzumu risks;
• pacientiem ar imūnsupresiju vai hroniskām slimībām (cukura diabēts, onkoloģiskas slimības u.c.) – augstāks infekciju risks un lēnāka dzīšana.

Profilakse un drošības ieteikumi vasarai

Aizsarglīdzekļi un apģērbs

• ķivere velobraukšanai, skrituļslidošanai un skrejriteņiem;
• ceļsargi, elkoņsargi, plaukstu sargi skrituļslidotājiem un skeitbordistiem;
• atbilstoši sporta apavi ar labu saķeri un potītes atbalstu;
• slēgti apavi nevienmērīgā vidē (mežs, lauki, būvlaukumi);
• apģērbs, kas sedz ceļus un elkoņus mazākiem bērniem, mācoties braukt ar velosipēdu;
• spilgtas krāsas un atstarojoši elementi vakarā.

Vide, uzraudzība un pirmā palīdzība

• rotaļu laukumos nodrošina mīkstu segumu zem šūpolēm un kāpnēm, regulāri pārbauda konstrukcijas;
• pagalmā un mājas apkārtnē savāc stiklu, naglas un citus asus priekšmetus;
• pie ūdenstilpēm un baseiniem bērnus uzrauga nepārtraukti;
• izvairās lekt nezināmās ūdenstilpēs, īpaši no augstuma;
• māca bērniem, kā saukt palīgā un kā noskalot nelielu brūci;
• regulāri pārbauda mājas aptieciņu: pārsēji, plāksteri, antiseptiķi, elastīgās saites, piemēroti pretsāpju līdzekļi bērniem un pieaugušajiem.

Drošības paradumu ievērošana, savlaicīga pirmā palīdzība un pareiza rīcība bīstamās situācijās būtiski samazina vasaras traumu un to komplikāciju risku gan bērniem, gan pieaugušajiem.