Kas ir dehidratācija

Dehidratācija ir stāvoklis, kad organisms zaudē vairāk šķidruma, nekā tiek uzņemts, un tiek traucēts ūdens un elektrolītu līdzsvars. Ūdens veido apmēram 50–70 % no ķermeņa masas, piedalās termoregulācijā, asinsrites uzturēšanā, šūnu vielmaiņā, toksīnu izvadē un nervu impulsu pārraidē. Jau 1–2 % ķermeņa masas zudums šķidruma veidā var ietekmēt pašsajūtu, fizisko un kognitīvo veiktspēju.

Dehidratāciju iedala vieglā, vidēji smagā un smagā atkarībā no zaudētā šķidruma daudzuma un simptomiem. Viegls šķidruma trūkums izpaužas ar slāpēm, nogurumu, tumšāku urīnu, savukārt smaga dehidratācija var novest līdz šokam, orgānu mazspējai un dzīvībai bīstamiem stāvokļiem.

Kāpēc vasarā risks ir lielāks

Siltums, svīšana un ūdens zudums

Lai uzturētu stabilu iekšējo temperatūru (ap 36,5–37,5 °C), karstumā aktivizējas termoregulācija – paplašinās ādas asinsvadi un pastiprinās svīšana. Sviedru iztvaikošana atdzesē ķermeni, bet vienlaikus izraisa ievērojamu šķidruma zudumu.

Pie mērenas slodzes karstumā cilvēks var zaudēt ap 0,5–1 litru sviedru stundā, bet intensīvas slodzes un augstas temperatūras apstākļos – pat 1,5–2 litrus stundā. Tie ir vidēji rādītāji, un individuālās atšķirības var būt ļoti lielas. Ja dzeršana netiek pielāgota šiem zudumiem, attīstās hipovolēmija (samazinās cirkulējošo asiņu tilpums) un dehidratācija.

Elektrolītu zudums un nātrija līdzsvars

Sviedri satur ūdeni un elektrolītus – īpaši nātriju un hlorīdus, mazākā daudzumā kāliju, magniju un kalciju. Ilgstoša svīšana bez adekvātas elektrolītu kompensācijas var izraisīt:

• muskuļu krampjus un vājumu;
• asinsspiediena svārstības;
• sirdsdarbības ritma traucējumus.

Svarīgi atšķirt divas situācijas:

• Svīšana + nepietiekama dzeršana: biežāk izraisa hipernatriēmisku dehidratāciju (augstu nātrija līmeni asinīs), jo ūdens zudums ir lielāks nekā nātrija zudums.
• Ilgstoša svīšana + pārmērīga tikai ūdens dzeršana bez nātrija kompensācijas (piemēram, izturības sportisti): var izraisīt hiponatriēmiju (zemu nātrija līmeni asinīs). Tas ir bīstams stāvoklis, kas var izpausties ar galvassāpēm, nelabumu, apjukumu, krampjiem un komu.

Tāpēc karstumā, īpaši pie ilgstošas slodzes, nav pietiekami dzert tikai ūdeni ļoti lielos daudzumos – nepieciešama arī nātrija un citu elektrolītu uzņemšana.

Dzērieni, kas ietekmē šķidruma bilanci

Alkohols pastiprina urīna veidošanos un veicina šķidruma zudumu, īpaši, ja to lieto karstumā. Kofeīns (kafija, melnā un zaļā tēja, enerģijas dzērieni) mērenās devās parasti būtiski nepasliktina hidratāciju, īpaši cilvēkiem, kas to lieto regulāri. Tomēr lielas kofeīna devas un enerģijas dzērieni, īpaši kombinācijā ar karstumu un fizisku slodzi, var pastiprināt diurēzi un veicināt šķidruma zudumu.

Dehidratācijas pazīmes

Agrīnas pazīmes

Vieglu dehidratāciju parasti var ātri labot, ja laikus tiek uzņemts šķidrums. Raksturīgi simptomi:

• slāpes;
• tumšāks, koncentrētāks urīns (normāli – gaiši salmu dzeltens; tumši dzeltens vai dzintara tonis liecina par nepietiekamu dzeršanu);
• samazināts urinēšanas biežums;
• sausa mute un lūpas;
• viegls nogurums, miegainība;
• neliela galvassāpe.

Šajā stadijā pietiek ar regulāru ūdens dzeršanu un nelielu elektrolītu papildināšanu.

Vidēji smagas pazīmes

Vidēji smaga dehidratācija (aptuveni 3–5 % ķermeņa masas zudums šķidruma veidā) izpaužas ar:

• reiboni, īpaši pieceļoties kājās (ortostatiska hipotensija);
• izteiktākām galvassāpēm;
• muskuļu vājumu, krampjiem;
• sausu ādu, samazinātu ādas turgoru;
• paātrinātu sirdsdarbību;
• ļoti tumšu urīnu, nelielu nelabumu.

Šajā stadijā nepieciešama mērķtiecīga orālā rehidratācija – ūdens kombinācijā ar elektrolītiem, dzerot bieži un mazās porcijās. Ja simptomi dažu stundu laikā nemazinās, jākonsultējas ar ārstu.

Smagas pazīmes

Smaga dehidratācija ir klīniski smags stāvoklis, īpaši bērniem, gados veciem cilvēkiem un pacientiem ar hroniskām slimībām. Jau ap 5–6 % ķermeņa masas zudums šķidruma veidā var būt bīstams, bet dzīvību tieši apdraudošs parasti ir vēl lielāks zudums (ap 10 % un vairāk). Raksturīgi:

• izteikti paātrināta, vāja sirdsdarbība;
• zems asinsspiediens, sajūta, ka “tumšs gar acīm”, tuvojas ģībonis;
• stiprs reibonis, nestabila gaita;
• ļoti sausa āda un gļotādas;
• ievērojami samazināts vai gandrīz izzudis urīna daudzums;
• apjukums, dezorientācija, miegainība līdz samaņas zudumam;
• ātra, sekla elpošana;
• bērniem – iegrimušas acis, iegrimis avotiņš (zīdaiņiem), raudāšana bez asarām.

Šāds stāvoklis prasa neatliekamu medicīnisku palīdzību un parasti intravenozu šķīdumu ievadīšanu.

Kā dehidratācija ietekmē orgānus

Termoregulācija un ar karstumu saistīti stāvokļi

Ūdens ir būtisks sviedru veidošanai. Dehidratācijas laikā organisms cenšas taupīt šķidrumu, samazinot svīšanu, tāpēc:

• paaugstinās ķermeņa temperatūra;
• pieaug karstuma izsīkuma un karstuma dūriena risks.

Ar karstumu saistītos stāvokļus iedala:

• Karstuma krampji – sāpīgi muskuļu krampji pēc intensīvas slodzes karstumā, saistīti ar nātrija un šķidruma zudumu.
• Karstuma izsīkums – spēcīgs nogurums, reibonis, slikta dūša, galvassāpes; svīšana saglabāta, temperatūra parasti zem 40 °C.
• Karstuma dūriens – dzīvībai bīstams stāvoklis ar ķermeņa temperatūru bieži virs 40 °C, apjukumu, krampjiem, iespējamu samaņas zudumu; svīšana var būt samazināta vai izzust, āda kļūst karsta, sausa.

Dehidratācija būtiski veicina šo stāvokļu attīstību.

Sirds un asinsvadu sistēma

Samazinoties cirkulējošo asiņu tilpumam, sirds spiesta strādāt intensīvāk, lai nodrošinātu orgānu apasiņošanu. Var attīstīties:

• tahikardija (paātrināta sirdsdarbība);
• hipotensija (pazemināts asinsspiediens);
• ortostatiska hipotensija;
• hemokoncentrācija un asins viskozitātes palielināšanās.

Paaugstināta viskozitāte var veicināt trombozes risku, īpaši kombinācijā ar citiem faktoriem (mazkustīgums, vēnu bojājums, trombofilija). Cilvēkiem ar sirds mazspēju, koronāro sirds slimību vai aritmijām dehidratācija var izraisīt pamatslimības dekompensāciju.

Nervu sistēma un kognitīvās funkcijas

Smadzenes ir jutīgas pret ūdens un elektrolītu līdzsvara izmaiņām. Dehidratācija var:

• pastiprināt galvassāpes un migrēnas;
• samazināt koncentrēšanās spējas un reakcijas ātrumu;
• pasliktināt īstermiņa atmiņu;
• izraisīt miegainību, apātiju, aizkaitināmību;
• smagākos gadījumos – apjukumu, dezorientāciju, halucinācijas.

Hroniska, viegla nepietiekama dzeršana ikdienā var veicināt arī aizcietējumus, predisponēt urīnceļu infekcijām un nierakmeņu veidošanos.

Riska grupas

Bērni un zīdaiņi

Bērniem ūdens īpatsvars organismā ir lielāks, vielmaiņa – aktīvāka, un šķidruma zudums notiek ātrāk. Zīdaiņiem un maziem bērniem:

• slāpju sajūta un spēja prasīt dzert ir ierobežota;
• vemšana un caureja infekciju gadījumā ļoti ātri izraisa dehidratāciju;
• karstumā svīšana attiecībā pret ķermeņa masu ir lielāka.

Raksturīgas pazīmes: sausas lūpas, mazāk slapju autiņu, iegrimušas acis, raudāšana bez asarām, miegainība vai izteikta aizkaitināmība, vēsa, marmorizēta āda, zīdaiņiem – iegrimis avotiņš.

Gados vecāki cilvēki

Novecojot samazinās slāpju centra jutība, tāpēc pat pie izteikta šķidruma deficīta slāpes var būt vājas vai nebūt. Papildu faktori:

• nieru funkcijas izmaiņas;
• vairāku medikamentu lietošana (diurētiķi, antihipertensīvie, SGLT2 inhibitori u.c.);
• kustību ierobežojumi, grūtības piekļūt dzērieniem;
• kognitīvi traucējumi.

Šai grupai nepieciešama apzināta dzeršanas paradumu uzraudzība, īpaši karstuma viļņu laikā.

Cilvēki ar hroniskām slimībām un sportisti

Paaugstināts risks ir cilvēkiem ar:

• sirds mazspēju, koronāro sirds slimību;
• nieru slimībām;
• cukura diabētu;
• hroniskām gremošanas trakta slimībām ar caureju vai malabsorbciju;
• aknu cirozi ar ascītu.

Šiem pacientiem šķidruma daudzums jāpielāgo individuāli. Ja ir sirds mazspēja, nopietna nieru slimība vai aknu ciroze, par piemērotu diennakts šķidruma daudzumu jākonsultējas ar ārstu, jo pārmērīga dzeršana var izraisīt tūsku, elpas trūkumu un dekompensāciju.

Intensīvi trenējošiem sportistiem sviedru zudums var sasniegt vairākus litrus dienā. Svarīgi:

• nepietiekama dzeršana izraisa dehidratāciju, veiktspējas kritumu, rabdomiolīzes un nieru bojājuma risku;
• pārmērīga tikai ūdens dzeršana bez nātrija ilgstošas slodzes laikā var izraisīt hiponatriēmiju.

Ilgstošas slodzes (vairāk nekā 60 minūtes) laikā ieteicami izotoniski dzērieni vai orālās rehidratācijas šķīdumi (ORS), kas satur nātriju un citus elektrolītus.

Profilakse un šķidruma atjaunošana

Ikdienas hidratācijas principi

Pieaugušajiem mērenos apstākļos orientējoši nepieciešami ap 30–35 ml ūdens uz 1 kg ķermeņa masas dienā. Karstumā un pie palielinātas slodzes šis daudzums var pieaugt par 0,5–1,5 litriem vai vairāk.

Ieteicams:

• dzert regulāri visas dienas garumā, negaidot izteiktas slāpes;
• sadalīt šķidruma uzņemšanu mazākās porcijās;
• priekšroku dot ūdenim, viegli mineralizētiem minerālūdeņiem, nesaldinātām zāļu tējām;
• ierobežot saldinātos un stipri gāzētos dzērienus, kā arī alkoholu.

Urīna krāsa ir vienkāršs rādītājs: ļoti gaiši dzeltens vai salmu krāsas urīns parasti norāda uz labu hidratāciju; tumši dzeltens vai dzintara – uz nepietiekamu; brūngans urīns var liecināt par smagu dehidratāciju vai citiem traucējumiem un prasa ārsta izvērtējumu.

Orālā rehidratācija

Vieglas un vidēji smagas dehidratācijas gadījumā efektīva ir orālā rehidratācija:

• tīrs dzeramais ūdens;
• aptiekā nopērkami orālās rehidratācijas šķīdumi (ORS) ar sabalansētu nātrija, kālija, glikozes un bikarbonātu saturu;
• izotoniski sporta dzērieni ilgstošas slodzes laikā;
• ūdeni un elektrolītus saturoša pārtika (augļi, dārzeņi, buljoni).

Droša mājas ORS alternatīva situācijās, kad nav pieejami gatavie šķīdumi: 1 litrs droša dzeramā ūdens + 6 tējkarotes cukura + ½ tējkarotes sāls. Visprecīzāko elektrolītu sastāvu nodrošina aptiekā nopērkamie ORS pulveri.

Dzert ieteicams bieži un mazās porcijās, īpaši, ja ir nelabums vai caureja.

Intravenoza šķidruma terapija

Smagas dehidratācijas, izteiktas hipovolēmijas vai nespējas dzert gadījumā nepieciešama:

• intravenoza šķīdumu terapija (piemēram, 0,9 % nātrija hlorīds, Ringer-laktāts);
• vitālo rādītāju uzraudzība;
• laboratoriskie izmeklējumi (elektrolīti, nieru funkcijas rādītāji, skābju–sārmu līdzsvars);
• pamatslimības un izraisītājfaktora ārstēšana.

Šķidruma daudzumu un sastāvu pielāgo individuāli, lai izvairītos gan no nepietiekamas, gan pārmērīgas rehidratācijas.

Kad jāvēršas pie ārsta vai neatliekamās palīdzības

Nekavējoties jāsazinās ar neatliekamo palīdzību (113), ja:

• ir apjukums, dezorientācija, grūtības runāt vai saprast teikto;
• ir ļoti augsta ķermeņa temperatūra (virs 39–40 °C), sausa, karsta āda, nespēja svīst;
• ir spēcīgs reibonis, ģībonis vai sajūta, ka tūlīt zaudēsiet samaņu;
• ir spiedošas sāpes krūtīs, ļoti ātra vai neregulāra sirdsdarbība;
• nav urinēšanas ilgāk par 6–8 stundām vai urīns ir ļoti tumšs, ar spēcīgu smaku;
• ir nekontrolējama vemšana vai caureja, kas neļauj uzņemt šķidrumu;
• zīdainim vai mazam bērnam ir iegrimis avotiņš, raudāšana bez asarām, izteikta miegainība vai nereaģēšana.

Pie ģimenes ārsta jāvēršas, ja:

• viegli vai vidēji smagi dehidratācijas simptomi nepāriet 24 stundu laikā, neskatoties uz dzeršanu;
• ir hroniskas sirds, nieru, aknu slimības un parādās dehidratācijas pazīmes;
• ir atkārtotas urīnceļu infekcijas, nierakmeņi, aizcietējumi, kas var būt saistīti ar nepietiekamu dzeršanu.

Lai mediķiem atvieglotu izvērtējumu, ieteicams pastāstīt, cik ilgi ir simptomi, cik daudz šķidruma uzņemts pēdējās diennakts laikā, kādi medikamenti tiek lietoti un kādas ir hroniskās slimības.

Praktiski padomi vasarai un biežākie mīti

Ikdienas organizēšana

• Dienu sākt ar glāzi ūdens.
• Turēt ūdens pudeli sev līdzās un regulāri malkot.
• Karstākajās stundās (ap 11.00–16.00) izvairīties no intensīvas slodzes, ja iespējams.
• Pie fiziskas slodzes dzert nelielas porcijas ik 15–20 minūtēs.
• Uzturā iekļaut produktus ar augstu ūdens saturu (arbūzs, melone, gurķi, tomāti, salāti, ogas), kā arī vieglas zupas un buljonus.

Mīti un realitāte

• “Kafija dehidrē un neskaitās pie šķidruma” – mērena kafijas un tējas lietošana parasti neizraisa klīniski nozīmīgu dehidratāciju un kopējā bilancē skaitās kā šķidruma avots.
• “Ja nejūtu slāpes, man viss ir kārtībā” – īpaši gados veciem cilvēkiem slāpju sajūta var būt vāja; uz hidratāciju labāk spriest pēc dzeršanas paradumiem un urīna krāsas.
• “Vasarā visiem jāizdzer vismaz 3 litri ūdens” – nepieciešamais daudzums atkarīgs no ķermeņa masas, slodzes, temperatūras un veselības stāvokļa. Dažiem pietiks ar mazāk, citiem vajadzēs vairāk; pacientiem ar sirds vai nieru mazspēju daudzums jānosaka individuāli.

Sabalansēta ūdens, elektrolītu un ūdeni saturošu produktu lietošana palīdz uzturēt optimālu hidratāciju un pasargā organismu no dehidratācijas un ar karstumu saistītiem stāvokļiem.