Ievads

Gremošanas traucējumi ir jebkādi funkcionāli vai strukturāli traucējumi kuņģa‑zarnu traktā, kas izraisa diskomfortu vai maina normālu gremošanu. Pie tiem pieder:

• slikta dūša un vemšana
• caureja vai, retāk, aizcietējums
• vēdera sāpes, krampji, vēdera uzpūšanās
• dedzināšana aiz krūšu kaula (grēmas), skābes reflukss
• apetītes zudums, vispārējs nespēks

Vasarā biežāk sastopami akūti traucējumi, kas visbiežāk saistīti ar infekcijām (gastroenterīts), pārtikas saindēšanos, dehidratāciju vai straujām uztura paradumu izmaiņām. Lielākā daļa gadījumu ir viegli un pārejoši, tomēr atsevišķos gadījumos tie var būt smagi, īpaši riska grupās.

Paaugstināta gaisa temperatūra un mitrums veicina baktēriju un pelējumu augšanu pārtikā, kā arī vīrusu un parazītu pārnesi ar piesārņotu pārtiku un ūdeni. Biežāk notiek ēšana ārpus mājas, pikniki, grilēšana, ceļojumi, palielinās aukstu dzērienu un alkohola patēriņš. Karstums veicina šķidruma zudumu ar sviedriem, kas kombinācijā ar caureju un vemšanu var ātri izraisīt smagu dehidratāciju, īpaši bērniem, gados veciem cilvēkiem un hronisku slimību pacientiem.

Kāpēc gremošanas traucējumi kļūst biežāki vasarā

Temperatūras ietekme uz pārtiku un mikroorganismiem

Karstā laikā pārtika ātri nonāk “bīstamajā temperatūras zonā” (+5 līdz +60 °C), kurā baktērijas vairojas īpaši intensīvi. Baktērijas, piemēram, Salmonella, Campylobacter, enterotoksigēnas Escherichia coli, Staphylococcus aureus, var dubultot savu skaitu ik pēc 20–30 minūtēm, ja pārtika tiek uzglabāta istabas temperatūrā.

Īpaši uzņēmīgi pret mikrobiālu piesārņojumu ir:

• gaļa, putnu gaļa, zivis
• olas un ēdieni ar jēlām olām
• piena produkti un krēmveida deserti
• majonēzes salāti, mērces

Pat īslaicīga neatbilstoša uzglabāšana (piemēram, ilgstoša atrašanās uz galda piknika laikā) var būt pietiekama, lai izveidotos bīstama baktēriju un to toksīnu koncentrācija.

Pārtikas uzglabāšanas kļūdas un mikrobiālā kontaminācija

Vasarā biežāk sastopamas:

• nepietiekama dzesēšana vai pārpildīts ledusskapis
• atkausētas pārtikas atkārtota sasaldēšana
• jēlas gaļas un gatavu produktu glabāšana kopā
• nepietiekama termiskā apstrāde (īpaši grilējot)
• netīru dēlīšu, nažu un virsmu izmantošana

Palielinās ne tikai baktēriju, bet arī vīrusu un parazītu izplatības risks, īpaši, ja tiek lietots nepietiekami attīrīts ūdens vai norīts piesārņots peldūdens.

Uztura paradumu un ēšanas laika maiņa

Vasarā cilvēki biežāk:

• ēd neregulāri, izlaiž maltītes vai ēd vēlu vakarā
• izvēlas treknus grilētus ēdienus, ātro ēdināšanu
• lieto daudz saldinātu un gāzētu dzērienu, saldējumu
• dzer vairāk alkohola

Pārmērīgs tauku un alkohola daudzums veicina kuņģa skābes sekrēciju, kairina gļotādu un var traucēt zarnu peristaltiku. Saldie un gāzētie dzērieni veicina meteorismu un osmotisku caureju. Karstumā daļa asinsrites novirzās uz ādu termoregulācijai, un pēc ļoti smagām maltītēm tas var pastiprināt diskomfortu.

Biežākie cēloņi

Pārtikas saindēšanās

Pārtikas saindēšanās vasarā ir viens no biežākajiem akūtu gremošanas traucējumu iemesliem. To izraisa:

• baktēriju toksīni (piemēram, Staphylococcus aureus, Bacillus cereus)
• dzīvas baktērijas (Salmonella, Campylobacter, enterotoksigēnas E. coli u.c.)
• retāk – pelējuma toksīni ilgstoši nepareizi uzglabātos produktos

Toksīnu izraisīta saindēšanās parasti sākas strauji – 1–6 stundu laikā pēc aizdomīgā produkta lietošanas; dominē spēcīga vemšana, slikta dūša, reizēm caureja. Baktēriju infekcijas simptomi parādās vēlāk (6–72 stundas), biežāk ar drudzi, krampjveida vēdera sāpēm un caureju.

Infekciozs gastroenterīts

Akūtu gastroenterītu var izraisīt:

• vīrusi – norovīrusi, adenovīrusi u.c.
• baktērijas – Salmonella, Shigella, Campylobacter, dažādas E. coli formas
• parazīti – piemēram, Giardia lamblia, Cryptosporidium

Mērenā klimata joslā vasarā biežāk dominē baktēriju un parazītu izraisītas caurejas. Infekcija izplatās ar fekāli‑orālo ceļu: ar piesārņotu pārtiku, ūdeni, netīrām rokām, kā arī ciešā kontaktā ar slimu personu. Simptomi: ūdeņaina caureja, vemšana, vēdera krampji, drudzis, nespēks.

Dehidratācija un elektrolītu nelīdzsvarotība

Karstā laikā šķidruma zudums ar sviedriem ir ievērojams. Ja vienlaikus ir caureja un vemšana, organisms zaudē ūdeni un elektrolītus (nātriju, kāliju, hlorīdus, bikarbonātus).

Dehidratācija izpaužas ar slāpēm, sausu muti, samazinātu un tumšu urīnu, reiboni, vājumu. Smagos gadījumos – paātrinātu pulsu, asinsspiediena kritumu, apziņas traucējumus. Bērniem un gados veciem cilvēkiem dehidratācija attīstās īpaši ātri.

Pārmērīgs alkohola un taukainu ēdienu patēriņš

Alkohols:

• kairina kuņģa gļotādu, veicina gastrītu un refluksa simptomus
• paātrina zarnu peristaltiku, izraisot caureju
• veicina šķidruma zudumu (diurētiska iedarbība)

Taukaini, cepti un grilēti ēdieni:

• palēnina kuņģa iztukšošanos, izraisa smaguma sajūtu
• var provocēt žultsakmeņu kolikas cilvēkiem ar žultspūšļa slimībām
• kombinācijā ar alkoholu palielina akūta pankreatīta risku

Medikamentu izraisīti gremošanas traucējumi

Vasarā biežāk tiek lietoti:

• nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL) – var izraisīt gastrītu, čūlas un pat kuņģa‑zarnu asiņošanu
• diurētiķi – kombinācijā ar caureju un vemšanu pastiprina dehidratāciju un nieru bojājuma risku
• daļa antibiotiku, metformīns, magniju saturoši preparāti – var izraisīt caureju

Ja gremošanas traucējumi sākas drīz pēc jauna medikamenta uzsākšanas vai devas maiņas, tas jāapspriež ar ārstu.

Pārtikas alerģijas un nepanesības

Vasarā biežāk tiek izmēģināti jauni produkti (eksotiski augļi, jūras veltes, deserti). Tas var izraisīt:

• pārtikas alerģijas (slikta dūša, vemšana, caureja, vēdera sāpes, izsitumi, tūska)
• pārtikas nepanesību (piemēram, laktozes vai fruktozes nepanesību), kas izpaužas ar vēdera uzpūšanos, sāpēm un caureju pēc konkrētu produktu lietošanas

Atkārtoti simptomi pēc viena un tā paša produkta lietošanas biežāk norāda uz neinfekciozu cēloni.

Klīniskie simptomi un brīdinājuma pazīmes

Akūtu gremošanas traucējumu gadījumā dominē:

• caureja – vairāk nekā 3 šķidras vai ūdeņainas vēdera izejas 24 stundu laikā
• vemšana – vienreizēja vai atkārtota, dažkārt ar nespēju noturēt šķidrumu
• vēdera sāpes – krampjveida, durošas vai spiedošas
• vēdera uzpūšanās, meteorisms

Caureja var būt ūdeņaina, gļotaina vai ar asiņu piejaukumu (invazīva infekcija, iekaisīga zarnu slimība).

Infekciozu traucējumu gadījumā bieži ir:

• paaugstināta ķermeņa temperatūra
• drebuļi, muskuļu sāpes
• galvassāpes, nespēks, apetītes zudums

Dehidratācijas dēļ var būt reibonis, sausa āda un gļotādas, samazināts urīna daudzums.

Nekavējoties jāmeklē neatliekamā palīdzība, ja parādās:

• asiņaini izkārnījumi vai melēna (melni, darvaini izkārnījumi)
• pastāvīga, neapturama vemšana
• nespēja uzņemt šķidrumu vai urīna neesamība >6–8 stundas
• izteikta miegainība, apātija, apziņas traucējumi
• stipras, nepārejošas vēdera sāpes, vēdera “dēlis” (rigiditāte)
• augsts drudzis (>39 °C), īpaši bērniem un gados veciem cilvēkiem

Kad meklēt medicīnisko palīdzību

Steidzama palīdzība nepieciešama, ja ir kāds no brīdinājuma signāliem vai ja:

• caureja un vemšana turpinās >24 stundas bērniem vai >48 stundas pieaugušajiem, neskatoties uz mājas aprūpi
• parādās stipras lokālas sāpes labajā apakšējā kvadrantā (apendicīts), labajā paribē (žultsceļu kolika), epigastrijā ar izstarojumu uz muguru (pankreatīts)

Hospitalizācija bieži nepieciešama:

• zīdaiņiem un maziem bērniem ar vidēji smagu vai smagu gastroenterītu
• gados veciem cilvēkiem ar pavadošām slimībām
• pacientiem ar smagu dehidratāciju, kuri nespēj dzert
• aizdomu gadījumā par smagu bakteriālu infekciju vai sepsi

Ja caureja, vēdera sāpes vai vēdera uzpūšanās saglabājas ilgāk par 2–4 nedēļām vai simptomi atkārtojas vairākas reizes sezonas laikā, nepieciešama padziļināta izmeklēšana, lai izslēgtu hroniskas zarnu slimības vai pārtikas nepanesību.

Ģimenes ārsts izvērtēs simptomus, veiks fizisku izmeklēšanu, nepieciešamības gadījumā nozīmēs laboratoriskos testus un papildu izmeklējumus, kā arī ieteiks piemērotu rehidratāciju, diētu un medikamentus.

Diagnostika

Svarīgi noskaidrot:

• simptomu sākumu, ilgumu, raksturu
• saistību ar konkrētu pārtiku, ūdeni, peldēšanos, ceļošanu
• citu ģimenes locekļu vai ceļabiedru saslimšanu
• hroniskas slimības, regulārus medikamentus, imūnsupresiju

Fiziskā izmeklēšana ietver vispārējā stāvokļa un vitālo rādītāju novērtējumu, dehidratācijas pazīmes, vēdera apskati, palpāciju, perkusiju un auskultāciju, lai atšķirtu vienkāršu gastroenterītu no citiem akūta vēdera cēloņiem.

Atkarībā no situācijas var tikt nozīmēti:

• pilna asins aina, iekaisuma rādītāji
• elektrolīti, kreatinīns, urīnviela
• aknu un aizkuņģa dziedzera rādītāji
• izkārnījumu izmeklējumi (kultūra, PCR paneļi, slēpto asiņu tests)

Ja simptomi nav tipiski vai saglabājas ilgstoši, var būt nepieciešama vēdera dobuma ultrasonogrāfija, augšējā endoskopija, kolonoskopija vai attēldiagnostika sarežģītos gadījumos.

Mājas aprūpe un ārstēšana

Rehidratācija un uzturs

Pamatprincips akūtu gremošanas traucējumu ārstēšanā ir adekvāta rehidratācija. Ieteicams:

• perorālie rehidratācijas šķīdumi (ORS)
• negāzēts ūdens, vāja tēja, buljons

Jāizvairās no ļoti saldiem dzērieniem, kofeīna un alkohola. Šķidrums jāuzņem bieži un mazās porcijās, īpaši, ja ir vemšana. Bērniem šķidruma daudzums jāpielāgo ķermeņa masai un stāvoklim; smagākos gadījumos nepieciešama medicīniska uzraudzība.

Tiklīdz vemšana mazinās, ieteicams:

• rīsi, vārīti kartupeļi, banāni, sausi tostermaizītes, vārīti burkāni
• nelielas porcijas, biežas maltītes

Jāizvairās no treknas, ceptas un pikantas pārtikas, svaigiem, ļoti šķiedrvielām bagātiem dārzeņiem akūtā fāzē, kā arī piena produktiem, ja parādās laktozes nepanesības pazīmes.

Bezrecepšu un medicīniskā terapija

• Antacīdi un protonu sūkņa inhibitori – noder grēmu un refluksa simptomu mazināšanai.
• Antidiarējas līdzekļi (piemēram, loperamīds) – var samazināt caurejas biežumu vieglos, nekomplicētos gadījumos pieaugušajiem. Nedrīkst lietot, ja ir drudzis, asiņaini izkārnījumi vai aizdomas par invazīvu infekciju, kā arī bērniem bez ārsta norādījuma.
• Antiemetiki – lietojami tikai pēc ārsta ieteikuma, īpaši bērniem un grūtniecēm.

Lielākā daļa akūtu gastroenterītu ir vīrusu izcelsmes un neprasa specifisku pretvīrusu terapiju; ārstēšana ir simptomātiska. Antibiotikas nepieciešamas tikai smagas bakteriālas infekcijas gadījumā, pacientiem ar smagu imūnsupresiju vai ceļotāju caurejas gadījumā ar smagiem simptomiem pēc ārsta izvērtējuma. Nepamatota antibiotiku lietošana var pasliktināt slimības gaitu un veicināt rezistences attīstību.

Ja perorāla šķidruma uzņemšana nav iespējama, nepieciešama intravenoza rehidratācija un elektrolītu korekcija. Papildu var tikt nozīmēti spazmolītiķi, pretdrudža līdzekļi (paracetamols) un, atsevišķos gadījumos, probiotikas.

Profilakse vasarā

Pārtikas apstrāde un uzglabāšana

Lai samazinātu gremošanas traucējumu risku, jāievēro:

• termolabilus produktus glabāt +2 līdz +4 °C
• neatstāt gatavus ēdienus istabas temperatūrā ilgāk par 2 stundām
• rūpīgi termiski apstrādāt gaļu, zivis, olas
• atsevišķi glabāt jēlu un gatavu pārtiku, izmantot atsevišķus dēlīšus un nažus
• neatkārtoti nesasaldēt jau atkausētus produktus

Piknika un grilēšanas laikā ieteicams izmantot termokastes ar ledus iepakojumiem, gatavot tik daudz, cik reāli tiks apēsts, un pārpalikumus ātri atdzesēt.

Personīgā higiēna, peldvietas un ceļošana

Svarīgi:

• regulāri mazgāt rokas ar ziepēm, īpaši pirms ēšanas un pēc tualetes apmeklējuma
• lietot roku dezinfekcijas līdzekļus, ja nav pieejams ūdens
• izvairīties no ēšanas vietās ar acīmredzamiem higiēnas trūkumiem

Peldoties dabiskos ūdenskrātuvēs vai baseinos, jācenšas neierīt ūdeni, jo tas var būt piesārņots ar mikroorganismiem, kas izraisa gastroenterītu. Jābūt uzmanīgiem arī ar neattīrītu aku vai avotu ūdeni.

Ceļojot, īpaši uz tropu un subtropu reģioniem:

• dzert tikai drošu, pudelēs pildītu vai vārītu ūdeni
• izvairīties no ledus kubiņiem nezināmas izcelsmes dzērienos
• ēst tikai termiski apstrādātu pārtiku, izvairīties no ielas ēdieniem ar apšaubāmu higiēnu

Atsevišķos reģionos var būt ieteicama vakcinācija pret noteiktām zarnu infekcijām; nepieciešamību izvērtē speciālists.

Īpašas populācijas

Bērni un zīdaiņi

Bērniem gremošanas traucējumi bieži norit smagāk. Jāuzmana:

• bieža, ūdeņaina caureja
• atkārtota vemšana
• dehidratācijas pazīmes: sauss autiņš >4–6 stundas, sausas lūpas, iegrimušas acis, miegainība
• augsts drudzis

Zīdaiņiem jāuztur barošana ar krūti; mātes piens ir labākais rehidratācijas un uztura avots. Papildus var būt nepieciešami ORS šķīdumi (pēc ārsta norādījuma). Nedrīkst dot bezrecepšu antidiarējas līdzekļus bez pediatra ieteikuma.

Grūtnieces

Grūtniecības laikā dehidratācija var izraisīt dzemdes kontrakcijas un priekšlaicīgas dzemdības, bet atsevišķas infekcijas – nopietnas komplikācijas. Grūtniecēm īpaši jāizvairās no jēlām zivīm, nepasterizētiem piena produktiem, slikti termiski apstrādātas gaļas un alkohola. Medikamentu izvēle ir ierobežota; jebkuru ārstēšanu jāapspriež ar ārstu.

Vecāka gadagājuma cilvēki un hronisku slimību pacienti

Gados veciem cilvēkiem un pacientiem ar sirds mazspēju, nieru funkcijas traucējumiem, cukura diabētu vai hroniskām zarnu slimībām gremošanas traucējumi var izraisīt strauju stāvokļa pasliktināšanos. Dehidratācija un elektrolītu traucējumi var provocēt aritmijas, nieru mazspēju un glikozes svārstības.

Šai grupai rūpīgi jāseko līdzi šķidruma uzņemšanai, bieži jāpielāgo medikamentu devas (piemēram, diurētiķi), un pie ilgstošas caurejas vai vemšanas jāvēršas pie ārsta agrīni. Savlaicīga profilakse un rīcība vasarā būtiski samazina nopietnu komplikāciju risku.