Ievads

Gripa Latvijā ik gadu izraisa sezonālu saslimstības pieaugumu, bet atsevišos gados situācija sasniedz epidēmijas līmeni. Tas nozīmē, ka gripas izplatība pārsniedz ierasto sezonālo fonu, būtiski palielinot gan ambulatoro vizīšu, gan hospitalizāciju skaitu. Slimību profilakses un kontroles centrs regulāri apkopo datus par akūtu augšējo elpceļu infekciju un gripas gadījumiem, nosakot brīdi, kad sasniegts epidēmijas slieksnis.

Epidēmijas laikā pieaug ne tikai laboratoriski apstiprināto gripas gadījumu skaits, bet arī smagu komplikāciju, piemēram, pneimonijas, sirds-asinsvadu dekompensācijas un hronisku plaušu slimību saasinājumu biežums. Īpaši apdraudētas ir riska grupas — gados vecāki cilvēki, mazi bērni, grūtnieces, kā arī pacienti ar hroniskām slimībām un novājinātu imunitāti.

Ņemot vērā gripas vīrusa spēju ātri izplatīties slēgtās telpās, epidēmijas laikā biežāk tiek skarti bērnudārzi, skolas, sociālās aprūpes centri un ārstniecības iestādes, radot papildu slogu veselības aprūpes sistēmai un ietekmējot darba spējas sabiedrībā.

Kas ir gripa un kā tā izplatās

Gripas vīrusu tipi

Gripa ir akūta vīrusu elpceļu infekcija, ko izraisa gripas vīrusi no Orthomyxoviridae dzimtas. Cilvēkiem klīniski nozīmīgākie ir:

• A tipa gripas vīrusi (Influenza A) — visbiežāk saistīti ar lielām epidēmijām un pandēmijām; tiem ir dažādi apakštipi (piemēram, H1N1, H3N2), kas definēti pēc hemaglutinīna (H) un neiraminidāzes (N) virsmas antigēniem.
• B tipa gripas vīrusi (Influenza B) — parasti izraisa sezonālas epidēmijas, bieži bērnu un jauniešu vidū; tiek iedalīti vairākās līnijās (piemēram, Victoria, Yamagata).
• C tipa gripas vīrusi — parasti izraisa vieglas, sporādiskas elpceļu infekcijas, īpaši bērniem, un nav nozīmīgs sezonālu epidēmiju cēlonis.

Gripas vīrusam raksturīga augsta antigēnā mainība — antigēnais dreifs un A tipam arī antigēnais lēciens. Šīs izmaiņas ļauj vīrusam izvairīties no iepriekš iegūtās imunitātes, tāpēc cilvēks var saslimt ar gripu vairākkārt dzīves laikā, un vakcīnas sastāvs jāpielāgo katrai sezonai.

Pārneses ceļi un vides ietekme

Gripa galvenokārt izplatās:

• ar gaisa pilieniem — klepojot, šķaudot, skaļi runājot;
• ar tiešu kontaktu — rokasspiedieni, ciešs kontakts ar slimu personu;
• caur fomītiem — pieskaroties ar vīrusu kontaminētām virsmām (durvju rokturi, sabiedriskā transporta rokturi, telefoni) un pēc tam sejai.

Vīrusa izdalīšanās sākas īsi pirms simptomu parādīšanās un ir visintensīvākā pirmajās slimības dienās. Bērni un imūnsupresēti pacienti vīrusu var izdalīt ilgāk. Slēgtas, slikti vēdinātas telpas un liels cilvēku blīvums ievērojami palielina transmisijas risku.

Sezonālums Latvijā

Latvijā gripas sezona parasti sākas vēlā rudenī vai ziemas sākumā un turpinās līdz pavasarim. Saslimstības maksimums bieži novērojams janvārī–martā, bet precīzs laiks atkarīgs no cirkulējošajiem vīrusa paveidiem un klimatiskajiem apstākļiem.

Epidēmijas dinamiku ietekmē:

• cirkulējošā vīrusa tips un apakštips;
• iedzīvotāju vakcinācijas aptvere;
• sabiedrības mobilitāte un pulcēšanās paradumi.

Latvijā darbojas gripas uzraudzības sistēma, un sabiedrība var sekot līdzi aktuālajai situācijai Slimību profilakses un kontroles centra pārskatos.

Gripa, saaukstēšanās un citas respiratoras infekcijas

Gripa vai “parasts saaukstēšanās”?

Ikdienā bieži tiek jaukta gripa ar citām augšējo elpceļu infekcijām. Tomēr starp tām ir būtiskas atšķirības:

• Gripa parasti:
• sākas pēkšņi (dažu stundu laikā);
• izraisa augstu drudzi, izteiktu nespēku;
• rada stipras muskuļu un locītavu sāpes, galvassāpes;
• bieži izpaužas ar sausu, mokošu klepu.
• Saaukstēšanās biežāk:
• sākas pakāpeniski;
• norit ar vieglu vai bez drudža;
• dominē iesnas, nelielas kakla sāpes, viegls klepus;
• kopējais pašsajūtas traucējums ir mazāk izteikts.

Simptomi var pārklāties, tāpēc riska grupām un smagākos gadījumos ieteicams konsultēties ar ārstu.

Gripa un COVID-19

Gripas sezona var sakrist ar citu respiratoru vīrusu, tostarp COVID-19, cirkulāciju. Abas infekcijas var izraisīt līdzīgus simptomus (drudzi, klepu, nespēku), tāpēc dažkārt nepieciešama laboratoriska diagnostika, lai tās atšķirtu. Abām slimībām ir pieejama vakcinācija, un cilvēkiem no riska grupām ieteicams apsvērt aizsardzību pret abām infekcijām.

Riska grupas un iespējamās komplikācijas

Bērni, seniori un grūtnieces

Lai gan ar gripu var saslimt jebkurš, noteiktas populācijas grupas ir īpaši uzņēmīgas pret smagu slimības gaitu un komplikācijām.

Bērni, īpaši līdz 5 gadu vecumam, biežāk inficējas un izdala vīrusu ilgāk nekā pieaugušie. Viņiem gripa var veicināt:

• vidusauss iekaisumu;
• krupa līdzīgus simptomus;
• bronhiolītu un pneimoniju.

Vecāka gadagājuma cilvēkiem (parasti ≥65 gadi) imūnsistēmas novecošanās samazina spēju efektīvi cīnīties ar infekcijām. Gripa šajā grupā bieži izraisa:

• hronisku slimību dekompensāciju;
• sekundāras bakteriālas infekcijas;
• paaugstinātu hospitalizācijas un mirstības risku.

Grūtniecēm fizioloģiskas izmaiņas imūnsistēmā, sirds-asinsvadu un elpošanas sistēmā palielina smagas gripas, pneimonijas un priekšlaicīgu dzemdību risku. Vakcinācija grūtniecības laikā ir droša jebkurā trimestrī un nodrošina aizsardzību gan mātei, gan jaundzimušajam pirmajos dzīves mēnešos.

Hroniskas slimības un imūnsupresija

Smagākais gripas iznākums biežāk sastopams pacientiem ar:

• hroniskām sirds slimībām;
• hroniskām plaušu slimībām (HOPS, astma u.c.);
• cukura diabētu un citiem endokrīniem traucējumiem;
• hronisku nieru vai aknu mazspēju;
• izteiktu aptaukošanos;
• neiroloģiskām un neirodeģeneratīvām slimībām.

Imūnsupresija — gan primāra, gan sekundāra (onkoloģiskas slimības, HIV, imūnsupresīva terapija) — būtiski palielina smagas gripas, ilgstošas vīrusa izdalīšanās un netipiskas klīniskās gaitas risku.

Komplikācijas

Gripas komplikācijas var būt:

• vīrusu pneimonija ar elpošanas mazspēju;
• sekundāra bakteriāla pneimonija;
• hronisku sirds un plaušu slimību saasinājumi;
• miokardīts, perikardīts;
• neiroloģiskas komplikācijas (encefalīts, meningoencefalīts, Guillain–Barré sindroms — ļoti reti);
• rabdomiolīze, akūta nieru bojājuma attīstība.

Šīs komplikācijas var novest pie hospitalizācijas intensīvās terapijas nodaļā un pat letāla iznākuma, īpaši riska grupās.

Vakcinācija kā galvenais profilakses rīks

Vakcīnu veidi un iedarbība

Latvijā gripas profilaksei galvenokārt tiek izmantotas inaktivētās gripas vakcīnas, kas satur nogalinātus vīrusa komponentus. Tās var būt:

• trīsvērtīgas (trivalentas) — divi A tipa un viens B tipa komponents;
• četrvērtīgas (kvadrivalentas) — divi A tipa un divi B tipa komponenti, nodrošinot plašāku aizsardzību.

Vakcīnas sastāvs katru gadu tiek atjaunināts. Pēc vakcīnas ievadīšanas organisms veido specifiskas antivielas un šūnu imūnreakciju, kas samazina saslimšanas risku vai nodrošina vieglāku slimības gaitu. Gados vecākiem cilvēkiem var tikt piedāvātas adjuvantētas vai augstākas devas vakcīnas, kas pastiprina imūnatbildi.

Vakcinācijas grafiks un mērķgrupas

Optimālais vakcinācijas laiks ir rudens mēneši (oktobris–novembris), pirms aktīvās gripas sezonas sākuma, taču vakcinēties ir lietderīgi arī vēlāk, kamēr vīruss cirkulē.

Vakcinācija īpaši ieteicama:

• cilvēkiem ≥65 gadu vecumā;
• bērniem no 6 mēnešu vecuma, īpaši līdz 5 gadiem;
• grūtniecēm jebkurā trimestrī;
• pacientiem ar hroniskām sirds, plaušu, nieru, aknu, neiroloģiskām slimībām, cukura diabētu;
• imūnsupresētiem pacientiem;
• veselības aprūpes un sociālās aprūpes iestāžu personālam;
• cilvēkiem, kas dzīvo sociālās aprūpes centros vai ciešā kolektīvā.

Bērniem 6 mēnešu–8 gadu vecumā, kuri nekad nav vakcinēti pret gripu, parasti rekomendē divas devas ar vismaz 4 nedēļu intervālu. Vakcinācija jāatkārto katru gadu, jo imunitāte mazinās un mainās cirkulējošie vīrusa paveidi.

Latvijā gripas vakcīnu var saņemt pie ģimenes ārsta, vakcinācijas kabinetos un dažās aptiekās. Atsevišķām riska grupām vakcīna var būt daļēji vai pilnībā apmaksāta no valsts budžeta.

Efektivitāte un drošums

Vakcīnas efektivitāte mainās katru sezonu un ir atkarīga no atbilstības starp vakcīnas celmiem un cirkulējošajiem vīrusiem, kā arī no personas vecuma un veselības stāvokļa. Vakcinācija:

• samazina saslimšanas risku;
• būtiski mazina smagas slimības, hospitalizācijas un nāves risku;
• samazina komplikāciju biežumu un hronisku slimību saasinājumus.

Inaktivētās vakcīnas nevar izraisīt gripu. Iespējami īslaicīgi viegli simptomi (sāpes injekcijas vietā, neliels drudzis). Tās ir drošas grūtniecēm un bērniem no 6 mēnešu vecuma.

Masku lietošana un sociālā distancēšanās

Masku veidi un lietošana

Epidēmijas laikā masku lietošana ir svarīgs papildus pasākums, kas samazina vīrusa transmisiju, īpaši slēgtās telpās.

Galvenie masku veidi:

• auduma maskas — filtrācijas spēja atkarīga no slāņu skaita un auduma blīvuma; mazāk efektīvas nekā medicīniskās maskas;
• medicīniskās (ķirurģiskās) maskas — vienreizlietojamas, piemērotas plašai sabiedrības lietošanai;
• FFP2/FFP3 respiratori — nodrošina augstāku filtrācijas līmeni, īpaši ieteicami veselības aprūpes darbiniekiem un situācijās ar augstu ekspozīcijas risku.

Masku ieteicams lietot sabiedriskajā transportā, veikalos, ārstniecības iestādēs, slēgtos pasākumos, kā arī, ja ir elpceļu infekcijas simptomi. Maskai cieši jāpiegulst sejai, pilnībā nosedzot degunu, muti un zodu. Pirms uzlikšanas un noņemšanas jānomazgā vai jādezinficē rokas, medicīniskās maskas jāmaina, kad tās kļūst mitras vai netīras, bet auduma maskas regulāri jāmazgā augstā temperatūrā.

Sociālā distancēšanās un organizatoriskie pasākumi

Sociālās distancēšanās mērķis ir samazināt ciešus kontaktus starp cilvēkiem. Pamatprincipi:

• uzturēt vismaz 1–2 metru attālumu no citiem, īpaši telpās;
• izvairīties no lieliem pulcēšanās pasākumiem, ja tie nav būtiski;
• ierobežot telpu noslodzi, samazinot vienlaicīgi esošo cilvēku skaitu;
• organizēt cilvēku plūsmu (atsevišķas ieejas/izejas, vienvirziena kustība).

Darba vietās un izglītības iestādēs var ieviest attālinātu darbu un mācības, elastīgu darba laiku, attālinātas sapulces, labu ventilāciju un regulāru virsmu dezinfekciju. Slēgtos kolektīvos var tikt rekomendēta kontaktpersonu veselības stāvokļa pastiprināta novērošana un, ja iespējams, īslaicīga kontaktu ierobežošana ar riska grupu pārstāvjiem.

Citi profilaktiskie pasākumi

Roku higiēna, klepus etiķete un virsmu dezinfekcija

Roku higiēna ir viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem pasākumiem gripas profilaksē. Ieteicams:

• mazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni vismaz 20 sekundes, īpaši pēc sabiedrisko vietu apmeklējuma, sabiedriskā transporta lietošanas, pirms ēšanas un pēc tualetes apmeklējuma;
• ja ūdens un ziepes nav pieejamas, lietot roku dezinfekcijas līdzekli ar vismaz 60 % spirta saturu.

Klepojot vai šķaudot, jānosedz mute un deguns ar salveti vai elkona locītavu, nevis plaukstu. Izmantotās salvetes nekavējoties jāizmet atkritumos un jānomazgā vai jādezinficē rokas. Bieži aizskartu virsmu regulāra dezinfekcija samazina vīrusa izplatības risku, īpaši kolektīvos.

Telpu ventilācija un pašizolācija

Lai mazinātu vīrusa koncentrāciju gaisā, ieteicams:

• regulāri vēdināt telpas, atverot logus vairākas reizes dienā;
• nodrošināt atbilstošu mehānisko ventilāciju;
• iespēju robežās izmantot gaisa attīrītājus ar HEPA filtriem.

Pašizolācija nozīmē palikšanu mājās, ja ir gripai līdzīgi simptomi (drudzis, klepus, sāpes kaklā, muskuļu sāpes), lai neizplatītu infekciju citiem. Ieteicams neiet uz darbu, skolu vai publiskām vietām līdz vismaz 24 stundas pēc drudža mazināšanās bez pretdrudža līdzekļiem un ierobežot kontaktus ar riska grupu pārstāvjiem.

Rīcība pie simptomu rašanās

Pašaprūpe mājās

Par gripu var liecināt pēkšņs drudzis, sauss klepus, sāpes kaklā, galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes, izteikts nespēks, reizēm arī slikta dūša un vemšana. Ja parādās šādi simptomi:

• palieciet mājās un izvairieties no kontaktiem ar citiem;
• nodrošiniet pietiekamu šķidruma uzņemšanu un atpūtu;
• lietojiet pretdrudža un pretsāpju līdzekļus (piemēram, paracetamolu) atbilstoši ārsta vai zāļu lietošanas instrukcijai.

Bērniem gripas laikā nedrīkst lietot aspirīnu Reja sindroma riska dēļ. Parasti izmanto paracetamolu vai ibuprofēnu atbilstošās devās. Vecākiem jāpievērš uzmanība dehidratācijas pazīmēm — mazāk slapju autiņu, sausa mute, raudāšana bez asarām, izteikta miegainība vai apātija.

Antibiotikas nedrīkst lietot bez ārsta norādījuma, jo gripa ir vīrusu infekcija, un antibiotikas iedarbojas tikai uz baktērijām; tās nepieciešamas tikai bakteriālu komplikāciju gadījumā.

Kad vērsties pie ārsta un pretvīrusu terapija

Jāvēršas pie ārsta vai jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, ja:

• elpošana kļūst apgrūtināta, parādās elpas trūkums miera stāvoklī;
• drudzis saglabājas augsts (>38,5 °C) ilgāk par 3–4 dienām vai atgriežas pēc īslaicīgas uzlabošanās;
• parādās apjukums, dezorientācija, krampji;
• ir stipras sāpes krūtīs;
• bērnam novērojama apātija, atteikšanās dzert, elpošanas traucējumi.

Riska grupu pacientiem (seniori, grūtnieces, hroniski slimie, imūnsupresētie) ieteicams sazināties ar ārstu jau pie pirmajām gripai līdzīgām pazīmēm. Ārsts var izvērtēt pretvīrusu zāļu (piemēram, oseltamivīra) nepieciešamību. Tās īpaši ieteicamas:

• cilvēkiem no riska grupām;
• pacientiem ar smagu slimības gaitu vai nepieciešamību pēc hospitalizācijas.

Vislabākais efekts ir, ja terapiju uzsāk 48 stundu laikā no simptomu sākuma, taču smagos gadījumos tās var būt lietderīgas arī vēlāk. Pretvīrusu zāles izraksta ārsts; tās nav paredzētas pašārstēšanai bez konsultācijas.

Noslēguma ieteikumi sabiedrībai

Lai mazinātu gripas epidēmijas ietekmi Latvijā, ieteicams:

• ik gadu vakcinēties, īpaši, ja piederat riska grupai;
• epidēmijas laikā ievērot masku lietošanas, roku higiēnas, ventilācijas un sociālās distancēšanās principus;
• palikt mājās pie slimības simptomiem un neapmeklēt publiskas vietas;
• sekot oficiālajai informācijai no veselības iestādēm par aktuālo situāciju un rekomendācijām.

Apvienojot individuālos profilakses pasākumus ar sabiedrības līmeņa organizatoriskiem risinājumiem, ir iespējams būtiski mazināt gripas epidēmijas radīto slogu un aizsargāt visneaizsargātākos sabiedrības locekļus Latvijā.