Daudzi no mums ģimenes ārstu uzskata par galveno un vienīgo ārstu, taču nereti ir situācijas, kad nepieciešama plašāka izpratne par mūsu veselības stāvokli. Šādos gadījumos internists var būt tas, pie kā vērsties pēc palīdzības. Kā skaidro Medon interniste Inga Jaščenko, internists ir iekšķīgo slimību speciālists, kura kompetencē ir diagnosticēt un ārstēt dažādu orgānu sistēmu slimības.

Internista galvenie uzdevumi:

• Noskaidrot hronisku slimību cēloņus — ja pacientam ir vairākas hroniskas slimības, internists palīdzēs izprast to savstarpējo saistību un izstrādāt vispiemērotāko ārstēšanas plānu.
• Veikt padziļinātu veselības stāvokļa izvērtēšanu — ja pacients vēlas veikt veselības pārbaudi un saņemt detalizētu analīžu novērtējumu, internists ir pareizā izvēle.
• Novērot sarežģītus un daudzfaktoru gadījumus — internists var palīdzēt pacientiem ar grūti atrisināmām slimībām, kad iesaistīti vairāki orgāni vai sistēmas.

"Mēs, internisti, skatāmies uz cilvēku kopumā," uzsver Inga Jaščenko. "Mēs skatāmies ne tikai uz vienu slimību, bet mēs redzam visas pacienta saslimšanas kopā."

Biežākie iemesli, kad pacienti vēršas pie internista

Lai gan internista kompetencē ir plašs slimību spektrs, Inga Jaščenko ikdienas praksē novēro vairākus biežākos iemeslus, kāpēc pacienti izvēlas konsultēties tieši ar viņu.

• Padziļināta veselības pārbaude (check-up) — pacienti vēlas pārliecināties, vai viņu veselības stāvoklis ir labs, kāds ir holesterīna, cukura un D vitamīna līmenis, un kādas izmaiņas jāveic dzīvesveidā.
• Vairākas hroniskas slimības — pacientiem ar vairākām hroniskām saslimšanām, piemēram, cukura diabētu, hipertensiju, podagru un aptaukošanos, internists palīdz izveidot vienotu, efektīvu ārstēšanas plānu.
• Paaugstināta ķermeņa temperatūra — ja temperatūra turas ilgāk par nedēļu, internists palīdzēs atrast iemeslus, jo tās var būt dažādas infekcijas, autoimūnas slimības vai citi traucējumi.
• Nogurums — ja nogurums turpinās ilgāk par mēnesi un nav atkarīgs no slodzes, internists izvērtēs, vai tas nav simptoms, kas liecina par smagākām saslimšanām, piemēram, vairogdziedzera slimībām, anēmiju vai sirds mazspēju.

Cik bieži apmeklēt ārstu un kā sagatavoties vizītei?

Lielākā daļa cilvēku vēršas pie ārsta tikai tad, ja ir sūdzības, taču Inga Jaščenko uzsver, ka profilakse ir atslēga. "Ja cilvēks jūtas labi, viņam nav sūdzību, un viņam nav hroniskas slimības, tad reizi gadā apmeklēt ārstu un veikt pamatizmeklējumus būtu ļoti pareizi." Ja pacientam ir hroniskas saslimšanas, ārsts jāapmeklē atbilstoši viņa veselības stāvoklim.

Kā sagatavoties vizītei?

• Sagatavojiet jautājumus un sūdzības — pierakstiet visu, kas jūs satrauc, lai vizītes laikā neko neaizmirstu. "Aicinu visus pacientus, pirms viņi nāk pie ārsta, sagatavoties un uzrakstīt savus jautājumus, savas sūdzības," saka Inga Jaščenko.
• Iepazīstieties ar ģimenes vēsturi — internistam ir svarīgi zināt, vai jūsu ģimenē ir sastopamas hroniskas slimības.
• Paņemiet līdzi iepriekšējo analīžu un izmeklējumu rezultātus — tā jūs ietaupīsiet laiku un palīdzēsiet internistam izveidot precīzāku un efektīvāku ārstēšanas plānu.

Attālinātās konsultācijas — efektīvs instruments

Mūsdienu tehnoloģijas ļauj saņemt kvalitatīvu medicīnisko palīdzību arī attālināti. "Attālinātā konsultācija dod ļoti daudz priekšrocību," uzsver ārste.

Attālināto konsultāciju priekšrocības:

• Pieejamība — tā ļauj pacientiem saņemt konsultāciju jebkurā vietā un laikā, neizejot no mājām. Tas ir īpaši noderīgi, ja dzīvojat laukos vai esat ārzemēs.
• Vairāk laika — ārsts var mierīgā atmosfērā veltīt pietiekami daudz laika sarunai ar pacientu, jo nav jāsteidzas.
• Informācijas apmaiņa — pacients var viegli nosūtīt ārstam iepriekšējo analīžu rezultātus, lai ārsts varētu izvērtēt veselības stāvokli un sniegt labākos ieteikumus.

Interniste uzsver, ka attālinātā konsultācija ir lielisks veids, kā izrunāt ar ārstu savus jautājumus un saņemt sākotnējo izvērtējumu. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka hronisku slimību gadījumā, kas prasa padziļinātus izmeklējumus, būs nepieciešama klātienes vizīte.