Informācija, ko uzzināsi šajā rakstā

• Kur un kad visbiežāk sastopami odi un ērces.
• Kā izvēlēties drošu un efektīvu līdzekli, ņemot vērā vidi, vecumu un veselības stāvokli.
• Kādas aizsardzības metodes lietot — repelentus, apģērbu, moskītu tīklus un vides pasākumus.
• Kāpēc ir svarīgi aizsargāties un kādas slimības var izraisīt kodumi.
• Kā rīkoties, ja ērce pieķeras, un kā mazināt niezi pēc kodumiem.
• Kādu lomu spēlē vakcinācija pret ērču encefalītu.

Kāpēc ir svarīgi aizsargāties pret odiem un ērcēm

Latvijā odi un ērces ir aktīvi no pavasara līdz vēlam rudenim. Siltāks un mitrāks klimats, garākas vasaras un maigas ziemas veicina to izplatību. Odi ir īpaši daudz vietās ar stāvošu ūdeni un biezu veģetāciju, savukārt ērces sastopamas zālē, krūmājos, meža malās, parkos un pat pilsētas zaļajās zonās, tostarp piemājas dārzos un rotaļu laukumos.

Ērces Latvijā pārnēsā divas īpaši nozīmīgas slimības:

• Ērču encefalīts – vīrusu izraisīts centrālās nervu sistēmas iekaisums, kas var izraisīt meningītu, encefalītu, ilgstošus neiroloģiskus traucējumus un invaliditāti.
• Laimas slimība – bakteriāla infekcija (Borrelia burgdorferi), kas var izpausties ar:
• gredzenveida apsārtumu ērces koduma vietā (erythema migrans),
• locītavu iekaisumu,
• neiroloģiskiem un kardioloģiskiem simptomiem.

Ceļojot uz tropu un subtropu reģioniem, īpaši svarīga kļūst aizsardzība pret odu pārnēsātām slimībām, piemēram:

• malāriju,
• dengas drudzi,
• Zikas vīrusa infekciju,
• Čikungunjas drudzi,
• Rietumnīlas drudzi.

Daļai no šīm infekcijām nav specifiskas ārstēšanas vai vakcīnas, tāpēc galvenā nozīme ir profilaksei ar repelentiem, moskītu tīkliem un apģērbu.

Pat ja infekcijas risks ir zems, odi un ērces būtiski ietekmē pašsajūtu. Kodumi izraisa:

• lokālu iekaisumu, apsārtumu un tūsku,
• intensīvu niezi,
• ādas bojājumus un sekundāras bakteriālas infekcijas, ja kodumi tiek kasīti.

Cilvēkiem ar alerģisku noslieci iespējamas spēcīgas reakcijas – lielas lokālas tūskas, nātrene, retāk – anafilakse. Bērniem nieze bieži traucē miegu un rada izteiktu diskomfortu.

Galvenie aizsardzības līdzekļu veidi

Repelenti

Repelenti ir vielas, kas atbaida kukaiņus un ērces, traucējot tiem orientēties pēc cilvēka izdalītās ogļskābās gāzes, siltuma un ādas smaržas.

Biežāk lietotās aktīvās vielas:

• DEET (N,N-diethyl-3-methylbenzamide)

Zelta standarts aizsardzībai pret odiem un daļēji pret ērcēm.

• 20–30 % koncentrācija parasti nodrošina aizsardzību vairākas stundas.
• Augstākas koncentrācijas pagarina iedarbības ilgumu, bet nepalielina atbaidīšanas spēju.

• Ikaridīns (picaridīns)

Mūsdienīgs repelents ar labu efektivitāti pret odiem un ērcēm.

• Bieži labāk panesams uz ādas, ar mazāku kairinājuma un smakas risku.
• Piemērots arī bērniem un cilvēkiem ar jutīgu ādu (ievērojot vecuma ierobežojumus).

• PMD (para-mentāna-3,8-diols) un citriodiols

Dabiskas izcelsmes vielas no citronu eikalipta.

• Nodrošina vidēji labu aizsardzību pret odiem, ierobežotu – pret ērcēm.
• Iedarbības ilgums parasti ir īsāks nekā DEET vai ikaridīnam.

Citas augu izcelsmes eļļas (citronella, lavanda, tējas koks u.c.) parasti nodrošina īslaicīgu un vājāku efektu, tāpēc augsta riska situācijās tās nav pietiekamas.

Ērču profilakse ar insekticīdiem

Ērču profilaksē īpaši nozīmīga ir apģērba un ekipējuma apstrāde:

• Permetrīns

Sintētisks piretroīds, ko izmanto apģērba, apavu, telšu, moskītu tīklu un ekipējuma apstrādei.

• Nogalina vai paralizē ērces un citus kukaiņus, kas nonāk kontaktā ar apstrādāto virsmu.
• Nav paredzēts tiešai uzklāšanai uz ādas.
• Efekts saglabājas vairākas mazgāšanas reizes (atkarīgs no produkta).

• Citi piretroīdi (piemēram, cipermetrīns, deltametrīns)

Tiek izmantoti teritoriju vai telpu apstrādei, lai samazinātu ērču un odu populāciju.

Fiziskās barjeras un apkārtējās vides kontrole

• Apģērbs
• Garas piedurknes, garas bikses, slēgti apavi.
• Gaišas krāsas audumi, lai ērces vieglāk pamanītu.
• Bikšu gali ielikti zeķēs, cieši pieguļošas aproces.
• Plāns, bet ciešs audums samazina arī odu kodumu risku.

• Moskītu tīkli
• Logu un durvju tīkli.
• Tīkli virs gultas vai bērnu ratiņiem; īpaši efektīvi, ja impregnēti ar insekticīdu.

• Insekticīdi telpām
• Aerosoli, elektriskie iztvaicētāji, spirāles un citas formas ar piretroīdiem.
• Lietojami, stingri ievērojot drošības norādījumus, īpaši, ja telpā ir bērni vai dzīvnieki.

• Apkārtējās vides sakopšana
• Stāvoša ūdens likvidēšana (spaiņi, mucas, riepas, aizsērējušas notekas).
• Regulāra zāles pļaušana, krūmu un zemsedzes retināšana, lai samazinātu ērču dzīves vidi.

Kā izvēlēties piemērotāko līdzekli

Aktīvā viela un mērķis

• Pret odiem mērenajā joslā (Latvija, Eiropa)

DEET 20–30 %, ikaridīns 20–25 % vai PMD/citriodiols atbilstošā koncentrācijā.

• Pret odiem tropu un subtropu reģionos

DEET 30–50 % vai ikaridīns augstākās koncentrācijās, jo slimību risks ir būtisks.

• Pret ērcēm
• Kombinācija: repelents uz ādas (DEET vai ikaridīns) + apģērbs, vēlams apstrādāts ar permetrīnu.
• Augu izcelsmes repelenti parasti nav pietiekami.
• Aizsardzība pret ērcēm ar repelentiem ir īsāka un mazāk uzticama nekā pret odiem, tāpēc īpaši svarīgs ir apģērbs un regulāra ķermeņa pārbaude.

Koncentrācija, forma un apstākļi

Repelenta darbības ilgumu ietekmē:

• aktīvā viela un tās koncentrācija,
• svīšana, peldēšanās, berze,
• gaisa temperatūra un mitrums.

Biežākās formas:

• aerosoli un spreji – ērti lielām ādas virsmām, jāizvairās no ieelpošanas;
• losjoni, krēmi, želejas – precīzāka uzklāšana, piemēroti jutīgai ādai;
• salvetes – ērti ceļojumos un sejas zonai.

Izvēloties līdzekli, jāņem vērā:

• vide (parks, dārzs, mežs, purvs, piekrastes niedrāji, tropi),
• aktivitātes intensitāte (mierīga atpūta vai aktīvs sports),
• sezonālais risks (ērču aktivitātes maksimums pavasarī un vasaras sākumā, odu uzliesmojumi pēc lietus periodiem),
• ceļojumu galamērķis un tur sastopamās slimības.

Līdzekļu droša lietošana un blakusparādības

Pareiza uzklāšana

• Uzklāt tikai uz atklātās ādas un/vai apģērba, nevis zem drēbēm.
• Nelietot uz bojātas, iekaisušas vai saules apdedzinātas ādas.
• Uzklāt plānā, vienmērīgā kārtā, nepārsniedzot ražotāja norādīto biežumu.
• Sejas zonai repelentu vispirms uzsmidzināt uz plaukstas, tad viegli uzklāt, izvairoties no acu un mutes apvidus.
• Pēc atgriešanās telpās un vairs neesot kukaiņu riska zonā, repelentu nomazgāt ar ziepēm un ūdeni.
• Ja vienlaikus lieto saules aizsargkrēmu, vispirms uzklāt SPF, ļaut iesūkties, un tikai tad repelentu.

Biežākās blakusparādības un rīcība

Iespējamās reakcijas:

• viegls ādas kairinājums, sausums, dedzināšana vai nieze;
• alerģisks kontaktdermatīts (apsārtums, izsitumi, tūska).

Rīcība:

• viegla kairinājuma gadījumā – nomazgāt līdzekli, uzklāt mitrinošu vai pantenolu saturošu krēmu;
• izteiktu izsitumu vai tūskas gadījumā – pārtraukt lietošanu, apsvērt antihistamīna līdzekli un konsultēties ar ārstu vai farmaceitu;
• ja parādās elpas trūkums, sejas vai rīkles tūska – nekavējoties meklēt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Saskare ar gļotādām un saderība ar citiem produktiem

• Nedrīkst izsmidzināt tieši sejā, acīs, mutē.
• Nedrīkst lietot uz lūpām vai gļotādām.
• Maziem bērniem nedrīkst uzklāt uz plaukstām, jo tie bieži bāž rokas mutē.
• Smaržas un aromatizēta kosmētika var piesaistīt kukaiņus, tāpēc karstā sezonā labāk izvēlēties neitrālus līdzekļus.
• Cilvēkiem ar hroniskām ādas slimībām (atopiskais dermatīts, psoriāze) ieteicama individuāla konsultācija par piemērotāko formu.

Īpašas situācijas: bērni, grūtnieces, alerģijas

Bērni un zīdaiņi

Zīdaiņu un mazu bērnu āda ir plānāka, un ķīmisko vielu uzsūkšanās attiecībā pret ķermeņa masu ir lielāka, tāpēc jāievēro stingrāki drošības principi.

Vispārīgas rekomendācijas:

| Vecums | Ieteikumi |

|-------|-----------|

| 0–6 mēn. | Tikai fiziskas barjeras: moskītu tīkli, apģērbs, ratiņu pārklāji. Repelentus uz ādas parasti neiesaka. |

| 6 mēn.–2 gadi | Tikai speciāli bērniem paredzēti produkti ar zemām koncentrācijām (piemēram, DEET līdz 10–15 % vai ikaridīns līdz 10 %), ne vairāk kā 1 reizi dienā. |

| 2–12 gadi | DEET līdz ~20–30 %, ikaridīns līdz ~20 %, ierobežots lietošanas reižu skaits dienā. |

| >12 gadi | Var lietot pieaugušo koncentrācijas, izvērtējot riska līmeni un nepieciešamo aizsardzības ilgumu. |

PMD/citriodiolu parasti neiesaka bērniem līdz 3 gadu vecumam. Konkrētie ierobežojumi atkarīgi no produkta, tāpēc vienmēr jāievēro lietošanas instrukcija un farmaceita ieteikums.

Papildu principi:

• neuzklāt repelentu uz sejas, plaukstām, ādas krokām un kairinātām vietām;
• nelietot vairāk reižu dienā, nekā norādīts instrukcijā.

Grūtnieces un sievietes zīdīšanas laikā

Grūtniecības laikā īpaši svarīgi ir novērst infekcijas, kas var kaitēt mātei un auglim (piemēram, Zikas vīruss, malārija).

• DEET un ikaridīns starptautiskās rekomendācijās tiek uzskatīti par lietojamiem, ja infekcijas risks ir būtisks un tiek ievērota pareiza lietošana.
• Ieteicams izvēlēties zemāko efektīvo koncentrāciju un izvairīties no pārmērīgas lietošanas.
• Zīdīšanas laikā repelentu nedrīkst uzklāt uz krūtīm un krūšu apvidus.
• Pirms ceļojuma uz augsta riska reģioniem ieteicama konsultācija ar ārstu.

Personas ar alerģijām vai jutīgu ādu

• Ieteicami bezsmaržas vai minimāli aromatizēti, hipoalerģiski produkti.
• Vēlams izvairīties no liekām krāsvielām un konservantiem.
• Pirms plašākas lietošanas ieteicams izmēģināt līdzekli uz neliela ādas laukuma.
• Ja rodas kairinājums, jāizvēlas cita aktīvā viela vai jāpalielina uzsvars uz fiziskām barjerām (apģērbs, tīkli).

Ko darīt, ja ērce pieķeras

• Ērci jānoņem pēc iespējas ātrāk.
• Izmantot smalkas pincetes vai speciālu ērču izņemšanas instrumentu.
• Satvert ērci pēc iespējas tuvāk ādai un vilkt lēzeni, vienmērīgi, negriežot un neraustot.
• Pirms izņemšanas neapstrādāt ērci ar eļļu, spirtu, līmi vai citiem līdzekļiem, kas var veicināt patogēnu nonākšanu organismā.
• Pēc izņemšanas:
• dezinficēt koduma vietu,
• nomazgāt rokas,
• vēlams pierakstīt datumu un vietu, kur ērce piesūkusies.

Turpmākās dienas un nedēļas:

• novērot ādu 30 dienas (vai ilgāk), īpaši pievēršot uzmanību gredzenveida apsārtumam (>5 cm diametrā);
• vērot vispārējo pašsajūtu – drudzi, galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes, nogurumu.

Profilaktiskas antibiotikas nav nepieciešamas visiem. Tās var tikt apsvērtas augsta riska situācijās (piemēram, ērce piesūkusies ilgstoši, uzturēšanās reģionā ar augstu Laimas slimības izplatību, imūnsupresija), un lēmumu pieņem ārsts.

Pie ārsta jāvēršas, ja:

• parādās gredzenveida eritēma vai plašs apsārtums koduma vietā;
• rodas drudzis, galvassāpes, kakla stīvums, locītavu sāpes, izteikts nogurums;
• ir aizdomas par strutainu iekaisumu koduma vietā.

Vakcinācija pret ērču encefalītu

Latvijā ir pieejama efektīva vakcīna pret ērču encefalītu. Tā ir īpaši ieteicama:

• cilvēkiem, kas bieži uzturas dabā (mežs, pļavas, dārzi),
• bērniem un senioriem endēmiskos reģionos,
• cilvēkiem, kuru darbs saistīts ar uzturēšanos mežā vai laukos.

Vakcīna neaizsargā pret Laimas slimību un citām ērču pārnēsātām infekcijām, tāpēc arī vakcinētiem cilvēkiem jāturpina lietot repelenti, piemērots apģērbs un regulāri jāpārbauda āda. Vakcinācijas shēmu un nepieciešamību nosaka ģimenes ārsts vai infektologs.

Kā mazināt niezi un lokālas reakcijas pēc kodumiem

• Uzlikt aukstu kompresi 10–15 minūtes, lai mazinātu tūsku un niezi.
• Lietot lokālu antihistamīna gēlu vai losjonu (piemēram, dimetindēnu).
• Īslaicīgi, pēc ārsta vai farmaceita ieteikuma, var lietot vāju lokālu kortikosteroīdu krēmu.
• Izvairīties no kasīšanas, lai samazinātu ādas bojājumu un sekundāras infekcijas risku.
• Ja parādās strutaini izdalījumi, izteikts sāpīgums, liela tūska vai drudzis, jāvēršas pie ārsta.

Praktiski piemēri un farmaceita rekomendācijas

• Pikniks parkā vai dārzā
• Vidējas koncentrācijas ikaridīna vai DEET repelents spreja vai losjona formā.
• Piemērots apģērbs ar garām piedurknēm un biksēm.
• Bērniem – speciāli bērniem paredzēti līdzekļi.

• Pārgājiens mežā, ogošana, sēņošana
• Aizsardzība pret ērcēm: garas bikses, zeķes, slēgti apavi, vēlams apģērbs ar permetrīna apstrādi.
• Uz atklātās ādas – DEET vai ikaridīna repelents ar pierādītu efektivitāti pret ērcēm.
• Pēc atgriešanās mājās – rūpīga visa ķermeņa pārbaude, īpaši ādas krokas, galvas āda, matu līnija, ausu apvidus.

• Ceļojums uz tropu reģioniem
• Augstākas koncentrācijas DEET vai ikaridīna repelents.
• Moskītu tīkls virs gultas, telpu insekticīdi, piemērots apģērbs.
• Papildu pasākumi: vakcinācija (ja nepieciešama), pretmalārijas zāles pēc ārsta norādījuma, izvairīšanās no uzturēšanās ārā krēslas un nakts stundās.

Farmaceits palīdz izvēlēties piemērotāko aktīvo vielu, koncentrāciju un formu, ņemot vērā vecumu, veselības stāvokli, ādas īpatnības un plānotās aktivitātes, kā arī izskaidro drošas lietošanas principus un citus profilakses pasākumus.