Ko uzzināsi šajā rakstā

• Kā UV starojums bojā acis un kādiem simptomiem jāpievērš uzmanība.
• Kuras acu slimības ir saistītas ar ilgstošu saules iedarbību.
• Kā izvēlēties saulesbrilles, kas patiešām aizsargā, nevis tikai izskatās labi.
• Kādas papildu aizsardzības metodes jālieto ikdienā, darbā un sportojot.
• Kuri cilvēki ir paaugstināta riska grupā un kad noteikti jādodas pie acu ārsta.

Kāpēc UV starojums acīm ir bīstams

Cilvēka acs ir ļoti jutīga pret ultravioletā (UV) starojuma iedarbību. Bojājumus var gūt radzene, konjunktīva, lēca, tīklenes centrālā daļa (makula) un plakstiņu āda. UV ietekme ir kumulatīva – bojājumi uzkrājas visu mūžu un bieži izpaužas vēlākos gados.

Acu aizsardzība pret UV ir tikpat nozīmīga kā ādas aizsardzība. Ilgstoša nepasargāta uzturēšanās saulē palielina kataraktas, pterigija, plakstiņu ādas audzēju un citu redzi apdraudošu slimību risku. Bērnu acis ir īpaši neaizsargātas, jo lēca ir plānāka un caurlaidīgāka UV stariem, turklāt bērni daudz vairāk laika pavada ārā.

UV intensitāti palielina dzīvošana tuvāk ekvatoram, lielāks augstums virs jūras līmeņa, atstarojošas virsmas (sniegs, ūdens, smiltis), kā arī ilgstošs darbs ārā. Bīstama iedarbība iespējama ne tikai vasarā, bet arī ziemā kalnos un mākoņainās dienās.

Kas ir UV starojums un kā tas sasniedz acis

UVA, UVB un UVC

Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskā starojuma daļa ar īsāku viļņa garumu nekā redzamajai gaismai. To iedala:

• UVA (320–400 nm)

Sasniedz Zemes virsmu vislielākajā daudzumā, iekļūst dziļāk ādā un daļēji acī, veicina fotonovecošanos un oksidatīvo stresu. Liela daļa UVA iziet cauri parastam loga stiklam.

• UVB (280–320 nm)

Lielākā daļa tiek absorbēta ozona slānī, bet daļa sasniedz Zemi. Galvenais “saules apdegumu” iemesls ādā, acīs izraisa fotokeratītu. Parasts stikls UVB lielā mērā bloķē.

• UVC (100–280 nm)

Dabiskos apstākļos Zemes virsmu praktiski nesasniedz, bīstamu ekspozīciju var radīt mākslīgi avoti (kvarca lampas, sterilizācijas iekārtas).

Acu veselībai visbīstamākie ir UVA un UVB stari, kas izraisa gan akūtus, gan hroniskus bojājumus.

UV indekss un ietekmējošie faktori

UV intensitāti raksturo UV indekss (UVI) – jo tas augstāks, jo lielāks risks ādai un acīm.

UV līmeni ietekmē:

• Diennakts laiks – maksimums parasti starp plkst. 10.00 un 16.00.
• Gadalaiks – vasarā indekss augstāks, taču ziemā kalnos un sniegā UV ekspozīcija acīm var būt ļoti augsta atstarošanās dēļ.
• Ģeogrāfiskais platums un augstums – tuvāk ekvatoram un augstāk kalnos UV ir spēcīgāks; ar katriem 1000 m virs jūras līmeņa intensitāte pieaug ap 10–12 %.
• Mākoņi – pat mākoņainā dienā līdz acīm var nonākt liela daļa UV; difūzs starojums nāk no dažādiem virzieniem.
• Atstarojošas virsmas – sniegs atstaro līdz 80–90 % UV, ūdens 10–30 %, smiltis un betons arī palielina kopējo iedarbību.

Kā UV starojums bojā acis

Akūti bojājumi: fotokeratīts un akūts konjunktivīts

Fotokeratīts ir radzenes virsējā slāņa akūts bojājums UV ietekmē – līdzīgs saules apdegumam ādā. To bieži sauc par “sniega aklumu” vai “metinātāja aci”.

Raksturīgi simptomi, kas parādās 6–12 stundu laikā pēc intensīvas UV iedarbības:

• stipras sāpes acīs, svešķermeņa sajūta
• izteikta asarošana un gaismas nepanesība
• apsārtums, plakstiņu tūska
• īslaicīga redzes miglošanās, parasti abās acīs

Fotokeratītu visbiežāk izraisa uzturēšanās sniegā vai pie ūdens bez aizsargbrillēm, solāriju un UV lampu nepareiza lietošana, kā arī metināšana bez atbilstošas acu aizsardzības. Radzene parasti sadzīst dažu dienu laikā, bet atkārtoti bojājumi palielina hronisku acu virsmas izmaiņu risku.

Akūts UV konjunktivīts ir konjunktīvas iekaisums UV ietekmē. Simptomi:

• apsārtums, dedzināšana, kairinājums
• asarošana, smilšu sajūta acīs
• viegla gļotaina izdalīšanās, fotofobija

Šie stāvokļi parasti ir atgriezeniski, taču tie norāda uz pārmērīgu UV ekspozīciju un nepietiekamu aizsardzību.

Hroniskas sekas: katarakta, makulas bojājumi, pterigijs, audzēji

Katarakta ir acs lēcas apduļķošanās. Ilgstoša UV iedarbība, īpaši UVB, veicina lēcas olbaltumvielu bojājumus, oksidatīvo stresu un agrīnāku kataraktas attīstību. Katarakta ir viens no biežākajiem akluma cēloņiem pasaulē, un UV ekspozīcija ir nozīmīgs modificējams riska faktors.

Ar vecumu saistīta makulas deģenerācija (AMD) ir tīklenes centrālās daļas deģeneratīva slimība, kas izraisa centrālās redzes zudumu. UVA un augstas enerģijas zilā gaisma veicina fotooksidatīvu stresu tīklenē un pigmentepitēlija šūnu bojājumus. AMD ir multifaktoriāla slimība, taču acu aizsardzība pret intensīvu gaismu tiek uzskatīta par vienu no profilakses elementiem.

Pterigijs ir trīsstūrveida fibro-vaskulārs veidojums uz konjunktīvas, kas aug pāri radzenei (parasti no deguna puses). Tas saistīts ar hronisku UV starojumu, vēju, putekļiem un sausumu. Pterigijs var izraisīt kairinājumu, svešķermeņa sajūtu, radzenes astigmatismu un redzes pasliktināšanos.

Pingvekula ir dzeltenīgs sabiezējums uz konjunktīvas, bieži deguna pusē. Tā ir labdabīga, bet liecina par hronisku UV un kairinājuma iedarbību.

Plakstiņu un periorbitālās ādas ļaundabīgi audzēji (bazalioma, plakanšūnu karcinoma, melanoma) bieži veidojas uz apakšējā plakstiņa un pie acs kaktiņiem, kur āda ir plāna un pastāvīgi pakļauta saulei. UV starojums ir galvenais šo audzēju riska faktors.

Hroniska UV, vēja un putekļu iedarbība var pastiprināt arī acu sausuma un kairinājuma simptomus un veicināt plakstiņu ādas fotonovecošanos.

Saules retinopātija un skatīšanās tieši saulē

Skatīšanās tieši saulē, īpaši saules aptumsuma laikā bez speciāliem filtriem, var izraisīt saules retinopātiju – fototoksisku makulas bojājumu.

Svarīgi:

• parastās saulesbrilles, pat ar UV400, nav pietiekamas, lai droši skatītos uz sauli vai aptumsumu;
• saules aptumsumu drīkst vērot tikai ar speciāli sertificētiem saules filtriem;
• simptomi var būt centrāls tumšs plankums, redzes miglošanās, taisnu līniju izkropļojums.

Kāpēc saulesbrilles ir medicīniska nepieciešamība

Aizsardzība pret bojājumiem un redzes saglabāšana

Kvalitatīvas saulesbrilles ar pilnu UV aizsardzību darbojas kā filtrs, kas:

• bloķē UVA un UVB starus līdz radzenei un lēcai
• samazina tīklenes ekspozīciju fotooksidatīvam stresam
• mazina kumulatīvo bojājumu uzkrāšanos acu struktūrās

Regulāra saulesbriļļu lietošana:

• samazina kataraktas attīstības risku vai aizkavē tās parādīšanos
• palīdz mazināt ar UV un intensīvu gaismu saistītu makulas bojājumu risku
• samazina pterigija un pingvekulas veidošanās biežumu
• aizsargā plakstiņu ādu un periorbitālo zonu no fotonovecošanās un audzējiem

Simptomu mazināšana un komforts

Saulesbrilles:

• mazina fotofobiju un diskomfortu spilgtā gaismā
• samazina atspīdumu, uzlabo redzes kontrastu un drošību (īpaši autovadot un sportojot)
• pasargā acis no vēja, putekļiem un kukaiņiem
• ir īpaši nozīmīgas pacientiem ar esošām acu slimībām (katarakta, tīklenes slimības, pēc operācijām), kuri ir jutīgāki pret gaismu

Paaugstināts ieguvums ir bērniem un pusaudžiem, cilvēkiem ar gaišām acīm, pacientiem pēc kataraktas operācijas (pseidoafakija) un personām, kas lieto fotosensibilizējošus medikamentus. Pēc kataraktas operācijas mākslīgā lēca bieži satur UV filtru, taču tā neaizsargā plakstiņu ādu un konjunktīvu, tāpēc saulesbrilles joprojām ir ļoti ieteicamas.

Kā izvēlēties saulesbrilles

UV filtrācija, marķējumi un filtra kategorijas

Svarīgākais parametrs ir pilna UV aizsardzība:

• UV400 nozīmē, ka lēcas bloķē UV starojumu ar viļņa garumu līdz 400 nm (gan UVA, gan UVB).
• Marķējumi: “100 % UV protection”, “UV400”.
• CE marķējums norāda atbilstību Eiropas drošības standartiem; ideāli, ja brillēm ir gan CE, gan skaidrs UV400 marķējums.

Papildus UV filtram brillēm ir gaismas caurlaidības kategorijas (0–4):

• 0 – ļoti gaišas, dekoratīvas, aizsargā minimāli.
• 1–2 – viegla līdz vidēja saule.
• 3 – spilgta saule (ikdienai, pludmalei) – visbiežāk piemērota kategorija.
• 4 – ļoti spilgta saule, sniegs, kalni; nav piemērota autovadīšanai.

Ikdienas lietošanai parasti pietiek ar 2.–3. kategoriju, kalnu sportam bieži nepieciešama 3.–4. kategorija. Ieteicams iegādāties brilles optikas salonos vai pie uzticamiem ražotājiem un izvairīties no ļoti lētām brillēm bez skaidra UV marķējuma, īpaši bērniem.

Lēcu īpašības un rāmju forma

• Polarizācija

Samazina atspīdumu no horizontālām virsmām (ūdens, ceļa, sniega), uzlabo kontrastu un redzes komfortu autovadītājiem un sportistiem. Polarizācija pati par sevi negarantē UV aizsardzību – UV filtram jābūt norādītam atsevišķi.

• Tonis un krāsa

Brūnas un pelēkas lēcas vislabāk saglabā krāsu uztveri un kontrastu. Ļoti tumšs tonis bez UV filtra ir bīstams – paplašinās zīlīte un acī iekļūst vairāk UV staru.

• Materiāls

Polikarbonāts ir viegls un triecienizturīgs, īpaši piemērots sportam un bērniem. Bērniem stikla lēcas nav ieteicamas traumas riska dēļ.

• Rāmja forma un sānu aizsardzība

Ieliektas vai “wrap-around” formas brilles ar plašām lēcām labāk aizsargā no sānu un augšējiem stariem. Brilles nedrīkst būt pārāk mazas vai novietotas tālu no sejas.

• Bērnu saulesbrilles

Nepieciešama pilna UV aizsardzība (UV400), CE marķējums, triecienizturīgas polikarbonāta lēcas un elastīgi rāmji. Jāizvairās no rotaļlietu tipa brillēm bez pārbaudītas UV aizsardzības.

Īss “čeklists” saulesbriļļu izvēlei:

• UV400 + CE marķējums
• 2.–3. filtra kategorija ikdienai, 3.–4. kalniem
• laba sānu aizsardzība
• ērts, viegls rāmis
• triecienizturīgas lēcas (īpaši bērniem un sportam)

Papildu aizsardzības stratēģijas

Cepures, ēna un aktivitāšu plānošana

• Cepures ar platu malu vai vizieri samazina tiešo UV starojumu uz acīm un seju.
• Ēna jāmeklē īpaši UV maksimuma stundās (10.00–16.00), taču atstarotais UV joprojām sasniedz acis, tāpēc saulesbrilles nepieciešamas arī ēnā.
• Vēlams sekot UV indeksa prognozēm un pielāgot āra aktivitātes, īpaši kalnos un pie ūdens.

Kontaktlēcas, acu pilieni un ādas aizsardzība

• Kontaktlēcas ar UV filtru

Dažām mīkstajām kontaktlēcām ir UV absorbējoši materiāli, kas aizsargā radzeni un daļēji lēcu, taču neaizsargā konjunktīvu un plakstiņu ādu, tāpēc saulesbrilles joprojām ir nepieciešamas.

• Acu pilieni

Mitrinoši pilieni (mākslīgās asaras) palīdz mazināt sausuma un kairinājuma sajūtu UV, vēja un putekļu ietekmē, bet neaizstāj mehānisko aizsardzību.

• Ādas aizsardzība ap acīm

Saules aizsargkrēms ar augstu SPF jālieto uz sejas un plakstiņu apkārtnē, uzmanoties, lai tas nenokļūtu acīs. Saulesbrilles papildus pasargā šo jutīgo ādu no fotonovecošanās un audzējiem.

Darbs, sports un fotosensibilizējoši medikamenti

• Darba vidē

Āra darbiniekiem (celtnieki, lauksaimnieki, zvejnieki, ceļu strādnieki) nepieciešamas sertificētas aizsargbrilles ar UV filtru. Metinātājiem un cilvēkiem, kas strādā ar mākslīgiem UV avotiem, jālieto speciālas aizsargmaskas un filtri.

• Sports un brīvais laiks

Slēpošanai, snovbordam un kalnu tūrismam ieteicamas “wrap-around” tipa brilles ar augstu UV aizsardzību, bieži arī polarizāciju. Ūdenssportam un makšķerēšanai noder polarizētas saulesbrilles, kas samazina atspīdumu. Velobraukšanai un skriešanai – vieglas, labi pieguļošas brilles, kas aizsargā arī no vēja un kukaiņiem.

• Fotosensibilizējoši medikamenti

Daži medikamenti (piemēram, noteikti antibiotiku, diurētiķu, sirds un ādas zāļu veidi) palielina jutību pret UV. Lietojot šīs zāles, īpaši svarīgi ir izvairīties no intensīvas saules un lietot saulesbrilles; jāizlasa zāļu apraksts un jāievēro ārsta vai farmaceita norādījumi.

• Bērnu aizsardzība

Bērni saņem lielāku kumulatīvo UV devu nekā pieaugušie, tāpēc agrīna aizsardzība būtiski ietekmē turpmāko redzes veselību. Saulesbrilles un cepure bērnam ārā jāpadara par tikpat pašsaprotamu ieradumu kā apavi.

Kad jāvēršas pie acu ārsta

Nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība, ja:

• pēc UV ekspozīcijas rodas stipras sāpes acīs, kas neuzlabojas dažu stundu laikā
• pēkšņi pasliktinās redze vai parādās dubultošanās
• ir izteikta fotofobija un nespēja atvērt acis spilgtā gaismā
• parādās masīvs apsārtums, plakstiņu tūska, izdalījumi
• redzes laukā parādās tumši plankumi vai “aizsegs”
• uz plakstiņiem vai ap acīm parādās jauns veidojums, čūla vai mainās esoša pigmentēta plankuma izskats

Šie simptomi var liecināt par fotokeratītu, akūtu tīklenes bojājumu, infekciju vai audzēju un prasa profesionālu izvērtēšanu.

Profilaktiskas acu pārbaudes:

• pieaugušajiem bez sūdzībām – ik pēc 1–2 gadiem, biežāk pēc 40–50 gadu vecuma;
• bērniem – atbilstoši pediatra un acu ārsta rekomendācijām;
• riska grupām (piemēram, diabēts, arteriāla hipertensija, ģimenes anamnēze ar AMD vai glaukomu, ilgstoša kortikosteroīdu lietošana, pseidoafakija) – individuāli pielāgotos intervālos.

Galvenie ieteikumi ikdienai

• Lietot saulesbrilles ar UV400 aizsardzību un CE marķējumu visu gadu, īpaši no plkst. 10.00 līdz 16.00 un atrodoties pie ūdens vai sniega.
• Kombinēt saulesbrilles ar cepuri ar platu malu vai vizieri.
• Izvēlēties brilles ar labu sānu aizsardzību, kvalitatīvām lēcām un piemērotu filtra kategoriju.
• Nodrošināt bērniem saulesbrilles ar pilnu UV aizsardzību un veidot ieradumu tās nēsāt.
• Lietojot fotosensibilizējošus medikamentus, īpaši rūpīgi ievērot UV aizsardzību.
• Nekad neskatīties tieši saulē vai saules aptumsumā ar parastajām saulesbrillēm.
• Regulāri apmeklēt acu ārstu profilaktiskām pārbaudēm un nekavējoties vērsties pēc palīdzības pie akūtiem simptomiem.

Konsekventa acu aizsardzība pret UV starojumu ir viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā saglabāt labu redzi un acu veselību visas dzīves garumā.