Diabēts un emocionālais stress — neredzamā saikne

Amerikas Diabēta asociācijas 2025. gada vadlīnijas īpaši uzsver, ka psihosociālie faktori un diabēta distress jāvērtē un jārisina kā neatņemama aprūpes sastāvdaļa. Pētījumi liecina, ka hronisks stress var būt gan cēlonis, gan sekas diabēta simptomu saasinājumam. Kad cilvēks piedzīvo stresu, ķermenis izdala kortizolu un citus stresa hormonus, kas paaugstina cukura līmeni asinīs. “Hronisks stress var pasliktināt glikēmijas kontroli un pašaprūpi, ietekmējot uztura paradumus, fiziskās aktivitātes un citas uzvedības. Rezultātā veidojas apburtais loks, kur stress, uzvedība un glikozes rādītāji savstarpēji pastiprina viens otru,” skaidro psiholoģe.

Stresa ietekme uz diabēta pacientu uzvedību

Speciāliste skaidro, ka emocionālas ēšanas epizodes, motivācijas zudums nodarboties ar fiziskām aktivitātēm vai apātija pret savu veselības stāvokli ir bieži sastopamas problēmas diabēta pacientiem stresa periodos. “Hronisks stress nav tikai diskomforts, bet nopietns šķērslis diabēta vadībā, kas laika gaitā ietekmē arī ārstēšanas rezultātus,” brīdina psiholoģe.

Psiholoģiskās sekas: trauksme, depresija un izdegšana

Ne mazāk nozīmīga ir arī stresa ietekme uz emocionālo stāvokli. Psiholoģe Anita Tože uzsver, ka diabēts un stress nereti iet roku rokā ar trauksmi un depresiju. “Tas nav pārsteigums. Dzīvošana ar hronisku slimību prasa nemitīgu modrību un pašdisciplīnu, kas var novest pie emocionāla izsīkuma,” skaidro Tože.

Diabēta izdegšana (diabetes burnout) ir termins, ko izmanto, lai aprakstītu stāvokli, kad pacients emocionāli “nobrūk” no pastāvīgā spiediena pārvaldīt savu slimību. “Šajos brīžos cilvēks jūtas pārņemts, noguris un bieži vien pārtrauc rūpēties par savu veselību,” piebilst Tože.

Psiholoģiskais atbalsts kopā ar medicīnisko aprūpi

Efektīvākās metodes, ko psihologi pielieto darbā ar diabēta pacientiem, ir kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT), apzinātības prakses (mindfulness), kā arī emocionālās regulācijas tehnikas. “KBT ietvaros cilvēki iemācās atpazīt un mainīt domas, kas kavē viņu ārstēšanos, piemēram: “Man nekad neizdodas ievērot režīmu.” Mēs strādājam arī ar problēmrisināšanu, lai cilvēks spētu tikt galā ar konkrētiem šķēršļiem, kā, piemēram, sarežģītu darba grafiku vai bailēm no hipoglikēmijas,” skaidro psiholoģe.

Praktiski ieteikumi pacientiem: no elpošanas līdz apzinātībai

Anita Tože uzsver, ka ikdienas paradumi var būtiski ietekmēt stresa līmeni un tādējādi arī diabēta vadību. Viņa iesaka pievērst uzmanību šādiem aspektiem:

• Apzināta elpošana un meditācija. “Regulāri elpošanas vingrinājumi uzlabo organisma spēju nomierināties stresa situācijās. Laika gaitā tas palīdz gan mazināt trauksmi, gan vieglāk ievērot diabēta pašaprūpes paradumus,” norāda psiholoģe.
• Strukturēts dienas plāns. Skaidrs režīms ar maltītēm, fiziskām aktivitātēm un atpūtu palīdz mazināt trauksmi un rada drošības sajūtu. “Vērtīgi ir arī pierakstīt gan garastāvokļa, gan cukura līmeņa izmaiņas, lai pamanītu kopsakarības,” uzsver Tože.
• Atbalsta grupas un sarunas ar līdzcilvēkiem. Dalīšanās pieredzē ar citiem diabēta pacientiem mazina vientulības sajūtu un sniedz praktiskus padomus.
• Miega higiēna. Kvalitatīvs miegs atjauno gan prātu, gan ķermeni. Tas palīdz vieglāk tikt galā ar stresu un uzturēt stabilākus cukura rādītājus.

Speciālistu loma: kāpēc komandas pieeja ir svarīga?

Anita Tože norāda, ka efektīva diabēta vadība nav iespējama bez multidisciplināras pieejas. “Efektīvāka diabēta aprūpe rodas tad, ja sadarbojas ārsti, psihologi, uztura speciālisti un fizioterapeiti. Tikai šādā komandā iespējams palīdzēt pacientam atrast labāko risinājumu. Psiholoģiskais atbalsts nav greznība, tas ir vitāli svarīgs, lai cilvēks saņemtu pilnvērtīgu aprūpi,” uzsver psiholoģe.

Secinājums: stress — neredzamais diabēta “paasinājums”