Kas ir karstuma dūriens un pārkaršana

Pārkaršana (siltuma izsīkums)

Pārkaršana (heat exhaustion) ir stāvoklis, kad organisma termoregulācijas mehānismi vēl darbojas, bet ir pārslogoti. Ķermeņa temperatūra parasti ir paaugstināta ap 38–40 °C (agrīnā stadijā var būt nedaudz zemāka), saglabājas svīšana, bet parādās izteikts nespēks un citi simptomi.

Raksturīgi:

• paaugstināta ķermeņa temperatūra (ap 38–40 °C)
• izteikts vājums, nespēks
• galvassāpes, reibonis
• slikta dūša, reizēm vemšana
• pastiprināta svīšana, auksta, mitra āda
• bāla vai apsārtusi āda
• paātrināta sirdsdarbība un elpošana
• muskuļu krampji (īpaši kājās, vēderā)
• iespējami ģīboņi, bet bez smagiem apziņas traucējumiem

Bez savlaicīgas atpazīšanas un ārstēšanas pārkaršana var progresēt līdz karstuma dūrienam.

Karstuma dūriens

Karstuma dūriens (heat stroke) ir dzīvībai bīstams neatliekams stāvoklis, kad termoregulācija sabrūk un ķermeņa temperatūra strauji paaugstinās.

To raksturo:

• ķermeņa temperatūra parasti ≥40 °C
• centrālās nervu sistēmas bojājuma pazīmes:
• apjukums, dezorientācija
• uzbudinājums vai apātija
• nesakarīga runa
• krampji
• samaņas zudums, koma
• āda:
• var būt karsta, sausa (klasiskais veids, biežāk telpās, senioriem)
• vai karsta, mitra (pie fiziskas slodzes)
• paātrināta sirdsdarbība, ātra, sekla elpošana
• zems asinsspiediens, šoka pazīmes
• slikta dūša, vemšana, reizēm caureja

Karstuma dūriens vienmēr prasa tūlītēju neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu un agresīvu dzesēšanu.

Kā karstums ietekmē organismu

Normāla termoregulācija balstās uz:

• siltuma izstarošanu caur ādu (asinsvadu paplašināšanās)
• svīšanu un sviedru iztvaikošanu
• sirdsdarbības un elpošanas paātrināšanos

Karstumā un/vai pie fiziskas slodzes siltuma producēšana organismā palielinās. Ja gaisa temperatūra un mitrums ir augsti, sviedru iztvaikošana ir traucēta, siltuma atdeve samazinās. Organisms kompensē ar:

• perifēro vazodilatāciju (asinsvadu paplašināšanos ādā)
• sirdsdarbības frekvences palielināšanos
• pastiprinātu svīšanu, kas izraisa šķidruma un elektrolītu zudumu

Kad kompensācijas mehānismi izsīkst, attīstās hipovolēmija (samazināts cirkulējošā šķidruma tilpums), hipotensija, audu hipoksija, elektrolītu traucējumi. Karstuma dūriena gadījumā rodas šūnu bojājums, iekaisuma kaskāde, koagulācijas traucējumi un iespējams multiorgānu bojājums (nieru mazspēja, aknu bojājums, rabdomiolīze).

Riska faktori un neaizsargātās grupas

Vecums, slimības, medikamenti

Paaugstinātu risku rada:

• zīdaiņi un mazi bērni:
• nepilnīgi attīstīta termoregulācija
• nespēj paši regulēt uzvedību (pārvietoties ēnā, padzerties)
• gados vecāki cilvēki:
• samazināta svīšana
• mazāka slāpju sajūta
• biežas hroniskas slimības
• hroniskas slimības:
• sirds un asinsvadu slimības
• hroniska nieru mazspēja
• cukura diabēts
• aptaukošanās
• neiroloģiskas slimības, demence, psihiski traucējumi
• medikamenti:
• diurētiķi (pastiprina šķidruma zudumu)
• beta blokatori (ierobežo sirdsdarbības paātrināšanos)
• antipsihotiskie līdzekļi
• daļa antidepresantu
• antiholīnerģiskie līdzekļi
• antihipertensīvo zāļu kombinācijas ar diurētiķiem

Papildu riska faktori ir alkohola un narkotisko vielu lietošana, dehidratācija, nepietiekams uzturs.

Vides un uzvedības faktori

Bīstami apstākļi:

• augsta gaisa temperatūra un relatīvais mitrums
• slikta ventilācija, nav kondicionēšanas
• nav pieejams dzeramais ūdens
• augsta temperatūra telpās arī naktī

Riska situācijas:

• ilgstošs darbs ārā (celtniecība, lauksaimniecība, ceļu būve)
• intensīvs sports karstumā
• atrašanās karstā automašīnā, īpaši bērniem un dzīvniekiem
• dzīvošana augšējos stāvos, bēniņu dzīvokļos bez ventilācijas

Uzvedības faktori:

• tumšs, ciešs, sintētisks apģērbs
• nepietiekama šķidruma uzņemšana
• alkohola, enerģijas dzērienu un lielu kofeīna devu lietošana
• intensīva slodze dienas karstākajās stundās

Īpaši neaizsargāti ir vientuļi dzīvojoši seniori, cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām un sociāli nelabvēlīgās situācijās esošie.

Simptomi un brīdinājuma pazīmes

Pārkaršana

Pārkaršanas gadījumā:

• ķermeņa temperatūra ap 38–40 °C
• izteikts vājums, nespēks
• galvassāpes, reibonis
• slikta dūša, reizēm vemšana
• pastiprināta svīšana, auksta, mitra āda
• bāla vai apsārtusi āda
• paātrināta sirdsdarbība un elpošana
• muskuļu krampji
• iespējami ģīboņi bez smagiem apziņas traucējumiem

Karstuma dūriens

Karstuma dūriena gadījumā:

• ķermeņa temperatūra parasti ≥40 °C
• apziņas traucējumi (apjukums, dezorientācija, nesakarīga runa)
• krampji, koma
• karsta āda (sausa vai mitra)
• ļoti paātrināta sirdsdarbība, elpošana
• zems asinsspiediens, šoka pazīmes
• slikta dūša, vemšana, reizēm caureja

Kad nekavējoties zvanīt neatliekamajai palīdzībai

Jāzvana 113 vai vietējam neatliekamās palīdzības dienestam, ja:

• ir aizdomas par karstuma dūrienu (augsta temperatūra + apziņas traucējumi)
• cilvēks kļūst dezorientēts, nereaģē uz uzrunu, zaudē samaņu
• parādās krampji
• nav iespējams droši dot dzert (apziņas traucējumi, atkārtota vemšana)
• simptomi neuzlabojas 30–60 minūšu laikā, neskatoties uz dzesēšanu un atpūtu
• ir smagas blakusslimības un strauji pasliktinās pašsajūta

Galīgo diagnozi un citu dzīvībai bīstamu stāvokļu (piemēram, sepses, insulta, hipoglikēmijas) izslēgšanu veic mediķi.

Pirmā palīdzība karstuma dūriena gadījumā

Steidzamā rīcība

• nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību
• cietušo pārvietot vēsā, ēnainā, labi vēdināmā vietā
• noņemt lieko apģērbu, atpogāt ciešas drēbes
• uzsākt aktīvu dzesēšanu:
• apsmidzināt ādu ar vēsu ūdeni un nodrošināt gaisa plūsmu (vēdeklis, ventilators)
• uzlikt vēsas, mitras drānas uz kakla, padusēm, cirkšņiem
• ja iespējams un droši – iegremdēt vēsā ūdenī (vanna, duša, baseins; ne ledainā)

Mērķis ir pēc iespējas ātrāk pazemināt ķermeņa temperatūru līdz apmēram 38–38,5 °C, nepārtraucot dzesēšanu līdz mediķu ierašanās brīdim.

Dzīvībai svarīgo funkciju kontrole

• pārbaudīt elpceļus, elpošanu, asinsriti
• ja nav elpošanas vai pulsa, uzsākt kardiopulmonālo reanimāciju
• novietot stabilajā sānu pozā, ja cilvēks ir bezsamaņā, bet elpo

Ko nedarīt

• nedot dzert cilvēkam ar apziņas traucējumiem (aspirācijas risks)
• nevilcināties ar dzesēšanas uzsākšanu, gaidot mediķus
• nelietot pretdrudža medikamentus (paracetamolu, ibuprofēnu) – temperatūras paaugstināšanās nav citokīnu mediēts drudzis, bet termoregulācijas sabrukums, tāpēc šie līdzekļi nepalīdz un var bojāt aknas un nieres
• nelietot alkoholu uz ādas vai iekšķīgi
• nelietot ledus vannu bez uzraudzības un monitorēšanas
• nepiespiest cietušo staigāt vai turpināt slodzi

Pirmā palīdzība pārkaršanas gadījumā

Dzesēšana mājas apstākļos

• pārvietot cilvēku vēsā, ēnainā, labi vēdināmā telpā
• pārtraukt jebkuru fizisku slodzi
• noņemt lieko apģērbu, atpogāt ciešas drēbes
• nodrošināt dzesēšanu:
• vēsas, mitras kompreses uz pieres, kakla, padusēm
• vēsa (ne ledaina) duša vai vanna
• ventilators vai dabīgs caurvējš
• novietot guļus ar nedaudz paceltām kājām, ja nav izteikta elpas trūkuma vai sirds mazspējas pazīmju

Mērķis ir pakāpeniski pazemināt temperatūru, neizraisot drebuļus.

Šķidruma un elektrolītu atjaunošana

Ja cilvēks ir pie samaņas, nav stipras sliktas dūšas vai atkārtotas vemšanas:

• dot dzert vēsu ūdeni maziem malciņiem, regulāri
• lietot orālās rehidratācijas šķīdumus (ar nātriju, kāliju, glikozi)
• izvairīties no:
• alkohola
• ļoti saldiem, gāzētiem dzērieniem
• stipras kafijas un enerģijas dzērieniem

Sirds un nieru mazspējas pacientiem šķidruma daudzums jāpielāgo saskaņā ar ārsta norādījumiem; nedrīkst patvaļīgi būtiski mainīt šķidruma uzņemšanu.

Kad meklēt medicīnisku palīdzību

Jāvēršas pie ārsta vai jāizsauc neatliekamā palīdzība, ja:

• simptomi neuzlabojas 30–60 minūšu laikā pēc dzesēšanas un rehidratācijas
• parādās apziņas traucējumi, dezorientācija, runas traucējumi
• ir atkārtota vemšana, nav iespējams uzņemt šķidrumu
• ir spēcīgi muskuļu krampji, kas nepāriet
• ir zināmas sirds, plaušu, nieru, neiroloģiskas slimības un pasliktinās pašsajūta
• ķermeņa temperatūra saglabājas virs 38,5–39 °C

Gados vecākiem cilvēkiem, maziem bērniem un grūtniecēm medicīniskā palīdzība jāmeklē pie mazāk izteiktiem simptomiem.

Ilgtermiņa sekas un atveseļošanās

Smaga pārkaršana un karstuma dūriens var izraisīt:

• akūtu nieru bojājumu (dehidratācija, rabdomiolīze)
• aknu bojājumu un koagulācijas traucējumus
• rabdomiolīzi (skeleta muskulatūras sabrukums)
• sirds ritma traucējumus, miokarda išēmiju
• elpošanas mazspēju
• neiroloģiskas sekas (kognitīvi traucējumi, kustību koordinācijas traucējumi, epileptiskas lēkmes)
• pastiprinātu jutību pret karstumu nākotnē (heat intolerance)

Pēc karstuma dūriena vai smagas pārkaršanas:

• nepieciešama medicīniska novērošana vairākas dienas līdz nedēļas
• jāveic kontroles analīzes (nieru, aknu funkcija, elektrolīti, kreatīnkināze)
• jāizvairās no karstuma un intensīvas fiziskas slodzes vismaz 1–2 nedēļas; smagos gadījumos ilgāk, pēc ārsta norādījuma

Termoregulācijas spējas var būt traucētas nedēļām vai pat mēnešiem, tāpēc atgriešanās pie slodzes jāplāno pakāpeniski:

• sākt ar vieglu aktivitāti vēsos apstākļos (īsa pastaiga, viegla vingrošana)
• pakāpeniski palielināt slodzes intensitāti un ilgumu, rūpīgi vērojot pašsajūtu
• sportistiem un fiziska darba veicējiem ieteicama sporta ārsta vai arodveselības speciālista uzraudzība

Profilakse tveicīgās dienās

Hidrēšana, apģērbs, dienas režīms

Efektīva profilakse ietver:

• regulāru šķidruma uzņemšanu:
• dzert regulāri, nesagaidot izteiktas slāpes
• karstās dienās palielināt šķidruma daudzumu, ja ārsts nav noteicis ierobežojumus
• priekšroku dot ūdenim un viegliem elektrolītu dzērieniem
• atbilstošu apģērbu:
• viegls, gaišs, brīvs apģērbs no dabīgiem materiāliem
• cepure ar platām malām, saulesbrilles
• saules aizsargkrēms, lai novērstu apdegumus, kas traucē termoregulācijai
• laika plānošanu:
• izvairīties no intensīvas slodzes 11.00–17.00
• fiziskas aktivitātes plānot agri no rīta vai vēlu vakarā
• regulāri atpūsties ēnā vai vēsā telpā

Mājās ieteicams izmantot žalūzijas un aizkarus, aizvērt logus dienas karstākajās stundās un vēdināt telpas vēsākajās diennakts stundās, lietot ventilatorus vai kondicionieri.

Karstuma bīstamību nosaka ne tikai gaisa temperatūra, bet arī mitrums – pie augsta mitruma sviedri slikti iztvaiko, un risks pieaug arī pie šķietami mērenas temperatūras.

Darba vietas un sabiedrības līmeņa pasākumi

Darba vidē:

• pielāgot darba laiku un slodzi karstuma viļņu laikā
• nodrošināt pietiekamu dzeramā ūdens daudzumu
• paredzēt regulāras atpūtas pauzes ēnā vai vēsās telpās
• apmācīt darbiniekus par karstuma izraisīto stāvokļu atpazīšanu un pirmo palīdzību
• pielāgot darba apģērbu un individuālos aizsardzības līdzekļus, lai mazinātu siltuma slodzi

Sabiedrībā:

• savlaicīgi brīdinājumi par karstuma viļņiem
• atvēsināšanās punkti pilsētvidē (ēnaini parki, sabiedriskās telpas ar kondicionēšanu)
• īpaša uzmanība sociāli neaizsargātām grupām (vientuļi seniori, cilvēki ar invaliditāti)

Īpaši padomi bērniem, senioriem un sportistiem

Bērniem un zīdaiņiem:

• nekad neatstāt bērnus automašīnā, pat uz īsu brīdi
• neapklāt ratiņus ar biezu audumu; tas strauji paaugstina temperatūru ratiņu iekšpusē
• izvēlēties vieglu apģērbu un cepuri, izvēlēties ēnainas rotaļu vietas
• bieži piedāvāt dzert; zīdaiņiem biežāk piedāvāt krūti vai pudelīti
• uzmanīt uzvedību un pazīmes: raudulīgums, apātija, sausa mute, karsta vai ļoti bāla āda

Gados vecākiem cilvēkiem:

• regulāri apciemot vai sazvanīt karstuma viļņu laikā
• pārliecināties, ka telpas ir vēdinātas un pieejams dzeramais ūdens
• sekot līdzi reiboņiem, ģīboņiem, ļoti zemam asinsspiedienam
• medikamentus (īpaši diurētiķus un antihipertensīvos) nepārtraukt patvaļīgi; pie izteiktas hipotensijas vai dehidratācijas simptomiem jākonsultējas ar ģimenes ārstu par iespējamu devu pielāgošanu

Sportistiem un fiziski aktīviem cilvēkiem:

• pakāpeniski aklimatizēt organismu slodzei karstā vidē
• pielāgot treniņu intensitāti un ilgumu karstuma viļņu laikā
• lietot vieglu, elpojošu sporta apģērbu, cepuri
• dzert pirms slodzes, tās laikā un pēc tās; pie ilgstošas intensīvas slodzes izmantot sporta dzērienus ar elektrolītiem
• pārtraukt treniņu pie pirmajām pārkaršanas pazīmēm (reibonis, slikta dūša, neparasts vājums, galvassāpes)

Galvenie praktiskie atgādinājumi

• pārkaršana un karstuma dūriens attīstās ātri, īpaši karstā un mitrā vidē
• pārkaršana: vājums, galvassāpes, slikta dūša, pastiprināta svīšana; palīdz vēsa vide, dzesēšana un šķidruma uzņemšana
• karstuma dūriens: augsta temperatūra + apziņas traucējumi; nepieciešama tūlītēja neatliekamā palīdzība un agresīva dzesēšana
• pretdrudža zāles karstuma dūriena gadījumā nepalīdz un var kaitēt
• profilakse balstās uz hidrēšanu, atbilstošu apģērbu, slodzes un dienas režīma pielāgošanu un īpašu uzmanību riska grupām