Vasara nereti tiek uztverta kā veselīgākais gadalaiks — vairāk kustību, svaigs gaiss, sezonalitāte uzturā, D vitamīns no saules. Tomēr ārstu pieredze liecina — arī šajā laikā cilvēki bieži saskaras ar nopietniem veselības riskiem. Starp tiem — nogurums, pārkaršana, muskuļu krampji, garastāvokļa svārstības, pat paaugstināts vai tieši otrādi — pazemināts asinsspiediens. Bieži šie simptomi tiek ignorēti vai kļūdaini skaidroti ar “vienkāršu karstumu”.

Lai arī ārēji viss šķiet ideāli — vieglāks ēdiens, vairāk gaismas, vairāk kustību —, realitātē vasara daudziem kļūst par pārbaudi organisma līdzsvaram. To apstiprina arī ģimenes ārste Eva Moreino, kas ikdienā saskaras ar pacientiem, kuru sūdzības saistāmas tieši ar sezonālām izmaiņām.

“Vasaras uzturs” var nozīmēt arī uzturvielu deficītu

Līdz ar karstumu bieži mainās ēšanas paradumi — cilvēki izlaiž ēdienreizes, priekšroku dod vieglām uzkodām, un arvien biežāk izvēlas ēst ārpus mājas. Lai arī dārzeņi un augļi ir sezonas priekšrocība, vieglāks uzturs nereti satur mazāk olbaltumvielu, tauku un būtisku minerālvielu.

“Mēs vasarā automātiski pieņemam, ka ar uzturu saņemam visu nepieciešamo, taču praksē redzam pretējo. Nogurums, muskuļu krampji, garastāvokļa svārstības un pat miega traucējumi bieži ir saistīti ar dzelzs, D vitamīna, magnija, kālija vai B grupas vitamīnu trūkumu,” skaidro Medon ģimenes ārste Eva Moreino.

Arī alkohola patēriņš vasarā mēdz būt lielāks, un tas var traucēt vitamīnu uzsūkšanos, īpaši B12, kā arī pastiprināt šķidruma zudumu. Īpaši uzmanīgiem jābūt cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām vai ierobežotu diētu — viņiem uztura līdzsvars ir vēl trauslāks.

Pārkaršana nav tikai diskomforts — tā var būt medicīniska problēma

Siltuma ietekme uz organismu vasarā bieži tiek nenovērtēta. Ķermenis pielāgojas karstumam, izmantojot svīšanu, taču ar to ne vienmēr pietiek. Īpaši riska grupās — senioriem, bērniem, cilvēkiem ar sirds slimībām vai cukura diabētu — pārkaršana var būt bīstama.

“Pārkaršana un dehidratācija jeb atūdeņošanās var izraisīt asinsspiediena izmaiņas, sirdsklauves, nespēku. Nereti cilvēki uztver to kā nejaušu vājumu, bet faktiski tie ir nopietni signāli, ka ķermenis vairs netiek galā ar slodzi,” brīdina Eva Moreino.

Šos simptomus bieži pastiprina noteikti ikdienas ieradumi un apstākļi — nepietiekama šķidruma uzņemšana, intensīva fiziska slodze dienas vidū, pārāk silts vai sintētisks apģērbs, ilgstoša uzturēšanās saulē, neizgulēšanās.    

Profilakse sākas ar mazām, bet apzinātām izvēlēm

Lai gan riski pastāv, to novēršana nav sarežģīta — nepieciešama tikai uzmanība un mērenība. Vienkāršas izvēles var palīdzēt uzturēt labu pašsajūtu:

• regulāra ūdens uzņemšana visas dienas garumā — ne tikai pēc slāpju sajūtas (apmēram 30 ml uz ķermeņa kg), jo īpaši minerālūdens;
• pārtika ar augstu elektrolītu saturu (piemēram, banāni, spināti, piena produkti);
• fiziskās aktivitātes agrās rīta vai vakara stundās, nevis dienas karstumā;
• uztura bagātinātāji pēc ārsta ieteikuma, ja ir pamats aizdomām par deficītiem.

“Profilakse ir īpaši būtiska vasarā, kad simptomi var attīstīties nemanāmi. Ja cilvēks izjūt pastāvīgu nogurumu, galvassāpes, miega traucējumus vai biežas garastāvokļa maiņas, ir vērts veikt vismaz pamata asins analīzes un izvērtēt iespējamos deficītus,” iesaka Eva Moreino.

Secinājums: veselība neprasa sezonu — tā prasa uzmanību

Vasara var sniegt lielisku pašsajūtu — ja vien parūpējamies par ķermeni. Pārkaršana, deficīti un nogurums ir signāli, ka mūsu ikdienas paradumos kaut kas nav līdz galam sabalansēts.

Profilakses nozīmi īpaši svarīgi izcelt laikā, kad veselības aprūpes sistēma saskaras ar paaugstinātu noslodzi un ierobežotiem resursiem. Vienkāršas ikdienas izvēles var ne tikai uzlabot pašsajūtu, bet arī samazināt nepieciešamību pēc neatliekamās palīdzības vai ilgstošas ārstēšanās.