Informācija, ko uzzināsi šajā rakstā

• Kā pareizi un droši izvilkt ērci, nepalielinot infekcijas risku.
• Ko darīt uzreiz pēc koduma un kā kopt koduma vietu.
• Kā atšķirt normālu reakciju no bīstamiem simptomiem.
• Kad nepieciešama ārsta konsultācija, izmeklējumi un ārstēšana.
• Kā samazināt Laimas slimības un ērču encefalīta risku.

Kopsavilkums un ātra rīcība

Ērces ir mazi asinssūcēji zirnekļveidīgie, kas Latvijā visbiežāk sastopami zālē, krūmājos un mežos. Tās ir aktīvas no pavasara līdz vēlam rudenim un, barojoties ar asinīm, var pārnest baktērijas, vīrusus un parazītus.

Jo ilgāk ērce atrodas ādā, jo lielāks ir risks inficēties ar Laimas slimību un citām bakteriālām infekcijām. Laimas slimības pārnešanas risks ir ļoti zems pirmajās 24 stundās un būtiski pieaug pēc aptuveni 36–48 stundām no piesūkšanās brīža. Ērču encefalīta (TBE) vīruss var tikt pārnests daudz ātrāk – jau pirmajās minūtēs līdz stundās pēc piesūkšanās.

Galvenie ērču pārnēsāto slimību riski Latvijā:

• Laimas slimība – bakteriāla infekcija, kas var skart ādu, locītavas, nervu sistēmu un sirdi. Raksturīga ir migrējoša eritēma (palielinās gredzenveida apsārtums), kā arī gripai līdzīgi simptomi.
• Ērču encefalīts (TBE) – vīrusu infekcija, kas bojā centrālo nervu sistēmu. Bieži ir divfāžu gaita: sākumā gripai līdzīgi simptomi, vēlāk meningīta vai encefalīta pazīmes (stipras galvassāpes, kakla stīvums, neiroloģiski traucējumi).
• Citas infekcijas – anaplazmoze, babezioze u.c., kas var izraisīt drudzi, muskuļu sāpes, izteiktu nespēku un asinsainas izmaiņas.

Pēc ērces atklāšanas svarīgi:

• saglabāt mieru;
• ērci izvilkt pēc iespējas ātrāk un pareizi;
• apstrādāt koduma vietu;
• novērot koduma vietu un pašsajūtu vismaz 4–6 nedēļas;
• zināt simptomus, kuru gadījumā jāvēršas pie ārsta.

Pirmā palīdzība uz vietas

Sagatavošanās

Noderīgi priekšmeti mājās vai ceļojumu aptieciņā:

• smalkas, šauras, taisnas pinzetes ar asiem galiem;
• speciāls ērču izvilkšanas rīks (ērču āķis, “lasso” tipa rīks u.c.);
• dezinfekcijas līdzeklis (hlorheksidīns, 70% spirta šķīdums vai cits ādas antiseptiķis);
• vienreizlietojamie cimdi (ja pieejami);
• tīras marles salvetes vai vates plāksnītes.

Pirms ērces izņemšanas:

• nomazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni;
• ja iespējams, uzvilkt cimdus;
• nodrošināt labu apgaismojumu un ērtu ķermeņa pozīciju;
• atbrīvot apģērbu ap koduma vietu, ja nepieciešams.

Ko darīt nekavējoties

• Ērci izņemt pēc iespējas ātrāk, negaidot speciālistu, ja ir pieejami piemēroti instrumenti.
• Pirms izvilkšanas ērci neapstrādāt ar eļļu, krēmu, spirtu, nagu laku vai citiem līdzekļiem – tas var veicināt patogēnu nonākšanu organismā.
• Nepiespiest un “nemocīt” ērci – izvairīties no spiešanas, griešanas, dedzināšanas.

Īpašas situācijas

Bērni

• nomierināt bērnu, īsi izskaidrot, ko darīs;
• bērnu novietot stabilā pozā, lai viņš kustētos pēc iespējas mazāk;
• ja ērce atrodas jutīgā vietā (plakstiņš, dzimumorgāni, auss kanāls) vai nav pārliecības par drošu izņemšanu, ieteicams vērsties pie ārsta.

Dzīvnieki

• suņiem un kaķiem ērces arī jāizņem pēc iespējas ātrāk, izmantojot līdzīgu tehniku;
• par profilaksi un ārstēšanu konsultēties ar veterinārārstu.

Kā pareizi izvilkt ērci

Galvenais princips – satvert ērci pēc iespējas tuvāk ādai un vilkt lēni, vienmērīgi, taisni uz augšu, nesaspiežot vēdera daļu.

Soli pa solim metode

Roku un instrumentu sagatavošana

• nomazgāt rokas, ja iespējams – uzvilkt cimdus;
• pārliecināties, ka pinzete vai ērču izvilkšanas rīks ir tīrs.

Ērces satveršana un vilkšana

• ar vienu roku viegli nostiept ādu ap koduma vietu;
• ar otru roku turēt pinzeti kā rakstāmpiederumu;
• pinzeti pieglaust pēc iespējas tuvāk ādai;
• satvert ērci pie mutes aparāta (“galviņas”), nevis pie vēdera;
• vilkt ērci lēni, vienmērīgi, taisni uz augšu (perpendikulāri ādai), negriežot un neizskrūvējot, līdz ērce atdalās.

Ja izmanto speciālu ērču āķi vai “lasso”:

• ievietot rīku starp ērces ķermeni un ādu;
• viegli pievilkt un vilkt uz augšu, ievērojot ražotāja norādījumus.

Kā pārbaudīt, vai viss ir izņemts

Pēc ērces izņemšanas:

• apskatīt ērci – jāredz vesels ķermenis ar galvas daļu;
• pārbaudīt koduma vietu – vai nav redzams melns punkts vai ērces mutes aparāta fragments ādā.

Ja palicis ļoti mazs, tumšs punkts:

• tas var būt ērces mutes daļas fragments vai neliels asins receklis;
• var mēģināt to viegli noslaucīt ar tīru, samitrinātu marles salveti;
• ja fragments ir dziļi un to nav iespējams droši izņemt, labāk to atstāt – organisms bieži pats to noārda vai “izstumj”, bet ieteicams konsultēties ar ārstu, īpaši, ja attīstās iekaisums.

Kad radušās komplikācijas

Iespējamās tūlītējās problēmas:

• daļēja ērces palikšana ādā – palielina lokāla iekaisuma risku;
• neliela asiņošana – pietiek ar spiediena uzlikšanu ar tīru marli dažas minūtes;
• sāpes un lokāls pietūkums – parasti viegli un pārejoši.

Jāvēršas pie ārsta, ja:

• ērces fragments ir skaidri redzams un to nevar droši izņemt mājas apstākļos;
• parādās izteikts apsārtums, sāpīgums, strutaini izdalījumi vai paaugstināta temperatūra.

Ko nedarīt

Bīstamas metodes un mīti

Jāizvairās no šādām metodēm:

• eļļas, krēma, vazelīna, nagu lakas vai līmes uzklāšanas uz ērces;
• siltuma pielikšanas (sērkociņš, karsta adata u.c.);
• ērces “izskrūvēšanas” ar rotējošām kustībām;
• ērces spiešanas ar nagiem vai pinceti pa vēdera daļu.

Šīs darbības kairina ērci un var veicināt siekalu un zarnu satura izdalīšanos brūcē, palielinot infekcijas risku.

Maldīgi uzskati

• “Ja ērce maza, nav bīstama” – ninfālās stadijas ērces ir ļoti mazas, bet bieži pārnēsā patogēnus.
• “Ja nav apsārtuma, nav Laimas slimības” – migrējoša eritēma neparādās visiem pacientiem.
• “Asins analīzes uzreiz pēc koduma parādīs, vai esmu inficēts” – antivielas pret Borrelia parasti veidojas pēc vairākām nedēļām.
• “Ja ērce bija piesūkusies īsu brīdi, risks ir nulle” – Laimas slimības risks ir ļoti zems, bet ne pilnīgi izslēgts; TBE gadījumā pārnešana var notikt ļoti ātri.

Pēc izvilkšanas – brūces kopšana un novērošana

Brūces attīrīšana un dezinfekcija

• koduma vietu maigi nomazgāt ar ziepēm un ūdeni;
• apstrādāt ar dezinfekcijas līdzekli (hlorheksidīns, spirts vai cits antiseptiķis);
• nelietot kairinošus līdzekļus lielā daudzumā (piemēram, koncentrētu jodu), īpaši bērniem;
• pārsējs parasti nav nepieciešams; ja vieta beržas pret apģērbu, var uzlikt nelielu plāksteri.

Normālas lokālas reakcijas:

• neliels apsārtums (līdz aptuveni 2–3 cm diametrā), viegls pietūkums un nieze pirmajās dienās;
• šīs pazīmes parasti mazinās 1–3 dienu laikā un nepalielinās izmērā.

Aizdomīgas pazīmes:

• apsārtums kļūst arvien plašāks, karsts, ļoti sāpīgs;
• parādās strutaini izdalījumi;
• pievienojas drudzis.

Šādos gadījumos jākonsultējas ar ārstu.

Normāls apsārtums pret migrējošu eritēmu

Normāla lokāla reakcija:

• parādās uzreiz vai dažu stundu laikā pēc koduma;
• apsārtums līdz ~2–3 cm;
• var būt neliels pietūkums un nieze;
• 1–3 dienu laikā pakāpeniski mazinās.

Migrējoša eritēma (raksturīga Laimas slimībai):

• parādās parasti 3–30 dienu laikā pēc koduma;
• pārsniedz 5 cm diametrā;
• turpina palielināties dienu laikā;
• bieži ir gredzenveida vai ovāla ar gaišāku centru.

Ja parādās migrējošai eritēmai līdzīgs izsitums, jāvēršas pie ārsta neatkarīgi no tā, vai zināms ērces kodums.

Alerģiskas reakcijas

Retos gadījumos pēc ērces koduma vai izņemšanas var attīstīties alerģiska reakcija:

• pēkšņa, plaša nātrene (pumpas) pa visu ķermeni;
• sejas, lūpu, plakstiņu vai mēles pietūkums;
• elpas trūkums, sēcoša elpošana, spiedoša sajūta krūtīs;
• reibonis, nespēks, samaņas traucējumi.

Šādos gadījumos nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Novērošanas laiks un simptomi

Īpaša uzmanība jāpievērš pirmajām 4–6 nedēļām pēc koduma, bet daļa slimību var izpausties arī vēlāk.

Simptomi, kas var liecināt par Laimas slimību vai citām infekcijām:

• migrējoša eritēma;
• drudzis, drebuļi;
• galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes;
• izteikts nogurums, nespēks;
• limfmezglu palielināšanās tuvākajā reģionā;
• vēlākās stadijās – locītavu sāpes un pietūkums (īpaši ceļos), sejas nerva vājums, tirpšana, nejutīgums, sirdsklauves.

Ērču encefalīta gadījumā:

• sākumā gripai līdzīgi simptomi (drudzis, galvassāpes, nespēks, muskuļu sāpes);
• pēc īsa uzlabojuma perioda var sekot stipras galvassāpes, kakla stīvums, vemšana, gaismas nepanesība, apziņas traucējumi, kustību koordinācijas traucējumi.

Koduma dokumentēšana

Ieteicams:

• pierakstīt datumu un aptuveno laiku, kad ērce pamanīta un izņemta;
• atzīmēt koduma vietu;
• uzņemt fotogrāfiju ar koduma vietu tūlīt pēc ērces izņemšanas un, ja parādās izsitums, fotografēt to ik pēc dažām dienām.

Kad meklēt medicīnisko palīdzību, testēšana un ārstēšana

Pazīmes, kas prasa tūlītēju medicīnisku novērtējumu

Nekavējoties jāvēršas pie ārsta vai neatliekamās palīdzības, ja:

• parādās plašs, palielinās gredzenveida izsitums koduma vietā vai citur uz ķermeņa;
• ir augsts drudzis, stipras galvassāpes, kakla stīvums;
• rodas neiroloģiski simptomi – sejas muskuļu vājums, dubultošanās, jušanas vai koordinācijas traucējumi, apziņas izmaiņas;
• parādās elpas trūkums, spiedoša sajūta krūtīs, izteiktas sirdsklauves;
• ir izteikts vispārējs nespēks, kas neuzlabojas;
• koduma vieta kļūst ļoti sāpīga, karsta, ar strutainiem izdalījumiem.

Bērniem, grūtniecēm un cilvēkiem ar hroniskām slimībām ieteicams būt īpaši vērīgiem un konsultēties ar ārstu pie mazākām aizdomām.

Antibakteriālā profilakse pēc ērces koduma

Profilaktiska antibiotiku lietošana nav nepieciešama visos ērču koduma gadījumos. To parasti apsver, ja:

• ērce ir Ixodes sugas;
• tā, visticamāk, bijusi piesūkusies vismaz 36 stundas;
• profilaksi var uzsākt 72 stundu laikā pēc ērces noņemšanas;
• reģionā ir augsta Laimas slimības izplatība;
• nav kontrindikāciju izvēlētajai antibiotikai.

Šādos gadījumos bieži izmanto vienreizēju doksiciklīna devu pieaugušajiem un bērniem virs noteikta vecuma, bet precīzu shēmu nosaka ārsts, ņemot vērā vecumu, grūtniecību un citas īpatnības. Bērniem un grūtniecēm antibiotiku izvēle atšķiras.

Lēmumu par profilaktisku antibiotiku lietošanu pieņem ārsts, izvērtējot individuālo risku. Antibiotikas “katram gadījumam” bez skaidrām indikācijām nav ieteicamas.

Diagnostika un ārstēšanas principi

Pie ārsta vizītes:

• tiek noskaidrots, kad un kur ērce kodusi, cik ilgi bijusi piesūkusies, kādi simptomi parādījušies;
• tiek apskatīta koduma vieta un āda kopumā, novērtēti limfmezgli, nervu sistēma un sirds darbība pēc nepieciešamības.

Iespējamie izmeklējumi:

• seroloģiskie testi (antivielas pret Borrelia) – parasti veic pēc vairākām nedēļām, nevis tūlīt pēc koduma;
• asins analīzes (pilna asinsaina, iekaisuma rādītāji) pie aizdomām par sistēmisku infekciju;
• neiroloģiski izmeklējumi pie aizdomām par TBE vai neiroborreliozi.

Antivielu testi jāinterpretē kopā ar klīnisko ainu – pozitīvas antivielas var saglabāties gadiem pēc pārslimotas infekcijas un ne vienmēr nozīmē aktīvu slimību.

Laimas slimības agrīnas formas parasti ārstē ar perorāliem antibiotiku kursiem (piemēram, doksiciklīns, amoksicilīns vai cefuroksīms), kuru ilgumu un preparātu izvēlas ārsts atkarībā no stadijas un pacienta īpatnībām. TBE ārstēšana ir simptomātiska un atbalstoša, jo specifiskas pretvīrusu terapijas nav.

Profilakse nākotnē

• TBE vakcinācija ir efektīva profilakse pret ērču encefalītu. Vakcīnu jāsaņem pirms ekspozīcijas; pēc konkrēta ērces koduma vakcīna nepasargā no šīs ērces iespējamās infekcijas.
• Uzturoties dabā, ieteicams valkāt gaišu, pieguļošu apģērbu ar garām piedurknēm un bikšu starām, bikses iestumt zeķēs.
• Lietot pretērču repelentus uz ādas un apģērba, ievērojot lietošanas instrukciju.
• Pēc uzturēšanās mežā vai zālē rūpīgi pārbaudīt visu ķermeni, īpaši paduses, cirkšņus, galvas ādu, ausu apvidu, ceļu ielokus.
• Mājdzīvniekiem lietot pretērču līdzekļus (pilienus, kaklasiksnas, tabletes) pēc veterinārārsta ieteikuma.

Savlaicīga un pareiza rīcība pēc ērces koduma, kā arī zināšanas par bīstamajiem simptomiem būtiski samazina nopietnu seku risku un ļauj laikus uzsākt nepieciešamo ārstēšanu.