š Ko Ä·ermeÅa masas indekss var pateikt un ko ne?
ĶermeÅa masas indekss (ĶMI) palÄ«dz Ätri un vienkÄrÅ”i noteikt, vai tava Ä·ermeÅa masa iekļaujas veselÄ«gos rÄmjos, un prognozÄt dažÄdu veselÄ«bas problÄmu risku. Uzzini, kÄ aprÄÄ·inÄt ĶMI, ko tas var pastÄstÄ«t, kÄdi aspekti netiek Åemti vÄrÄ, un kÄdas ir alternatÄ«vas!
ĶermeÅa masas indekss (ĶMI) palÄ«dz Ätri un vienkÄrÅ”i noteikt, vai tava Ä·ermeÅa masa iekļaujas veselÄ«gos rÄmjos, un prognozÄt dažÄdu veselÄ«bas problÄmu risku. Uzzini, kÄ aprÄÄ·inÄt ĶMI, ko tas var pastÄstÄ«t, kÄdi aspekti netiek Åemti vÄrÄ, un kÄdas ir alternatÄ«vas!
ĶermeÅa masas indeksa aprÄÄ·inÄÅ”ana
ĶMI aprÄÄ·ina, dalot Ä·ermeÅa svaru ar garumu, kas kÄpinÄts kvadrÄtÄ, jeb ĶMI = svars (kg) / augums (m)2. Par veselÄ«gu ĶMI uzskata skaitli starp 18,5 un 24,9, bet jÄÅem vÄrÄ, ka Å”is aprÄÄ·ins neattiecas uz bÄrniem, grÅ«tniecÄm, sportistiem, robeža var atŔķirties dažÄdu etnisko grupu piederÄ«gajiem. TradicionÄli ĶMI iedala Å”ÄdÄs kategorijÄs:
- ĶMI zem 18,5 ā pazeminÄts Ä·ermeÅa svars
- ĶMI starp 18,5 un 24,9 ā normÄls Ä·ermeÅa svars
- ĶMI starp 25 un 29,9 ā paaugstinÄts Ä·ermeÅa svars
- ĶMI virs 30 ā aptaukoÅ”anÄs.
PaaugstinÄts Ä·ermeÅa svars vai aptaukoÅ”anÄs var norÄdÄ«t uz paaugstinÄtu risku saskarties ar tÄdÄm veselÄ«bas problÄmÄm kÄ sirds un aknu saslimÅ”anas, paaugstinÄts asinsspiediens un holesterÄ«na lÄ«menis, otrÄ tipa diabÄts, miega apnoja un žultsakmeÅi. TaÄu tÄ nav diagnoze, tikai brÄ«dinÄjuma signÄls!
ĶermeÅa masas indeksa trÅ«kumi
ĶMI ir Ätrs un Ärts bezmaksas veids, kas palÄ«dz aprÄÄ·inÄt Ä·ermeÅa tauku masu un prognozÄt ar to saistÄ«tos veselÄ«bas riskus. Lai gan tas ir noderÄ«gi, ĶMI nav paredzÄts precÄ«zas diagnozes noteikÅ”anai, jo neÅem vÄrÄ vairÄkus aspektus:
- Dzimumu. SievietÄm vidÄji ir proporcionÄli lielÄks Ä·ermeÅa tauku daudzums, ko ĶMI neÅem vÄrÄ. TÄdÄ veidÄ rÄdÄ«tÄjs var bÅ«t normas robežÄs, bet tauku masa tomÄr pÄrsniegt vÄlamo;
- Vecumu. ĶMI nav precÄ«zi izmantojams bÄrnu, jaunieÅ”u un senioru veselÄ«bas risku prognozÄÅ”anai;
- Muskuļu masu. Muskuļi un kauli ir blÄ«vÄki nekÄ tauki, tÄdÄļ cilvÄkiem ar lielÄku muskuļu masu var uzrÄdÄ«ties nepamatoti augsts ĶMI, savukÄrt cilvÄkiem ar mazu muskuļu masu ā nepamatoti zems;
- ĶermeÅa tauku novietojumu. VeselÄ«bai bÄ«stamÄki ir tauki, kas izvietoti ap vidukli, nekÄ tie, kas atrodas uz gurniem un ciskÄm.Ā
ĶermeÅa masas indeksa alternatÄ«vas
Ja nepiecieÅ”ams aprÄÄ·inÄt Ä·ermeÅa tauku masu un ar to saistÄ«tos veselÄ«bas riskus, visnoderÄ«gÄk bÅ«s doties pie uztura speciÄlista, kas var izmantot daudzvedÄ«gÄkas un uzticamÄkas metodes. KÄ Ä¶MI alternatÄ«vas var izmantot, piemÄram:
- Vidukļa apkÄrtmÄra noteikÅ”anu. Tauku uzkrÄÅ”anÄs viduklÄ« var palielinÄt sirds slimÄ«bu un otrÄ tipa diabÄta risku. SievietÄm uz palielinÄtu risku norÄda vidukļa apkÄrtmÄrs, kas ir lielÄks par 90 cm, bet vÄ«rieÅ”iem ā 100 cm;
- Ädas kroku mÄrÄ«Å”anu. VairÄkÄs Ä·ermeÅa vietÄs ar Ä«paÅ”Äm knaiblÄm tiek noteikts kroku biezums, pÄc tam Å”ie mÄrÄ«jumi tiek ievadÄ«ti formulÄ, lai noteiktu Ä·ermeÅa tauku procentu;
- Viedo svaru izmantoÅ”anu. SÅ«tot cauri Ä·ermenim vÄjus elektriskos signÄlus, Ä«paÅ”i tam paredzÄti svari spÄj noteikt tauku masu. TaÄu jÄÅem vÄrÄ, ka precÄ«ziem mÄrÄ«jumiem nepiecieÅ”ams, lai tiktu uzÅemts vienÄds Å«dens daudzums ā sveries vienÄ un tajÄ paÅ”Ä diennakts laikÄ un ievÄro, lai katru reizi bÅ«tu uzÅÄmis lÄ«dzÄ«gu Ŕķidruma daudzumu.
Galvenais, ko vÄrts atcerÄties ā ĶMI nav brÄ«nummetode. Ja bažas rada Ä·ermeÅa svars vai vÄlies lÄ«dzsvarotas, veselÄ«gas un pilnvÄrtÄ«gas attiecÄ«bas ar Ädienu un savu Ä·ermeni, piesakies uz attÄlinÄto vizÄ«ti pie uztura speciÄlista! Medon online konsultÄcijas sniedz RÄ«gas StradiÅa universitÄtes lektore un Latvijas DiÄtas un uztura speciÄlistu asociÄcijas biedre ar 10 gadu pieredzi Eva Kataja un uztura speciÄliste Guna Rijkure, kas palÄ«dzÄs izveidot uztura plÄnu ne tikai svara korekcijai, bet konsultÄ par uzturu arÄ« gastroenteroloÄ£isku, onkoloÄ£isku, sirds un asinsvadu slimÄ«bu gadÄ«jumos. Sper soli un piesakies uz online vizÄ«ti pie uztura speciÄlista!