Ievads: vasaras ādas reakciju pārskats

Nātrene (urticaria) ir akūta vai hroniska ādas slimība, kuras galvenā pazīme ir pēkšņi parādošies niezoši izsitumi – nātrenes pūslīši, kas līdzinās nātru dzēlumam. Tie ir:

• pacelti virs ādas līmeņa
• bāli vai rozīgi centrā, ar sarkanīgu malu
• ļoti niezoši, dažkārt ar dedzināšanas sajūtu
• pārejoši – parasti izzūd dažu stundu laikā, bet var parādīties citās vietās

Nātrenes gadījumā var parādīties arī angioedēma (Kvinkes tūska) – dziļāka ādas un zemādas audu, reizēm arī gļotādu tūska, īpaši ap acīm, lūpām, dzimumorgānu rajonā. Ja tūska skar elpceļus, tā var būt dzīvībai bīstama.

Vasarā nātrenes un citu ādas reakciju biežums pieaug:

• intensīvākas saules (UV) ekspozīcijas
• augstākas gaisa temperatūras un svīšanas
• biežāka kontakta ar ūdeni (peldēšanās, baseini, hlorēts ūdens)
• kukaiņu kodumu un dzēlienu
• biežākas kosmētikas, saules aizsarglīdzekļu, repelentu lietošanas
• ceļojumu un jaunu medikamentu/pārtikas dēļ

Šie faktori var izraisīt gan klasisku nātreni, gan specifiskas gaismas izraisītas dermatozes, tostarp saules nātreni un citas fotosensitivitātes reakcijas.

Svarīgi atcerēties, ka ne visa vasarā pastiprināta nātrene ir “saules nātrene”. Bieži tā ir hroniska spontāna nātrene, kas pastiprinās karstuma, svīšanas, stresa vai infekciju dēļ, nevis tieši UV starojuma ietekmē.

Tā sauktā “alerģija pret sauli” nav viens konkrēts stāvoklis, bet vairāku slimību grupa, kurās āda pārmērīgi reaģē uz saules starojumu. To savlaicīga atpazīšana ir būtiska, jo:

• iespējams novērst smagus uzliesmojumus, ierobežojot saules iedarbību
• var atšķirt labdabīgas reakcijas no nopietnām sistēmiskām slimībām
• pareiza diagnoze ļauj izvēlēties atbilstošu ārstēšanu un profilaksi
• atkārtota, nekontrolēta UV iedarbība palielina ādas vēža un fotonovecošanās risku

Pacienti bieži domā, ka viņiem ir “alerģija pret sauli”, bet patiesībā cieš no polimorfiem gaismas izsitumiem, kontaktfotodermatīta vai medikamentu izraisītas fotosensitivitātes.

Kā atpazīt saules izraisītas ādas reakcijas

Biežākie simptomi

Saules izraisītām ādas reakcijām raksturīgas vairākas pazīmes:

• eritēma – sarkanums saules skartajās zonās, kas var līdzināties saules apdegumam, bet parādās ātrāk un pie mazākas saules devas
• makulas un papulas – sīki sarkani plankumi un mezgliņi, kas var saplūst lielākos laukumos
• pūslīši un vezikulas – mazi šķidrumu pildīti pūslīši, dažkārt ar krevelēm
• nātrenes pūslīši – pacelti, bāli vai rozīgi, ar strauju parādīšanos un izzušanu
• intensīvs nieze un dedzināšana – bieži izteiktāka nekā pie parasta saules apdeguma

Parasti skartas ir atklātās ķermeņa vietas: seja, kakls, dekoltē, pleci, apakšdelmi, roku virspuses, kājas. Vietas, kas parasti ir aizsegtas ar apģērbu, bieži paliek neskartas, izņemot medikamentu izraisītas fotosensitivitātes gadījumus, kad izsitumi var būt plašāki.

Laika un sezonālā saistība ar sauli

Saules izraisītai reakcijai raksturīgi:

• izsitumi parādās minūšu līdz stundu laikā pēc saules iedarbības (tipiski saules nātrenei)
• vai dažu stundu līdz dienu laikā pēc intensīvākas UV ekspozīcijas (bieži polimorfiem gaismas izsitumiem)
• simptomi atkārtojas pavasarī un vasaras sākumā, kad āda vēl nav pieradusi pie saules
• uzliesmojumi biežāki dienas vidū, kad UV indekss ir augstāks

Svarīgi novērot, vai izsitumi:

• mazinās vai izzūd, ja tiek ierobežota saules iedarbība
• atkārtojas līdzīgā veidā katru gadu līdzīgā sezonā
• parādās pēc uzturēšanās pie ūdens, kalnos vai dienvidu zemēs, kur UV intensitāte ir lielāka

Kad domāt par “alerģiju pret sauli”

Par labu fotodermatozei liecina:

• atkārtoti izsitumi tikai pēc saules iedarbības, nevis spontāni telpās
• izteikta atšķirība starp atklātajām un aizsegtajām ķermeņa vietām
• izsitumi parādās pat pie īsas saules ekspozīcijas
• simptomi saglabājas vairākas dienas (izņemot klasisku saules nātreni, kur elementi ir īslaicīgi)
• nav skaidras saistības ar konkrētu pārtikas produktu vai citu alergēnu

Patiesa saules nātrene ir reta. Biežāk sastopami polimorfie gaismas izsitumi, kontaktfotodermatīts vai medikamentu izraisīta fotosensitivitāte, tāpēc precīzai diagnozei nepieciešama ārsta konsultācija un, ja vajadzīgs, fototesti.

Par nātreni un saules nātreni

Nātrene: galvenās pazīmes

Nātrene ir imūnmediēta vai neimūna ādas reakcija, kurā galveno lomu spēlē tuklās šūnas un histamīna izdalīšanās. Raksturīgi:

• nātrenes pūslīši – pēkšņi parādās, izzūd 1–24 stundu laikā
• intensīvs nieze – var traucēt miegu un ikdienas aktivitātes
• pārejošs raksturs – atsevišķi elementi pazūd, bet var parādīties jauni
• akūta forma – ilgst mazāk par 6 nedēļām
• hroniska forma – simptomi saglabājas ilgāk par 6 nedēļām

Izraisītāji var būt pārtikas produkti, medikamenti, infekcijas, fiziski faktori (aukstums, karstums, spiediens, vibrācija, saules gaisma), kā arī idiopātiski (nezināmi).

Saules nātrene: kas to raksturo

Saules nātrene (solar urticaria) ir reta fiziskās nātrenes forma, kurā nātrenes pūslīši rodas UV vai redzamās gaismas ietekmē. Raksturīgi:

• ļoti ātrs sākums – izsitumi parādās dažu minūšu laikā pēc saules iedarbības
• ātra izzušana – parasti dažu minūšu līdz 1–2 stundu laikā pēc saules iedarbības pārtraukšanas
• lokalizācija – atklātās ķermeņa vietas; arī zonas zem plāna apģērba, ja to caurlaiž gaisma
• simptomi – nātrenes pūslīši, nieze, dedzināšana, iespējami arī sistēmiski simptomi (slikta dūša, reibonis, retos gadījumos anafilakse)

Atšķirībā no polimorfiem gaismas izsitumiem, saules nātrenes elementi ir tipiski nātrenes kvinku veida un izzūd daudz ātrāk.

UVA, UVB un redzamās gaismas loma

Saules nātreni var izraisīt dažādi spektra viļņi:

• UVA (320–400 nm) – iekļūst dziļāk ādā, iziet cauri stiklam, var izraisīt reakciju arī telpās pie loga vai automašīnā
• UVB (280–320 nm) – galvenais saules apdegumu izraisītājs; atsevišķos gadījumos provocē arī saules nātreni
• redzamā gaisma (400–700 nm) – dažiem pacientiem reakciju izraisa tieši šis spektrs

Fototestēšana palīdz noteikt, kurš spektrs konkrētajam pacientam izraisa simptomus, un attiecīgi pielāgot aizsardzību (plaša spektra filtri, speciāli audumi u.c.).

Citas saules izraisītas dermatozes un diferenciāldiagnostika

Polimorfie gaismas izsitumi

Polimorfie gaismas izsitumi (PGE) ir visbiežākā saules izraisītā dermatoze. Raksturīgi:

• parādās pavasarī vai vasaras sākumā pēc pirmajām intensīvākajām saules dienām
• izsitumi rodas dažu stundu līdz 1–2 dienu laikā pēc UV ekspozīcijas
• morfoloģija ir “polimorfa” – papulas, plāksnes, pūslīši, mezgliņi, bet nav tipisku nātrenes kvinku
• izteikts nieze, dažkārt dedzināšana
• bieži skar dekoltē, apakšdelmus, kāju augšdaļu; seja nereti tiek saudzēta

PGE elementi saglabājas vairākas dienas vai pat nedēļas, un ar laiku vasaras gaitā āda “pierod” – simptomi mazinās.

Kontaktfotodermatīts un medikamentu fotosensitivitāte

Kontaktfotodermatīts rodas, ja uz ādas nonāk viela, kas kļūst kairinoša vai alergēna tikai UV ietekmē. Bieži vaininieki:

• smaržvielas, konservanti kosmētikā
• noteikti augu ekstrakti (piemēram, bergamote, selerijas – fitofotodermatīts)
• ķīmiskas vielas darba vidē

Medikamentu izraisīta fotosensitivitāte var būt:

• fototoksiska – līdzīga saules apdegumam, rodas daudziem, kas lieto konkrēto medikamentu un ir pakļauti saulei
• fotoalerģiska – imūnmediēta reakcija, kas rodas tikai jutīgiem cilvēkiem

Biežāk iesaistītie medikamenti ir daži antibiotiku veidi, diurētiķi, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, retinoīdi, noteiktas pretsēnīšu un psihotropās zāles, kā arī augu preparāti (piemēram, asinszāle). Izsitumi bieži ir ar skaidru robežu, kur beidzas saules iedarbība (piemēram, T-krekla mala).

Sistēmiskas slimības ar fotosensitivitāti

Dažas sistēmiskas slimības izpaužas ar izteiktu jutību pret sauli:

• sistēmiskā sarkanā vilkuplēve (SLE) – tauriņveida eritēma sejā, locītavu sāpes, nogurums, iekšējo orgānu iesaistīšanās
• kutanā vilkuplēve – hroniski, zvīņaini, rētojoši bojājumi saules skartajās zonās
• porfirijas – vielmaiņas slimības ar trauslu ādu, pūslīšiem, hiperpigmentāciju un rētām, īpaši uz roku virspusēm un sejas

Šajos gadījumos fotosensitivitāte ir tikai daļa no plašāka slimības spektra, un nepieciešama padziļināta izmeklēšana.

Diagnostika: kā ārsts nosaka saules alerģiju

Anamnēze un ādas apskate

Diagnostikas pamatā ir rūpīga saruna ar pacientu un ādas apskate. Ārsts noskaidro:

• kad un kādos apstākļos parādījās simptomi, cik bieži tie atkārtojas
• precīzu saistību ar saules ekspozīciju
• vai ir lietoti jauni medikamenti, kosmētika, saules aizsarglīdzekļi
• vai ir citi simptomi – drudzis, locītavu sāpes, nogurums u.c.
• ģimenes anamnēzi par alerģijām un autoimūnām slimībām

Apskatē izvērtē:

• izsitumu morfoloģiju (nātrenes pūslīši, papulas, pūslīši, plāksnes)
• lokalizāciju (atklātās vs aizsegtās vietas)
• hronisku bojājumu pazīmes (rētas, pigmentācijas izmaiņas)
• iespējamās sistēmiskās pazīmes

Fototesti un citi izmeklējumi

Lai precizētu diagnozi, var tikt veikti:

• fototesti – kontrolēta UVA, UVB un dažkārt redzamās gaismas iedarbība uz nelieliem ādas laukumiem
• fotoprovokācijas testi – atkārtota apstarojuma sērija vairākas dienas (īpaši PGE diagnostikā)
• epikutānie (patch) testi un fotoepikutānie testi – kontaktfotodermatīta gadījumā
• asins analīzes – pilna asinsaina, iekaisuma rādītāji, autoantivielas, aknu un nieru funkcija
• specifiski testi porfiriju un citu vielmaiņas traucējumu gadījumā

Dažkārt nepieciešama ādas biopsija, īpaši, ja ir aizdomas par vilkuplēvi vai citu autoimūnu dermatozi.

Kad jāvēršas pie speciālista

Pie dermatologa, alergologa vai imunologa jāvēršas, ja:

• izsitumi ir atkārtoti, smagi vai nepakļaujas standarta ārstēšanai
• ir sistēmiskas sūdzības (drudzis, locītavu sāpes, svara zudums, nespēks)
• ir aizdomas par medikamentu izraisītu fotosensitivitāti
• ir aizdomas par autoimūnu slimību vai porfiriju
• ir bijušas dzīvību apdraudošas reakcijas (elpas trūkums, balsenes tūska, ģībonis)
• simptomi parādās bērnam vai pusaudzim

Ārstēšana un akūta palīdzība

Pirmā palīdzība akūtas nātrenes gadījumā

Ja pēc saules iedarbības pēkšņi parādās nātrenes pūslīši un nieze:

• nekavējoties pārtraukt saules ekspozīciju – doties ēnā vai telpās
• atvēsināt ādu ar vēsām kompresēm vai dušu (ne ledus aukstu)
• valkāt brīvu, kokvilnas apģērbu, izvairīties no berzes
• lietot bezrecepšu otrās paaudzes (nesedējošu) antihistamīnu (pēc ārsta vai farmaceita ieteikuma)
• izvairīties no karstām vannām, alkohola un ļoti pikanta ēdiena

Ja parādās elpas trūkums, balss aizsmakums, sejas vai mēles pietūkums, reibonis vai ģībšana, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība – tas var liecināt par anafilaktisku reakciju.

Medikamentozā terapija

Ārstēšanas pamatā ir:

• otrās paaudzes antihistamīni – piemēroti ilgtermiņa lietošanai, mazāk izraisa miegainību
• pirmās paaudzes antihistamīni – var lietot īslaicīgi vakarā, ja nieze ir ļoti izteikta, taču tie izraisa miegainību

Smagākos gadījumos ārsts var nozīmēt:

• lokālos kortikosteroīdu krēmus vai ziedes – īslaicīgi, ierobežotās ādas vietās
• perorālos kortikosteroīdus – īsos kursos akūtos smagos uzliesmojumos

Hroniskas nātrenes (t.sk. saules nātrenes) gadījumā vadlīnijas paredz iespēju palielināt otrās paaudzes antihistamīnu devu, taču to drīkst darīt tikai pēc speciālista norādījuma.

Ilgtermiņa pieeja

Pacientiem ar hronisku saules nātreni vai PGE var tikt apsvērta:

• fototerapija – pakāpeniska, kontrolēta ādas pieradināšana pie UV starojuma (“hardening”)
• imūnmodulējoša terapija – smagos, terapijai rezistentos nātrenes gadījumos (piemēram, bioloģiskie medikamenti, imūnsupresanti)
• profilaktiska antihistamīnu lietošana pirms plānotas intensīvas saules ekspozīcijas – pēc ārsta ieteikuma

Hroniskas fotodermatozes var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti, tāpēc dažkārt nepieciešams arī psiholoģisks atbalsts un dzīvesveida pielāgošana.

Profilakse un dzīvesveida padomi vasarai

Saules aizsardzības pasākumi

Lai mazinātu saules izraisītas reakcijas:

• izvēlēties plaša spektra saules aizsarglīdzekļus ar SPF vismaz 30–50, kas aizsargā gan pret UVA, gan UVB
• jutīgai ādai bieži labāk der minerālie filtri (cinka oksīds, titāna dioksīds)
• uzklāt krēmu pietiekamā daudzumā 15–30 minūtes pirms došanās saulē un atjaunot ik pēc 2 stundām, kā arī pēc peldēšanās vai intensīvas svīšanas
• valkāt aizsargdrēbes – blīva auduma apģērbu ar garām piedurknēm, platmales ar platu malu, saulesbrilles ar UV filtru
• apsvērt apģērbu ar UV aizsardzības faktoru (UPF), īpaši smagas fotodermatozes gadījumā
• izmantot ēnu, saulessargus, nojumes

UVA stari iziet cauri stiklam, tāpēc jutīgiem cilvēkiem aizsardzība nepieciešama arī automašīnā vai pie loga. Ūdens, smiltis un sniegs atstaro UV starojumu, palielinot kopējo ekspozīciju.

Laika plānošana, darbs ārā, ceļojumi

Cilvēkiem ar saules izraisītām dermatozēm ieteicams:

• izvairīties no tiešas saules staru iedarbības no plkst. 11.00 līdz 16.00
• plānot āra aktivitātes agrās rīta vai vēlas pēcpusdienas stundās
• ceļojot uz dienvidu valstīm, īpaši pirmajās dienās būt piesardzīgiem un pakāpeniski palielināt uzturēšanās laiku saulē
• ņemt vērā medikamentus un uztura bagātinātājus, kas var palielināt fotosensitivitāti, un, ja nepieciešams, apspriest alternatīvas ar ārstu

Svarīgi ir arī uzturēt labu ādas barjeru – lietot mitrinošus krēmus, izvairīties no agresīviem mazgāšanas līdzekļiem un pārmērīgas skrubēšanas.

Kad meklēt medicīnisku palīdzību un kā pakāpeniski atgriezties saulē

Pie ārsta jāvēršas, ja:

• izsitumi atkārtojas katru reizi pēc saules iedarbības
• simptomi ir smagi vai ar sistēmiskiem simptomiem
• mājas līdzekļi un bezrecepšu antihistamīni nedod pietiekamu atvieglojumu
• ir aizdomas, ka reakciju varētu izraisīt medikamenti vai kosmētika
• simptomi parādās bērnam vai pusaudzim

Atgriešanās pie saules jāplāno pakāpeniski:

• sākot ar īsu uzturēšanos saulē (5–10 minūtes) agrās rīta stundās, vienmēr ar aizsarglīdzekļiem
• pakāpeniski palielinot laiku, ja nav simptomu
• kombinējot ar fototerapiju medicīnas iestādē, ja to iesaka dermatologs

Kontrolēta pieeja saules ekspozīcijai, pareiza diagnostika un individuāli pielāgota ārstēšana ļauj lielākajai daļai pacientu ar nātreni un citām saules izraisītām ādas reakcijām drošāk baudīt vasaru un samazināt komplikāciju risku.