Ievads par odu kodumiem

Odu kodums ir neliels, virspusējs ādas bojājums, kas rodas, mātītei odam ar snuķīti caurdurkot ādu, lai uzsūktu asinis. Šī procesa laikā ods ievada ādā siekalas, kas satur antikoagulantus, vazodilatatorus, proteīnus un citus bioloģiski aktīvus savienojumus. Tie novērš asins sarecēšanu un atvieglo barošanos, bet vienlaikus izraisa imūnreakciju un tipisko niezi, apsārtumu un pietūkumu.

Odu kodumi ir ļoti izplatīti visā pasaulē, īpaši mitros un siltos reģionos. Latvijā tie ir ikdienas parādība siltajā sezonā. Izteiktākas reakcijas biežāk novēro:

• bērniem, kuru imūnsistēma vēl “mācās” reaģēt uz alergēniem;
• cilvēkiem ar atopisku dermatītu, citām alerģijām vai paaugstinātu ādas jutību;
• ceļotājiem uz reģioniem ar citām odu sugām, pie kurām organisms nav pieradis.

Reakcijas smagumu nosaka gan ģenētika un ādas stāvoklis, gan iepriekšējā saskare ar odu siekalām.

Latvijā odu aktivitātes sezona parasti sākas pavasara beigās un turpinās līdz vēlam rudenim, ar kulmināciju siltos un mitros vasaras mēnešos. Odi īpaši aktīvi ir:

• pie ūdenstilpēm, purvos, mitrās pļavās;
• pēc lietus periodiem, kad ir daudz stāvoša ūdens;
• krēslā un naktī, lai gan dažas sugas kož arī dienā.

Pilsētvidē odi vairojas lietusūdens peļķēs, mucās, aizsērējušos notekrenēs, puķu podu paliktņos, tāpēc kodumi ir aktuāli arī pagalmos, parkos un balkonos.

Kādas ir odu kodumu pazīmes

Redzamas ādas izmaiņas

Tipiska odu koduma pazīme ir neliels, pacelts, sarkans papuls (pumpiņa) ar bālganu centru. Parasti:

• diametrs ir no dažiem milimetriem līdz 1–2 cm;
• ap kodumu ir viegla tūska un apsārtums;
• āda var būt nedaudz silta uz tausti.

Dažiem cilvēkiem veidojas arī nelieli pūslīši ar caurspīdīgu šķidrumu, īpaši, ja āda ir jutīga vai kodums intensīvi kasīts. Bērniem biežāk novēro lielākus, izteikti pietūkušus laukumus, kas var atgādināt nātreni.

Nieze un citi simptomi

Nieze parasti:

• sākas 10–20 minūšu laikā pēc koduma;
• pirmajās stundās ir visintensīvākā;
• var saglabāties 2–3 dienas, dažkārt ilgāk.

Skrāpēšana īslaicīgi atvieglo sajūtu, bet pēc tam nieze pastiprinās, jo bojājas ādas barjera un izdalās vairāk iekaisuma mediatoru. Lielākajai daļai cilvēku odu kodumi nav sāpīgi, bet iespējamas vieglas sāpes vai dedzināšana, īpaši plānās ādas zonās (plakstiņi, lūpas).

Sekundāras baktēriju infekcijas risks palielinās, ja kodums tiek kasīts līdz nobrāzumiem un netiek ievērota higiēna. Infekcijas pazīmes ir pastiprināts apsārtums, siltums, sāpes, strutu izdalījumi un dažkārt drudzis.

Kāpēc odu kodumi niez

Odu siekalas un imūnā atbilde

Odu siekalas satur antikoagulantus, vazodilatatorus, proteīnus un enzīmus, kas traucē trombocītu salipšanu. Šie svešie proteīni ir alergēni, kurus imūnsistēma atpazīst kā “iebrucējus”.

Pēc koduma imūnās šūnas (mastocīti, bazofīli) atbrīvo histamīnu un citus iekaisuma mediatorus. Histamīns:

• paplašina asinsvadus un palielina to caurlaidību → rodas apsārtums un tūska;
• kairina nervu galus ādā → rodas nieze un dedzināšana.

Tā ir tipiska tūlītēja paaugstinātas jutības reakcija. Vēlāk var attīstīties aizkavēta reakcija ar T limfocītu un makrofāgu iesaisti, kas uztur iekaisumu vairākas dienas.

Kāpēc reakcija dažādiem cilvēkiem atšķiras

Reakcijas smagumu ietekmē:

• ģenētiskas atšķirības imūnās atbildes regulācijā;
• iepriekšējā ekspozīcija – bieži sakosti cilvēki var kļūt tolerantāki vai, tieši pretēji, sensibilizēti;
• ādas stāvoklis – sausa, bojāta vai atopiska āda reaģē spēcīgāk;
• vecums – bērniem reakcijas bieži ir izteiktākas; gados vecākiem cilvēkiem imūnreakcija var būt vājāka, bet komplikācijas (piemēram, infekcijas) – smagākas.

Svarīga ir arī odu suga un siekalu proteīnu sastāvs, tāpēc ceļojot reakcija var atšķirties no ierastās.

Alerģiskas reakcijas un nopietnākas problēmas

Lokālas alerģijas un Skeeter sindroms

Parasta lokāla reakcija ir neliels, niezošs papuls. Alerģiska lokāla reakcija var būt:

• liels, ciets, sāpīgs pietūkums (>5 cm diametrā);
• izteikts apsārtums un siltums;
• vairāku kodumu saplūšana vienā lielā, pietūkušā laukā.

Dažiem cilvēkiem attīstās Skeeter sindroms – ļoti izteikta lokāla alerģiska reakcija ar masīvu tūsku, sāpēm un reizēm nelielu drudzi. Tā var atgādināt infekciju, bet ir alerģiska imūnreakcija.

Sistēmiski simptomi un anafilakse

Retos gadījumos odu kodumi var izraisīt sistēmisku alerģisku reakciju līdz pat anafilaksei. Brīdinājuma pazīmes:

• strauji parādās nātrene pa visu ķermeni;
• sejas, lūpu, plakstiņu, mēles vai kakla tūska;
• apgrūtināta elpošana, sēkšana, spiedoša sajūta krūtīs;
• reibonis, vājums, samaņas traucējumi, asinsspiediena krišanās.

Šādā situācijā nekavējoties jāizsauc neatliekamā palīdzība, un, ja pieejams, jālieto adrenalīna autoinjektors cilvēkiem ar zināmu smagu alerģiju.

Sekundāras baktēriju infekcijas

Atkārtota skrāpēšana bojā ādas barjeru un atvieglo baktēriju (piemēram, stafilokoku, streptokoku) iekļūšanu. Sekundāras infekcijas pazīmes:

• strauji pieaugošs apsārtums un pietūkums ārpus sākotnējā koduma;
• izteiktas sāpes, siltums, pulsējoša sajūta;
• dzeltenīgi strutu izdalījumi, kreveles ar strutainu saturu;
• drudzis, nespēks, palielināti limfmezgli tuvumā.

Šādos gadījumos nepieciešama ārsta apskate un bieži antibakteriāla terapija, lai novērstu celulītu vai citas komplikācijas.

Kā mazināt niezi mājas apstākļos

Aukstums un vienkārši līdzekļi

Aukstums ir viens no efektīvākajiem un drošākajiem līdzekļiem:

• uz koduma uzklāj aukstu kompresi, ledus paku dvielī vai aukstu mitru drānu uz 10–15 minūtēm;
• tas samazina asinsvadu caurlaidību, tūsku un kairinājumu nervu galos.

Dažiem palīdz arī īslaicīgs silts komprese vai speciāli siltuma aplikatori (ne karsti!), kas var mazināt niezi. Jāizvairās no apdegumiem – temperatūrai jābūt mērenai, saskarei īslaicīgai.

Dabiskie līdzekļi un higiēna

Daži dabiskie līdzekļi var mazināt niezi un iekaisumu:

• alvejas gels – atvēsinošs, ar vieglu pretiekaisuma efektu;
• medus – piemīt antibakteriālas īpašības, jālieto plānā kārtā uz tīras ādas;
• sodas (nātrija hidrogēnkarbonāta) vāja pasta – var mazināt niezi.

Jāuzmanās no neatšķaidītām ēteriskajām eļļām, koncentrēta etiķa un spirtu saturošiem šķīdumiem lielā daudzumā, jo tie var kairināt un sausināt ādu. Ja parādās pastiprināts apsārtums, dedzināšana vai izsitumi, lietošana jāpārtrauc.

Lai mazinātu infekcijas risku:

• regulāri mazgāt rokas, īpaši pirms kodumu apstrādes;
• koduma vietu viegli nomazgāt ar ziepēm un ūdeni;
• censties neskrāpēt – var palīdzēt plāksteris vai pārsējs, īpaši bērniem;
• īsi apgriezt nagus.

Naktī nieze bieži pastiprinās, tāpēc var palīdzēt viegls kokvilnas apģērbs, kas sedz kodumu zonas un kavē mehānisku kasīšanu miegā.

Aptiekas līdzekļi un medicīniskā ārstēšana

Bezrecepšu preparāti

Aptiekās pieejami vairāki lokāli preparāti:

• vieglas kortikosteroīdu ziedes/krēmi (piemēram, ar hidrokortizonu) – mazina iekaisumu, pietūkumu un niezi; lietojami īslaicīgi un plānā kārtā;
• ne-kortikosteroīdu pretiekaisuma gēli (piemēram, ar dekspantenolu, augu ekstraktiem, lokāliem anestētiķiem) – mazina niezi un kairinājumu;
• lokāli anestētiķi (piemēram, lidokaīns kombinācijās) – īslaicīgi mazina sāpes un niezi;
• lokāli antihistamīna gēli vai krēmi – samazina niezi un apsārtumu.

Perorāli antihistamīni (tabletes, sīrupi) ir noderīgi, ja ir daudzi kodumi, izteikta nieze vai alerģiska nosliece, īpaši vakarā, lai uzlabotu miegu. Jāievēro devas, īpaši bērniem.

Kortikosteroīdus nevajadzētu lietot ilgstoši vai uz lielām ādas virsmām, īpaši bērniem, bez ārsta ieteikuma.

Kad nepieciešama ārsta palīdzība un receptes zāles

Pie ārsta jāvēršas, ja:

• lokāla reakcija ir ļoti liela, sāpīga, ar izteiktu pietūkumu;
• parādās sistēmiski simptomi (drudzis, slikta pašsajūta, izsitumi pa visu ķermeni);
• ir aizdomas par sekundāru infekciju (strutas, siltums, strauji pieaugošs apsārtums);
• nieze un pietūkums nepāriet vai pat pastiprinās pēc 3–5 dienām;
• rodas aizdomas, ka izsitumi nav tikai odu kodumi.

Smagākos gadījumos ārsts var izrakstīt:

• spēcīgākus lokālus kortikosteroīdu preparātus īslaicīgai lietošanai;
• sistēmiskus antihistamīnus augstākās devās;
• īsu perorālu kortikosteroīdu kursu ļoti izteiktām alerģiskām reakcijām;
• antibiotikas (lokālas vai sistēmiskas), ja ir bakteriāla infekcija.

Anafilakses vai smagas sistēmiskas reakcijas gadījumā ārstēšana notiek stacionārā, izmantojot adrenalīnu, intravenozus šķīdumus, skābekli un citus neatliekamās palīdzības pasākumus.

Profilakse un aizsardzība pret odiem

Fiziskā aizsardzība un vide

Viens no efektīvākajiem profilakses veidiem ir fiziska barjera:

• apģērbs ar garām piedurknēm un garām biksēm no ciešāka auduma;
• gaišas krāsas apģērbs (tumšas krāsas vairāk piesaista odus);
• cepures ar tīkliņu sejas aizsardzībai mežā vai purvā.

Mājās un kempingos:

• moskītu tīkli pie logiem un durvīm;
• gultas tīkli, īpaši bērniem un ceļojot uz tropu reģioniem;
• regulāra tīklu pārbaude, lai nebūtu caurumu.

Odi vairojas stāvošā ūdenī, tāpēc svarīgi:

• regulāri iztukšot lietusūdens traukus, mucas, puķu podu paliktņus;
• sakopt aizsērējušas notekrenes un ūdens savākšanas vietas;
• pārklāt ūdens tvertnes ar vākiem vai tīkliem;
• uzturēt zāli pļautu, krūmus apgrieztus.

Iekštelpās var izmantot ventilatorus – gaisa plūsma apgrūtina odu lidošanu un samazina to spēju piezemēties uz ādas.

Repelenti un to droša lietošana

Repelenti ir vielas, kas atbaida odus:

• DEET (N,N-dietil-meta-toluamīds) – efektīvs un labi pētīts; koncentrācija jāpielāgo vecumam un situācijai;
• pikaridīns (ikardīns) – labi panesams ar labu drošības profilu;
• citrona eikalipta eļļas atvasinājuma PMD saturoši repelenti – “dabiskāks” variants ar parasti īsāku darbības laiku.

Galvenie lietošanas principi:

• uzklāt tikai uz atklātām ādas vietām, izvairoties no acīm, mutes un bojātas ādas;
• bērniem repelentus uzklāj pieaugušais uz savas plaukstas un tad uz bērna ādas; nelietot uz plaukstām;
• pēc atgriešanās telpās repelentu nomazgāt ar ziepēm un ūdeni;
• kombinējot ar saules aizsargkrēmu, vispirms uzklāt saules aizsargkrēmu, pēc tam repelentu;
• ievērot produkta lietošanas instrukciju.

Zīdaiņiem līdz 2 mēnešu vecumam repelentus uz ādas parasti neiesaka – jāizmanto fiziska aizsardzība (tīkli, apģērbs). Bērniem lieto zemākas DEET koncentrācijas, PMD saturošus repelentus daudzās rekomendācijās neiesaka bērniem līdz 3 gadu vecumam. Grūtniecēm DEET līdz aptuveni 30 % koncentrācijai tiek uzskatīts par drošu, ja lieto atbilstoši norādījumiem.

Bērni un īpašas pacientu grupas

Bērni un papulārā nātrene

Bērniem bieži ir izteiktākas lokālas reakcijas uz kukaiņu kodumiem, tostarp odiem. Daļai bērnu attīstās papulārā nātrene – atkārtotas, lielas, ļoti niezošas papulas pēc kukaiņu kodumiem, kas var būt dažādās attīstības stadijās un būtiski traucēt miegu.

Praktiski padomi vecākiem:

• īsi nogriezti nagi, kokvilnas cimdi vai plānas zeķītes uz rokām naktī;
• viegls, elpojošs apģērbs, kas sedz kodumu zonas;
• droši, bērna vecumam atbilstoši pretniezes līdzekļi pēc ārsta vai farmaceita ieteikuma.

Šādos gadījumos ieteicama dermatologa vai alergologa konsultācija.

Īpašas pacientu grupas

Īpaša uzmanība jāpievērš:

• zīdaiņiem un maziem bērniem – plānāka, jutīgāka āda, lielāks infekciju risks;
• grūtniecēm – jāizvēlas droši repelenti un medikamenti, konsultējoties ar ārstu;
• cilvēkiem ar hroniskām slimībām (piemēram, diabētu, venozu mazspēju) – lielāks infekciju un sliktas brūču dzīšanas risks;
• pacientiem ar imūndeficītu vai tiem, kas lieto imūnsupresantus – palielināts infekciju risks;
• pacientiem ar zināmu smagu alerģiju vai anafilaksi anamnēzē.

Šajās grupās ieteicams ātrāk vērsties pie ārsta, ja reakcija šķiet neparasti spēcīga, un īpaši rūpīgi ievērot profilakses pasākumus.

Odu pārnēsātās slimības un ceļotāji

Latvijā ikdienas odu kodumi parasti nav saistīti ar nopietnām infekcijām. Tomēr pasaulē odi ir nozīmīgi dažādu slimību pārnēsātāji, piemēram, malārijas, dengue drudža, Zika vīrusa, Čikungunjas, Rietumnīlas vīrusa un japāņu encefalīta izraisītāji.

Ceļojot uz tropu un subtropu valstīm, odu kodumu profilakse kļūst īpaši svarīga. Dažos reģionos papildus repelentiem un fiziskai aizsardzībai nepieciešama arī specifiska malārijas ķīmijprofilakse. Ja pēc ceļojuma parādās drudzis, izsitumi, stipras galvassāpes vai locītavu sāpes, nekavējoties jāvēršas pie ārsta un jāpiemin ceļojuma fakts.

Kad jāvēršas pie ārsta

Nekavējoties jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības, ja pēc odu koduma parādās:

• strauji pieaugoša tūska sejā, lūpās, mēlē vai kaklā;
• apgrūtināta elpošana, sēkšana, spiedoša sajūta krūtīs;
• izteikts reibonis, samaņas traucējumi, bālums, auksti sviedri;
• augsts drudzis, drebuļi, smags nespēks.

Pie ārsta jādodas arī tad, ja:

• nieze un pietūkums saglabājas ilgāk par 5–7 dienām vai pastiprinās;
• kodumu vietas kļūst sāpīgas, karstas, parādās strutas;
• ir aizdomas, ka izsitumi nav tikai odu kodumi (piemēram, blakšu, blusu kodumi, kašķis, nātrene);
• pēc nesena ceļojuma uz tropu vai subtropu reģioniem parādās drudzis, izsitumi vai citi satraucoši simptomi.

Savlaicīga reakcija, pareiza aprūpe un profilakse ļauj lielāko daļu odu kodumu ierobežot līdz īslaicīgam diskomfortam un izvairīties no nopietnām komplikācijām.