Katru gadu 4. februārī visā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules pretvēža diena, lai veicinātu sabiedrības izpratni par vēzi, tā profilaksi, agrīnu diagnostiku un ārstēšanu. Šīs dienas mērķis ir informēt cilvēkus par veidiem, kā samazināt vēža risku un kā atbalstīt tos, kuri saskaras ar šo slimību.

Profilaktiskās pārbaudes var glābt dzīvību!

Viena no efektīvākajām metodēm vēža agrīnai atklāšanai ir regulāra dalība valsts apmaksātajās skrīninga programmās. Agrīnā stadijā atklāts vēzis ir ārstējams daudz veiksmīgāk, tādēļ ir svarīgi izmantot pieejamās profilaktiskās pārbaudes.

Latvijā valsts apmaksāts ir:

• Krūts vēža skrīnings sievietēm vecumā no 50 līdz 70 gadiem (mamogrāfija reizi divos gados).
• Dzemdes kakla vēža skrīnings sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem (citoloģiskā analīze reizi trijos gados).
• Zarnu vēža skrīnings sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem (slēpto asiņu tests fēcēs reizi divos gados).
• Prostatas vēža skrīnings visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem (PSA tests reizi divos gados), kā arī vīriešiem no 45 gadu vecuma, ja ģimenē asinsradiniekam ir konstatēts prostatas vēzis.

Papildus valsts piedāvātajām skrīninga programmām ir ieteicams regulāri veikt arī citus izmeklējumus, piemēram:

• Ādas vēža pārbaude pie dermatologa, īpaši, ja uz ādas parādās jauni vai mainīgi veidojumi.
• Plaušu vēža skrīnings smēķētājiem un bijušajiem smēķētājiem, kas ietver zemas devas datortomogrāfiju.
• Kuņģa un barības vada izmeklējumi cilvēkiem ar ilgstošām gremošanas traucējumu sūdzībām vai ģimenes anamnēzi.

Kā samazināt vēža risku?

Lai samazinātu vēža attīstības risku, ikdienā jāievēro veselīga dzīvesveida principi:

•  Sabalansēts uzturs — ēdiet vairāk dārzeņu, augļu un pilngraudu produktus, samaziniet piesātināto tauku un pārstrādāto pārtikas produktu patēriņu.
•  Regulāras fiziskās aktivitātes — vismaz 150 minūtes mērenas vai 75 minūtes intensīvas slodzes fiziskās aktivitātes nedēļā.
• Atteikšanās no kaitīgiem ieradumiem — izvairieties no smēķēšanas un pārmērīgas alkohola lietošanas.
•  Ādas aizsardzība — izvairieties no ilgstošas saules iedarbības un lietojiet saules aizsargkrēmus.
• Stresa un miega higiēna — pietiekams miegs un stresa pārvaldība veicina organisma aizsargspējas.
• Regulāra ārsta apmeklēšana — pat ja jūtaties labi, regulāras veselības pārbaudes var palīdzēt identificēt potenciālas problēmas agrīnā stadijā.

Vai ģimenes anamnēzē ir vēzis?

Ja ģimenē ir bijuši vēža gadījumi, ieteicams konsultēties ar ārstu par papildu pārbaudēm un ģenētiskās testēšanas iespējām. Dažas vēža formas var būt iedzimtas, tādēļ savlaicīga rīcība var palīdzēt novērst slimību vai atklāt to agrīnā stadijā. Īpaši svarīgi tas ir, ja ģimenē ir bijuši šādi vēža veidi:

• Krūts un olnīcu vēzis (BRCA1 un BRCA2 gēnu mutācijas gadījumā)
• Resnās zarnas vēzis (Lyncha sindroms)
• Prostatas vēzis
• Melanoma

Kā palīdzēt cilvēkiem, kuriem diagnosticēts vēzis?

Diagnoze “vēzis” var būt emocionāli un fiziski ļoti smaga pieredze gan pacientam, gan viņa tuvākajiem. Atbalsts ir ļoti svarīgs.

• Psiholoģiska palīdzība — emocionālais atbalsts un sarunas var palīdzēt pacientam pārvarēt bailes un trauksmi. Piemēram, psihoterapija, pacientu atbalsta grupas un konsultācijas ar onkopsihologu.
• Praktisks atbalsts — palīdzība ikdienas darbos, ēdiena gatavošanā vai transportēšanā uz ārstēšanu.
• Sociālā un medicīniskā palīdzība — informācija par pieejamo medicīnisko un sociālo atbalstu, piemēram, rehabilitācijas programmām un pacientu organizācijām.
• Uztura un dzīvesveida pielāgošana — īpaši svarīgi ir nodrošināt atbilstošu uzturu un pietiekamu atpūtu, kas palīdz uzturēt spēku un imunitāti.

Agrīna diagnostika un profilakse ir būtiski faktori cīņā pret vēzi. Lai gan dažus riska faktorus nav iespējams mainīt, mēs varam veikt apzinātus lēmumus par savu dzīvesveidu, lai samazinātu saslimšanas iespējas.

Aicinām ikvienu rūpēties par savu veselību un izmantot valsts piedāvātās iespējas vēža agrīnai diagnostikai. Kopā mēs varam cīnīties pret vēzi un atbalstīt tos, kuriem tas nepieciešams!