Ievads

Saules apdegums ir akūts ādas bojājums, ko izraisa pārmērīga ultravioletā (UV) starojuma iedarbība. Pat viegls apsārtums nozīmē redzamu ādas bojājumu šūnu līmenī. Nepareiza rīcība var paildzināt dzīšanu, palielināt infekcijas risku un ilgtermiņā veicināt ādas vēža attīstību.

Pareiza un savlaicīga reakcija palīdz:

• mazināt sāpes un iekaisumu,
• samazināt rētu un pigmentācijas izmaiņu risku,
• novērst dehidratāciju un citus sistēmiskus sarežģījumus,
• pasargāt īpaši jutīgas grupas – bērnus, gados vecākus cilvēkus un pacientus ar hroniskām slimībām.

Saules apdegumi ir ļoti bieži, īpaši vasarā un atpūtas laikā pie ūdens vai kalnos. Tie ir nozīmīgs riska faktors:

• bazālo un plakanšūnu karcinomu,
• ļaundabīgās melanomas attīstībai,
• priekšlaicīgai ādas novecošanai (fotonovecošanai).

Rakstā skaidrots:

• kas ir saules apdegums un kā tas veidojas,
• kā atšķirt vieglu, vidēji smagu un smagu apdegumu,
• kā pareizi rīkoties mājās,
• kad noteikti jādodas pie ārsta,
• kādas komplikācijas var attīstīties,
• kā efektīvi pasargāt sevi un bērnus nākotnē.

Kas ir saules apdegums

Ultravioletā starojuma iedarbība uz ādu

Saules apdegums ir akūts fototoksisks dermatīts, ko izraisa galvenokārt UVB un daļēji UVA starojums. UVB (280–315 nm) bojā epidermas šūnu DNS, izraisot:

• DNS bojājumus un mutācijas,
• šūnu nāvi (apoptozi).

Organisms reaģē ar iekaisumu:

• paplašinās ādas kapilāri (apsārtums),
• izdalās iekaisuma mediatori,
• aktivizējas imūnās šūnas.

UVA (315–400 nm) iekļūst dziļāk dermā, veicina brīvo radikāļu veidošanos, bojā kolagēnu un elastīnu, veicinot fotonovecošanu un netieši – vēža attīstību.

Atšķirība starp saules apdegumu, karstuma izsīkumu un saules dūrienu

Saules apdegums – lokāls ādas bojājums UV starojuma dēļ. Galvenie simptomi:

• apsārtums,
• sāpes, dedzināšana,
• dažkārt pūslīši.

Karstuma izsīkums (heat exhaustion):

• vājums, reibonis,
• pastiprināta svīšana,
• slikta dūša, galvassāpes,
• temperatūra parasti zem 40 °C,
• nav smagu samaņas traucējumu.

Saules/karstuma dūriens (heatstroke) – dzīvību apdraudoša pārkaršana:

• augsta temperatūra (bieži ≥ 40 °C),
• apjukums, samaņas traucējumi,
• sausa, karsta āda,
• iespējami krampji, orgānu bojājums.

Karstuma dūriens ir neatliekama situācija. Saules apdegums parasti ir lokāls ādas bojājums, ko vieglos gadījumos ārstē mājās, taču ļoti plaši apdegumi (īpaši bērniem) var izraisīt smagus sistēmiskus traucējumus un prasa neatliekamu palīdzību.

Smaguma pakāpes

Saules apdegumu var salīdzināt ar virspusējiem termiskiem apdegumiem.

Virs­pusējs (1. pakāpe)

• apsārtums,
• sāpes, dedzināšana,
• viegls pietūkums,
• nav pūslīšu, pēc dažām dienām āda sāk lobīties.

Virs­pusējs daļējs biezums (2. pakāpe)

• izteikts apsārtums un pietūkums,
• sāpīgi pūslīši ar dzidru šķidrumu,
• āda ļoti jutīga pret pieskārienu.

Dziļāks bojājums (no dabiskas saules ļoti reti)

• bālāka, vaskaina āda,
• samazināta jutība,
• iespējama rētošanās.

Saules apdeguma gadījumā visbiežāk sastopami 1. un virspusēji 2. pakāpes bojājumi.

Simptomi un smaguma pakāpes

Viegls saules apdegums

Viegls apdegums parasti izpaužas 2–6 stundu laikā pēc uzturēšanās saulē, maksimumu sasniedzot 12–24 stundu laikā. Raksturīgi:

• vienmērīgs apsārtums apstarotajā zonā,
• vieglas līdz mērenas sāpes, dedzināšana,
• neliels pietūkums,
• ādas sausums un kairinājums,
• vēlāk – ādas lobīšanās 3–7 dienu laikā.

Vispārējais stāvoklis parasti ir labs, temperatūra normāla vai nedaudz paaugstināta. Pilnīga dzīšana notiek 7–10 dienu laikā, pigmentācijas izmaiņas var saglabāties ilgāk.

Vidēji smags saules apdegums

Raksturīgi:

• izteikts apsārtums, āda karsta,
• pūslīši (bļabulas) ar dzidru šķidrumu,
• intensīvas sāpes, īpaši pieskaroties vai kustoties,
• izteiktāks pietūkums (seja, plakstiņi, rokas, pēdas).

Var būt nogurums, viegls drudzis, galvassāpes. Šāds apdegums prasa rūpīgu mājas aprūpi un bieži – ārsta konsultāciju, īpaši, ja skarta liela ķermeņa virsma.

Smags saules apdegums un sistēmiski simptomi

Smaga apdeguma pazīmes:

• ļoti plašs apsārtums vai pūslīši (piemēram, lielākā daļa muguras, plecu, kāju),
• ļoti stipras sāpes, kuras grūti mazināt ar parastiem pretsāpju līdzekļiem,
• lieli, saplūstoši pūslīši, ādas plīšana.

Sistēmiskie simptomi:

• augsta temperatūra, drebuļi,
• slikta dūša, vemšana, galvassāpes,
• reibonis, ģībonis,
• sausa mute, maz urīna – dehidratācijas pazīmes.

Šādos gadījumos nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība.

Kā novērtēt apdeguma virsmu un risku

Svarīgi izvērtēt:

• dziļumu – vai ir tikai apsārtums, vai arī pūslīši,
• skarto virsmu – “plaukstas metode”: viena cilvēka plauksta (ar pirkstiem) ir apmēram 1 % no viņa ķermeņa virsmas; ja apdegums pārsniedz 10 % pieaugušajam vai 5 % bērnam, tas ir nopietni,
• lokalizāciju – sejas, galvas, lūpu, acu apvidus, dzimumorgānu, plaukstu un pēdu apdegumi ir īpaši nozīmīgi,
• vecumu un blakusslimības – bērniem, gados vecākiem, cilvēkiem ar hroniskām slimībām vai imūnsupresiju risks ir augstāks pat pie mazākiem apdegumiem.

Ja rodas šaubas par smagumu, drošāk ir konsultēties ar ārstu.

Ārstēšana mājās

Ātrās pirmās darbības

Tiklīdz pamanāt apsārtumu vai sāpes:

• dodieties ēnā vai telpās, pārtraucot UV starojuma iedarbību,
• maigi noņemiet ciešu apģērbu no apdegušās vietas; ja audums pielipis, neraustiet to,
• dzesējiet ādu ar vēsu (ne ledainu) ūdeni:
• duša vai vanna 10–20 minūtes,
• vai vēsas, mitras kompreses, ko maina ik pēc 10–15 minūtēm.

Ledus tieši uz ādas nelietojiet – tas var izraisīt papildu bojājumu.

Sāpju un iekaisuma mazināšana

Sāpju un iekaisuma mazināšanai:

• lietojiet aukstas, mitras kompreses vairākas reizes dienā,
• lietojiet perorālus nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL), piemēram, ibuprofēnu vai naproksēnu, ja nav kontrindikāciju,
• ja NPL nav piemēroti, var lietot paracetamolu.

Vienmēr ievērojiet zāļu lietošanas instrukciju un nepārsniedziet maksimālās dienas devas. Bērniem devas jāaprēķina pēc svara.

Lokālos NPL gēlus uz apdegušas ādas bez ārsta ieteikuma labāk nelietot, jo tie var kairināt bojātu ādu.

Ādas kopšana: ko darīt un ko nedarīt

Pēc dzesēšanas:

• uzklājiet maigu, bez smaržvielām mitrinošu krēmu vai losjonu (piemēram, ar glicerīnu, pantenolu),
• var lietot tīru alvejas gēlu bez kairinošām piedevām.

Izvairieties no:

• taukainām ziedēm un vazelīna pirmajās stundās,
• spirtu saturošiem līdzekļiem, smaržvielām, mentola, eikalipta u.c. kairinātājiem,
• “mājas receptēm” ar sviestu, eļļu, skābu krējumu, etiķi, sodu, zobu pastu,
• lokāliem kortikosteroīdu krēmiem bez ārsta norādījuma.

Ļoti svarīgi:

• nespiediet un neplēsiet pūslīšus – tie aizsargā pret infekciju,
• ja pūslītis plīst, maigi notīriet ar tīru ūdeni, var lietot vieglu antiseptisku šķīdumu un pārklāt ar sterilu, nesaķerošu pārsēju.

Dzīšanas vēlīnajā fāzē, kad āda lobās un niez, ārsts var ieteikt perorālus antihistamīnus niezes mazināšanai.

Dehidratācijas novēršana un uzturs

Saules apdegumu bieži pavada šķidruma zudums:

• dzeriet vairāk ūdens, minerālūdeni vai viegli sālītus dzērienus,
• izvairieties no alkohola un lieliem kofeīna daudzumiem,
• uzturā iekļaujiet svaigus augļus un dārzeņus, vieglu, ne pārāk treknu ēdienu.

Ja parādās dehidratācijas pazīmes (sausa mute, tumšs urīns, reibonis), palieliniet šķidruma uzņemšanu un, ja stāvoklis neuzlabojas, konsultējieties ar ārstu.

Kad jādodas pie ārsta

Brīdinājuma zīmes

Nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību, ja:

• apdegums ir plašs (vairāk nekā 10 % ķermeņa virsmas pieaugušajam vai 5 % bērnam),
• ir daudzi vai lieli pūslīši, īpaši, ja tie saplūst,
• sāpes ir ļoti stipras un nemazinās ar bezrecepšu līdzekļiem,
• ir augsta temperatūra, drebuļi, izteikts nespēks,
• parādās slikta dūša, vemšana, reibonis, ģībonis,
• āda izskatās ļoti bāla, plankumaina, ar tumšiem nekrotiskiem laukumiem,
• parādās infekcijas pazīmes: strutaini izdalījumi, pastiprināts apsārtums un siltums, palielinātas sāpes.

Riska grupas

Īpaša uzmanība jāpievērš:

• zīdaiņiem un maziem bērniem – āda plānāka, jutīgāka, ātrāk zaudē šķidrumu; jebkurš plašāks apdegums bērnam ir indikācija ārsta apskatei,
• gados vecākiem cilvēkiem – bieži ir hroniskas slimības, trauslāka āda,
• imūnsupresētiem pacientiem (pēc orgānu transplantācijas, ar onkoloģiskām slimībām, HIV, ilgstoši lietojot imūnsupresīvus līdzekļus),
• cilvēkiem ar autoimūnām slimībām (piemēram, sarkano vilkēdi),
• cilvēkiem ar gaišu ādu (I–II fototips), kuri apdeg ātrāk un smagāk.

Šīm grupām jākonsultējas ar ārstu pie mazāk smagiem apdegumiem nekā veseliem pieaugušajiem.

Ārstēšanas iespējas medicīnas iestādē

Medicīnas iestādē var nodrošināt:

• precīzu apdeguma dziļuma un apjoma novērtējumu,
• spēcīgākus pretsāpju līdzekļus (arī injekciju veidā),
• intravenozu šķidruma terapiju dehidratācijas vai vemšanas gadījumā,
• speciālus apdegumu pārsējus, kas uztur mitru dzīšanas vidi un mazina sāpes,
• antibiotikas, ja ir bakteriālas infekcijas pazīmes,
• novērošanu attiecībā uz karstuma izsīkumu, saules dūrienu vai citu komplikāciju attīstību.

Smagos gadījumos pacientu var hospitalizēt, īpaši, ja skarta liela ķermeņa virsma vai ir sistēmiskas komplikācijas.

Komplikācijas un ilgtermiņa sekas

Bakteriālas infekcijas

Pūslīši un bojāta āda ir vārti infekcijai. Biežākās pazīmes:

• pastiprināts apsārtums un pietūkums ap bojājumu,
• siltuma sajūta, pulsējošas sāpes,
• dzeltenīgi vai zaļgani izdalījumi, nepatīkama smaka,
• reģionālo limfmezglu palielināšanās,
• drudzis.

Ārstēšana ietver lokālus antiseptiķus, sterilus pārsējus, bet izteiktas infekcijas vai sistēmisku pazīmju gadījumā – arī sistēmiskas antibiotikas.

Dehidratācija un sistēmiski sarežģījumi

Plašs saules apdegums var izraisīt:

• šķidruma zudumu caur bojāto ādas barjeru,
• elektrolītu disbalansu,
• paaugstinātu ķermeņa temperatūru.

Tas var novest pie:

• zema asinsspiediena,
• paātrinātas sirdsdarbības,
• reiboņiem, ģīboņiem,
• nieru funkcijas traucējumiem smagos gadījumos.

Laicīga rehidratācija un medicīniska uzraudzība palīdz novērst šīs komplikācijas.

Rētošanās, pigmentācijas maiņas un hronisks ādas bojājums

Virs­pusēji saules apdegumi parasti sadzīst bez rētām, taču var atstāt:

• tumšākus vai gaišākus plankumus,
• nevienmērīgu ādas tekstūru.

Dziļāki bojājumi var izraisīt rētas, ādas sabiezējumus un pastāvīgas jutīguma izmaiņas.

Ilgtermiņā atkārtoti saules apdegumi:

• veicina fotonovecošanu (grumbas, sīku asinsvadu paplašināšanos),
• palielina ādas vēža risku (bazālo šūnu karcinoma, plakanšūnu karcinoma, melanoma),
• lūpu rajonā – aktīniskā heilīta un lūpu vēža risku.

Atkārtoti jāvēršas pie ārsta, ja:

• sāpes vai apsārtums neuzlabojas 2–3 dienu laikā vai pastiprinās,
• parādās jauni pūslīši vai izdalījumi no brūces,
• attīstās drudzis vai citi sistēmiski simptomi,
• mēnešus vai gadus pēc atkārtotiem apdegumiem parādās jauni ādas veidojumi vai izmaiņas esošajās dzimumzīmēs (asimetrija, robežu izmaiņas, krāsas maiņa, izmēra palielināšanās, nieze, asiņošana).

Profilakse un droša saules iedarbība

Sauļošanās līdzekļu izvēle un pareiza lietošana

Efektīva profilakse sākas ar pareizu saules aizsarglīdzekļa izvēli:

• izvēlieties plaša spektra aizsarglīdzekli (UVA + UVB),
• ikdienai pietiek ar SPF 30, intensīvai saulei – SPF 50+,
• uzklājiet bagātīgu daudzumu (pieaugušajam apmēram 30 ml visam ķermenim),
• uzklājiet 15–30 minūtes pirms došanās saulē,
• atkārtoti uzklājiet ik pēc 2 stundām un pēc peldes, svīšanas, noslaucīšanās ar dvieli.

Neaizmirstiet par ausīm, kaklu, pēdām, plikpaurību un lūpām (lietojiet lūpu balzamu ar SPF).

Fiziska aizsardzība un ēna

Saules aizsarglīdzeklis nav vienīgais aizsardzības veids:

• valkājiet vieglu, blīvi austu apģērbu ar garām piedurknēm un garām biksēm,
• iespēju robežās izvēlieties apģērbu ar UV aizsardzības faktoru (UPF),
• lietojiet plata malu cepuri, kas aizsedz seju, ausis un kaklu,
• aizsargājiet acis ar saulesbrillēm ar UV400 filtru,
• meklējiet ēnu, īpaši no plkst. 11.00 līdz 16.00,
• atcerieties, ka smiltis, ūdens un sniegs atstaro UV starojumu un palielina ekspozīciju.

Laika izvēle un jutīgas ādas aizsardzība

Lai mazinātu apdegumu risku:

• ierobežojiet uzturēšanos tiešos saules staros pīķa stundās,
• pirmajās saulainajās dienās un ceļojumos uz dienvidu valstīm pakāpeniski pieradiniet ādu (sākumā 10–15 minūtes tiešā saulē, vienmēr ar aizsarglīdzekli),
• atcerieties, ka arī apmākušās dienās var apdegt.

Bērniem un cilvēkiem ar jutīgu ādu:

• zīdaiņus līdz 6 mēnešu vecumam nedrīkst pakļaut tiešiem saules stariem; lietojiet ēnu, ratus ar saulessargu, plānu apģērbu,
• bērniem priekšroku dodiet fiziskos filtrus saturošiem saules aizsarglīdzekļiem (cinka oksīds, titāna dioksīds),
• izvēlieties hipoalerģiskus, bez smaržvielām produktus,
• māci bērniem regulāri lietot saules krēmu, meklēt ēnu, valkāt cepuri un saulesbrilles.

Cilvēkiem ar gaišu ādu, daudz dzimumzīmēm vai ādas vēža anamnēzi ieteicamas regulāras dermatologa pārbaudes un jāizvairās no solārijiem, jo to UV starojums būtiski palielina ādas vēža risku.

Praktisks kopsavilkums

Pirmajās 24 stundās:

• dodieties ēnā, dzesējiet ādu ar vēsu ūdeni,
• lietojiet perorālus pretsāpju līdzekļus atbilstošās devās,
• mitriniet ādu ar maigiem, bez smaržvielām līdzekļiem,
• dzeriet daudz šķidruma.

Ko nedarīt:

• nelietot ledu tieši uz ādas,
• neplēst un nespiest pūslīšus,
• nelietot taukainas ziedes, spirtu saturošus līdzekļus un “mājas receptes” ar eļļu, sviestu, krējumu, etiķi, sodu, zobu pastu,
• nelietot lokālos NPL gēlus un kortikosteroīdu krēmus bez ārsta ieteikuma,
• nelietot alkoholu.

Steidzami jādodas pie ārsta, ja:

• apdegums ir plašs vai ar daudziem pūslīšiem,
• ir augsta temperatūra, drebuļi, vemšana, ģībonis,
• sāpes ir ļoti stipras un nemazinās ar bezrecepšu līdzekļiem,
• ir dehidratācijas vai infekcijas pazīmes.

Ja rodas šaubas par apdeguma smagumu vai pašsajūta pasliktinās, drošāk ir vērsties pie ārsta. Pareiza un savlaicīga rīcība, apvienojumā ar konsekventu profilaksi, palīdz izvairīties no sāpēm, komplikācijām un ilgtermiņa ādas bojājuma.