Kas ir saules apdegums?

Saules apdegums ir akūts ādas bojājums, ko izraisa pārmērīga ultravioletā (UV) starojuma iedarbība. UV stari (galvenokārt UVA un UVB) iekļūst epidermā un dermā, bojājot ādas šūnu DNS un šūnu membrānas. Organisms reaģē ar iekaisumu: paplašinās asinsvadi, palielinās asins plūsma, izdalās iekaisuma mediatori (prostaglandīni, citokīni), kas izraisa sāpes, apsārtumu un pietūkumu.

Saules apdegums parasti parādās 2–6 stundu laikā pēc intensīvas saules iedarbības, maksimumu sasniedz 12–24 stundu laikā un pakāpeniski mazinās dažu dienu laikā. Pat ja apdegums šķiet viegls, šūnu līmeņa bojājumi uzkrājas un ilgtermiņā palielina ādas vēža un fotonovecošanas risku.

Apdeguma veidi un smaguma pakāpes

Pēc dziļuma un smaguma saules apdegumus iedala līdzīgi kā termiskos apdegumus:

• I pakāpe (virspusējs apdegums)

Skarts tikai epidermas virsējais slānis. Ir apsārtums, sāpes, viegls pietūkums, nav pūšļu. Parasti sadzīst 3–7 dienu laikā bez rētām, bieži ar īslaicīgu lobīšanos.

• II pakāpe (daļēji dziļš apdegums)

Skarts epidermas pilns biezums un daļa dermas. Raksturīgi pūšļi, izteiktākas sāpes un pietūkums. Sadzīšana notiek 1–3 nedēļu laikā, iespējamas pigmentācijas izmaiņas.

• III pakāpe (dziļš apdegums)

Kā “tīrs” saules apdegums ir ārkārtīgi reta; parasti rodas kombinācijā ar citu karstuma avotu (piemēram, karstu metālu, liesmu). Skarta visa derma, āda var būt bāla, vaskaina, ar samazinātu sāpju jutību.

Lielākā daļa saules apdegumu ikdienā ir I vai II pakāpes.

Kāpēc UV starojums ir bīstams

UV starojums izraisa:

• Akūtus bojājumus – saules apdegumu, fotokeratītu (radzenes iekaisumu), fotosensitīvas reakcijas uz medikamentiem.
• Hroniskus bojājumus – fotonovecošanu (grumbas, elastozes, pigmentācijas plankumi), hronisku aktīnisku dermatītu.
• Onkoloģisku risku – DNS bojājumu dēļ palielinās bazālo šūnu karcinomas, plakanšūnu karcinomas un melanomas risks. Īpaši bīstami ir atkārtoti, smagi saules apdegumi bērnībā un pusaudžu vecumā.
• Imūnsupresiju ādā – samazinās lokālā imūnā aizsardzība, kas veicina infekciju un audzēju attīstību.

UVB ir galvenais saules apdeguma izraisītājs, savukārt UVA dziļāk iekļūst ādā, veicina fotonovecošanu un audzēju attīstību. Mākoņi, vējš un vēsāks laiks nepasargā no UV starojuma, un iedegums nav drošs aizsargfaktors pret turpmākiem bojājumiem.

Simptomi un smaguma pakāpes

Viegls apdegums

Viegls (I pakāpes) saules apdegums izpaužas ar:

• vienmērīgu ādas apsārtumu apstarotajās zonās;
• sāpēm vai dedzināšanas sajūtu, kas pastiprinās, pieskaroties;
• vieglu pietūkumu;
• paaugstinātu ādas jutību pret pieskārienu, karstumu, berzi.

Vispārēji simptomi parasti nav vai ir minimāli (viegls nogurums, neliels diskomforts). Pēc dažām dienām parādās ādas lobīšanās – bojāto virspusējo šūnu atdalīšanās. Šajā fāzē nepieciešama maiga kopšana, lai nebojātu jauno epidermu.

Vidēji smags apdegums

Vidēji smags (II pakāpes) saules apdegums ir dziļāks un sāpīgāks:

• izteikts, nereti nevienmērīgs apsārtums;
• pūšļu veidošanās ar šķidrumu pildītu dobumu;
• spēcīgas sāpes, kas var traucēt miegu un ikdienas aktivitātes;
• izteiktāks pietūkums, āda ir karsta.

Var parādīties viegli sistēmiski simptomi:

• galvassāpes;
• neliels drudzis;
• nespēks, slikta pašsajūta.

Pastāv lielāks infekcijas risks, īpaši, ja pūšļi tiek mehāniski bojāti. Sadzīšanas laikā iespējama ādas aptumšošanās (hiperpigmentācija) vai izgaismošanās (hipopigmentācija) apdeguma vietā.

Smags apdegums un pārkaršana

Smags saules apdegums (plašs II pakāpes vai dziļš bojājums) var būt bīstams dzīvībai, īpaši, ja skarta liela ķermeņa virsmas daļa:

• plaši, sāpīgi pūšļi, āda var būt tumši sarkana vai violetīga;
• intensīvas, grūti kontrolējamas sāpes;
• ādas plaisāšana, mitras virsmas, serozs vai asiņains izdalījums.

Sistēmiski simptomi:

• augsts drudzis, drebuļi;
• dehidratācija – sausa mute, maz urīna, reibonis;
• slikta dūša, vemšana, apetītes zudums;
• galvassāpes, apjukums, miegainība;
• tahikardija, izteikts vājums.

Pārkaršana var izpausties dažādās pakāpēs. Tautā bieži lieto terminu “saules dūriens”, ar to domājot pārkaršanu saulē. Medicīniski bīstamākais stāvoklis ir karstuma dūriens – smaga pārkaršana ar augstu ķermeņa temperatūru, apziņas traucējumiem un centrālās nervu sistēmas bojājumu. Karstuma dūriens var attīstīties arī bez izteikta saules apdeguma, ja organisms ilgstoši pakļauts karstumam un šķidruma zudumam.

Smaga saules apdeguma un pārkaršanas komplikācijas:

• karstuma dūriens;
• infekcija apdeguma vietā (celulīts, abscess, sepsis);
• ilgtermiņā – palielināts ādas vēža risks, hroniskas pigmentācijas un tekstūras izmaiņas.

Šādos gadījumos nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība.

Ātri mājas līdzekļi sāpju un diskomforta mazināšanai

Ko nedarīt pēc apdeguma

Jāizvairās no darbībām, kas pastiprina bojājumu vai palielina infekcijas risku:

• nelikt ledu tieši uz ādas – iespējams aukstuma apdegums un mikrocirkulācijas pasliktināšanās;
• neizmantot eļļainus produktus tūlīt pēc apdeguma (sviests, biezas taukainas ziedes) – tie aiztur siltumu ādā;
• nelietot spirtu saturošus līdzekļus – tie kairina un sausina ādu;
• nepārdurt pūšļus ar adatām vai citiem priekšmetiem;
• neiet atkal saulē tajā pašā dienā apdegušajās zonās;
• neizmantot skrubjus un rupjas sūkļus, lai noņemtu lobīšanos.

Auksti kompresi, mitrināšana un pretsāpju līdzekļi

Droši pirmās palīdzības pasākumi:

• Auksti kompresi
• vēsa (ne ledusauksta) mitra drāna vai dvielis uz apdegušās vietas 10–15 minūtes vairākas reizes dienā;
• vēsa duša vai īsa vanna bez spēcīgas strūklas.

• Mitrinoši un atvēsinoši līdzekļi
• gēli vai losjoni ar aloe vera, pantenolu (dekspantenolu), glicerīnu;
• vieglas, bezsmaržas emulsijas vai losjoni jutīgai ādai;
• izvairīties no smaržvielām, krāsvielām un spirtu saturošiem produktiem.

• Pretsāpju līdzekļi iekšķīgi
• nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), piemēram, ibuprofēns vai naproksēns, palīdz mazināt sāpes un iekaisumu (ievērojot devas, kontrindikācijas un kuņģa, nieru, asins recēšanas stāvokli);
• paracetamols – sāpju un drudža mazināšanai, ja NPL nav piemēroti.

Lokālie NPL gēli (piemēram, diklofenaka gēls) nav pirmās izvēles līdzeklis saules apdegumam, jo var kairināt bojātu ādu un uz lielām virsmām palielināt sistēmisko blakņu risku.

Kā pareizi atdzist ādu un samazināt iekaisumu

• Pārvietoties ēnā vai telpās, noņemt ciešu, berzošu apģērbu.
• Lietot vēsu dušu 10–20 minūtes, pirmajās stundās izvairoties no ziepēm apdegušajās vietās.
• Maigi nosusināt ādu (neberzējot, bet viegli piespiežot dvieli) un uzreiz uzklāt mitrinošu gēlu vai losjonu, kamēr āda vēl nedaudz mitra.
• Dzert pietiekami daudz šķidruma (ūdens, viegli minerālūdeņi, nesaldināti dzērieni), lai kompensētu šķidruma zudumu.
• Izvairīties no karstām vannām, saunām, intensīvas fiziskas slodzes un cieša sintētiska apģērba, kas pastiprina kairinājumu.

Droša ādas kopšana pēc apdeguma

Hidrēšana un mitrinoši krēmi

Pēc akūtās fāzes (pirmās 24–48 stundas) galvenais ir atjaunot ādas barjerfunkciju.

Der:

• mitrinoši krēmi un losjoni ar:
• glicerīnu, hialuronskābi;
• keramīdiem, niacinamīdu;
• pantenolu;
• emolienti, kas palīdz atjaunot ādas lipīdu slāni;
• hipoalerģiski, bezsmaržas produkti jutīgai ādai.

Jāizvairās:

• produktiem ar spirtu, mentolu, eikaliptu, smaržvielām;
• biezām eļļām un taukainām ziedēm, kamēr āda vēl ir karsta un iekaisusi;
• dekoratīvajai kosmētikai apdegušajās vietās līdz pilnīgai atjaunošanai.

Svarīga ir arī iekšējā hidrēšana – regulāra šķidruma uzņemšana, lai atbalstītu ādas reģenerāciju.

Pūšļu un brūču kopšana

Pūšļi ir dabiska aizsargbarjera.

• Pūšļus nepārdurt un neatvērt, ja vien tie nav ļoti lieli, sāpīgi vai netraucē kustībām.
• Ja pūslis spontāni plīst:
• maigi nomazgāt ar remdenu ūdeni un maigu, nesmaržotu ziepju šķīdumu;
• atstāt pūšļa “vāciņu”, ja iespējams – tas aizsargā brūci;
• uzklāt sterilu, nepiestiprinošu pārsēju (piemēram, hidrogelu vai speciālu brūču plāksteri).
• Pārsēju mainīt katru dienu vai biežāk, ja tas kļūst mitrs vai netīrs.

Antiseptiskas ziedes ar hlorheksidīnu vai citiem maigiem antiseptiķiem var lietot nelielās atvērtās vietās, ja ir paaugstināts infekcijas risks. Povidonjoda preparāti var kairināt ādu, tāpēc tos nevajadzētu lietot uz ļoti plašām virsmām. Cilvēkiem ar vairogdziedzera slimībām, joda alerģiju, grūtniecēm un maziem bērniem povidonjoda lietošana jāizvērtē īpaši uzmanīgi, vēlams pēc ārsta ieteikuma.

Kortikosteroīdu krēmus (piemēram, hidrokortizonu) drīkst lietot tikai pēc ārsta norādījuma, īslaicīgi un ne uz atvērtām brūcēm vai plašām bojātām virsmām.

Infekcijas pazīmes, kas prasa ārsta konsultāciju:

• pastiprināts apsārtums ap brūci;
• siltums, pulsējošas sāpes;
• strutaini izdalījumi, nepatīkama smaka;
• drudzis, vispārējs nespēks.

Kad noteikti jādodas pie ārsta?

Brīdinājuma pazīmes

Neatliekama medicīniska palīdzība nepieciešama, ja:

• apdegums skar lielu ķermeņa virsmas daļu (piemēram, visu muguru, plecus, abas kājas);
• ir plaši pūšļi, īpaši uz sejas, rokām, pēdām vai dzimumorgānu apvidū;
• parādās augsts drudzis (>38,5 °C), drebuļi;
• ir stipras sāpes, kas nemazinās ar bezrecepšu pretsāpju līdzekļiem;
• ir dehidratācijas pazīmes – sausa mute, tumšs urīns, reti urinēšana, reibonis, spēcīgs vājums;
• parādās apjukums, miegainība, samaņas traucējumi;
• ir elpošanas traucējumi, spiedoša sajūta krūtīs, sirdsklauves;
• apdeguma vieta kļūst stipri sāpīga, karsta, pietūkusi, parādās strutaini izdalījumi.

Šajos gadījumos pastāv risks karstuma dūrienam vai smagai infekcijai.

Īpašas riska grupas

Saules apdegums ir bīstamāks:

• Zīdaiņiem un maziem bērniem

Plānāka āda un ātrāks šķidruma zudums. Pat šķietami neliels apdegums var izraisīt smagu dehidratāciju un pārkaršanu. Jebkura plaša apsārtuma vai pūšļu gadījumā nepieciešama ārsta konsultācija.

• Vecāka gadagājuma cilvēkiem

Bieži ir hroniskas slimības, samazināta ādas reģenerācija un lielāks infekciju risks. Jāseko līdzi šķidruma uzņemšanai un vispārējam stāvoklim.

• Grūtniecēm

Jutīgāka āda, lielāka nosliece uz pigmentācijas izmaiņām. Dehidratācija un pārkaršana var negatīvi ietekmēt gan māti, gan augli. Jāizvairās no dažu medikamentu un lokālu preparātu lietošanas bez ārsta konsultācijas.

• Cilvēkiem ar ļoti gaišu ādu (I–II fototips)

Āda apdeg ļoti ātri un praktiski neiedeg, ir augsts ādas vēža risks.

• Cilvēkiem ar albinismu un citiem pigmentācijas traucējumiem

Ļoti augsts UV bojājumu un ādas audzēju risks, nepieciešama īpaši stingra aizsardzība.

Papildu riska grupas: pacienti ar imūndeficītu, onkoloģiskām slimībām, cukura diabētu, kā arī tie, kas lieto fotosensibilizējošus medikamentus.

Fotosensibilizējošu zāļu piemēri:

• daži antibiotiku veidi (tetraciklīni, piemēram, doksiciklīns; fluorhinoloni, piemēram, ciprofloksacīns);
• daži diurētiskie līdzekļi (tiazīdi, furosemīds);
• retinoīdi (izotretinoīns, acitretīns);
• daži pretsēnīšu līdzekļi (piemēram, vorikonazols);
• daži antidepresanti un antipsihotiskie līdzekļi;
• daži NPL, īpaši lokāli (piemēram, ketoprofēns gēla veidā).

Lietojot šādas zāles, vienmēr jāpārbauda lietošanas instrukcija un jāievēro īpaša aizsardzība pret sauli.

Ko dara ārsts

Medicīnas iestādē ārsts:

• novērtē apdeguma dziļumu un platību;
• pārbauda dzīvībai svarīgās funkcijas (pulss, asinsspiediens, elpošana, temperatūra);
• izvērtē dehidratācijas pakāpi un iespējamās komplikācijas.

Iespējamā ārstēšana:

• intravenoza šķidruma terapija smagas dehidratācijas gadījumā;
• spēcīgāki pretsāpju līdzekļi (arī injekciju veidā);
• brūču apstrāde ar speciāliem pārsējiem (hidrogelu, silikona, sudrabu saturošiem pārsējiem), sterila pūšļu apstrāde;
• antibiotiku terapija, ja ir infekcijas pazīmes;
• smagos gadījumos – stacionēšana apdegumu vai intensīvās terapijas nodaļā.

Profilakse un padomi nākotnei

Saules aizsargkrēms un fiziska aizsardzība

• Izvēlēties plaša spektra saules aizsargkrēmu (pret UVA un UVB) ar SPF vismaz 30, gaišai ādai bieži ieteicams SPF 50.
• Uzklāt pietiekamu daudzumu – apmēram 2 mg/cm² (pieaugušajam visam ķermenim ~30 ml).
• Uzklāt 15–30 minūtes pirms došanās saulē.
• Atkārtoti uzklāt ik pēc 2 stundām, kā arī pēc peldēšanās, svīšanas, noslaucīšanās ar dvieli.
• Aizsargāt lūpas ar lūpu balzamu, kas satur SPF, jo lūpu āda ir plāna un jutīga.
• Lietot saulesbrilles ar UV400 aizsardzību, kas pilnībā nosedz acis un plakstiņu ādu.
• Izvēlēties apģērbu ar garām piedurknēm un biksēm no blīva auduma, vēlams ar UPF marķējumu.
• Valkāt platmalu cepures, kas aizsedz seju, ausis un kaklu; bērniem – cepures ar kakla aizsegu.
• Uzturēties ēnā, īpaši laikā no 11.00 līdz 16.00. Jāatceras, ka smiltis, ūdens un sniegs atstaro UV starus, tāpēc apdegums iespējams arī mākoņainā laikā.
• Pie UV indeksa >3 nepieciešama aktīva aizsardzība (SPF, apģērbs, ēna).

Bērniem līdz 6 mēnešu vecumam tieša saule nav ieteicama; vecākiem bērniem jālieto apģērbs un SPF. Uzturēšanos saulē ieteicams palielināt pakāpeniski, īpaši pēc ilga perioda telpās.

Saules ietekme uz citām ādas slimībām un vitamīns D

UV starojums var:

• provocēt herpes simplex recidīvus (aukstumpumpas uz lūpām vai sejas);
• saasināt dažas autoimūnas ādas slimības, piemēram, sarkano vilkēdi.

Cilvēkiem ar šīm slimībām nepieciešama īpaši stingra aizsardzība pret sauli un regulāras dermatologa konsultācijas.

Vitamīna D sintēzei nav nepieciešami saules apdegumi vai ilgstoša, nekontrolēta sauļošanās. Pietiek ar īsu, regulāru uzturēšanos saulē drošā laikā un/vai vitamīna D uzņemšanu ar uzturu un uztura bagātinātājiem. Solāriji nav droša alternatīva – tie arī izstaro UV starojumu un palielina ādas vēža risku.

Regulāra ādas pašpārbaude (jaunu dzimumzīmju, plankumu, mezgliņu, brūču, kas nesadzīst, novērošana) un savlaicīga dermatologa apmeklēšana palīdz atklāt UV izraisītas izmaiņas agrīni un mazināt nopietnu komplikāciju risku.