Ievads

Kas ikdienā tiek saukts par “saules dūrienu”

Ikdienas valodā ar “saules dūrienu” bieži apzīmē jebkuru stāvokli, kad cilvēkam palicis slikti karstumā vai saulē. Medicīniski tomēr izšķir vairākus atšķirīgus, bet savstarpēji saistītus stāvokļus:

• Saules dūriens – galvas un kakla pārkaršana tiešu saules staru ietekmē, dominē galvassāpes, slikta dūša, reibonis; ķermeņa temperatūra var būt normāla vai nedaudz paaugstināta.
• Siltuma izsīkums (heat exhaustion) – vispārējs organisma pārkaršanas un dehidratācijas stāvoklis bez smagiem apziņas traucējumiem.
• Karstuma trieciens (heat stroke) – dzīvībai bīstama nekontrolēta hipertermija (parasti ≥ 40 °C) ar centrālās nervu sistēmas bojājuma pazīmēm un orgānu disfunkciju.

Šajā rakstā ar “saules dūrienu” plašākā nozīmē sapratīsim vieglākas karstuma izraisītas pārkaršanas formas, bet vienmēr skaidri norādīsim, kad runa ir par siltuma izsīkumu vai karstuma triecienu.

Kāpēc tēma ir svarīga

Klimata pārmaiņu un karstāku vasaru dēļ karstuma izraisītu saslimšanu biežums pieaug. Īpaši apdraudēti ir:

• bērni un zīdaiņi;
• vecāka gadagājuma cilvēki;
• hroniski slimnieki;
• cilvēki, kas strādā vai sporto karstumā.

Savlaicīga simptomu atpazīšana un pareiza pirmā palīdzība bieži novērš smagas komplikācijas – akūtu nieru mazspēju, sirds ritma traucējumus, smadzeņu bojājumu vai pat nāvi.

Kā karstums ietekmē organismu

Cilvēka organisms parasti uztur iekšējo temperatūru ~36,5–37,5 °C. Karstumā:

• paplašinās ādas asinsvadi, lai atdotu siltumu;
• pastiprinās svīšana, un sviedru iztvaikošana atdzesē ķermeni;
• paātrinās sirdsdarbība, lai nodrošinātu asinsriti ādā.

Ja ir ļoti karsts, mitrs, nav vēja vai cilvēks ir pārģērbts, šie mehānismi kļūst nepietiekami. Svīšanas dēļ zaudējas ūdens un elektrolīti, samazinās asins plazmas tilpums, palielinās hematokrīts un asins viskozitāte, pasliktinās orgānu apasiņošana. Tiešie saules stari uz galvas un kakla var veicināt galvas smadzeņu asinsrites traucējumus un izteiktas galvassāpes.

Smaga pārkaršana izraisa termoregulācijas sabrukumu – ķermenis vairs nespēj kontrolēt temperatūru, attīstās karstuma trieciens ar daudzorgānu bojājumu.

Saules dūriens, siltuma izsīkums, karstuma trieciens: galvenās atšķirības

Saules dūriens (lokāla galvas pārkaršana)

Raksturīgi:

• ilgstoša uzturēšanās tiešā saulē bez galvassegas;
• pulsējošas galvassāpes, slikta dūša, reibonis;
• vājums, nespēks, viegls apjukums;
• āda karsta, mitra, svīšana saglabāta;
• ķermeņa temperatūra bieži normāla vai nedaudz paaugstināta.

Parasti stāvoklis uzlabojas 30–60 minūšu laikā pēc pārvietošanas ēnā, dzesēšanas un šķidruma uzņemšanas.

Siltuma izsīkums

Tas ir vispārējs pārkaršanas un dehidratācijas stāvoklis, bieži pēc ilgstošas uzturēšanās karstumā vai fiziskas slodzes.

Simptomi:

• izteikts vājums, nespēks, bālums;
• auksti, mitri sviedri;
• reibonis, “tumšs gar acīm”, iespējams ģībonis;
• slikta dūša, reizēm vemšana;
• paātrināta sirdsdarbība, asinsspiediena krišanās;
• muskuļu krampji (īpaši kājās);
• ķermeņa temperatūra parasti < 40 °C.

Apziņa parasti saglabāta. Bez ārstēšanas siltuma izsīkums var progresēt līdz karstuma triecienam.

Karstuma trieciens

Dzīvībai bīstams stāvoklis, kad:

• ķermeņa temperatūra parasti ≥ 40 °C;
• ir centrālās nervu sistēmas traucējumi – apjukums, dezorientācija, dīvaina uzvedība, krampji, koma;
• ir orgānu disfunkcijas pazīmes (elpošanas traucējumi, sirds ritma traucējumi, nieru funkcijas pasliktināšanās).

Āda var būt:

• karsta, sausa (biežāk klasiskā, “ne-slodzes” formā);
• karsta, sviedraina (slodzes izraisītā formā sportistiem – tātad “sausa āda” nav obligāta pazīme).

Karstuma trieciens prasa nekavējamu neatliekamo palīdzību un agresīvu dzesēšanu.

Simptomi un to atpazīšana

Vieglāki simptomi (saules dūriens, sākotnēja pārkaršana)

• pulsējošas galvassāpes, īpaši pieres vai pakauša apvidū;
• reibonis, nestabila gaita;
• slikta dūša, reizēm vienreizēja vemšana;
• vispārējs vājums, nogurums;
• pastiprināta svīšana, āda karsta, mitra;
• sausa mute, slāpes;
• vieglas koncentrēšanās grūtības.

Šajā stadijā pietiek ar ēnu, vēsumu un šķidrumiem – simptomi mazinās aptuveni stundas laikā.

Smagi simptomi (siltuma izsīkums, karstuma trieciens)

Brīdinājuma pazīmes:

• augsta ķermeņa temperatūra (ap 39–40 °C un vairāk);
• ļoti stipras, nepārejošas galvassāpes;
• sausa vai, tieši pretēji, ļoti sviedraina, karsta āda;
• stipra tahikardija, elpas trūkums;
• atkārtota vemšana;
• izteikts apjukums, dezorientācija, dīvaina uzvedība;
• krampji, samaņas zudums;
• nespēja piecelties vai staigāt;
• pazemināts asinsspiediens, sabrukums (kolapss).

Karstuma trieciena diagnozi nosaka ne tikai pēc temperatūras, bet arī pēc apziņas traucējumiem un orgānu funkcijas izmaiņām.

Bērni un vecāka gadagājuma cilvēki

Bērni un seniori bieži nespēj precīzi aprakstīt sajūtas, tāpēc jāpievērš uzmanība.

Bērniem:

• neparasta raudulība, aizkaitināmība vai miegainība;
• atteikšanās dzert vai ēst;
• karsta, apsārtusi seja un kakls;
• paātrināta elpošana, sirdsklauves;
• zīdaiņiem – mazāk slapju autiņu, karsta āda, izteikta miegainība.

Vecāka gadagājuma cilvēkiem:

• pēkšņa apātija, apjukums, dezorientācija;
• gaitas nestabilitāte, kritieni;
• sūdzības par reiboni, “vājumu kājās”;
• mazs izdzertā šķidruma daudzums;
• samazināta svīšana vecuma vai medikamentu dēļ.

Jebkuras uzvedības izmaiņas karstumā šajās grupās jāuztver nopietni.

Atšķirība no citām slimībām

Līdzīgi simptomi var būt arī:

• migrēnas, vīrusu infekciju, hipoglikēmijas gadījumā;
• insulta, epilepsijas, intoksikācijas gadījumā;
• miokarda infarkta, plaušu embolijas gadījumā;
• bakteriālu vai vīrusu infekciju izraisīta drudža gadījumā.

Svarīgi atcerēties:

• drudzis ir regulēta temperatūras paaugstināšanās infekcijas dēļ;
• karstuma trieciens ir nekontrolēta hipertermija, kad termoregulācija sabrūk.

Pretdrudža zāles (paracetamols, ibuprofēns) neārstē karstuma triecienu un nevar aizstāt dzesēšanu un šķidrumu terapiju.

Riska faktori

Personas faktori

Īpaši jutīgi pret karstumu ir:

• zīdaiņi un mazi bērni;
• vecāka gadagājuma cilvēki;
• cilvēki ar sirds, nieru, elpošanas slimībām, cukura diabētu, aptaukošanos;
• cilvēki ar svīšanas traucējumiem (anhidroze, noteikti neiroloģiski stāvokļi, ādas bojājumi pēc apdegumiem);
• cilvēki ar jau esošu dehidratāciju (maz dzer, caureja, vemšana, drudzis).

Vides faktori

Riska palielināšanos veicina:

• gaisa temperatūra virs 30 °C;
• augsts gaisa mitrums;
• tiešie saules stari dienas vidū (11.00–16.00);
• bezvējš, slikta ventilācija, karstas telpas un automašīnas salons;
• asfalts, betons, ūdens virsmas, kas atstaro siltumu un UV starojumu.

Saulainā dienā automašīnas salonā temperatūra var paaugstināties par 10–20 °C jau 10–20 minūšu laikā, pat ja ārā ir tikai ~25–27 °C. Bērnus, seniorus vai dzīvniekus nedrīkst atstāt mašīnā pat īslaicīgi.

Uzvedības faktori un medikamenti

Risku palielina:

• intensīva fiziska slodze karstumā (sports, smags darbs);
• nepietiekama šķidruma uzņemšana;
• alkohola lietošana;
• lielas kofeīna un īpaši enerģijas dzērienu devas (papildu slodze sirdij, aritmiju risks, ne tikai diurēze);
• tumšs, ciešs, neelpojošs apģērbs, galvassegas trūkums;
• sauļošanās bez pārtraukumiem, gulēšana tiešā saulē.

Daži medikamenti (diurētiskie līdzekļi, daļa antidepresantu un antipsihotisko līdzekļu, antiholīnerģiskie medikamenti, beta blokatori u.c.) var pasliktināt organisma spēju pielāgoties karstumam. Par riskiem jārunā ar ārstu.

Novēršana

Ikdienas profilakse

• Dzert regulāri nelielās porcijās, negaidot stipras slāpes (ja nav ārsta noteiktu ierobežojumu – ap 2–3 l dienā pieaugušam cilvēkam karstumā).
• Plānot intensīvas aktivitātes rīta vai vakara stundās.
• Valkāt gaišu, brīvu, gaisu caurlaidīgu apģērbu, izmantot galvassegu.
• Bieži paņemt pārtraukumus ēnā vai vēsā telpā.

Aizsardzība pret sauli

• Cepure ar platām malām vai lakats, kas sedz galvu un kaklu.
• Saulesbrilles ar UV aizsardzību.
• Saules aizsargkrēms (SPF ≥ 30, bērniem un gaišas ādas cilvēkiem – 50+), uzklāt 20–30 minūtes pirms došanās ārā un atjaunot ik pēc 2 stundām un pēc peldes.
• Atcerēties, ka ūdens, smiltis un sniegs atstaro UV starus – aizsardzība vajadzīga arī ēnā.

Droša slodze un sports karstumā

• Slodzi palielināt pakāpeniski (aklimatizācija vairākās dienās).
• Dzert ik 15–20 minūtes, arī tad, ja nav slāpes.
• Pirmajām galvassāpēm, reibonim vai nelabumam nekavējoties samazināt slodzi un meklēt ēnu.
• Sporta un darba pasākumos nodrošināt ēnu, ūdeni, atpūtas pauzes.

Slodzes izraisīts karstuma trieciens jauniem, trenētiem cilvēkiem var attīstīties ļoti strauji, arī pie relatīvi mērenas gaisa temperatūras, ja slodze ir intensīva un hidratācija nepietiekama.

Pirmā palīdzība

Tūlītējā rīcība

Ja ir aizdomas par saules dūrienu, siltuma izsīkumu vai karstuma triecienu:

• nekavējoties pārvietot cietušo ēnā vai vēsā, labi vēdināmā telpā;
• novērtēt apziņu un elpošanu;
• atbrīvot no cieša apģērba, atpogāt apkakli, noņemt šalles, jostas;
• nodrošināt gaisa plūsmu (atvērt logus, ieslēgt ventilatoru).

Dzesēšana

Dzesēšana ir galvenais pasākums:

• uzlikt vēsus (ne ledusaukstus) mitrus dvieļus uz pieres, kakla, padusēm, cirkšņiem;
• apsmidzināt ādu ar vēsu ūdeni vai noslaucīt ar mitru sūkli;
• izmantot ventilatoru, lai paātrinātu iztvaikošanu;
• noņemt lieko apģērbu, ķermeni var apsegt ar vieglu, mitru palagu.

Mājas apstākļos bez medicīniskas uzraudzības parasti neiesaka improvizētas ledus vannas, jo tās ir grūti droši realizējamas. Savukārt medicīnas iestādēs vai sporta pasākumos apmācīts personāls smaga karstuma trieciena gadījumā var izmantot arī ledus vannas kā efektīvu ātras dzesēšanas metodi.

Šķidruma un elektrolītu atjaunošana

Ja cietušais ir pie samaņas, spēj norīt un nav atkārtotas vemšanas:

• dot vēsu, bet ne ledusaukstu ūdeni mazās porcijās (ap 100–150 ml ik 10–15 minūtēs);
• var dot orālos rehidratācijas šķīdumus vai minerālūdeni bez gāzes;
• izvairīties no alkohola, enerģijas dzērieniem un ļoti saldiem dzērieniem.

Ja cilvēks ir apjukis, vemj atkārtoti vai nespēj droši norīt, nedrīkst dot dzert – šķidrumi šādos gadījumos jāievada intravenozi medicīnas iestādē.

Kad zvanīt 113 un reanimācija

Nekavējoties zvanīt 113, ja:

• ir jebkādi apziņas traucējumi vai samaņas zudums;
• ir krampji;
• ķermeņa temperatūra ir ap 40 °C vai augstāka;
• ir stipras, nepārejošas galvassāpes, atkārtota vemšana;
• ir izteikts elpas trūkums, sāpju vai spiedoša sajūta krūtīs;
• cietušais neuzlabojas 30 minūšu laikā, neskatoties uz dzesēšanu un šķidrumiem;
• simptomi parādās bērnam, grūtniecei, vecam cilvēkam vai hroniski slimam pacientam.

Ja cietušais neelpo vai elpošana ir agonāla, jāuzsāk pamata reanimācija (krūškurvja kompresijas 100–120/min dziļumā 5–6 cm pieaugušajiem, ja esat apmācīts – ar elpināšanu 30:2) līdz neatliekamās palīdzības ierašanās brīdim.

Ko darīs ārsts un kā atveseļoties

Ārstniecības iestādē:

• novērtēs dzīvībai svarīgās funkcijas, neiroloģisko stāvokli, dehidratācijas pazīmes;
• veiks asins un urīna analīzes, EKG, nepieciešamības gadījumā citus izmeklējumus;
• uzsāks intravenozu šķidrumu terapiju, kontrolētu dzesēšanu, simptomātisku ārstēšanu;
• smagos gadījumos – intensīvu terapiju un orgānu funkciju monitorēšanu.

Pretdrudža medikamenti nav galvenā ārstēšana karstuma izraisītos stāvokļos, un antibiotikas nav nepieciešamas, ja nav infekcijas pazīmju.

Pēc pārkaršanas:

• izvairīties no karstuma vismaz 24–48 stundas;
• turpināt pietiekamu šķidruma uzņemšanu;
• pakāpeniski atgriezties pie fiziskām aktivitātēm;
• sekot līdzi urīna daudzumam un krāsai (tumšs, mazs daudzums var liecināt par nepietiekamu hidratāciju vai nieru slodzi);
• ar ārstu pārrunāt iespējamas medikamentu korekcijas karstuma periodos.

Ātrais rīcības plāns

• Pārvieto cilvēku ēnā vai vēsā telpā.
• Atbrīvo no cieša apģērba, nodrošini gaisa plūsmu.
• Dzesē ar vēsiem mitriem dvieļiem un/vai apsmidzini ar vēsu ūdeni.
• Ja cilvēks ir pie samaņas un ne vemj – dod vēsu ūdeni mazās porcijās.
• Zvanīt 113, ja ir apziņas traucējumi, krampji, ļoti augsta temperatūra, stipras sāpes, elpas trūkums vai stāvoklis neuzlabojas 30 minūšu laikā.

Zinot atšķirību starp saules dūrienu, siltuma izsīkumu un karstuma triecienu un rīkojoties savlaicīgi, lielāko daļu smago gadījumu iespējams novērst.