Informācija, ko uzzināsi šajā rakstā

• Kāpēc vasarā, dodoties uz mežu, parku vai dārzu, ir lielāks risks satikt ērces.
• Ka ērces var pārnēsāt vairākas slimības, un inficēšanās ar ērču encefalītu var notikt ļoti ātri pēc piesūkšanās.
• Ka sākotnējie ērču encefalīta simptomi var līdzināties gripai, bet daļai cilvēku slimība kļūst smaga un atstāj ilgstošas sekas.
• Ka vakcinācija ir labākais veids, kā pasargāties no ērču encefalīta, un vakcinācijas kursu var sākt arī vasarā, izmantojot standarta vai paātrinātas shēmas.
• Ka sākt vakcināciju tagad ir jēdzīgi, jo pilna vakcinācija sniedz ilgstošu aizsardzību nākamajām sezonām.

Vasaras sezona, ērču aktivitāte un inficēšanās risks

Latvija atrodas reģionā ar augstu ērču encefalīta (ĒE, TBE) izplatību. Ērces ir aktīvas no agrā pavasara līdz vēlam rudenim, bet vislielākā cilvēku un ērču saskarsme notiek vasarā, kad pieaug uzturēšanās dabā: pārgājieni, dārza darbi, ogošana, sēņošana, atpūta pie ūdeņiem. Ērces sastopamas ne tikai mežos, bet arī parkos, piemājas dārzos, kapsētās un zālienos.

Ērču aktivitāti nosaka temperatūra un mitrums. Siltos un mitros periodos tās ir īpaši aktīvas, un pietiek ar īsu uzturēšanos zālē vai krūmājos, lai pieķertos ērce. Ērču encefalīta vīruss atrodas ērces siekalās, tāpēc inficēšanās var notikt ļoti ātri – jau pirmajās stundās pēc piesūkšanās. Atšķirībā no Laima slimības, kur baktērijas parasti pārnesas ilgākas piesūkšanās laikā, ĒE gadījumā ātra ērces noņemšana ne vienmēr pasargā no inficēšanās, taču joprojām ir svarīga.

Ērces var pārnēsāt vairākus patogēnus vienlaikus – ne tikai ĒE vīrusu, bet arī Laima slimības izraisītājus un citus mikroorganismus, tāpēc pat pēc viena koduma iespējamas ko‑infekcijas.

Vai vasarā vakcinēties nav par vēlu?

Daudzi cilvēki vakcinēšanos plāno pavasarī, bet lēmums bieži tiek atlikts līdz brīdim, kad vasaras aktivitātes jau ir pilnā plaukumā. Inficēšanās risks saglabājas visu sezonu un arī rudenī, tāpēc vakcināciju nav jāpārtrauc vai jāatliek tikai tāpēc, ka vasara jau sākusies.

Pēc otrās vakcīnas devas jau veidojas sākotnēja aizsardzība, kas ir ievērojami labāka nekā pilnīgs aizsardzības trūkums. Pastāv paātrinātas vakcinācijas shēmas, kas ļauj iegūt aizsardzību dažu nedēļu laikā, piemēram, pirms ceļojuma vai intensīvākas uzturēšanās dabā. Uzsāktais vakcinācijas kurss kalpo kā pamats ilgstošai imunitātei nākamajām sezonām, tāpēc gandrīz vienmēr ir labāk sākt tagad, nevis atlikt uz “nākamo gadu”.

Kas ir ērču encefalīts un kā tas norit

Izraisītājs, pārnešana un inkubācijas periods

Ērču encefalīts ir vīrusu izraisīta neiroinfekcija. To izraisa flavivīruss (Tick‑borne encephalitis virus, TBEV). Latvijā dominē Eiropas apakštips, kam raksturīga bieža divfāžu slimības gaita.

Vīruss galvenokārt tiek pārnests ar inficētas ērces kodumu. Retāk inficēšanās notiek, lietojot nepasterizētu kazas, retāk govs vai aitas pienu un no tā gatavotus produktus; šādos gadījumos var saslimt vairāki cilvēki vienlaikus.

Inkubācijas periods parasti ir 7–14 dienas, bet var svārstīties no 4 līdz 28 dienām. Lietojot inficētu pienu, tas parasti ir īsāks – ap 3–7 dienām. Šajā laikā simptomi vēl nav novērojami, bet vīruss vairojas organismā. Centrālās nervu sistēmas bojājums parasti attīstās slimības otrajā fāzē.

Slimības gaita un simptomi

Ērču encefalītam bieži raksturīga divfāžu klīniskā gaita.

Pirmā fāze:

• pēkšņs drudzis, drebuļi;
• galvassāpes;
• muskuļu un locītavu sāpes;
• nespēks, nogurums;
• neliels kakla iekaisums, slikta pašsajūta.

Šī fāze ilgst dažas dienas un bieži tiek uztverta kā “parasta vīrusa infekcija”. Pēc tam seko īslaicīgs uzlabojums – 3–7 dienas bez drudža.

Otrā fāze:

• spēcīgas galvassāpes;
• stīvs kakls, slikta dūša, vemšana (meningīta pazīmes);
• augsts drudzis;
• apziņas traucējumi, miegainība vai uzbudinājums;
• krampji, uzvedības izmaiņas (encefalīta pazīmes);
• kustību traucējumi, muskuļu vājums vai paralīze, īpaši plecu joslā un rokās;
• līdzsvara traucējumi, trīce, koordinācijas traucējumi.

Slimības smagums ir ļoti atšķirīgs – no vieglas meningīta formas līdz dzīvību apdraudošam meningoencefalomielītam ar muguras smadzeņu bojājumu. Smagāka gaita un augstāks komplikāciju un letāla iznākuma risks ir gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar hroniskām slimībām.

Bērniem biežāk novēro vieglāku slimības gaitu un zemāku letalitāti nekā gados vecākiem pieaugušajiem, tomēr arī bērniem iespējamas smagas formas ar ilgstošiem neiroloģiskiem simptomiem un mācīšanās grūtībām.

Komplikācijas, sekas un letalitāte

Ērču encefalīts var atstāt ilgstošas sekas, īpaši smagās formās. Biežākās komplikācijas:

• noturīgas galvassāpes un izteikts nogurums;
• koncentrēšanās un atmiņas traucējumi;
• miega traucējumi, garastāvokļa svārstības, trauksme vai depresija;
• kustību traucējumi, muskuļu vājums vai paralīze (bieži plecu joslā un rokās);
• līdzsvara traucējumi, trīce, koordinācijas problēmas.

Apmēram trešdaļai pacientu ar smagu slimības formu var saglabāties ilgstoši neiroloģiski simptomi un darbspēju samazinājums. Daļai attīstās postencefalītiskais sindroms ar hronisku nogurumu, kognitīviem traucējumiem un emocionālām problēmām. Eiropas apakštipam letalitāte ir aptuveni 0,5–2 % hospitalizēto gadījumu, īpaši gados vecākiem pacientiem.

Specifiskas pretvīrusu zāles pret ĒE nav pieejamas. Ārstēšana ir simptomātiska un atbalstoša – pretdrudža un pretsāpju līdzekļi, šķidruma terapija, intensīvā terapija smagos gadījumos, vēlāk rehabilitācija. Specifiska pasīvā imūnprofilakse (piemēram, imūnglobulīns) netiek rekomendēta, tāpēc galvenā nozīme ir profilaksei, īpaši vakcinācijai.

Ērču encefalīts un Laima slimība – būtiskas atšķirības

Ērču encefalīts bieži tiek jaukts ar Laima slimību, taču tās ir divas atšķirīgas saslimšanas.

• Laima slimību izraisa baktērijas (Borrelia burgdorferi sensu lato). Tā parasti sākas ar ādas izmaiņām – paplašinošos apsārtumu (eritēma migrans) koduma vietā, vēlāk var attīstīties locītavu, nervu sistēmas un sirds bojājums. Laima slimību ārstē ar antibiotikām. Pret Laima slimību šobrīd Latvijā nav pieejamas vakcīnas.
• Ērču encefalītu izraisa vīruss. Nav specifisku pretvīrusu zāļu, bet ir efektīvas vakcīnas, kas būtiski samazina smagas slimības un komplikāciju risku.

Vienai ērcei vienlaikus var būt gan ĒE vīruss, gan Laima slimības izraisītāji, tāpēc vakcinācija pret ĒE nepasargā no Laima slimības un citiem ērču pārnēsātiem patogēniem. Mehāniskā aizsardzība pret ērču kodumiem ir svarīga visiem, arī vakcinētiem cilvēkiem.

Vakcīnas pret ērču encefalītu: veidi, efektivitāte un drošums

Vakcīnu tipi un vecuma grupas

Pret ērču encefalītu tiek izmantotas inaktivētas (nogalinātas) vakcīnas, kas satur attīrītu un inaktivētu TBE vīrusu. Vīruss šajās vakcīnās nav dzīvotspējīgs, tāpēc nespēj izraisīt slimību. Vakcīnas stimulē imūnsistēmu veidot specifiskas antivielas un šūnu imunitāti pret TBEV.

Latvijā tiek lietotas vairākas vakcīnas, piemēram:

• FSME‑IMMUN – bērnu forma (parasti no 1 līdz 15 gadu vecumam) un pieaugušo forma (no 16 gadu vecuma);
• Encepur – bērnu (Encepur Children) un pieaugušo (Encepur Adults) formas ar līdzīgām vecuma robežām.

Vakcīnas ievada intramuskulāri, parasti deltveida muskulī; mazākiem bērniem injekciju var veikt augšstilbā.

Efektivitāte un aizsardzības līmenis

Pētījumi Eiropā un Baltijas reģionā rāda, ka pilns vakcinācijas kurss ar revakcināciju nodrošina ļoti augstu aizsardzību – klīniskā efektivitāte bieži pārsniedz 95–98 %. Serokonversijas rādītāji pēc pilna pamatshemas kursa pārsniedz 90–99 % atkarībā no vecuma un vakcīnas.

Vecākiem cilvēkiem imūnā atbilde var būt nedaudz vājāka, tāpēc šai grupai īpaši svarīga ir regulāra revakcinācija. Vakcinētajiem cilvēkiem saslimšanas risks ir ievērojami zemāks, un, ja slimība tomēr attīstās, tā parasti norit vieglākā formā ar mazāku komplikāciju un letāla iznākuma risku.

Blakusparādības un drošuma profils

Ērču encefalīta vakcīnas ir ar labu drošuma profilu. Biežākās blakusparādības ir vieglas un pārejošas:

• sāpes, apsārtums vai neliels pietūkums injekcijas vietā;
• neliels drudzis, nogurums;
• galvassāpes, muskuļu sāpes.

Šie simptomi parasti pāriet 1–3 dienu laikā bez specifiskas ārstēšanas. Retāk novēro izteiktāku drudzi, īpaši bērniem, vai alerģiskas reakcijas (izsitumus, nātreni). Ļoti reti iespējamas smagas alerģiskas reakcijas (anafilakse), tāpēc pēc vakcinācijas ieteicams uzkavēties medicīnas iestādē vismaz 15 minūtes.

Lielos pētījumos un uzraudzības datos nav atrasta pārliecinoša cēloņsakarīga saistība starp ĒE vakcīnām un hronisku neiroloģisku slimību attīstību; šādas komplikācijas, ja vispār rodas, ir ārkārtīgi retas. Vakcinācijas ieguvumi reģionos ar augstu ĒE izplatību būtiski pārsniedz iespējamos riskus lielākajai daļai cilvēku.

Kam īpaši ieteicama vakcinācija

Profesionālie un dzīvesstila riski

Paaugstināts risks ir cilvēkiem, kuru darbs vai ikdienas aktivitātes saistītas ar uzturēšanos dabā:

• mežstrādnieki, mednieki, lauksaimnieki;
• parku, kapsētu, ceļmalu un citu zaļo zonu kopēji;
• militārpersonas, robežsargi, glābēji;
• dabas gidi, tūrisma un kempingu jomas darbinieki.

Vakcinācija ieteicama arī cilvēkiem ar aktīvu brīvā laika dzīvesveidu – pārgājienu, skriešanas, riteņbraukšanas, ogošanas un sēņošanas entuziastiem, dārzkopjiem un tiem, kas bieži uzturas lauku īpašumos.

Bērni, ģimenes un ceļotāji

Bērni bieži rotaļājas zālē un krūmājos, tāpēc ir īpaši pakļauti ērču kodumiem. Vakcīnas bērniem parasti drīkst lietot no 1 gada vecuma, izmantojot vecumam atbilstošu devu. Ņemot vērā augsto ĒE izplatību Latvijā, vakcinācija ir būtisks aizsardzības pasākums ģimenēm, kas dzīvo vai bieži uzturas endēmiskos reģionos.

Ceļotājiem, kas dodas uz reģioniem ar augstu ĒE izplatību (Baltijas valstis, Centrāleiropa, daļa Skandināvijas, Krievijas Eiropas daļa), ieteicams savlaicīgi izvērtēt vakcinācijas nepieciešamību, īpaši, ja plānotas aktivitātes dabā – pārgājieni, kempingošana, uzturēšanās lauku apvidos.

Īpašas medicīniskas situācijas

Vakcināciju parasti atliek akūtas vidēji smagas vai smagas slimības ar drudzi gadījumā. Absolūta kontrindikācija ir smaga alerģiska reakcija (anafilakse) uz iepriekšēju vakcīnas devu vai kādu no vakcīnas sastāvdaļām.

Personām ar smagām hroniskām slimībām, autoimūnām saslimšanām vai imūnsupresiju vakcinācijas lēmums jāpieņem individuāli, konsultējoties ar ārstu. Šiem pacientiem imūnā atbilde uz vakcīnu var būt vājāka, dažkārt nepieciešamas papildu devas vai antivielu līmeņa kontrole.

Grūtniecības un zīdīšanas laikā vakcināciju izvērtē pēc riska–ieguvuma principa. Tā kā vakcīna ir inaktivēta, teorētiskais risks auglim vai zīdainim ir zems, tomēr parasti ieteicams vakcinēties pirms grūtniecības plānošanas. Ja grūtniecei ir augsts inficēšanās risks (piemēram, darbs mežā, dzīve ļoti endēmiskā reģionā), ārsts var ieteikt vakcināciju.

Vakcinācijas shēmas, revakcinācija un paātrinātas iespējas

Standarta shēma

Standarta vakcinācijas shēma pret ērču encefalītu parasti ietver trīs pamata devas:

• 1. deva – izvēlētajā datumā (0. diena);
• 2. deva – pēc 1–3 mēnešiem;
• 3. deva – pēc 5–12 mēnešiem (FSME‑IMMUN) vai 9–12 mēnešiem (Encepur) pēc otrās devas.

Pēc otrās devas jau izveidojas sākotnēja aizsardzība, kas pastiprinās pēc trešās devas un kļūst ilgstošāka.

Ja vakcinācija ir pārtraukta vai kavēta, parasti nav jāsāk viss kurss no jauna – shēmu turpina no vietas, kur tā pārtraukta, ievērojot konkrētās vakcīnas ražotāja ieteikumus un ārsta norādījumus.

Paātrinātās shēmas

Ja aizsardzība nepieciešama īsākā laikā, var izmantot paātrinātas shēmas, piemēram:

FSME‑IMMUN paātrinātā shēma:

• 1. deva – 0. dienā;
• 2. deva – 14. dienā;
• 3. deva – 5–12 mēnešus pēc otrās devas.

Encepur paātrinātā shēma:

• 1. deva – 0. dienā;
• 2. deva – 7. dienā;
• 3. deva – 21. dienā;
• revakcinācija pēc 12–18 mēnešiem.

Precīza shēma jāizvēlas kopā ar ārstu, ņemot vērā konkrēto vakcīnu, vecumu un veselības stāvokli.

Revakcinācija un aizsardzības ilgums

Pēc pilna trīs devu pamatshemas kursa izveidojas ilgstoša imunitāte, taču antivielu līmenis laika gaitā samazinās. Lai uzturētu aizsardzību:

• pieaugušajiem līdz apmēram 60 gadu vecumam revakcinācija parasti ieteicama ik pēc 5 gadiem;
• vecākiem cilvēkiem – ik pēc 3 gadiem;
• bērniem revakcinācijas intervāli parasti ir 3–5 gadi atkarībā no vecuma un vakcīnas.

Regulāra revakcinācija nodrošina aizsardzību vairāku desmitu gadu garumā. Ja revakcinācija kavēta, ārsts izvērtē, vai pietiek ar vienu papilddevu vai nepieciešama papildu shēma.

Praktiski padomi vasarā un pēc ērces koduma

Vakcinācijas laika izvēle vasarā

Vakcināciju pret ērču encefalītu var sākt jebkurā gada laikā, arī vasarā. Izvēloties laiku, jāņem vērā:

• plānotās aktivitātes dabā un ceļojumi;
• iespēja ievērot standarta vai paātrināto shēmu;
• vispārējais veselības stāvoklis.

Ja vasaras plāni mainās pēkšņi, vakcināciju nevajadzētu atlikt. Pat viena vai divas devas sniedz daļēju aizsardzību, un turpmākās devas nostiprina imunitāti nākamajām sezonām.

Papildu aizsardzība pret ērču kodumiem

Vakcīna pasargā no ērču encefalīta, bet nepasargā no Laima slimības un citām ērču pārnēsātām infekcijām. Tāpēc nepieciešami arī mehāniski un ķīmiski aizsardzības pasākumi:

• valkāt gaišu, pieguļošu apģērbu ar garām piedurknēm un bikšu starām; bikses iebāzt zeķēs;
• izmantot repelentus uz ādas un apģērba;
• izvairīties no iešanas pa augstu zāli un krūmājiem, cik iespējams;
• pēc uzturēšanās dabā rūpīgi pārbaudīt ķermeni un apģērbu;
• pārbaudīt bērnus un mājdzīvniekus;
• mājas apkārtnē uzturēt zālienu īsu, samazināt krūmāju un lapu kaudžu daudzumu.

Rīcība pēc ērces koduma

Ja ērce piesūkusies:

• to jānoņem pēc iespējas ātrāk, izmantojot speciālas ērču izņemšanas pincetes vai diegu;
• ērce jāsatver pēc iespējas tuvāk ādai un vienmērīgi jāizvelk, negriežot un nesaspiežot vēderu;
• nedrīkst lietot eļļu, spirtu vai citus līdzekļus, kas var izraisīt ērces vemšanu;
• koduma vietu jādezinficē;
• ērci, ja iespējams, var nogādāt laboratorijā izmeklēšanai.

Pēc koduma nākamo nedēļu laikā jāvēro pašsajūta. Jāvēršas pie ārsta, ja:

• parādās drudzis, galvassāpes, muskuļu sāpes, nespēks;
• vēlāk attīstās stīvs kakls, spēcīgas galvassāpes, apziņas traucējumi;
• parādās Laima slimībai raksturīgs paplašinošs apsārtums (eritēma migrans) koduma vietā vai citur uz ādas.

Vakcinētam cilvēkam nav nepieciešama specifiska “pēcsaskares” terapija pret ĒE, taču joprojām jāvēro simptomi gan ērču encefalīta, gan Laima slimības virzienā. Vakcinācija neietekmē ārstēšanas taktiku Laima slimības gadījumā.

Kāpēc vakcinēties arī tad, ja vasara jau sākusies

• Ērces ir aktīvas līdz vēlam rudenim, un inficēšanās risks saglabājas visu sezonu.
• Daļēja aizsardzība pēc 2 devām ir labāka nekā nekāda aizsardzība.
• Paātrinātās shēmas ļauj iegūt sākotnēju aizsardzību dažu nedēļu laikā.
• Uzsāktais vakcinācijas kurss nodrošina pamatu ilgstošai imunitātei nākamajām sezonām.

Vakcinācija ir galvenais specifiskās profilakses veids pret ērču encefalītu un būtisks ieguldījums ilgtermiņa veselībā.