Ievads

Infekcijas slimības, ko izraisa vīrusi, piemēram, gripa, COVID‑19, respiratori sincitiālais vīruss (RSV) un rotavīruss, joprojām ir būtisks saslimstības un mirstības iemesls visā pasaulē. Vakcinācija ir viens no efektīvākajiem sabiedrības veselības instrumentiem, kas samazina smagas slimības gaitas, hospitalizāciju un nāves gadījumu skaitu, vienlaikus mazinot veselības aprūpes sistēmas noslodzi.

Šī raksta mērķis ir skaidri un medicīniski precīzi izskaidrot, kā darbojas vakcīnas, kad un kam ieteicams vakcinēties pret gripu, COVID‑19 un citiem biežāk sastopamiem vīrusiem, kā arī palīdzēt orientēties mītu un dezinformācijas vidē. Raksts paredzēts plašai sabiedrībai, balstoties uz mūsdienu imunoloģijas un epidemioloģijas principiem. Tas neaizstāj ārsta konsultāciju, bet sniedz strukturētu, pierādījumos balstītu informāciju, lai cilvēki varētu pieņemt informētus lēmumus par savu un tuvinieku veselību.

Vakcinācija darbojas ne tikai individuālā, bet arī populācijas līmenī. Jo lielāka daļa iedzīvotāju ir vakcinēti, jo mazāk vīrusam ir iespēju izplatīties, un tiek mazināts smagu slimības gadījumu skaits. Gripas un COVID‑19 uzliesmojumi ik gadu izraisa tūkstošiem hospitalizāciju un nāves gadījumu, īpaši gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar hroniskām slimībām. COVID‑19 gadījumā daļai pacientu attīstās ilgstoši simptomi (“long COVID”), kas būtiski ietekmē dzīves kvalitāti. Vakcinācija samazina gan akūtu, gan ilgtermiņa seku risku un palīdz novērst veselības aprūpes sistēmas pārslodzi.

Kā darbojas vakcīnas

Imūnā atbilde: kā vakcīnas “māca” imūnsistēmu

Vakcīnas izmanto organisma dabisko imūno atbildi, lai izveidotu aizsardzību pret konkrētu patogēnu, neradot pašu slimību. Pēc būtības vakcīna ir “treniņš” imūnsistēmai.

Pēc vakcīnas ievadīšanas:

• iedzimtā imunitāte (piemēram, makrofāgi, dendrītiskās šūnas) atpazīst vakcīnas komponentus kā svešus un aktivizē iekaisuma reakciju;
• dendrītiskās šūnas apstrādā antigēnus un prezentē tos T limfocītiem limfmezglos;
• aktivizētie T un B limfocīti veido specifisku imūnreakciju;
• B šūnas producē neitralizējošas antivielas, kas bloķē vīrusa iekļūšanu šūnās;
• veidojas atmiņas B un T limfocīti, kas “atceras” patogēnu.

Ja vēlāk cilvēks saskaras ar īsto vīrusu, imūnsistēma reaģē daudz ātrāk un efektīvāk, bieži novēršot smagu slimības gaitu un komplikācijas.

Vakcīnu tehnoloģijas: inaktivētas, mRNS, vektoru un subvienību vakcīnas

Mūsdienās pret gripu, COVID‑19 un citiem vīrusiem tiek izmantotas vairākas vakcīnu tehnoloģijas:

• Inaktivētas (nogalinātas) vakcīnas

Satur inaktivētus vīrusus vai to daļas. Tās stimulē imūnreakciju, bet nevar izraisīt slimību. Piemērs – daļa sezonālo gripas vakcīnu.

• Dzīvas, novājinātas vakcīnas

Satur dzīvu, bet novājinātu vīrusu, kas ierobežoti vairojas un veselam cilvēkam parasti neizraisa smagu slimību, bet rada spēcīgu un ilgstošu imunitāti. Tās izmanto, piemēram, masalu, masaliņu, parotīta un vējbaku profilaksei.

• mRNS vakcīnas

Satur matricribonukleīnskābi (mRNS), kas šūnās īslaicīgi nosaka vīrusa proteīna (parasti S proteīna) sintēzi. Šis proteīns tiek atpazīts kā antigēns, izraisot imūnreakciju. mRNS neiekļaujas cilvēka genomā un tiek ātri noārdīta. Šī tehnoloģija plaši izmantota COVID‑19 vakcīnām, un pētījumi rāda, ka tās ir drošas arī grūtniecēm un zīdītājām.

• Vīrusu vektoru vakcīnas

Izmanto nekaitīgu vīrusu (piemēram, adenovīrusu) kā “piegādes transportu”, lai nogādātu gēnu, kas kodē mērķa vīrusa proteīnu. Šūnas izstrādā šo proteīnu, un imūnsistēma to atpazīst.

• Subvienību, proteīnu un konjugētās vakcīnas

Satur attīrītus vīrusa proteīnus vai to fragmentus, bieži kombinācijā ar adjuvantiem, kas pastiprina imūnreakciju. Šāda pieeja tiek izmantota, piemēram, daļai gripas, HPV, hepatīta B un RSV vakcīnu.

Tehnoloģijas izvēli nosaka drošības profils, efektivitāte, ražošanas ātrums un loģistikas prasības.

Vakcīnas pret gripu

Kad vakcinēties sezonālās gripas gadījumā

Gripas vīrusi katru gadu mutē, tāpēc sezonālās gripas vakcīna tiek atjaunināta pirms katras gripas sezonas. Optimālais vakcinācijas laiks Latvijā parasti ir rudens mēneši – no oktobra līdz decembrim, pirms intensīvas vīrusa cirkulācijas sākuma.

Vakcinēties ir lietderīgi arī vēlāk sezonas laikā, ja gripa vēl aktīvi izplatās. Aizsardzība attīstās aptuveni 10–14 dienu laikā pēc potes. Īpaši svarīgi nepalaist garām vakcināciju:

• gados vecākiem cilvēkiem;
• pacientiem ar hroniskām slimībām;
• veselības un sociālās aprūpes darbiniekiem;
• bērniem, īpaši līdz 5 gadu vecumam un bērniem ar hroniskām slimībām.

Bērniem, kas pirmo reizi saņem gripas vakcīnu, atkarībā no vecuma un vakcīnas veida var būt nepieciešamas divas devas ar vairāku nedēļu intervālu – to precizē ģimenes ārsts vai pediatrs.

Kas jāzina par gripas vakcīnām un to efektivitāti

Gripas vakcīnas efektivitāte mainās atkarībā no sezonas un cirkulējošajiem celmiem. Ja vakcīnas sastāvs labi atbilst cirkulējošajiem vīrusiem, tā var būtiski samazināt:

• saslimšanas risku;
• hospitalizāciju un smagas slimības gaitu;
• gripas izraisītas komplikācijas (pneimoniju, sirds un asinsvadu notikumus).

Pat ja vakcīna pilnībā nepasargā no inficēšanās, vakcinētiem cilvēkiem parasti ir vieglāka slimības gaita un mazāks komplikāciju risks. Pieejamas inaktivētas četru komponentu (kvadrivalentas) vakcīnas; dažās valstīs – arī augstākas devas vai ar adjuvantu pastiprinātas vakcīnas gados vecākiem cilvēkiem.

Lielākā daļa gripas vakcīnu nesatur dzīvu vīrusu un nevar izraisīt gripu. Pēc vakcinācijas īslaicīgas sāpes injekcijas vietā vai neliels drudzis ir imūnās atbildes, nevis pašas gripas izpausme.

Prioritārās grupas

Lai gan gripas vakcīna ieteicama visiem, īpaši nozīmīga tā ir:

• vecāka gadagājuma cilvēkiem (parasti no 65 gadu vecuma);
• grūtniecēm (droša jebkurā trimestrī, pasargā arī jaundzimušo pirmajos dzīves mēnešos);
• hronisku slimību pacientiem (sirds mazspēja, HOPS, astma, cukura diabēts, onkoloģiskas slimības, aptaukošanās u.c.);
• veselības un sociālās aprūpes iestāžu darbiniekiem;
• bērniem, īpaši līdz 5 gadu vecumam un bērniem ar hroniskām slimībām.

Daļai šo grupu gripas vakcīna bieži ir pieejama ar valsts līdzfinansējumu vai bez maksas – aktuālo informāciju sniedz ģimenes ārsts.

Vakcīnas pret COVID‑19

Kad un kam ieteicams vakcinēties

COVID‑19 vakcinācijas stratēģija ietver pamatkursu un pastiprinājuma devas, kas palīdz saglabāt un atjaunot aizsardzību pret smagu slimības gaitu, īpaši jauniem vīrusa variantiem parādoties. Daudzās valstīs tiek izmantotas atjauninātas monovalentas vakcīnas, pielāgotas dominējošajiem Omikron variantiem.

Kopīgi principi:

• vecāka gadagājuma cilvēkiem (parasti no 60–65 gadu vecuma) un hronisku slimību pacientiem ieteicamas regulāras pastiprinājuma devas, bieži reizi gadā vai biežāk, atkarībā no rekomendācijām;
• imūnsupresētiem pacientiem (piemēram, pēc orgānu transplantācijas, ķīmijterapijas) var būt nepieciešamas papildu devas;
• veseliem pieaugušajiem un jauniešiem ieteikumi var būt elastīgāki, bet joprojām rekomendēta vismaz pamata vakcinācija un periodisks pastiprinājums.

Pārslimošana dod zināmu aizsardzību, taču kombinācija – pārslimošana plus vakcinācija (“hibrīdā imunitāte”) – nodrošina spēcīgāku un noturīgāku aizsardzību. Vakcīnas joprojām būtiski samazina hospitalizāciju, smagas slimības un nāves risku arī pret Omikron variantiem, lai gan aizsardzība pret inficēšanos ir ierobežotāka un laika gaitā mazinās.

Konkrētas devas, intervāli un vecuma grupas regulāri tiek aktualizēti; jaunākā informācija pieejama Slimību profilakses un kontroles centra un Veselības ministrijas mājaslapās.

Sezonāla un kombinēta pieeja

Arvien vairāk tiek izmantota sezonāla pieeja respiratoro vīrusu vakcinācijai, līdzīgi kā gripas gadījumā. Rudens sezonā, pirms gaidāma gripas un COVID‑19 saslimstības pieauguma, bieži ir iespējams vienā vizītē saņemt gan gripas, gan COVID‑19 vakcīnu (atsevišķās injekcijās), ja nav medicīnisku kontrindikāciju. Nākotnē iespējamas arī kombinētas vakcīnas pret vairākiem respiratoriem vīrusiem.

Vakcīnas pret citiem vīrusiem

RSV, rotavīruss un citas pieejamās vakcīnas

Papildus gripai un COVID‑19 ir vairākas būtiskas vīrusu infekcijas, pret kurām pieejama profilakse:

• RSV (respiratori sincitiālais vīruss)

Izraisa smagas apakšējo elpceļu infekcijas zīdaiņiem, gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar hroniskām plaušu vai sirds slimībām. Pieejamas vakcīnas noteiktām vecuma un riska grupām (piemēram, gados vecākiem cilvēkiem, dažās valstīs – grūtniecēm, lai aizsargātu jaundzimušo). Zīdaiņiem tiek izmantotas monoklonālās antivielas kā pasīvā imunizācija – tās nav vakcīna, bet iepriekš sagatavotas antivielas, ko ievada bērnam, lai nodrošinātu aizsardzību RSV sezonas laikā.

• Rotavīruss

Biežs smagas caurejas un dehidratācijas cēlonis zīdaiņiem un maziem bērniem. Perorālās rotavīrusa vakcīnas ievērojami samazina hospitalizāciju un komplikāciju risku. Tās jāievada noteiktā vecuma logā (parasti pirmajos dzīves mēnešos). Latvijā rotavīrusa vakcīna ir iekļauta bērnu imunizācijas kalendārā.

• Citas vīrusu vakcīnas

Piemēram, pret masalām, masaliņām, parotītu, difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu, B hepatītu, Hib infekciju, HPV, vējbakām, A hepatītu. Daļa šo vakcīnu ir iekļautas valsts apmaksātajā bērnu imunizācijas kalendārā, citas pieejamas pēc izvēles vai noteiktām riska grupām.

Precīzs Latvijas imunizācijas kalendārs regulāri tiek aktualizēts un pieejams SPKC mājaslapā.

Drošība, kontrindikācijas un blakusparādības

Biežākās un īslaicīgās blakusparādības

Lielākā daļa vakcīnu blakusparādību ir vieglas un pārejošas, saistītas ar imūnās sistēmas aktivāciju. Biežāk novēro:

• sāpes, apsārtumu vai pietūkumu injekcijas vietā;
• vieglu drudzi, nespēku, galvassāpes;
• muskuļu vai locītavu sāpes;
• īslaicīgu limfmezglu palielināšanos.

Šie simptomi parasti parādās 1–2 dienu laikā pēc vakcinācijas un izzūd dažu dienu laikā. Tie nav infekcijas slimības izpausmes, jo inaktivētās, mRNS, vektoru un subvienību vakcīnas nesatur vīrusu, kas spētu vairoties un izraisīt slimību.

Retas, bet smagas reakcijas un to uzraudzība

Retos gadījumos iespējamas nopietnākas blakusparādības, piemēram:

• anafilaktiska reakcija (smaga alerģiska reakcija) – parasti minūšu līdz stundu laikā pēc vakcinācijas;
• specifiskas, ļoti retas reakcijas, kas saistītas ar atsevišķiem vakcīnu veidiem (piemēram, noteiktu vektoru COVID‑19 vakcīnu gadījumā aprakstīti reti trombozes ar trombocitopēniju sindroma gadījumi; mRNS vakcīnām – reti miokardīta/perikardīta gadījumi, pārsvarā jauniem vīriešiem, parasti ar labu atveseļošanos).

Šādas reakcijas ir ārkārtīgi retas, un to risks ir būtiski mazāks nekā smagu komplikāciju risks pēc pašas infekcijas (piemēram, miokardīts pēc COVID‑19 vai gripas).

Kontrindikācijas un piesardzības pasākumi

Absolūtās kontrindikācijas vakcinācijai ir:

• anafilaktiska reakcija vai cita smaga tūlītēja alerģiska reakcija uz iepriekšējo devas ievadīšanu;
• zināma smaga alerģija pret konkrētu vakcīnas sastāvdaļu.

Relatīvās kontrindikācijas un piesardzība:

• akūta smaga slimība ar drudzi – vakcināciju parasti atliek līdz atveseļošanās brīdim;
• smags imūndeficīts un dzīvas, novājinātas vakcīnas – lēmumu pieņem speciālists;
• grūtniecība – parasti neizmanto dzīvas, novājinātas vakcīnas (piemēram, MMR, vējbakas), bet inaktivētās un mRNS vakcīnas (piemēram, gripas un COVID‑19) ir ieteicamas un drošas.

Hroniskas slimības (sirds, plaušu, nieru, endokrīnās u.c.) parasti nav kontrindikācija, bet tieši indikācija vakcinācijai, jo šiem pacientiem infekcijas norit smagāk.

Kā ziņot par blakusparādībām un kur meklēt palīdzību

Ja pēc vakcinācijas parādās:

• elpas trūkums, sejas vai rīkles pietūkums, izteikti izsitumi;
• stipras galvassāpes, sāpes krūtīs, redzes traucējumi;
• augsts drudzis vai citi satraucoši simptomi,

nekavējoties jāsazinās ar ģimenes ārstu vai neatliekamo medicīnisko palīdzību. Par aizdomām par vakcīnu blakusparādībām var ziņot ārstam, farmaceitam vai tieši Zāļu valsts aģentūrai, izmantojot oficiālās ziņošanas formas.

Mīti un fakti par vakcīnām

Izplatīti mīti

Sabiedrībā bieži sastopami apgalvojumi, ka:

• vakcīnas izraisa slimību, pret kuru tās paredzētas;
• mRNS vakcīnas maina cilvēka DNS;
• vakcīnas izraisa neauglību vai grūtniecības komplikācijas;
• bērniem labāk pārslimot “dabisko infekciju”;
• vakcīnas satur bīstamas vielas toksiskās devās;
• vakcīnas izraisa autoimūnas slimības vai autismu;
• alerģijas vai hroniskas slimības nozīmē, ka “nedrīkst vakcinēties”.

Šie apgalvojumi nav balstīti zinātniskos pierādījumos.

Zinātniskie fakti

• Inaktivētas, mRNS, vektoru un subvienību vakcīnas nesatur dzīvu vīrusu, kas spētu vairoties, tāpēc tās nevar izraisīt pašu slimību. Viegls drudzis vai nespēks ir imūnās atbildes, nevis infekcijas izpausme.
• mRNS vakcīnas darbojas šūnas citoplazmā, neiekļaujas kodolā un neintegrējas cilvēka genomā, tāpēc tās nevar mainīt DNS.
• Lielapjoma pētījumi nav atraduši saikni starp vakcīnām un neauglību vai autismu. Vēsturisks pētījums, kas saistīja MMR vakcīnu ar autismu, tika atsaukts ētisku un metodoloģisku pārkāpumu dēļ.
• “Dabiskā imunitāte” pēc pārslimošanas tiek iegūta par cenu, kas ietver smagas slimības, komplikāciju, long COVID vai nāves risku. Vakcīnas ļauj iegūt aizsardzību ar daudz mazāku risku.
• Vakcīnu sastāvdaļas tiek lietotas ļoti mazās, drošās devās un ir rūpīgi pārbaudītas.
• Lielākā daļa alerģiju (piemēram, pārtikas, ziedputekšņu) un hronisku slimību nav kontrindikācija vakcinācijai; tieši šiem cilvēkiem vakcīnas ir īpaši svarīgas.

Praktiski padomi

Kur un kā pieteikties vakcinācijai

Latvijā vakcināciju pret gripu, COVID‑19 un citām infekcijām parasti veic:

• ģimenes ārsta praksēs;
• vakcinācijas kabinetos poliklīnikās un slimnīcās;
• atsevišķās aptiekās ar atbilstošu licenci un apmācītu personālu;
• īpašos vakcinācijas punktos vai izbraukuma akcijās.

Lai pieteiktos, parasti pietiek sazināties ar ģimenes ārsta praksi (telefoniski vai elektroniski) vai sekot pašvaldības un SPKC paziņojumiem par vakcinācijas iespējām.

Ko sagaidīt pirms un pēc vakcinācijas

Pirms vakcinācijas ieteicams būt atpūtušam un paēdušam, nav nepieciešama īpaša sagatavošanās. Akūtas saslimšanas ar drudzi gadījumā vakcināciju parasti atliek. Jāinformē ārsts par grūtniecību, zīdīšanu, lietotajiem medikamentiem, imūnsupresijas stāvokļiem un iepriekšējām smagām alerģiskām reakcijām.

Pēc vakcinācijas:

• ieteicams palikt medicīnas iestādē 15–30 minūtes;
• injekcijas vietā var būt sāpes vai apsārtums – palīdz vēsa komprese;
• iespējams viegls drudzis, nespēks, galvassāpes 1–3 dienu laikā;
• ieteicams dzert pietiekami daudz šķidruma un izvairīties no ļoti intensīvas fiziskas slodzes, kamēr jūtami izteiktāki simptomi.

Ja simptomi pastiprinās vai saglabājas ilgāk par dažām dienām, jākonsultējas ar ārstu.

Vakcinācija ceļojumu laikā un starpsezonu vakcinācija

Ceļojot, īpaši uz valstīm ar atšķirīgu epidemioloģisko situāciju, jāņem vērā ceļotāju vakcinācijas ieteikumi (piemēram, hepatīts A, dzeltenais drudzis, vēdertīfs) un sezonālo infekciju aktivitāte galamērķī. Dažām vakcīnām nepieciešamas vairākas devas vai laiks imunitātes izveidei, tāpēc plānošana jāsāk savlaicīgi.

Starpsezonu vakcinācija (piemēram, pret COVID‑19) var būt ieteicama, ja parādās jauns variants ar augstu izplatības un smagas slimības risku, ja persona pieder augsta riska grupai un kopš pēdējās devas pagājis ilgs laiks, vai pirms plānota kontakta ar īpaši ievainojamiem cilvēkiem (piemēram, sociālās aprūpes iestādē). Neskaidros jautājumos visdrošāk ir konsultēties ar ģimenes ārstu vai attiecīgā profila speciālistu.