Ko ņemt vērā, plānojot ceļojuma aptieciņu

Ceļojumu aptieciņa samazina komplikāciju risku, palīdz ātri reaģēt neparedzētās situācijās un bieži ļauj izvairīties no neatliekamas palīdzības meklēšanas svešā vidē. Tā ir īpaši būtiska, ceļojot ar bērniem, grūtniecēm, senioriem, hronisku slimību pacientiem vai dodoties uz attāliem reģioniem.

Jāņem vērā:

• galamērķis (klimats, infekciju riski, veselības aprūpes pieejamība);
• ceļojuma ilgums;
• ceļotāju vecums, grūtniecība, hroniskas slimības;
• aktivitātes (pārgājieni, peldēšana, kalni, tropi u.c.).

Pamata principi:

• iekļaut tikai zināmus, jau iepriekš lietotus medikamentus;
• izvēlēties ceļojumam ērtas zāļu formas (tabletes, šķidrumi, gēli, plāksteri);
• pārbaudīt derīguma termiņus un uzglabāšanas nosacījumus;
• sagatavot rakstisku zāļu sarakstu ar devām un lietošanas biežumu (latviešu un angļu valodā).

Aptieciņai jābūt viegli pieejamai, pasargātai no saules un mitruma. Noderīgi to sadalīt nodalījumos: ikdienas zāles, akūti stāvokļi, brūču aprūpe, gremošanas traucējumi, alerģijas, saules un kukaiņu aizsardzība.

1. Recepšu zāles, kontrolētie medikamenti un dokumenti

Hronisku slimību pacientiem recepšu zāles ir būtiskākā aptieciņas daļa. Antihipertensīvie, antidiabētiskie, antikoagulanti, pretastmas, pretkrampju, antidepresanti un citi regulāri lietoti medikamenti nedrīkst tikt pārtraukti.

Ieteikumi:

• paņemt līdzi par 1–2 nedēļām vairāk zāļu, nekā plānots ceļojuma ilgums;
• sadalīt zāles rokas un reģistrētajā bagāžā;
• līdzi turēt zāļu starptautiskos nepatentētos nosaukumus (INN), ne tikai komerciālos.

Iepakošana un dokumentācija:

• zāles glabāt oriģinālajos blisteros un kastītēs ar skaidri redzamu nosaukumu un devu;
• pievienot ārsta izziņu angļu valodā par diagnozēm un lietotajiem medikamentiem (īpaši insulīnam, šļircēm, opioīdiem, benzodiazepīniem, stimulantiem, citiem psihotropiem līdzekļiem);
• termojutīgas zāles (insulīns, daļa bioloģisko preparātu) pārvadāt termo somā, nesasaldējot.

Kontrolēti medikamenti (opioīdi, benzodiazepīni, stimulanti):

• pirms ceļojuma jāpārbauda galamērķa valsts noteikumi;
• dažkārt nepieciešama speciāla ārsta forma vai kompetentās iestādes / vēstniecības apstiprinājums;
• šos medikamentus nedrīkst pārtraukt pēkšņi bez ārsta norādījuma.

Ja tiek nozaudētas zāles vai receptes:

• sazināties ar ģimenes ārstu vai speciālistu (telemedicīna, e-pasts) atkārtotas receptes vai izziņas saņemšanai;
• doties uz vietējo aptieku ar dokumentiem un zāļu sarakstu angļu valodā;
• nopietnu slimību gadījumā (piemēram, cukura diabēts, sirds mazspēja, epilepsija, psihiskās saslimšanas) savlaicīgi vērsties medicīnas iestādē, negaidot saasinājumu.

2. Pretdrudža un pretsāpju līdzekļi pieaugušajiem un bērniem

Ceļojumos bieži nepieciešami līdzekļi galvassāpēm, muskuļu sāpēm, drudzim.

Pieaugušajiem:

• paracetamols: 500–1000 mg ik pēc 6–8 stundām, nepārsniedzot 3 g dienā, ja nav ārsta citu norādījumu;
• ibuprofēns: 200–400 mg ik pēc 6–8 stundām, max 1200–1600 mg dienā bez ārsta uzraudzības.

NSPL (piemēram, ibuprofēns) jālieto piesardzīgi:

• kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, nieru vai aknu mazspējas gadījumā;
• vienlaikus ar antikoagulantiem;
• grūtniecības laikā, īpaši 3. trimestrī (parasti jāizvairās).

Bērniem:

• devas vienmēr aprēķina pēc masas (mg/kg) un lieto bērniem paredzētas suspensijas vai svecītes;
• stingri jāievēro lietošanas instrukcija;
• nedrīkst dot vairākus paracetamolu saturošus preparātus vienlaikus;
• aspirīnu bērniem un pusaudžiem vīrusu infekciju gadījumā nedrīkst lietot (Reja sindroma risks).

Drudzis prasa medicīnisku izvērtēšanu, ja:

• >38,5–39 °C ilgst vairāk nekā 48–72 stundas;
• pievienojas apziņas traucējumi, elpas trūkums, stipras galvassāpes, kakla stīvums;
• parādās izsitumi, asiņošana, stipras sāpes vēderā vai krūtīs;
• jebkāds drudzis bērnam līdz 3 mēnešu vecumam;
• drudzis parādās pēc ērces piesūkšanās vai uzturēšanās tropu reģionos.

3. Alerģijas, anafilakse un rīcības plāns

Ceļojumos bieži sastopami jauni alergēni – kukaiņu kodumi, neierasti pārtikas produkti, augu ziedputekšņi, kosmētika.

Ieteicamie līdzekļi:

• perorālie antihistamīni (cetirizīns, loratadīns, feksofenadīns u.c.);
• lokāli antihistamīna vai kombinēti gēli/krēmi niezes mazināšanai;
• deguna aerosoli ar antihistamīnu vai kortikosteroīdu alerģiska rinīta gadījumā;
• acu pilieni ar antihistamīnu alerģiska konjunktivīta gadījumā.

Personām ar zināmu smagu alerģiju:

• adrenalīna autoinjektors (vēlams 2 devas);
• perorāls antihistamīns;
• rakstisks anafilakses rīcības plāns.

Anafilakses pazīmes:

• pēkšņa sejas, lūpu, mēles vai rīkles tūska;
• apgrūtināta vai sēcoša elpošana;
• straujš asinsspiediena kritums, reibonis, ģībonis;
• plaši izsitumi, nātrene, spēcīga nieze, slikta dūša, vemšana.

Rīcība:

• nekavējoties injicēt adrenalīnu augšstilba muskulī (var caur apģērbu);
• adrenalīnu nedrīkst aizkavēt, gaidot antihistamīna iedarbību;
• izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību;
• noguldīt cietušo guļus ar nedaudz paceltām kājām (ja nav elpošanas traucējumu vai vemšanas);
• atkārtot adrenalīna devu pēc 5–15 minūtēm, ja simptomi nepāriet un tas paredzēts rīcības plānā.

4. Brūču kopšana un tetanusa profilakse

Nelieli nobrāzumi, griezumi, tulznas un kukaiņu kodumi ir bieži ceļojumos.

Aptieciņā:

• antiseptisks šķīdums vai aerosols (hlorheksidīns, povidonjods, oktenidīns);
• dažāda izmēra plāksteri (tostarp ūdensizturīgie);
• sterilas marles kompreses;
• medicīniskā līmlente, elastīgā saite;
• šķērītes, pincete.

Nelielas brūces aprūpe:

1. Nomazgāt rokas vai lietot roku dezinfekcijas līdzekli.
2. Izskalot brūci ar tīru (vēlams vārītu vai pudelēs pildītu) ūdeni.
3. Apstrādāt brūces malas ar antiseptiķi.
4. Uzlikt sterilu kompresi vai plāksteri.
5. Mainīt pārsēju katru dienu vai biežāk, ja tas kļūst mitrs vai netīrs.

Jāvēršas pie ārsta, ja:

• brūce ir dziļa, plata, ar atvērtām malām;
• atrodas sejā, locītavu apvidū vai dzimumorgānu rajonā;
• parādās infekcijas pazīmes: apsārtums, tūska, pulsējošas sāpes, strutas, drudzis;
• brūce radusies pēc dzīvnieka koduma.

Svarīgi zināt tetanusa vakcinācijas statusu. Ja pēdējā pote bijusi pirms vairāk nekā 10 gadiem (vai 5 gadiem augsta riska brūcēm), jāapsver revakcinācija.

5. Caureja, probiotikas un orālā rehidratācija

Ceļotāju caureju parasti izraisa ar pārtiku vai ūdeni uzņemtas baktērijas, vīrusi vai parazīti.

Simptomu mazināšanai:

• loperamīds – īslaicīgai caurejas kontrolei (piemēram, lidojuma laikā);
• racekadotrils – sekrēciju mazinošs līdzeklis, īpaši bērniem pēc ārsta norādījuma.

Loperamīdu nedrīkst lietot:

• bērniem līdz 2 gadu vecumam (dažās valstīs – līdz 6 gadu vecumam);
• asiņainas caurejas, augsta drudža, stipru sāpju vēderā gadījumā.

Probiotikas (Lactobacillus, Saccharomyces boulardii u.c.):

• var lietot profilaktiski pirms ceļojuma un tā laikā;
• palīdz atjaunot zarnu mikrobiotu pēc infekcijas vai antibiotiku kursa;
• bieži samazina caurejas ilgumu un intensitāti.

Dažkārt augsta riska ceļojumos ārsts var izrakstīt “stand-by” antibiotiku (piemēram, azitromicīnu) smagas caurejas gadījumam. Šādas zāles:

• drīkst lietot tikai pēc precīza ārsta norādījuma;
• nav paredzētas vieglas caurejas ārstēšanai;
• jālieto pilnā noteiktajā kursā.

Profilakse:

• dzert tikai drošu ūdeni (pudelēs, vārītu), izvairīties no ledus;
• neēst termiski neapstrādātus jūras produktus, nepasterizētus piena produktus;
• izvēlēties labi izceptu gaļu un karstus ēdienus;
• bieži mazgāt rokas vai lietot roku dezinfekcijas līdzekli.

Orālās rehidratācijas šķīdumi (ORS) ir būtiski caurejas, vemšanas, karstuma vai intensīvas svīšanas gadījumā. Ja nav pieejams gatavs ORS, īslaicīgi var izmantot šķīdumu:

• 1 litram droša ūdens pievieno apmēram 6 tējkarotes cukura un 1/2 tējkarotes sāls.

Lietošana:

• pieaugušajiem: 100–200 ml pēc katras šķidras vēdera izejas vai vemšanas epizodes;
• bērniem: bieži, mazos malkos vai ar tējkaroti; zīdaiņiem – pēc pediatra ieteikuma.

Medicīnisku palīdzību meklē, ja caureja ilgst >3–5 dienas, ir asiņaina, pavada augsts drudzis, stipras sāpes vēderā vai izteikta dehidratācija (īpaši bērniem un senioriem).

6. Kuņģa un gremošanas trakta līdzekļi

Ceļojuma laikā bieži novēro grēmas, vēdera pūšanos, sliktu dūšu.

Aptieciņā:

• antacīdi (magnija, alumīnija sāļi) īslaicīgai grēmu mazināšanai;
• protonu sūkņa inhibitori (omeprazols, pantoprazols) pacientiem ar zināmu refluksa slimību pēc ārsta norādījuma;
• H2 blokatori (piemēram, famotidīns);
• pretvemšanas līdzekļi: dimenhidrināts kustību slimībai, metoklopramīds vai ondansetrons pēc ārsta norādījuma.

PPI nav paredzēti ilgstošai patvaļīgai lietošanai. Ja simptomi saglabājas, pastiprinās vai parādās “sarkanie karogi” (svara zudums, asiņošana, rīšanas traucējumi), nepieciešama ārsta konsultācija.

Uztura ieteikumi:

• izvairīties no pārēšanās un ļoti trekniem ēdieniem, īpaši vakarā;
• ierobežot alkoholu, stipru kafiju, gāzētus un ļoti asus dzērienus/ēdienus;
• ēst biežāk, bet mazākās porcijās;
• neiet gulēt uzreiz pēc ēšanas, pacelt gultas galvgali, ja ir refluksa simptomi.

Steidzami jāvēršas pie ārsta, ja parādās stipras, pēkšņas sāpes vēderā, asiņaina vai melna vēdera izeja, atkārtota vemšana ar asinīm vai straujš svara zudums.

7. Saules un karstuma aizsardzība

Saules UV starojums izraisa apdegumus, fotodermatītu, saasina hroniskas ādas slimības un ilgtermiņā palielina ādas vēža risku.

Aptieciņā:

• sauļošanās līdzeklis ar plaša spektra aizsardzību (UVA/UVB), SPF 30–50;
• lūpu balzams ar SPF;
• pēcsaules losjons vai gēls (piemēram, ar alveju, pantenolu);
• pretsāpju līdzekļi sāpīgu apdegumu gadījumā.

Saules apdeguma gadījumā:

• doties ēnā vai telpās;
• atvēsināt ādu ar vēsu (ne ledainu) dušu vai mitrām kompresēm;
• uzklāt mitrinošu vai pēcsaules līdzekli bez spirta;
• dzert daudz šķidruma;
• nesaplēst pūslīšus; ja tie plīst, apstrādāt kā brūci.

Profilakse:

• izvairīties no tiešas saules starp 11.00 un 16.00;
• lietot platmales, saulesbrilles ar UV filtru, vieglu, gaišu, garroku apģērbu;
• sauļošanās līdzekli uzklāt 20–30 minūtes pirms došanās saulē, atkārtot ik pēc 2 stundām un pēc peldes vai svīšanas;
• zīdaiņus līdz 6 mēnešu vecumam nepakļaut tiešai saulei.

Medicīnisku palīdzību meklē, ja apdegums ir plašs, ar lieliem pūšļiem, pievienojas drudzis, drebuļi, vemšana vai apziņas traucējumi.

8. Kukaiņu kodumi, ērces un tropu infekcijas

Kukaiņu kodumi var būt gan nepatīkami, gan bīstami infekciju dēļ (piemēram, malārija, denges drudzis, Zikas vīruss, ērču encefalīts, Laimas slimība).

Repelenti:

• DEET 15–50 % pieaugušajiem; bērniem parasti līdz 30 %;
• DEET nedrīkst lietot zīdaiņiem līdz 2 mēnešu vecumam;
• pikaridīns, citriodiols – efektīvas alternatīvas;
• jāizvēlas vecumam atbilstoši preparāti un jāievēro instrukcija.

Kodumu ārstēšana:

• lokāli antihistamīna gēli vai krēmi;
• viegli kortikosteroīdu krēmi pēc ārsta norādījuma;
• aukstas kompreses tūskas un niezes mazināšanai.

Tropu reģionos:

• jānoskaidro malārijas risks un nepieciešamā zāļu profilakse pie infektologa vai ceļojumu medicīnas speciālista;
• jāapsver vakcinācija pret dzelteno drudzi, A un B hepatītu, vēdertīfu, trakumsērgu atkarībā no galamērķa;
• ērču apvidū – slēgts, gaišs apģērbs, regulāra ādas pārbaude, ērču repelenti.

Medicīnisku palīdzību meklē, ja:

• koduma vietā strauji pieaug apsārtums, tūska, sāpes, parādās drudzis;
• ir elpošanas grūtības, lūpu/mēles tūska, ģībonis;
• pēc ērces piesūkšanās parādās gredzenveida eritēma, drudzis, locītavu sāpes vai gripai līdzīgi simptomi.

9. Kustību slimība, trombozes risks un īpašas grupas

Kustību slimību raksturo slikta dūša, vemšana, reibonis, bālums, auksti sviedri.

Medikamenti:

• dimenhidrināts, meklizīns – lieto 30–60 minūtes pirms brauciena;
• skopolamīna plāksteri (tur, kur pieejami) – pēc ārsta norādījuma.

Jāņem vērā miegainība un reakcijas palēnināšanās, kas ietekmē spēju vadīt transportlīdzekli.

Nemediķamentozi pasākumi:

• sēdēt transportlīdzekļa vidusdaļā (virs spārniem lidmašīnā, kuģa centrā, autobusa priekšpusē);
• skatīties horizontē, nevis lasīt vai lietot ekrānus;
• nodrošināt svaigu gaisu, izvairīties no spēcīgām smakām;
• ēst vieglu maltīti pirms brauciena, izvairīties no trekniem ēdieniem;
• dzert ūdeni nelielos malkos, izvairīties no alkohola.

Garos lidojumos un pārbraucienos:

• regulāri piecelties, izkustēties, veikt kāju vingrinājumus;
• lietot kompresijas zeķes pacientiem ar venozu mazspēju vai trombozes risku;
• dzert pietiekami daudz ūdens, ierobežot alkoholu un pārmērīgu kofeīnu.

Grūtnieces:

• paracetamols ir pirmās izvēles pretsāpju un pretdrudža līdzeklis;
• NSPL, īpaši 3. trimestrī, parasti jāizvairās;
• garos lidojumos – lielāks trombozes risks, ieteicamas kompresijas zeķes un bieža izkustēšanās;
• vakcinācijas un ceļojumus uz tropu reģioniem nepieciešams iepriekš pārrunāt ar ginekologu vai ceļojumu medicīnas speciālistu.

Bērni:

• visas devas balsta uz ķermeņa masu;
• drudža, caurejas un vemšanas gadījumā dehidratācija attīstās īpaši ātri, tāpēc palīdzība jāmeklē agrāk;
• īpaši svarīgi nodrošināt saules un karstuma aizsardzību.

10. Praktisks pārbaudes saraksts un drošības ieteikumi

Aptieciņā ieteicams iekļaut:

• hronisko slimību recepšu zāles + ārsta izziņu;
• pretdrudža un pretsāpju līdzekļus (paracetamols, ibuprofēns);
• antihistamīnus (tabletes, lokālus gēlus/krēmus);
• adrenalīna autoinjektoru personām ar smagu alerģiju;
• antiseptisku šķīdumu, plāksterus, sterilas marlītes, līmlenti, elastīgo saiti;
• pretcaurejas līdzekļus, probiotikas, ORS pulverus;
• antacīdus, PPI un pretvemšanas līdzekļus pēc ārsta norādījuma;
• sauļošanās līdzekļus, pēcsaules kopšanas līdzekļus;
• efektīvus pretodu līdzekļus un kodumu ārstēšanas krēmus;
• vairākas medicīniskās maskas, roku dezinfekcijas līdzekli, vēlams – dažus ātrtestus elpceļu infekciju (piemēram, COVID-19) noteikšanai.

Drošība un organizācija:

• zāles glabāt bērniem nepieejamā, bet pieaugušajiem viegli pieejamā vietā;
• izvairīties no pārkaršanas (auto salonā, pludmalē), nepieciešamības gadījumā izmantot termo somas;
• regulāri pārbaudīt derīguma termiņus;
• saglabāt oriģinālos iepakojumus un lietošanas instrukcijas;
• sagatavot sarakstu ar visām lietotajām zālēm, devām un lietošanas biežumu latviešu un angļu valodā;
• pierakstīt ģimenes ārsta un apdrošināšanas kontaktinformāciju;
• pārbaudīt ceļojumu apdrošināšanas nosacījumus, īpaši attiecībā uz hroniskām slimībām un neatliekamo palīdzību ārzemēs.