Ievads

Kāpēc šī tēma ir svarīga

Zems asinsspiediens (hipotensija) bieži tiek uztverts kā “labāks” par paaugstinātu asinsspiedienu, jo tas mazāk saistās ar infarkta un insulta risku. Tomēr izteikti zems spiediens var būt bīstams — tas var izraisīt ģīboni, kritienus, akūtu orgānu nepietiekamu apasiņošanu (hipoperfūziju) un pat dzīvībai bīstamu šoku. Daudzi cilvēki ar hroniski zemu asinsspiedienu ikdienā cieš no reiboņiem, vājuma un noguruma, kas pasliktina dzīves kvalitāti.

“Normāls” asinsspiediens nav vienāds visiem. Daļai cilvēku zemāki rādītāji ir fizioloģiski un nekaitīgi, savukārt citiem līdzīgi skaitļi liecina par nopietnu sirds, asinsvadu, endokrīno vai citu sistēmu patoloģiju. Izšķiroša nozīme ir simptomiem, to pēkšņumam un pavadošajiem stāvokļiem.

Kam raksts paredzēts

Raksts paredzēts:

• cilvēkiem ar zemu asinsspiedienu vai ar to saistītiem simptomiem;
• viņu tuviniekiem, kas vēlas saprast, kad situācija ir bīstama;
• cilvēkiem ar hroniskām slimībām (sirds mazspēja, cukura diabēts, neiroloģiskas slimības), kuri lieto medikamentus, kas var pazemināt asinsspiedienu.

Ko lasītājs uzzinās

Rakstā tiks skaidrots:

• kas ir zems asinsspiediens un kādi ir pieņemtie robežlielumi;
• kādi ir biežākie hipotensijas simptomi;
• kad zems asinsspiediens kļūst bīstams;
• biežākie cēloņi;
• akūtās komplikācijas (sinkope, šoks) un pirmā palīdzība;
• kā notiek diagnostika un asinsspiediena mērīšana;
• ārstēšanas un pašaprūpes iespējas;
• kad jāvēršas pie ārsta vai jāzvana 113.

Kas ir zems asinsspiediens

Asinsspiediena pamatjēdzieni

Asinsspiediens ir spiediens, ko asinis rada uz artēriju sieniņām. To izsaka divos skaitļos:

• sistoliskais asinsspiediens – spiediens sirds saraušanās laikā;
• diastoliskais asinsspiediens – spiediens sirds atslābuma laikā.

Mērvienība ir milimetri dzīvsudraba staba (mmHg), piemēram, 120/80 mmHg.

Asinsspiedienu regulē sirds izsūknētais asins tilpums, perifēro asinsvadu pretestība, kopējais asins tilpums, veģetatīvā nervu sistēma un hormoni.

Hipotensijas robežlielumi

Hipotensijas definīcija nav tik stingri standartizēta kā hipertensijai, tomēr klīniski bieži izmanto šādus kritērijus:

• sistoliskais asinsspiediens < 90 mmHg un/vai diastoliskais < 60 mmHg miera stāvoklī;
• asinsspiediena kritums par ≥ 20 mmHg sistoliski vai ≥ 10 mmHg diastoliski salīdzinājumā ar individuālo “parasto” līmeni, ja parādās simptomi.

Dažiem jauniem, slaidiem cilvēkiem asinsspiediens 90/60 mmHg var būt fizioloģiska norma bez simptomiem. Savukārt pacientam ar hronisku hipertensiju kritums no 160/90 uz 110/70 mmHg īsā laikā var izraisīt smagus simptomus, lai gan skaitliski tas šķiet “labs” spiediens.

Vienmēr jāvērtē:

• vecums un pavadošās slimības;
• simptomi un to smagums;
• asinsspiediena dinamika laikā.

Ortostatiskā hipotensija

Ortostatiskā hipotensija ir asinsspiediena kritums, mainot ķermeņa stāvokli no guļus uz stāvus. To definē kā:

• sistoliskā spiediena samazināšanos par ≥ 20 mmHg vai
• diastoliskā spiediena samazināšanos par ≥ 10 mmHg
• 3 minūšu laikā pēc piecelšanās.

Tipiski simptomi:

• pēkšņs reibonis, “tumsa acīs”;
• nestabilitāte, “kājas kā vate”;
• troksnis ausīs, īslaicīga redzes miglošanās;
• dažkārt īslaicīgs samaņas zudums (sinkope).

Ortostatiskā hipotensija bieži sastopama gados vecākiem cilvēkiem, pacientiem ar veģetatīvās nervu sistēmas traucējumiem (piemēram, diabētiska neiropātija, Parkinsona slimība), kā arī lietojot medikamentus, kas ietekmē asinsvadu tonusu un šķidruma līdzsvaru.

Biežākie simptomi

Reibonis, vājums un nestabilitāte

Raksturīgākais zema asinsspiediena simptoms ir reibonis, kas bieži pastiprinās:

• strauji pieceļoties;
• ilgstoši stāvot;
• karstā, slikti vēdināmā telpā.

To pavada vājums, nestabilitāte, “peldēšanas” sajūta galvā. Šie simptomi saistīti ar īslaicīgi nepietiekamu smadzeņu apasiņošanu un parasti mazinās, apsēžoties vai apguļoties.

Ģībonis (sinkope) un priekšvēstneši

Sinkope ir pēkšņs, īslaicīgs samaņas zudums nepietiekamas smadzeņu apasiņošanas dēļ ar spontānu atlabšanu. Zema asinsspiediena gadījumā sinkope bieži ir:

• ortostatiska (pēc piecelšanās);
• vazovagāla (saistīta ar veģetatīvās nervu sistēmas reakciju uz sāpēm, stresu, karstumu, asiņu skatu).

Tipiski priekšvēstneši:

• slikta dūša, pēkšņs vājums;
• bālums, auksti sviedri;
• troksnis ausīs, “tunelveida” redze;
• sirdsklauves vai sajūta, ka sirds sitas pārāk lēni.

Ģībonis parasti pāriet dažu sekunžu līdz minūtes laikā, bet ir bīstams ar kritienu un traumu risku un var būt nopietnas sirds slimības vai šoka izpausme.

Nogurums, koncentrēšanās traucējumi, slikta dūša

Hroniski zems asinsspiediens bieži izraisa:

• pastāvīgu nogurumu, enerģijas trūkumu;
• grūtības koncentrēties, “smadzeņu miglu”;
• galvassāpes;
• vieglu sliktu dūšu.

Šie simptomi ir nespecifiski, tāpēc vienmēr jāizvērtē arī citi iespējamie cēloņi, piemēram, anēmija. Ja sūdzības pastiprinās pēc ilgstošas stāvēšanas un uzlabojas guļus vai pēc šķidruma uzņemšanas, tās biežāk saistītas ar hipotensiju.

Fiziskās un ādas izmaiņas

Zema asinsspiediena laikā organisms cenšas uzturēt asins plūsmu dzīvībai svarīgajos orgānos, sašaurinot perifēros asinsvadus. Tas var izpausties ar:

• bālu, vēsu ādu;
• aukstu sviedrošanu;
• vāju, ātru pulsu;
• ekstremitāšu atdzišanu.

Šie simptomi īpaši raksturīgi akūtām situācijām – asiņošanai, šokam, smagai dehidratācijai.

Kad zems asinsspiediens ir bīstams

Bīstamības signāli

Zems asinsspiediens kļūst bīstams, ja tas:

• parādās pēkšņi vai strauji pasliktinās;
• saistās ar dzīvībai bīstamiem simptomiem.

Steidzami jāmeklē neatliekamā palīdzība, ja zemu asinsspiedienu pavada:

• stipras sāpes krūtīs, elpas trūkums;
• pēkšņs, smags reibonis ar atkārtotu ģībšanu;
• apziņas traucējumi (apjukums, grūtības runāt, dezorientācija);
• auksta, lipīga āda, izteikts bālums vai zilgme;
• ļoti ātra vai ļoti lēna sirdsdarbība;
• stipras sāpes vēderā, asiņošanas pazīmes (asiņaina vemšana, melnas fēces, spēcīga asiņošana no dzimumceļiem u.c.);
• augsta temperatūra, drebuļi, aizdomas par smagu infekciju.

Šādos gadījumos hipotensija bieži ir simptoms nopietnai pamatproblēmai (infarkts, plaušu embolija, iekšēja asiņošana, sepsis, šoks).

Hroniskas hipotensijas ietekme un riska grupas

Ilgstoši pazemināts asinsspiediens, īpaši gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar aterosklerozi, var:

• pasliktināt smadzeņu apasiņošanu un kognitīvās funkcijas;
• palielināt kritienu un lūzumu risku;
• mazināt nieru perfūziju;
• pasliktināt jau esošas sirds slimības gaitu, ja spiediens ir pārāk zems un ir simptomi.

Pacientiem ar sirds mazspēju mērķa asinsspiediens bieži ir zemāks nekā vispārējai populācijai. Asimptomātisks zemāks spiediens šai grupai bieži ir pieņemams, savukārt pēkšņa vai simptomātiska hipotensija var liecināt par dekompensāciju vai pārmērīgu terapiju.

Īpaši uzmanīgi jāvērtē zems asinsspiediens:

• vecāka gadagājuma cilvēkiem – bieža ortostatiskā hipotensija, vairāku medikamentu lietošana, lielāks kritienu risks;
• hroniskiem slimniekiem – sirds mazspēja, koronārā sirds slimība, aritmijas, cukura diabēts, nieru slimības;
• grūtniecēm – fizioloģiski asinsspiediens var nedaudz pazemināties, taču izteikta hipotensija ar reiboņiem, ģīboni, elpas trūkumu vai sāpēm vēderā prasa izvērtēšanu;
• bērniem un pusaudžiem – normas ir atkarīgas no vecuma, auguma un dzimuma, robežlielumus izvērtē bērnu ārsts vai bērnu kardiologs.

Daudziem jauniem, veseliem cilvēkiem hroniski zemāks asinsspiediens bez simptomiem nav bīstams un pat saistās ar mazāku kardiovaskulāro notikumu risku.

Cēloņi

Šķidruma un asins zudums

Biežs hipotensijas cēlonis ir cirkulējošā asins tilpuma samazināšanās:

• nepietiekama šķidruma uzņemšana;
• vemšana, caureja, drudzis ar pastiprinātu svīšanu;
• akūts vai hronisks asins zudums (traumas, kuņģa–zarnu trakta vai ginekoloģiska asiņošana).

Raksturīgas pazīmes ir slāpes, sausa mute, samazināts un tumšs urīns.

Sirds un asinsvadu problēmas

Zems asinsspiediens var būt saistīts ar sirds nespēju izsūknēt pietiekamu asins daudzumu:

• sirds mazspēja;
• smagas aritmijas;
• akūts miokarda infarkts;
• smagi vārstuļu bojājumi.

Šādos gadījumos hipotensiju bieži pavada elpas trūkums, tūska, sirdsklauves, sāpes krūtīs.

Medikamentu ietekme un endokrīnās slimības

Daudzi medikamenti var pazemināt asinsspiedienu:

• antihipertensīvie līdzekļi;
• diurētiskie līdzekļi;
• nitrāti, vazodilatatori;
• daļa antidepresantu, antipsihotisko, pre-Parkinsona zāļu;
• alkohols, sedatīvi līdzekļi.

Pacientiem ar hipertensiju mērķis nav “jo zemāk, jo labāk”. Īpaši gados vecākiem cilvēkiem pārāk agresīva asinsspiediena pazemināšana var palielināt reiboņu, kritienu un nieru bojājuma risku.

Zemu asinsspiedienu var izraisīt arī:

• virsnieru mazspēja;
• hipotireoze;
• hipoglikēmija;
• veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi (autonomā neiropātija diabēta, Parkinsona slimības u.c. gadījumā);
• smagas infekcijas (sepsis).

Anēmija pati par sevi ne vienmēr izraisa hipotensiju, bet samazina skābekļa piegādi audiem un var izraisīt reiboņus, vājumu un nogurumu.

Postprandiāla hipotensija un veģetatīvi traucējumi

Postprandiāla hipotensija ir asinsspiediena kritums 2 stundu laikā pēc ēšanas, biežāk gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar autonomu neiropātiju. Tipiski simptomi:

• reibonis, vājums, miegainība 30–90 minūtes pēc ēšanas;
• īpaši pēc lielām, ogļhidrātiem bagātām vai ļoti karstām maltītēm.

Palīdz mazākas, biežākas maltītes, izvairīšanās no ļoti karstiem un ļoti ogļhidrātiem bagātiem ēdieniem un lēna piecelšanās pēc ēšanas.

Jaunākiem, citādi veseliem cilvēkiem ar reiboņiem un ģīboņiem piecelšanās laikā vai karstumā bieži ir labdabīgi veģetatīvi traucējumi, piemēram, vazovagāla sinkope vai posturāls ortostatisks tahikardijas sindroms (POTS). Tie parasti nav dzīvībai bīstami, bet var būt ļoti traucējoši un prasa kardiologa vai neirologa izvērtējumu.

Akūtas komplikācijas un pirmā palīdzība

Sinkope un tās riski

Sinkopes gadījumā pēkšņi samazinās smadzeņu asins plūsma, rodas:

• īslaicīgs samaņas zudums;
• muskuļu tonusa zudums un kritiens.

Riski:

• galvas traumas, smadzeņu satricinājums;
• kaulu lūzumi, īpaši gados vecākiem cilvēkiem;
• sekundāri ievainojumi (apdegumi, noslīkšana u.c.).

Atkārtota sinkope vienmēr prasa medicīnisku izvērtēšanu.

Šoks

Šoks ir dzīvībai bīstams stāvoklis, kad audi nesaņem pietiekami daudz skābekļa. Galvenie veidi:

• hipovolēmisks šoks – asins vai šķidruma zudums;
• kardiogēns šoks – smaga sirds sūknēšanas funkcijas nepietiekamība;
• septisks šoks – smagas infekcijas izraisīta sistēmiska asinsvadu paplašināšanās un caurlaidības palielināšanās.

Kopīgas pazīmes:

• izteikti zems asinsspiediens;
• paātrināta sirdsdarbība (ne vienmēr);
• bāla, auksta, mitra āda vai, sepses sākumā, karsta un sarkana āda;
• apziņas traucējumi;
• samazināts urīna daudzums.

Šoks prasa tūlītēju hospitalizāciju intensīvās terapijas nodaļā.

Pirmā palīdzība pie izteikti zema asinsspiediena

Ja cilvēkam ir izteikti zema asinsspiediena simptomi (smags reibonis, vājums, ģībonis):

• novietot viņu guļus uz muguras ar nedaudz paceltām kājām;
• atpogāt ciešu apģērbu, nodrošināt svaigu gaisu;
• ja cilvēks ir pie samaņas un nav aizdomu par aspirācijas risku, var iedot padzerties ūdeni nelielos daudzumos;
• nekavējoties izsaukt neatliekamo palīdzību, ja:
• apziņa neatjaunojas dažu sekunžu–minūšu laikā;
• ir sāpes krūtīs, elpas trūkums, vienas puses vājums, runas traucējumi;
• ir aizdomas par traumu vai asiņošanu.

Nedrīkst dot ēdienu vai dzērienu bezsamaņā esošam cilvēkam un nedrīkst viņu piespiest piecelties, kamēr nav pārliecības par stāvokļa stabilitāti.

Diagnostika un mērīšana

Asinsspiediena mērīšana

Lai objektīvi novērtētu asinsspiedienu, svarīga ir pareiza mērīšanas tehnika:

• 10–15 minūtes pirms mērījuma izvairīties no smēķēšanas, kofeīna, fiziskas slodzes;
• sēdēt mierīgi vismaz 5 minūtes;
• mugura atbalstīta, kājas uz grīdas, nekrustot;
• roka atbalstīta sirds līmenī;
• izmantot atbilstoša izmēra manšeti.

Mērījumus vēlams veikt vismaz 2 reizes ar 1–2 minūšu intervālu, dažādās diennakts stundās. Sākotnēji ieteicams mērīt asinsspiedienu abās rokās. Medicīnas iestādē papildus var veikt mērījumus guļus un stāvus (ortostatiskā testa daļa).

Ortostatiskie testi un 24 stundu monitorings

Ortostatiskie testi:

• asinsspiedienu un pulsu mēra guļus;
• pēc tam 1. un 3. minūtē pēc piecelšanās stāvus;
• vērtē spiediena kritumu un simptomu parādīšanos.

Ambulatorais asinsspiediena monitorings (24 h):

• pacients nēsā automātisku mērītāju 24 stundas;
• ierīce regulāri veic mērījumus dienā un naktī;
• ļauj izvērtēt asinsspiediena svārstības, nakts rādītājus, epizodisku hipotensiju (piemēram, saistībā ar medikamentiem).

Papildus var būt nepieciešamas asins analīzes, EKG, ehokardiogrāfija, Holtera monitorings, tilt-table tests u.c., lai atrastu pamatcēloni, nevis tikai konstatētu zemu asinsspiedienu kā skaitli.

Ārstēšana, pašaprūpe un profilakse

Akūta ārstēšana slimnīcā

Akūtas hipotensijas ārstēšana atkarīga no cēloņa:

• kristaloīdu infūzijas hipovolēmijas gadījumā;
• asins pārliešana masīvas asiņošanas gadījumā;
• vazopresori šoka stāvoklī;
• antiaritmiskie līdzekļi, elektrokardioversija smagu aritmiju gadījumā;
• antibiotikas sepses gadījumā;
• skābekļa terapija, sāpju kontrole, intensīva monitorēšana.

Hroniska hipotensija un medikamentoza terapija

Viegla vai hroniska hipotensija bez izteiktiem simptomiem parasti neprasa specifisku medikamentozu ārstēšanu. Tiek:

• izvērtētas un koriģētas medikamentu devas un kombinācijas;
• rekomendēti dzīvesveida pasākumi.

Specifiska medikamentoza terapija (piemēram, fludrokortizons, midodrīns) tiek lietota reti un tikai ārsta uzraudzībā, ja simptomi ir izteikti un dzīvesveida pasākumi nav pietiekami.

Mājas pasākumi

Pašaprūpes pasākumi:

• pietiekama šķidruma uzņemšana (parasti 1,5–2 litri dienā, ja nav sirds vai nieru mazspējas);
• mērena sāls uzņemšanas palielināšana tikai pēc ārsta ieteikuma;
• lēna piecelšanās (pirms izkāpšanas no gultas apsēsties, pakustināt kājas, piecelties pakāpeniski);
• izvairīšanās no ilgstošas stāvēšanas un karstuma;
• kompresijas zeķes, lai mazinātu asiņu sastrēgumu kājās;
• mazas, biežas maltītes, īpaši, ja ir postprandiāla hipotensija;
• izvairīšanās no pārmērīga alkohola un enerģijas dzērieniem; kofeīns var īslaicīgi paaugstināt spiedienu, bet nav droša ārstēšanas metode.

Kad pārskatīt medikamentus kopā ar ārstu

Noteikti jākonsultējas ar ārstu, ja:

• pēc jauna medikamenta uzsākšanas parādās reiboņi vai ģībonis;
• jau lietotu zāļu fonā simptomi pastiprinās;
• asinsspiediens atkārtoti ir ļoti zems ar sūdzībām.

Nedrīkst patvaļīgi pārtraukt sirds, asinsspiediena vai citu hronisku slimību medikamentus.

Kad vērsties pie ārsta un kad zvanīt 113

Nekavējoties jāzvana 113, ja:

• zems asinsspiediens saistās ar stiprām sāpēm krūtīs, pēkšņu elpas trūkumu;
• ir vienas puses vājums, sejas noslīdēšana, runas traucējumi;
• ir atkārtota vai ilgstoša bezsamaņa;
• ir aizdomas par masīvu asiņošanu;
• ir augsta temperatūra, drebuļi, apziņas traucējumi.

Plānveida vizīte pie ārsta nepieciešama, ja:

• atkārtoti ir reiboņi, vājums, nogurums;
• ir bijušas ģībšanas epizodes;
• mājas mērījumos bieži konstatē zemu asinsspiedienu.

Uz vizīti ieteicams sagatavot asinsspiediena dienasgrāmatu, simptomu aprakstu un visu lietoto medikamentu sarakstu. Tas palīdzēs ārstam izvērtēt, vai zems asinsspiediens ir fizioloģiska īpatnība vai signāls par nopietnāku problēmu, un izvēlēties atbilstošu taktiku.