Dermatīts ir bieži sastopams ādas iekaisuma stāvoklis, kas ietekmē dažādas vecuma grupas un indivīdus visā pasaulē. Tas ir sarežģīts ādas stāvoklis, kam var būt dažādi cēloņi un izpausmes. Šajā rakstā aplūkota dermatīta definīcija, veidi, cēloņi, simptomi, diagnostikas metodes, ārstēšanas iespējas un iespējamās komplikācijas.

Kas ir dermatīts?

Definīcija un veidi

Dermatīts ir termins, kas attiecas uz ādas iekaisumu, un tam var būt dažādas formas. Biežāk sastopamie dermatīta veidi ir atopiskais dermatīts, kontaktdermatīts un seboreiskais dermatīts.

Atopiskais dermatīts, pazīstams arī kā atopiska ekzēma, bieži sākas bērnībā un ir saistīts ar ģenētiskiem un imūnsistēmas faktoriem. Šo stāvokli raksturo hronisks un recidivējošs raksturs, un tas bieži vien ir saistīts ar citām atopiskām slimībām, piemēram, astmu un alerģisko rinītu.

Kontaktdermatīts rodas, kad āda nonāk saskarē ar kairinošām vielām vai alergēniem, izraisot iekaisuma reakciju. Tas var būt akūts vai hronisks, atkarībā no izraisītāja un saskares ilguma.

Seboreiskais dermatīts ir hronisks stāvoklis, kas parasti ietekmē galvas ādu un sejas ādu un ir saistīts ar rauga sēnīšu (Malassezia) pārmērīgu augšanu. Šis veids ir īpaši izplatīts zīdaiņiem un pieaugušajiem, un tas var izraisīt zvīņainus, taukainus plāksterus uz ādas.

Dermatīta diagnoze parasti tiek noteikta, pamatojoties uz klīnisko vēsturi un simptomiem, kā arī, ja nepieciešams, ar diagnostiskiem testiem.

Biežums un riska faktori

Dermatīts ir globāli izplatīts stāvoklis, kas ietekmē aptuveni 15-20% bērnu un 1-3% pieaugušo visā pasaulē. Riska faktori ietver ģenētisko predispozīciju, vides faktorus, piemēram, alergēnus un kairinošas vielas, kā arī imūnsistēmas disfunkciju.

Tas var būt biežāk sastopams cilvēkiem ar alerģisku slimību vēsturi, piemēram, astmu vai rinītu. Papildus tam, emocionāls stress un klimata faktori, piemēram, sausums un auksts laiks, var veicināt dermatīta attīstību vai saasināšanos.

Dermatīta cēloņi

Ārējie faktori

Dermatīta ārējie faktori ietver dažādus vides ierosinātājus, kas var izraisīt vai saasināt ādas iekaisumu. Kontaktdermatītu bieži izraisa kairinošas vielas, piemēram, ķīmiskie tīrīšanas līdzekļi, smaržas un metāli, piemēram, niķelis.

Alerģisks kontaktdermatīts rodas, kad āda nonāk saskarē ar alergēniem, piemēram, lateksu, noteiktiem augiem (piemēram, efejām) vai kosmētikas līdzekļiem. Sausais un aukstais klimats var pasliktināt atopisko dermatītu, jo tas izraisa ādas izžūšanu un epidermas barjeras bojājumus, kas padara ādu jutīgāku pret vides faktoriem un infekcijām.

Iekšējie faktori

Iekšējie faktori, kas veicina dermatītu, ietver ģenētisko predispozīciju, imūnsistēmas disfunkciju un hormonālās izmaiņas. Atopiskā dermatīta gadījumā ģenētiskie faktori var ietvert mutācijas gēnos, kas saistīti ar ādas barjeras funkciju, piemēram, filagrīna gēnā.

Imūnsistēmas disfunkcija var izraisīt paaugstinātu jutību pret alergēniem un paaugstinātu iekaisuma reakciju. Hormonālās izmaiņas, piemēram, pubertātes laikā vai grūtniecības laikā, var ietekmēt dermatīta izpausmi un smagumu. Turklāt, stress un emocionālas problēmas var arī palielināt dermatīta simptomus, izraisot autonomās nervu sistēmas aktivāciju un iekaisuma mediatoru izdalīšanos.

Dermatīta simptomi

Ādas izmaiņas

Dermatīta biežākie simptomi ir saistīti ar ādas izmaiņām. Tie var ietvert eritēmu (sāpīgu apsārtumu), pietūkumu, papulas, vezikulas un plāksnes.

Atopiskā dermatīta gadījumā ir raksturīga sausa, niezoša āda ar ekzēmas plāksnēm, bieži uz elkoņu un ceļu locītavu iekšējām virsmām, kā arī uz sejas un kakla. Kontaktdermatīta gadījumā simptomi parasti parādās ierobežotā vietā, kur āda ir saskārusies ar kairinātāju vai alergēnu.

Seboreiskā dermatīta gadījumā ir raksturīga taukaina, zvīņaina āda, bieži vien galvas ādā, uzacīs un nazolabial krokās.

Citi simptomi

Papildus ādas izmaiņām, dermatīts var izraisīt arī citus simptomus, kas var ietekmēt pacienta dzīves kvalitāti. Nieze ir viens no visbiežākajiem un traucējošākajiem simptomiem, kas bieži izraisa skrāpēšanu un sekundāras ādas infekcijas. Nieze var traucēt miegu un izraisīt emocionālu stresu.

Smagos atopiskā dermatīta gadījumos var rasties ādas sabiezējums (lichenifikācija) un plaisāšana. Dažos gadījumos, īpaši, ja ir sekundāras bakteriālas infekcijas, var parādīties arī drudzis un limfadenopātija. Šie simptomi var būt īpaši izteikti bērniem, kuriem atopiskais dermatīts bieži ir saistīts ar citām atopiskām slimībām, piemēram, astmu un alerģisku rinītu.

Dermatīta diagnostika

Klīniskā izmeklēšana

Dermatīta diagnostika galvenokārt balstās uz rūpīgu klīnisko vēsturi un fizisko izmeklēšanu. Dermatologs vai ģimenes ārsts veiks detalizētu ādas stāvokļa novērtējumu, pievēršot uzmanību bojājumu izplatībai, formai un krāsai.

Ārsts var arī jautāt par simptomu parādīšanās laiku, iespējamiem izraisītājiem un alerģijām anamnēzē. Būtiski ir noteikt, vai ir bijusi saskare ar potenciāliem kairinātājiem vai alergēniem. Klīniskā izmeklēšana var ietvert arī ādas skrāpēšanas testu, lai novērtētu niezes intensitāti un ādas stāvokli. Dažkārt tiek veikta arī diferenciāldiagnoze, lai izslēgtu citus ādas stāvokļus, piemēram, psoriāzi vai sēnīšu infekcijas.

Laboratorijas testi

Lai apstiprinātu dermatīta diagnozi vai izslēgtu citus stāvokļus, var būt nepieciešami laboratorijas testi. Patch testēšana ir būtiska alergiskā kontaktdermatīta diagnostikā, lai identificētu specifiskus kontaktalerģēnus. Šajā testā mazas alergēnu devas tiek uzklātas uz ādas un novērtētas reakcijas pēc 48-72 stundām.

Asins analīzes var tikt veiktas, lai noteiktu paaugstinātus IgE līmeņus, kas var liecināt par atopisko dermatītu un alerģiskām reakcijām. Dažkārt tiek veikta ādas biopsija, lai izslēgtu citus ādas slimības un precizētu diagnozi. Biopsija palīdz noteikt, vai ir iekaisuma pazīmes, un sniedz informāciju par histoloģiskām izmaiņām ādas struktūrā.

Dermatīta ārstēšana

Dzīvesveida izmaiņas un profilakse

Īpaši svarīgi ir izmantot aizsargapģērbu un cimdus, strādājot ar ķīmiskiem tīrīšanas līdzekļiem vai citiem potenciāli kairinošiem materiāliem. Stress var būt nozīmīgs faktors dermatīta saasināšanās gadījumos, tāpēc stresa pārvarēšanas metodes, piemēram, meditācija un regulāra fiziskā aktivitāte, var būt noderīgas. Pareiza uztura uzturēšana un pietiekama miega ievērošana arī var palīdzēt uzlabot vispārējo ādas veselību.

Dermatīta komplikācijas

Iespējamās komplikācijas

Dermatīts var izraisīt vairākas komplikācijas, kas var ietekmēt pacienta dzīves kvalitāti un veselību. Viena no biežākajām komplikācijām ir sekundāras infekcijas, kas rodas, ja nieze izraisa skrāpēšanu un ādas bojājumus, ļaujot baktērijām, piemēram, Staphylococcus aureus, iekļūt ādā. Infekcijas var izraisīt papildu simptomus, piemēram, pūslīšus, strutas un sāpīgumu.

Smagos gadījumos, īpaši bērniem, var attīstīties ekzēmas herpetikums, kas ir herpes simplex vīrusa infekcija, kas izraisa izsitumus un drudzi. Hroniski dermatīta gadījumi var izraisīt ādas sabiezējumus un pigmentācijas izmaiņas, kas var būt kosmētiski traucējošas. Šīs komplikācijas var ietekmēt sociālo mijiedarbību un emocionālo labsajūtu, tāpēc savlaicīga ārstēšana un komplikāciju novēršana ir būtiska.

Secinājumi