Psoriāze ir hroniska ādas slimība, kas izraisa sarkanīgus, zvīņainus plankumus. Uzziniet par tās cēloņiem, simptomiem un ārstēšanas iespējām.

Kas ir psoriāze?

Psoriāze ir hroniska ādas autoimūna slimība, kas ietekmē vairāk nekā 125 miljonus cilvēku visā pasaulē. Tā izraisa sarkanīgu, zvīņainu plankumu (eng: patches) veidošanos uz ādas un var ietekmēt dažādas ķermeņa daļas, piemēram, galvas ādu, elkoņus, ceļgalus un muguru. Veselā ādā šūnas normāli nobriest un atdalās apmēram 28-30 dienu cikla laikā, bet psoriāzes slimniekiem šis process notiek daudz ātrāk – tikai 3-4 dienu laikā. Psoriāze ir ne tikai fiziski traucējoša, bet arī emocionāli izaicinoša slimība, kas var būtiski ietekmēt cilvēka dzīves kvalitāti. Lai gan tā nav infekcioza, tās redzamie simptomi bieži vien rada sociālo izolāciju un emocionālu stresu.

Šajā rakstā aplūkosim, kas ir psoriāze, tās cēloņus, simptomus, diagnostikas metodes, ārstēšanas iespējas un veidus, kā samazināt tās izraisīto ietekmi uz ikdienas dzīvi.

Psoriāzes veidi

Pastāv vairāki psoriāzes veidi, un katram no tiem ir savas pazīmes un simptomu raksturs:

1. Plankumu psoriāze (psoriasis vulgaris): visizplatītākais psoriāzes veids, ko raksturo sarkanīgus, paceltus plankumu, kas pārklāti ar sudrabainām zvīņām. Tā parasti ietekmē elkoņus, ceļgalus, galvas ādu un muguru.
2. Pilienveida psoriāze (guttate psoriasis): šis psoriāzes veids bieži sākas bērnībā vai jaunībā un izpaužas kā nelieli, sarkani plankumi uz ādas. Parasti to izraisa bakteriālas infekcijas, piemēram, streptokoku faringīts.
3. Pustulozā psoriāze: raksturīga ar pustulu veidošanos, kas satur neinfekciozu strutas. Šis psoriāzes veids var būt lokalizēts, piemēram, uz rokām un kājām, vai arī izplatīties pa visu ķermeni.
4. Apgrieztā psoriāze: šo veidu raksturo gluda, sarkana āda, kas parasti atrodas ķermeņa krokās – padusēs, cirksnī un zem krūtīm. Tā bieži vien pasliktinās sviedru vai ādas kairinājuma dēļ.
5. Eritrodermiskā psoriāze: reta, bet smaga psoriāzes forma, kas aptver lielāko daļu ķermeņa ar intensīvi sarkanīgu izsitumu. Šī forma var būt bīstama un bieži vien prasa steidzamu medicīnisku palīdzību.

Psoriāzes cēloņi un riska faktori

Psoriāze ir sarežģīta slimība, un tās cēloņi joprojām nav pilnībā izprasti. Tiek uzskatīts, ka slimību izraisa ģenētisko un vides faktoru mijiedarbība, kas izraisa imūnsistēmas darbības traucējumus. Psoriāzes attīstībai ir vairāki riska faktori:

• Ģenētika: aptuveni 30% cilvēku ar psoriāzi ir ģimenes locekļi, kuri arī cieš no šīs slimības. Zinātnieki ir identificējuši vairākus gēnus, kas ir saistīti ar paaugstinātu risku saslimt ar psoriāzi.
• Imūnsistēmas traucējumi: psoriāze ir autoimūna slimība, kas nozīmē, ka imūnsistēma kļūdaini uzbrūk veselām ādas šūnām. Tas izraisa iekaisuma procesu un ādas šūnu pārmērīgu ražošanu.
• Infekcijas: dažas bakteriālas vai vīrusu infekcijas var izraisīt psoriāzes uzliesmojumus vai pastiprināt tās simptomus. Piemēram, streptokoku infekcija bieži izraisa pilienveida psoriāzes attīstību.
• Stresa līmenis: augsts stresa līmenis var izraisīt vai pastiprināt psoriāzes simptomus, jo stress tieši ietekmē imūnsistēmas darbību.
• Ādas traumas: dažreiz psoriāze attīstās vietās, kur ir bijusi ādas trauma, piemēram, nobrāzumi, griezumi vai apdegumi. Šo parādību sauc par Koebnera fenomenu.
• Dzīvesveida faktori: smēķēšana un alkohola lietošana var paaugstināt psoriāzes attīstības risku un tās simptomu pasliktināšanos.

Kādi ir psoriāzes simptomi?

Psoriāzes simptomi var būt atšķirīgi atkarībā no slimības veida un smaguma pakāpes. Galvenie psoriāzes simptomi ir:

• Sarkanīgi, pacelt plankumi: visbiežāk sastopamais simptoms ir sarkanīgi izsitumi, kas pārklāti ar sudrabainām zvīņām.
• Sausa, plaisājoša āda: psoriāze bieži izraisa ādas sausumu un plaisāšanu, kas var būt sāpīga.
• Nieze un dedzināšana: psoriāzes plankumi var niezēt un izraisīt dedzinošu sajūtu, kas būtiski pasliktina pacienta komfortu.
• Nagu izmaiņas: psoriāze var ietekmēt arī nagus, izraisot to sabiezēšanu, krāsas izmaiņas un bedru veidošanos.
• Locītavu sāpes: daži pacienti piedzīvo arī locītavu iekaisumu, kas pazīstams kā psoriātiskais artrīts. Tas var izraisīt locītavu sāpes, pietūkumu un stīvumu.

Psoriāzes diagnostika

Psoriāzes diagnostika parasti balstās uz ādas izmeklēšanu un pacienta slimības vēsturi. Dermatologs var noteikt diagnozi, pamatojoties uz ādas simptomiem, bet dažos gadījumos var būt nepieciešamas papildu analīzes:

• Ādas biopsija: ja ir šaubas par diagnozi, ārsts var veikt ādas biopsiju, lai pārbaudītu ādas audus mikroskopā un izslēgtu citas ādas slimības.
• Asins analīzes: lai gan specifiskas asins analīzes psoriāzes diagnosticēšanai nav, tās var izmantot, lai izslēgtu citus stāvokļus vai novērtētu iekaisuma pakāpi organismā.
• Psoriātiskā artrīta diagnostika: ja pacientam ir locītavu sāpes, tad var būt nepieciešami rentgena vai ultrasonogrāfijas izmeklējumi, lai noteiktu locītavu bojājumus un diagnosticētu psoriātisko artrītu.

Kādas var būt psoriāzes komplikācijas?

Psoriāze var izraisīt vairākas nopietnas komplikācijas, īpaši, ja tā netiek pareizi kontrolēta. Dažas no visbiežāk sastopamajām komplikācijām ir:

• Psoriātiskais artrīts: līdz pat 30% cilvēku ar psoriāzi attīstās psoriātiskais artrīts, kas var radīt locītavu sāpes, pietūkumu un bojājumus. Šī parādība notiek, jo imūnsistēma kļūdaini uzbrūk locītavu audiem, izraisot iekaisumu un bojājumus. Psoriātiskais artrīts ir cieši saistīts ar psoriāzes izraisīto autoimūno procesu, kas stimulē pārmērīgu iekaisuma reakciju ne tikai uz ādas, bet arī locītavās.
• Cukura diabēts un sirds slimības: psoriāze palielina 2. tipa cukura diabēta un sirds un asinsvadu slimību risku, jo hronisks iekaisums var veicināt šo slimību attīstību. Psoriāze izraisa iekaisuma mediatoru, piemēram, TNF-alfa un interleikīnu, paaugstinātu līmeni, kas veicina hronisku iekaisuma reakciju organismā. Šis ilgstošais iekaisuma process var traucēt vielmaiņas un asinsrites sistēmu darbību, tādējādi palielinot cukura diabēta un sirds un asinsvadu slimību risku.
• Garīgās veselības problēmas: cilvēki ar psoriāzi bieži saskaras ar trauksmi un depresiju, ko izraisa gan fiziski simptomi, gan sociālā stigmatizācija.

Psoriāzes ārstēšana un uzraudzība

Psoriāzes ārstēšana ir atkarīga no slimības smaguma pakāpes, simptomiem un pacienta reakcijas uz ārstēšanu. Psoriāzes ārstēšana var būt sarežģīta, un ārstēšanas plāns bieži tiek pielāgots individuāli atkarībā no katra pacienta vajadzībām. Ārstēšanas iespējas ietver:

• Fototerapija: fototerapija jeb gaismas terapija ir efektīva metode, kas ietver UVB vai UVA gaismas staru izmantošanu, lai ārstētu psoriāzi. Fototerapiju var veikt medicīniskā uzraudzībā, izmantojot speciālas lampas, vai arī pacientiem tiek ieteikts regulāri atrasties saules gaismā, ievērojot piesardzības pasākumus, lai izvairītos no apdegumiem.
• Dzīvesveida izmaiņas: uztura un dzīvesveida pielāgošana ir būtiska, lai mazinātu psoriāzes simptomus un uzlabotu dzīves kvalitāti. Ieteicams ievērot veselīgu uzturu, kas ietver augļus, dārzeņus, liesas olbaltumvielas un veselīgus taukus. Alkohola lietošana un smēķēšana var pasliktināt psoriāzes simptomus, tādēļ to ieteicams izvairīties vai samazināt. Regulāras fiziskās aktivitātes var arī palīdzēt uzturēt veselīgu svaru un samazināt iekaisumu.
• Psiholoģiskais atbalsts: psoriāze var izraisīt ievērojamu emocionālu stresu un ietekmēt pacienta pašcieņu. Ir svarīgi nodrošināt atbalstu, kas ietver konsultācijas ar psihologu vai pievienošanos atbalsta grupām, lai dalītos pieredzē un saņemtu emocionālu atbalstu.

Ārstēšana var būt ilgstoša, un simptomi var mainīties laika gaitā, tāpēc ir svarīgi sadarboties ar dermatologu, lai pielāgotu ārstēšanu atbilstoši simptomiem un panāktu pēc iespējas labāku rezultātu.

Psoriāzes profilakse

Lai gan psoriāzi nevar pilnībā novērst, ir iespējams samazināt tās uzliesmojumu biežumu un smagumu, veicot noteiktus profilaktiskus pasākumus. Viens no svarīgākajiem aspektiem ir izvairīšanās no psoriāzes izraisītājiem, piemēram, stresa, infekcijām un ādas traumām. Stresa mazināšana, piemēram, izmantojot relaksācijas tehnikas, var palīdzēt novērst psoriāzes uzliesmojumus. Tāpat ir svarīgi izvairīties no smēķēšanas un alkohola lietošanas, jo šie faktori var pasliktināt psoriāzes simptomus. Uztura bagātināšana ar pretiekaisuma līdzekļiem, piemēram, omega-3 taukskābēm, var palīdzēt mazināt iekaisumu organismā.

Dzīve ar psoriāzi diabētu

Dzīve ar psoriāzi var būt izaicinājums, jo šī slimība ne tikai fiziski, bet arī emocionāli ietekmē pacienta dzīves kvalitāti. Daudzi pacienti saskaras ar sociālo stigmatizāciju un emocionālu stresu, īpaši, ja slimības simptomi ir redzami. Svarīgi ir meklēt atbalstu gan no ģimenes, gan no veselības aprūpes speciālistiem. Daudziem pacientiem palīdz pievienošanās atbalsta grupām, kur viņi var dalīties pieredzē ar citiem, kas saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem. Psoriāzes ārstēšanā būtiski ir arī uzturēt pozitīvu domāšanu un atrast veidus, kā pārvaldīt stresu, piemēram, izmantojot jogu, meditāciju vai citus relaksācijas paņēmienus. Regulāras fiziskās aktivitātes un veselīgs uzturs var arī uzlabot pašsajūtu un palīdzēt pārvarēt slimības simptomus.

Jaunākie pētījumi un tehnoloģijas

Tāpat ir attīstītas jaunas fototerapijas metodes, kas ir efektīvākas un rada mazāk blakusparādību. Viena no šādām metodēm ir šauras joslas UVB fototerapija (NB-UVB), kas izmanto specifisku UVB staru diapazonu, lai ārstētu psoriāzi un samazinātu ādas kairinājumu. Vēl viena inovatīva pieeja ir eksimēra lāzera terapija, kas ļauj mērķtiecīgi apstarot skartās ādas zonas, izvairoties no veselīgas ādas bojāšanas. Šīs metodes nodrošina efektīvāku un drošāku ārstēšanu salīdzinājumā ar tradicionālajām fototerapijas metodēm.

Pētījumi arī norāda, ka dzīvesveida pielāgošana, piemēram, stresa mazināšana un pretiekaisuma uztura lietošana, var būt ļoti efektīva psoriāzes simptomu mazināšanā. Zinātnieki turpina pētīt ģenētisko faktoru lomu psoriāzes attīstībā, kas nākotnē varētu palīdzēt izstrādāt personalizētākas ārstēšanas pieejas.

Noslēgums

Psoriāze ir hroniska un sarežģīta ādas slimība, kas būtiski ietekmē pacientu dzīves kvalitāti. Lai gan psoriāzi nevar pilnībā izārstēt, ir pieejamas dažādas ārstēšanas un pārvaldības iespējas, kas palīdz samazināt simptomus un uzlabot dzīves kvalitāti. Svarīgi ir meklēt atbalstu no ģimenes, speciālistiem un atbalsta grupām, kā arī veikt veselīga dzīvesveida izmaiņas, lai pārvaldītu slimības izraisītos simptomus. Agrīna diagnostika un piemērota ārstēšana var būtiski mazināt komplikāciju risku un nodrošināt pēc iespējas pilnvērtīgāku dzīvi cilvēkiem, kas saskaras ar psoriāzi.

Papildu resursi

• Tēma: Psoriāze (Avots: Doctus)
• Alise Matuzala, Raimonds Karls: Galvas matainās daļas psoriāze (Avots: ārsts.lv)
• Vidēji smagas un smagas gaitas psoriāzes klīniskās vadlīnijas (Avots: Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas un dermatoloģijas katedras vadlīniju izstrādes darba grupa)