Daudziem cilvēkiem ir vēlme sākt nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, taču bailes no traumām un pārpūles attur no šī soļa. Medon sporta ārste Zane Stiliņa sniedz praktiskus ieteikumus, kā uzsākt sportošanu droši un efektīvi.

Kā sākt?

• Sāciet lēnām — "visvienkāršākais, nu, ja gribas tiešām pašam sākt, tad es ieteiktu sākt ļoti lēnām," iesaka ārste. Sāciet ar 2-3 reizēm nedēļā, 20-30 minūtes.
• Izvēlieties vieglu slodzi — lieliski piemērotas ir pastaigas, nūjošana, riteņbraukšana vai peldēšana. Šīs aktivitātes palīdz ķermenim pierast pie slodzes un dod signālu, ka "tagad būs jāsporto".
• Ievērojiet atpūtu — svarīgi ir dot ķermenim laiku atjaunoties, nevis uzreiz mēģināt sportot katru dienu ar arvien lielāku slodzi.

Ārste uzsver, ka, lai gan vēlme ir apsveicama, sākumā ir vērts konsultēties ar speciālistu, piemēram, fizioterapeitu, sporta ārstu vai treneri. Tas palīdzēs izprast savu ķermeni un atrast piemērotāko sporta veidu.

Vai vecums ir šķērslis sportošanai?

Sabiedrībā valda mīts, ka pēc noteikta vecuma sports var būt bīstams. Taču Zane Stiliņa stingri apgalvo, ka vecums nav šķērslis. "Visnotaļ apsveicama doma," viņa saka, runājot par sportošanas uzsākšanu 30, 40 vai pat 60 gados.

Tomēr ārste uzsver, ka pēc ilgstošas pauzes sportošanai jāpieiet ar īpašu atbildību. Ar gadiem muskuļi un locītavas kļūst mazāk elastīgas, un var ātri gūt traumas. Tādēļ ir ieteicams konsultēties ar speciālistu, kurš palīdzēs:

• Novērtēt sirds un asinsvadu sistēmas stāvokli
• Izvēlēties piemērotāko slodzi un sporta veidu
• Pārbaudīt analīzes, piemēram, dzelzs līmeni, kas ir būtisks enerģijai

Pirms spēka treniņiem, ķermenim ir jāsagatavojas, tāpēc sākumā ieteicams nodarboties ar kardiotreniņiem 2-3 reizes nedēļā. "Tikai tad ķerties klāt pie spēka treniņiem," piebilst ārste.

Tipiskākās sporta traumas un kā tās rodas?

Sporta traumas var rasties gan profesionāliem sportistiem, gan tiem, kuri tikai sāk savu sporta ceļu. Zane Stiliņa savā praksē novēro vairākus biežākos traumu iemeslus:

• Nepareiza tehnika — tas ir viens no visbiežākajiem iemesliem, kāpēc rodas traumas.
• Nepiemērots apavs — "nepareizi apavi" var izraisīt gan akūtas, gan hroniskas traumas.
• Pārpūle un liela slodze — ja uzreiz sāk ar pārmērīgu slodzi, var rasties muskuļu plīsumi, cīpslu iekaisumi vai locītavu sāpes. Tāpat arī hroniskas traumas rodas no "lielas locītavas lietošanas".
• Iesildīšanās trūkums — ja cilvēks pirms treniņa nav iesildījies, viņa muskuļi nav sagatavoti slodzei, kas arī var beigties ar traumu.

"Svarīgi ir kustēties, bet kustēties, domājot līdzi, un nenodarot sev pāri, it īpaši no sākuma," uzsver ārste.

Kā sporta ārsts var palīdzēt attālināti?

Mūsdienu tehnoloģijas ļauj saņemt sporta ārsta konsultācijas arī attālināti. Kādos gadījumos tas ir iespējams?

"Ļoti viegli pat varam konsultēt attālināti gandrīz par visiem jautājumiem," stāsta Zane Stiliņa.

Attālināta konsultācija ir piemērota, ja:

• Ir jautājumi par treniņu plānu vai pašsajūtu — ārsts var novērtēt datus no viedierīcēm un izrunāt dienas režīmu un miega kvalitāti.
• Vēlaties pārbaudīt izmeklējumu rezultātus.
• Ir radušās traumas, bet bez redzamiem bojājumiem — pacients var parādīt savu ekstremitāti un kustību pie sāpēm, lai ārsts varētu to novērtēt.

Attālinātas konsultācijas ir lielisks veids, kā sākt darbu ar speciālistu, taču Zane Stiliņa atzīmē, ka smagāku traumu gadījumā, protams, būs nepieciešama klātienes vizīte.

Kā saprast, vai slodze ir piemērota?

Pazīmes, ka slodze ir piemērota:

• Pulss atjaunojas — pulss piecu minūšu laikā pēc treniņa atgriežas miera stāvoklī
• Nenotiek pārpūle — pēc treniņa nav ārkārtīgi lielas muskuļu sāpes
• Elpošana kļūst vienmērīga — slodzes laikā elpa paātrinās, bet nav tā, ka nevar parunāt teikumu vai divus
• Ir enerģija ikdienai — treniņš nogurdina, bet neiztukšo — nākamajā dienā iespējams turpināt ierastās aktivitātes
• Pakāpenisks progress — laika gaitā kļūst vieglāk izpildīt tās pašas kustības vai pieveikt garāku distanci
• Labsajūta pēc nodarbības — pēc treniņa jūtas vieglums, uzlabojas garastāvoklis un miegs, nevis parādās pārmērīgs nogurums.

Lai nesabojātu savu veselību, ir svarīgi sākt ar mērenu slodzi un pakāpeniski to palielināt. "Sākumā vajag iemācīties atpūsties, un tad mēs varētu likt klāt lielāku slodzi," rezumē Zane Stiliņa.