Kāpēc nieru darbība ir svarīga

Nieres ir pāra orgāns muguras lejasdaļā abās mugurkaula pusēs. Tās nepārtraukti filtrē asinis – diennakts laikā caur nierēm izfiltrējas līdz 150–180 litriem primārā filtrāta, no kura veidojas apmēram 1,5–2 litri urīna.

Galvenās nieru funkcijas

• Filtrēšana un izvadīšana
• izvada slāpekļa vielmaiņas galaproduktus (urīnvielu, kreatinīnu, urīnskābi);
• izvada liekos medikamentus un to metabolītus;
• palīdz uzturēt skābju–bāzu līdzsvaru.

• Šķidrumu un elektrolītu līdzsvars
• regulē nātrija, kālija, kalcija, fosfora un citu elektrolītu koncentrāciju;
• kontrolē organisma šķidruma daudzumu, pielāgojot izdalītā urīna apjomu;
• piedalās asinsspiediena regulācijā, izmantojot renīna–angiotensīna–aldosterona sistēmu.

• Hormonu un bioloģiski aktīvu vielu ražošana
• eritropoetīns – stimulē sarkano asinsķermenīšu veidošanos;
• kalcitriols (D vitamīna aktīvā forma) – regulē kalcija un fosfora vielmaiņu;
• renīns – iesaistīts asinsspiediena un asins tilpuma regulācijā.

Hroniska nieru slimība ir nieru funkcijas vai struktūras traucējumi, kas ilgst vismaz 3 mēnešus (piemēram, eGFR <60 ml/min/1,73 m² vai pastāvīga albuminūrija). Tā bieži norit bez izteiktiem simptomiem, tāpēc regulāras analīzes riska grupām ir īpaši nozīmīgas.

Pazīme: Pietūkums vai tūskas

Kā izpaužas tūska

Nieru darbības traucējumu gadījumā bieži novēro šķidruma uzkrāšanos audos:

• seja, īpaši plakstiņi – izteiktāk no rīta (“pietūkušas acis”);
• plaukstas un pirksti – gredzeni kļūst šaurāki;
• pēdas un potītes – vakarā apavi kļūst ciešāki, uz potītēm paliek nospiedumi no zeķēm;
• apakšstilbi – spiežot ar pirkstu, paliek bedrīte (“bedrīšu tūska”).

Tūskas parasti ir simetriskas un var pakāpeniski pastiprināties.

Kāpēc veidojas tūska

• Nātrija un ūdens aizture
• samazināta filtrācija un nātrija izdalīšanās veicina šķidruma uzkrāšanos;
• palielinās cirkulējošā asins tilpums, šķidrums vieglāk izsvīst audos.

• Proteīnu zudums ar urīnu (proteinūrija)
• bojāts glomerulārais filtrs caurlaiž albumīnu;
• samazinās onkotiskais spiediens asinīs, šķidrums pārvietojas audos;
• raksturīgi nefrotiskam sindromam – izteiktas, bieži ģeneralizētas tūskas.

Tūskas var būt arī sirds mazspējas, aknu slimību, venozas mazspējas vai medikamentu blakņu izpausme, tāpēc vienmēr jāvērtē kopējais stāvoklis.

Kad tūska ir satraucoša

Īpaši nopietna situācija ir, ja:

• pietūkums parādās strauji vai ātri progresē;
• tūska kombinējas ar:
• elpas trūkumu, spiedošu sajūtu krūtīs;
• pēkšņu svara pieaugumu (vairāk nekā 1–2 kg dažu dienu laikā);
• putojošu urīnu;
• paaugstinātu asinsspiedienu, galvassāpēm;
• tūska parādās bērnam, grūtniecei vai jaunietim bez skaidra iemesla.

Šādos gadījumos nepieciešama steidzama ārsta konsultācija un nieru funkcijas izvērtēšana.

Pazīme: Izmaiņas urinēšanā

Biežums un urīna daudzums

Izmaiņas urinēšanas paradumos ir bieža nieru un urīnceļu saslimšanu pazīme.

• Biežāka urinēšana (poliūrija)
• sākumstadijas nieru bojājums var mazināt spēju koncentrēt urīnu, palielinot tā apjomu;
• bieži novēro arī cukura diabēta gadījumā;
• nakts urinēšana (niktūrija) – vairākkārtēja celšanās naktī.

• Samazināta urinēšana (oligūrija) vai urīna neesamība (anūrija)
• var liecināt par akūtu nieru bojājumu, smagu dehidratāciju vai urīnceļu nosprostojumu;
• īpaši satraucoši, ja pavada slikta pašsajūta, pietūkums, elpas trūkums.

Urīna krāsa un izskats

• Tumšs, koncentrēts urīns
• visbiežāk norāda uz nepietiekamu šķidruma uzņemšanu;
• ja tumša krāsa saglabājas un parādās sāpes, drudzis, dzelte vai muskuļu sāpes, nepieciešama ārsta konsultācija.

• Putojošs urīns
• ja urīns atkārtoti un pastāvīgi ir izteikti putojošs, īpaši kombinācijā ar tūsku vai paaugstinātu asinsspiedienu, tas var liecināt par olbaltumvielu zudumu ar urīnu;
• vienreizēja vai neliela putošana var būt mehāniska (spēcīga strūkla, tīrīšanas līdzekļi).

• Mazs urīna daudzums
• kombinācijā ar tūsku, elpas trūkumu, augstu asinsspiedienu iespējama nieru mazspēja;
• strauja samazināšanās pēc infekcijas, caurejas, vemšanas vai medikamentu lietošanas prasa steidzamu izvērtēšanu.

Sāpes, dedzināšana un nesaturēšana

• Dedzināšana vai sāpīgums urinējot (dizūrija)
• bieži saistīta ar urīnceļu infekciju (cistīts, uretrīts), kas neārstēta var izplatīties uz nierēm (pielonefrīts).

• Steidzama urinēšanas vēlme, nespēja aizturēt urīnu
• var liecināt par urīnpūšļa kairinājumu, infekciju vai neiroloģiskiem traucējumiem.

Jebkuras jaunas, noturīgas vai progresējošas izmaiņas urinēšanā ir iemesls veikt vismaz pamata urīnanalīzi un konsultēties ar ārstu.

Pazīme: Asinis urīnā

Hematūrijas veidi un cēloņi

Asinis urīnā sauc par hematūriju:

• Makroskopiska hematūrija – urīns redzami sārts, sarkans vai brūngans;
• Mikroskopiska hematūrija – eritrocīti redzami tikai mikroskopā vai ar teststrēmeļu palīdzību.

Biežākie cēloņi:

• urīnceļu infekcijas (cistīts, pielonefrīts);
• nierakmeņi (nefrolitiāze);
• glomerulonefrīti un citas nieru parenhīmas slimības;
• nieru, urīnvadu, urīnpūšļa vai urīnizvadkanāla audzēji;
• traumas, asins recēšanas traucējumi, antikoagulantu lietošana.

Rīcība, ja pamanāmas asinis urīnā

Asinis urīnā nav uzskatāmas par normu, pat ja nav sāpju vai citu sūdzību. Nepieciešams:

• pēc iespējas drīzāk vērsties pie ārsta;
• veikt urīnanalīzi, urīna kultūru, asins analīzes (pilna asins aina, kreatinīns, eGFR, koagulācijas rādītāji);
• pēc ārsta norādes – nieru un urīnceļu ultrasonogrāfiju, cistoskopiju vai citus izmeklējumus.

Atkārtota vai noturīga hematūrija var būt agrīna nopietnu nieru vai urīnceļu slimību pazīme.

Pazīme: Nogurums un vājums

Saistība ar nieru slimībām

Hronisku nieru slimību gadījumā bieži attīstās:

• Anēmija
• nieres ražo mazāk eritropoetīna;
• izpaužas ar bālumu, nogurumu, vājumu, elpas trūkumu pie slodzes.

• Urēmija
• slāpekļa vielmaiņas produktu un citu toksīnu uzkrāšanās asinīs;
• izraisa nespēku, sliktu dūšu, apetītes un svara zudumu.

Nogurumu nieru slimību gadījumā bieži pavada:

• elpas trūkums;
• koncentrēšanās grūtības, miegainība, galvassāpes;
• reiboņi, aukstas rokas un kājas.

Šie simptomi ir nespecifiski, bet kombinācijā ar tūsku, izmaiņām urinēšanā vai paaugstinātu asinsspiedienu tie pastiprina aizdomas par nieru funkcijas traucējumiem.

Kad veikt asins un nieru testus

Nieru funkcijas izvērtēšana īpaši nepieciešama, ja:

• nogurums un vājums ilgst vairākas nedēļas bez skaidra iemesla;
• parādās elpas trūkums pie nelielas slodzes;
• ir biežas galvassāpes, reiboņi;
• vienlaikus ir tūska, izmaiņas urinēšanā vai paaugstināts asinsspiediens;
• ir cukura diabēts, hipertensija, sirds slimības vai ilgstoša nefrotoksisku medikamentu lietošana.

Parasti nosaka pilnu asins ainu, hemoglobīnu, kreatinīnu, eGFR, elektrolītus un veic urīnanalīzi.

Pazīme: Sāpes muguras lejasdaļā vai sānos

Nieru sāpes un biežākie cēloņi

Nieru sāpes parasti lokalizējas muguras lejasdaļā vai sānos starp apakšējām ribām un gurniem. Tās var būt:

• dziļas, trulas vai spiedošas;
• asas, krampjveida (nieru kolikas gadījumā);
• ar izstarojumu uz vēdera lejasdaļu vai cirksni.

Atšķirībā no muskuļu–skeleta sāpēm nieru sāpes bieži nav tieši atkarīgas no kustībām vai pozas.

Biežākie cēloņi:

• Nierakmeņi
• izraisa ļoti spēcīgas, viļņveidīgas sāpes – nieru kolikas;
• sāpes izstaro uz cirksni, bieži pavada slikta dūša, vemšana;
• urīnā var būt asinis.

• Nieru infekcija (akūts pielonefrīts)
• sāpes muguras lejasdaļā vai sānos kombinācijā ar drudzi, drebuļiem;
• sāpīga un bieža urinēšana;
• izteikta nespēka sajūta.

Hroniskas nieru slimības bieži norit bez sāpēm, tāpēc sāpju neesamība neizslēdz nieru problēmas.

Kad sāpes ir bīstamas

Steidzama medicīniska palīdzība nepieciešama, ja:

• sāpes ir pēkšņas, ļoti spēcīgas, nepanesamas;
• sāpes pavada drudzis, drebuļi, slikta dūša, vemšana;
• parādās asinis urīnā;
• nav iespējams urinēt vai urīna daudzums strauji samazinās;
• ir zināma tikai viena funkcionējoša niere;
• sāpes un tūska parādās grūtniecības laikā.

Kad jāvēršas pie ārsta

Sarkanie karodziņi

Nekavējoties jāvēršas pie ārsta vai neatliekamās palīdzības, ja:

• urīns kļūst sarkans, tumši brūns vai parādās asins recekļi;
• strauji parādās vai pastiprinās tūska sejā, kājās vai vēderā;
• rodas elpas trūkums miera stāvoklī vai guļus pozīcijā;
• pēkšņi samazinās urīna daudzums vai nav urīna;
• ir stipras sāpes muguras lejasdaļā vai sānos ar drudzi, sliktu dūšu;
• ir apziņas traucējumi, izteikts vājums, reiboņi;
• grūtniecības laikā parādās izteiktas tūskas, paaugstināts asinsspiediens vai izmaiņas urinēšanā.

Pie kā vērsties

• Ģimenes ārsts
• izvērtē simptomus, izmēra asinsspiedienu;
• nozīmē pamata asins un urīna analīzes, ultrasonogrāfiju;
• nepieciešamības gadījumā nosūta pie speciālista.

• Nefrologs
• diagnosticē un ārstē hroniskas nieru slimības, glomerulonefrītus, nefrotisko sindromu, nieru mazspēju;
• lemj par specifiskiem izmeklējumiem un ārstēšanu (t.sk. dialīzi, transplantāciju).

• Urologs
• ārstē nierakmeņus, urīnceļu nosprostojumus, audzējus, prostatas slimības.

Kā tiek pārbaudīta nieru funkcija

Asins analīzes

• Kreatinīns un eGFR
• kreatinīns ir muskuļu vielmaiņas produkts, ko nieres izvada ar urīnu;
• paaugstināts kreatinīns un samazināts eGFR norāda uz nieru filtrācijas pasliktināšanos.

• Urīnviela, urīnskābe
• paaugstināti līmeņi var liecināt par nieru funkcijas traucējumiem vai palielinātu slāpekļa vielmaiņu.

• Elektrolīti (nātrijs, kālijs, kalcijs, fosfors, bikarbonāts)
• palīdz novērtēt šķidruma un skābju–bāzu līdzsvaru;
• būtiskas izmaiņas, īpaši kālijā, var būt dzīvībai bīstamas.

Urīnanalīzes

• vispārējā urīnanalīze – krāsa, blīvums, olbaltums, glikoze, asinis, leikocīti, baktēriju pazīmes;
• sedimenta mikroskopija – eritrocīti, leikocīti, cilindri, kristāli;
• albumīna/kreatinīna attiecība urīnā (ACR) – agrīns nieru bojājuma marķieris, īpaši diabēta un hipertensijas gadījumā.

Attēldiagnostika un speciālie izmeklējumi

• Nieru un urīnceļu ultrasonogrāfija
• novērtē nieru izmēru, struktūru, cistas, audzējus, akmeņus;
• palīdz konstatēt urīnceļu nosprostojumu.

• Datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse
• nepieciešama sarežģītākās situācijās, piemēram, akmeņu vai audzēju diagnostikā.

• Nieru biopsija
• neliela nieru audu parauga paņemšana mikroskopiskai analīzei;
• nepieciešama glomerulāro un citu parenhīmas slimību precizēšanai.

Profilakse un dzīvesveids

Uzturs, šķidrums un riska faktoru kontrole

• Sāls ierobežošana
• samazināt pievienoto sāli un rūpnieciski pārstrādātus produktus;
• veselam pieaugušajam parasti pietiek ar apmēram 5–6 g sāls dienā, ja ārsts nav noteicis citādi.

• Olbaltumvielu daudzums
• pārmērīga dzīvnieku olbaltumvielu uzņemšana var palielināt nieru slodzi;
• hroniskas nieru slimības gadījumā olbaltumvielu daudzumu pielāgo ārsts vai dietologs.

• Šķidruma uzņemšana
• veseliem pieaugušajiem mērenā klimatā parasti pietiek ar apmēram 1,5–2 litriem šķidruma dienā;
• sirds vai nieru mazspējas gadījumā šķidruma daudzumu nosaka ārsts;
• nierakmeņu profilaksē bieži iesaka lielāku šķidruma uzņemšanu, lai urīns būtu atšķaidīts.

• Cukura diabēts, asinsspiediens, svars
• laba glikēmijas un asinsspiediena kontrole būtiski samazina nieru bojājuma risku;
• svara normalizēšana uzlabo asinsspiedienu un mazina nieru slodzi.

Smēķēšana, medikamenti un regulāras pārbaudes

• Smēķēšana
• paātrina nieru funkcijas pasliktināšanos;
• palielina nieru un urīnceļu audzēju, kā arī sirds un asinsvadu komplikāciju risku.

• Nefrotoksiski medikamenti un vielas
• nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (ibuprofēns, diklofenaks u.c.) ilgstoši un lielās devās var bojāt nieres, īpaši cilvēkiem ar diabētu, hipertensiju un gados vecākiem pacientiem;
• daži augu preparāti un uztura bagātinātāji var būt kaitīgi nierēm, tāpēc par to lietošanu ieteicams konsultēties ar ārstu.

• Regulāras pārbaudes riska grupām
• cilvēkiem ar cukura diabētu, paaugstinātu asinsspiedienu, sirds un asinsvadu slimībām, nieru slimību gadījumiem ģimenē vai ilgstošu nefrotoksisku medikamentu lietošanu ieteicams vismaz reizi gadā noteikt kreatinīnu, eGFR, veikt urīnanalīzi un ACR, kā arī kontrolēt asinsspiedienu.

Agrīna nieru bojājuma atklāšana un savlaicīga rīcība palīdz palēnināt slimības progresēšanu un mazināt nopietnu komplikāciju risku.