Kas notiek organismā anestēzijas laikā

Fizioloģiskās izmaiņas

Anestēzija ir kontrolēts, medikamentu izraisīts stāvoklis, kurā tiek mazinātas vai pilnībā izslēgtas sāpes, apziņa un daļa refleksu reakciju. Tā ietekmē centrālo nervu sistēmu, elpošanu, sirds un asinsvadu sistēmu, vielmaiņu un citus procesus.

Centrālajā nervu sistēmā tiek nomākta smadzeņu garozas un citu struktūru aktivitāte, palēnināta signālu pārvade starp neironiem un traucēta sāpju impulsu nonākšana līdz smadzenēm. Atkarībā no anestēzijas veida var tikt bloķēti:

• tikai perifērie nervi (vietējā anestēzija);
• nervu saknes mugurkaulā (spinālā vai epidurālā anestēzija);
• plašas smadzeņu struktūras līdz bezsamaņas līmenim (vispārējā anestēzija).

Elpošanas sistēmā vispārējās anestēzijas laikā elpošanas centrs smadzenēs tiek nomākts, elpošana kļūst seklāka un lēnāka. Tāpēc bieži nepieciešama elpceļu nodrošināšana (maska, laringālā maska, elpošanas caurule) un elpošanas atbalsts ar skābekli, nereti arī mehāniskā ventilācija. Vieglākas sedācijas gadījumā elpošana var saglabāties spontāna ar minimālu atbalstu.

Sirds un asinsvadu sistēmā iespējamas asinsspiediena un sirdsdarbības frekvences svārstības. Anesteziologs nepārtraukti uzrauga šos rādītājus un, ja nepieciešams, koriģē tos ar medikamentiem un šķidrumiem.

Mainās arī vielmaiņa un termoregulācija: ķermeņa temperatūra var pazemināties, palēninās zarnu darbība, mainās šķidruma un elektrolītu līdzsvars. Atveseļošanās būtībā ir šo funkciju pakāpeniska normalizēšanās, samazinoties anestēzijas līdzekļu koncentrācijai asinīs un audos.

Kā darbojas anestēzijas līdzekļi un cik ilgi tie iedarbojas

Anestēzijas laikā parasti tiek kombinētas vairākas medikamentu grupas, katrai ir sava loma:

• Intravenozie līdzekļi (piemēram, propofols – “miega zāles”, opioīdi – pretsāpju līdzekļi, benzodiazepīni – trauksmes mazināšanai un sedācijai) iedarbojas sekundēs līdz minūtēs. To efekts mazinās, kad zāles tiek sadalītas aknās, izvadītas caur nierēm vai pārdistribuētas uz taukaudiem un muskuļiem.
• Inhalācijas anestētiķi (piemēram, sevoflurāns, desflurāns) tiek ieelpoti caur masku vai elpošanas cauruli. Pārtraucot gāzes padevi, tās pakāpeniski izdalās ar izelpu, un apziņa parasti atgriežas dažu līdz daždesmit minūšu laikā.
• Reģionālās un vietējās anestēzijas līdzekļi (piemēram, lidokaīns, bupivakaīns, ropivakaīns) bloķē nātrija kanālus nervu šķiedrās, traucējot sāpju un taustes impulsu pārvadi. To iedarbība var ilgt no 1–2 stundām līdz 12–24 stundām atkarībā no preparāta, devas un ievadīšanas vietas.
• Sedācijai lieto medikamentus, kas mazina trauksmi un rada miegainību, bet ne vienmēr pilnībā izslēdz apziņu. To iedarbība var saglabāties vairākas stundas pēc procedūras, pat ja pacients jūtas relatīvi možs.

Atveseļošanās laiks nav tikai “pamošanās”. Tas ietver arī periodu, kamēr medikamenti ir pietiekami izvadīti, lai vairs būtiski neietekmētu domāšanu, līdzsvaru, reakcijas ātrumu un citas funkcijas.

Anestēzijas veidi un sagaidāmais atveseļošanās laiks

Vispārējā anestēzija

Pēc vispārējās anestēzijas:

• pamošanās parasti notiek 5–20 minūšu laikā pēc anestēzijas līdzekļu pārtraukšanas;
• šajā laikā pacients tiek pārvests uz pēcoperācijas novērošanas telpu;
• “funkcionālā atmoda” (spēja skaidri domāt, orientēties, droši piecelties) bieži prasa vairākas stundas.

Lielākā daļa pacientu jūtas miegaini, nedaudz apdulluši un noguruši līdz pat 12–24 stundām. Smalkākas kognitīvās funkcijas (reakcijas ātrums, uzmanības noturība) var būt traucētas vismaz 24–48 stundas, tāpēc šajā periodā nav ieteicams vadīt transportlīdzekli vai pieņemt svarīgus lēmumus. Gados vecākiem vai ar hroniskām slimībām vieglas kognitīvas izmaiņas un nogurums var saglabāties vairākas dienas.

Reģionālā un spinālā anestēzija

Reģionālā anestēzija (piemēram, nervu bloki rokai vai kājai) un spinālā/epidurālā anestēzija iedarbojas uz konkrētiem nerviem, apziņa tiek saglabāta. Jutības un kustību bloķēšana parasti ilgst:

• 2–6 stundas;
• ilgstošas darbības līdzekļiem – līdz 12–24 stundām.

Pacients var just tirpšanu, nejutīgumu vai “smaguma” sajūtu anestēzētajā zonā, kas pakāpeniski mazinās. Pēc spinālās vai epidurālās anestēzijas kāju spēks un kontrole pār urīnpūsli parasti atjaunojas dažu stundu laikā, bet pilnīgi droša staigāšana var prasīt 6–12 stundas.

Kopējais atveseļošanās laiks no pašas anestēzijas blakusparādībām (miegainība, slikta dūša) parasti ir īsāks nekā pēc vispārējās anestēzijas, jo nav bijusi pilnīga apziņas nomākšana. Tomēr kopējo atlabšanu visvairāk nosaka operācijas apjoms un pēcoperācijas sāpes, nevis tikai anestēzijas veids.

Vietējā anestēzija un sedācija

Vietējā anestēzija (piemēram, zobārstniecībā, nelielās ādas operācijās) parasti iedarbojas 1–3 stundas. Pacients ir pilnībā pie samaņas, un sistēmiska ietekme uz smadzenēm, elpošanu un sirds darbību ir minimāla. Atveseļošanās galvenokārt saistīta ar nejutīguma izzušanu un nelielu diskomfortu injekcijas vietā.

Sedācija (vieglā vai vidēji dziļā), ko izmanto endoskopijās un nelielās procedūrās, ļauj pacientam būt miegainam un atslābinātam. Pamošanās notiek 10–30 minūšu laikā pēc medikamentu pārtraukšanas, taču miegainība un reakcijas palēninājums var saglabāties 6–12 stundas vai ilgāk. Pilnīga pašsajūtas normalizēšanās bieži ir nākamajā dienā.

Kas ir no anestēzijas, kas – no operācijas?

Daudzi pēcoperācijas simptomi nav tikai “no anestēzijas”, bet galvenokārt saistīti ar pašu operāciju:

• sāpes, pietūkums, ierobežotas kustības – audu bojājuma un iekaisuma dēļ;
• nogurums, nespēks – organisma reakcija uz operācijas stresu, asins un šķidruma zudumu;
• miega traucējumi – sāpju, stresa un slimnīcas vides dēļ.

Anestēzijas medikamentu tiešā ietekme parasti ir izteiktākā pirmajās stundās līdz diennaktij, bet operācijas sekas var saglabāties dienas un nedēļas.

Sākotnējā atveseļošanās: atmoda un novērošana

Pirmās minūtes un stundas pēc operācijas

Pēc operācijas pacients tiek pārvests uz pēcoperācijas aprūpes un novērošanas telpu, kur notiek intensīva uzraudzība. Šeit regulāri tiek vērtēta:

• elpošana un skābekļa piesātinājums;
• asinsspiediens, pulss, EKG;
• apziņas līmenis un orientācija;
• sāpes un pretsāpju līdzekļu efektivitāte;
• asiņošana, pārsēji, drenāžas.

Pirmās 30–60 minūtes ir kritiskākais periods, kad visbiežāk var parādīties agrīnas komplikācijas – elpošanas nomākums, asinsspiediena svārstības, ritma traucējumi, alerģiskas reakcijas. Uzturēšanās šajā telpā parasti ilgst 1–2 stundas, bet var būt ilgāka, ja nepieciešama papildu novērošana.

Pirms pārvešanas uz nodaļu vai izrakstīšanas pārliecinās, ka pacients spēj adekvāti elpot, runāt, dzert nelielus šķidruma daudzumus un sāpes ir kontrolējamas ar perorāliem medikamentiem.

Biežāk sastopamie simptomi atmodas fāzē

Pirmo stundu laikā pēc anestēzijas bieži novēro:

• miegainību, apdullumu, vieglu dezorientāciju;
• reiboni, nestabilitāti pieceļoties;
• sliktu dūšu un vemšanu;
• sausu muti, kakla sāpes (pēc elpošanas caurules);
• drebuļus, aukstuma sajūtu;
• sāpes operētajā zonā.

Šie simptomi parasti ir īslaicīgi un saistīti ar anestēzijas līdzekļu atlikušajām koncentrācijām, šķidruma zudumu, sāpēm un stresa reakciju. Miegainība un reibonis var saglabāties vairākas stundas, tāpēc nepieciešama palīdzība, pieceļoties no gultas.

Vēlā atveseļošanās: dienas un nedēļas

Nogurums, “anestēzijas migla” un kognitīvās funkcijas

Pēc anestēzijas un operācijas daudzi pacienti vairākas dienas izjūt pastiprinātu nogurumu un grūtības koncentrēties – tā saukto “smadzeņu miglu”. To ietekmē ne tikai anestēzijas līdzekļi, bet arī:

• ķirurģiska trauma un iekaisuma reakcija;
• miega traucējumi;
• sāpes un pretsāpju medikamenti (īpaši opioīdi);
• stress un trauksme.

Jauniem, veseliem cilvēkiem kognitīvās funkcijas parasti būtiski uzlabojas 24–72 stundu laikā, bet smalkas izmaiņas uzmanībā un reakcijas ātrumā var saglabāties 1–2 nedēļas.

Gados vecākiem pacientiem, īpaši ar jau esošiem kognitīviem traucējumiem vai demenci, ir paaugstināts:

• akūta pēcoperācijas delīrija risks (pēkšņa apziņas un uzmanības traucējumu epizode ar dezorientāciju, halucinācijām);
• ilgstošākas pēcoperācijas kognitīvās disfunkcijas risks.

Šādi stāvokļi bieži ir pārejoši, bet vienmēr prasa ārsta izvērtējumu. Svarīgi atšķirt vieglu, pakāpeniski mazināmu “miglu” no straujas apziņas pasliktināšanās, izteiktas dezorientācijas vai halucinācijām.

Sāpes, miegs un mobilitāte

Sāpes pēc operācijas parasti ir izteiktākas pirmajās 48–72 stundās, pēc tam pakāpeniski mazinās. Efektīva pretsāpju terapija (nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, opioīdi, lokāli anestētiķi, nervu bloki) palīdz ātrāk atgūt mobilitāti un samazina hronisku sāpju risku.

Miegs pirmajās naktīs bieži ir traucēts – gan sāpju, gan vides un stresa dēļ. Parasti miega kvalitāte uzlabojas 3–7 dienu laikā, bet pēc lielām operācijām normalizēšanās var prasīt ilgāku laiku.

Mobilitātes atjaunošanās ir atkarīga no operācijas veida: pēc nelielām procedūrām pilna aktivitāte iespējama dažu dienu laikā, pēc lielām ortopēdiskām vai vēdera operācijām – nedēļu līdz mēnešu laikā, bieži ar fizioterapijas palīdzību.

Faktori, kas var paildzināt atveseļošanos

Pacienta individuālie faktori

Atveseļošanās ātrums ir ļoti individuāls. To ietekmē:

• Vecums – bērni parasti ātri pamostas un funkcionāli atgūstas, taču viņiem biežāk novēro īslaicīgu pēcoperācijas uzbudinājumu. Gados vecākiem pacientiem biežāk ir ilgstošs nogurums un kognitīvas izmaiņas.
• Hroniskas slimības (sirds mazspēja, HOPS, cukura diabēts, nieru un aknu slimības, neiroloģiski traucējumi) var palēnināt medikamentu izvadīšanu un palielināt komplikāciju risku.
• Smēķēšana un alkohola lietošana ietekmē elpošanas sistēmu, aknu enzīmu darbību un anestēzijas līdzekļu metabolismu, kā arī palielina infekciju un brūču dzīšanas traucējumu risku.
• Aptaukošanās un obstruktīva miega apnoja palielina elpošanas komplikāciju risku un bieži prasa ilgāku novērošanu pēc anestēzijas.

Regulāra medikamentu lietošana (antikoagulanti, beta blokatori, antidepresanti, pretepilepsijas līdzekļi, opioīdi u.c.) var mijiedarboties ar anestēzijas medikamentiem un mainīt to iedarbību. Tāpēc anesteziologam ir jāzina visi lietotie medikamenti un uztura bagātinātāji.

Operācijas un anestēzijas specifika

Jo ilgāka un apjomīgāka operācija, jo ilgāka parasti ir atveseļošanās. Ilgstoša anestēzija nozīmē:

• lielāku kopējo medikamentu devu;
• ilgāku elpošanas atbalstu;
• lielāku šķidruma un asins zudumu.

Lielas vēdera, sirds, krūškurvja un neiroķirurģiskas operācijas bieži prasa intensīvās terapijas novērošanu un vairākas dienas līdz nedēļas ilgu atgūšanos slimnīcā. Mazākas, īslaicīgas procedūras parasti ļauj atgriezties ikdienas aktivitātēs dažu dienu laikā.

Reģionālās anestēzijas metodes bieži ļauj samazināt vispārējās anestēzijas un opioīdu devu, tādējādi mazinot miegainību, slikto dūšu un elpošanas nomākumu, taču kopējo atveseļošanos joprojām galvenokārt nosaka operācijas veids.

Citi faktori un perioperatīvā aprūpe

Dehidratācija pirms vai pēc operācijas var veicināt reiboni, vājumu, zemu asinsspiedienu un lēnāku atveseļošanos. Infekcijas (pneimonija, brūces infekcija, urīnceļu infekcija) ievērojami pagarina atlabšanas laiku un var prasīt ilgāku hospitalizāciju.

Svarīga ir mūsdienīga perioperatīvā aprūpe: savlaicīga mobilizācija, agrīna uztura uzsākšana, adekvāta pretsāpju terapija, trombembolijas profilakse. “Fast-track” jeb paātrinātās atveseļošanās programmas (ERAS) samazina komplikāciju skaitu un saīsina uzturēšanos slimnīcā.

Drošība, riski un komunikācija ar anesteziologu

Alerģiskas reakcijas un anafilakse

Smagas alerģiskas jeb anafilaktiskas reakcijas uz anestēzijas līdzekļiem ir ļoti retas, taču iespējamas. Tās var izpausties ar:

• pēkšņu asinsspiediena krišanos;
• elpošanas traucējumiem;
• izsitumiem, pietūkumu.

Tāpēc svarīgi pirms operācijas informēt anesteziologu par:

• iepriekšējām reakcijām uz anestēzijas līdzekļiem;
• alerģijām pret zālēm, lateksu, dezinfekcijas līdzekļiem, pārtiku.

Vai var “pamosties operācijas laikā”?

Apzināta pamošanās vispārējās anestēzijas laikā ir ļoti reta. Mūsdienās anesteziologs nepārtraukti uzrauga dzīvības rādītājus, anestēzijas dziļumu un medikamentu devas. Tomēr daļēji apziņas mirkļi vai sapņiem līdzīgas atmiņas pēc operācijas dažkārt var būt, īpaši pie īsām vai specifiskām procedūrām. Par šīm bailēm ir vērts atklāti runāt ar anesteziologu pirms operācijas.

Ko jautāt anesteziologam pirms operācijas?

Pirms plānotas operācijas noderīgi uzdot:

• kāds anestēzijas veids man tiks izmantots un kāpēc;
• cik ilgi aptuveni es jutīšos miegains vai “apdullis”;
• kā tiks kontrolētas sāpes pēc operācijas;
• kādi ir mani individuālie riski, ņemot vērā manas slimības un medikamentus;
• cik ilgi pēc anestēzijas man nevajadzētu vadīt auto vai strādāt ar mehānismiem.

Šāda saruna palīdz samazināt trauksmi un labāk sagatavoties atveseļošanās periodam.

Kad jāmeklē medicīniskā palīdzība un kā palīdzēt sev mājās

Brīdinājuma signāli

Nekavējoties jāsazinās ar ārstu vai neatliekamo palīdzību, ja pēc anestēzijas un operācijas parādās:

• apgrūtināta elpošana, elpas trūkums, svilpjoša elpošana;
• pēkšņas, stipras sāpes krūtīs, sirdsklauves;
• augsta temperatūra, drebuļi, izteikts nespēks;
• strauji pastiprinošas sāpes, apsārtums, pietūkums, strutaini izdalījumi no brūces;
• ilgstoša vemšana, nespēja uzņemt šķidrumu;
• pēkšņa dezorientācija, apziņas traucējumi, halucinācijas;
• pēkšņs vājums vai jušanas zudums ekstremitātē, nespēja kustināt kājas pēc spinālās/epidurālās anestēzijas;
• spēcīgas galvassāpes, kas pasliktinās, pieceļoties (iespējama pēcspināla galvassāpe).

Praktiski padomi ātrākai atveseļošanai

Mājas apstākļos atveseļošanos palīdz veicināt:

• pietiekama šķidruma uzņemšana (ja nav ārsta ierobežojumu) – ūdens, vieglas tējas, buljons; izvairīšanās no alkohola;
• pakāpeniska uztura atjaunošana – sākot ar viegli sagremojamiem produktiem, izvairoties no ļoti trekna un smaga ēdiena pirmajās dienās;
• agrīna, bet droša kustēšanās – īsas pastaigas pa istabu vai gaiteni vairākas reizes dienā, ja ārsts nav noteicis citādi;
• ārsta norādījumu ievērošana par pretsāpju līdzekļu lietošanu – negaidot, līdz sāpes kļūst nepanesamas;
• atteikšanās no auto vadīšanas, sarežģīta darba un svarīgu lēmumu pieņemšanas vismaz 24 stundas pēc vispārējās anestēzijas vai sedācijas (bieži – 48 stundas);
• pietiekams miegs un atpūta, izvairoties no pilnīgas gultas režīma, ja tas nav īpaši norādīts.

Svarīgi, lai pirmajā diennaktī pēc vispārējās anestēzijas mājās būtu atbildīga persona, kas var palīdzēt un novērot pacienta stāvokli.

Kā sagatavoties operācijai

Sagatavošanās operācijai būtiski ietekmē atveseļošanās ātrumu un drošību. Ieteicams:

• pārtraukt smēķēšanu vismaz dažas nedēļas pirms operācijas;
• kopā ar ģimenes ārstu vai speciālistu optimizēt hronisko slimību kontroli;
• informēt anesteziologu par visiem lietotajiem medikamentiem, uztura bagātinātājiem, alerģijām un iepriekšējo anestēzijas pieredzi;
• uzturēt labu fizisko formu – viegli vingrojumi un pastaigas pirms operācijas palīdz ātrāk atgūt mobilitāti pēc tās;
• ievērot norādījumus par ēšanas un dzeršanas pārtraukšanu pirms anestēzijas;
• iepriekš sagatavot mājas vidi (ērta guļvieta, palīdzība mājas darbos, nepieciešamie medikamenti un pārsēji).

Apzināta sagatavošanās un cieša sadarbība ar medicīnas personālu palīdz samazināt komplikāciju risku un veicina ātrāku un drošāku atveseļošanos pēc anestēzijas.