(Šis raksts sniedz vispārīgu informāciju un neaizstāj individuālu konsultāciju ar ārstu. Lēmumi par anestēziju vienmēr tiek pieņemti individuāli.)

Ievads

Kāpēc šī saruna ir svarīga

Saruna ar anesteziologu pirms operācijas ir tikpat nozīmīga kā konsultācija ar ķirurgu. Anesteziologs rūpējas par Jūsu drošību, sāpju kontroli un dzīvībai svarīgo funkciju uzturēšanu operācijas laikā un tūlīt pēc tās. Atklāta saruna palīdz:

• precīzi novērtēt Jūsu veselības stāvokli;
• izvēlēties piemērotāko anestēzijas un/vai sedācijas veidu;
• samazināt komplikāciju risku;
• mazināt trauksmi un bailes pirms operācijas.

Jo vairāk anesteziologs zina par Jums, jo labāk viņš var pielāgot anestēzijas plānu. Tāpēc ir svarīgi uzdot jautājumus un informēt par visiem medikamentiem, slimībām, dzīvesveida paradumiem un iepriekšējo pieredzi ar anestēziju.

Ko sagaidīt no anesteziologa konsultācijas

Konsultācijas laikā anesteziologs:

• iztaujās par Jūsu slimību vēsturi, alerģijām, medikamentiem, iepriekšējām operācijām;
• veiks fizisku apskati (piemēram, auskultāciju, asinsspiediena mērīšanu, elpceļu novērtēšanu);
• izskaidros paredzēto anestēzijas un/vai sedācijas veidu;
• pastāstīs par riskiem un to mazināšanas iespējām;
• atbildēs uz Jūsu jautājumiem par sāpēm, atveseļošanos un praktiskiem aspektiem.

Pirms parakstāt informētu piekrišanu anestēzijai, pārliecinieties, ka saprotat piedāvāto plānu. Ja kaut kas nav skaidrs, uzdodiet papildu jautājumus – tas ir Jūsu tiesības.

Kas ir anestēzija un sedācija?

Anestēzijas veidi

Anestēzija ir medicīniska metode, kas ļauj veikt sāpīgas procedūras bez sāpēm un ar kontrolētu apziņas stāvokli. Galvenie veidi:

• Vispārējā anestēzija – pacients guļ, ir bezsamaņā, nejūt sāpes un neatceras operāciju. Tiek izmantoti intravenozi un inhalējami līdzekļi, parasti nepieciešama elpošanas atbalsta ierīce.
• Reģionālā anestēzija – tiek bloķēti nervi noteiktā ķermeņa daļā (piemēram, spinālā vai epidurālā anestēzija, perifēro nervu bloki). Pacients var būt pie samaņas vai saņemt sedāciju.
• Vietējā anestēzija – līdzeklis tiek ievadīts tieši operācijas rajonā (piemēram, ādas šuvēm, nelielām manipulācijām), parasti bez vispārējas anestēzijas.

Kas ir sedācija?

Sedācija ir medikamentoza nomierināšana, ko bieži kombinē ar reģionālo vai vietējo anestēziju:

• Vieglā/mērenā sedācija – Jūs esat mierīgs, miegains, bet spējat sarunāties un izpildīt norādījumus.
• Dziļā sedācija – Jūs guļat, var būt nepieciešams elpošanas atbalsts, bet tas nav tik dziļš stāvoklis kā pilna vispārējā anestēzija.

Arī sedācijas laikā tiek uzraudzīta elpošana, sirdsdarbība un asinsspiediens, tā ir kontrolēta medicīniska procedūra.

Kā izvēlas anestēzijas veidu

Anestēzijas izvēli nosaka:

• operācijas veids, apjoms un ilgums;
• operējamā ķermeņa daļa;
• Jūsu vispārējais veselības stāvoklis;
• zāļu un anestēzijas iepriekšējā pieredze;
• Jūsu vēlmes, ja tās ir medicīniski drošas.

Piemēram, kājas operācijai var piedāvāt spinālo vai epidurālo anestēziju ar sedāciju, bet lielām vēdera operācijām biežāk nepieciešama vispārējā anestēzija. Jautājiet: “Kāpēc tieši šis anestēzijas veids ir ieteikts manai operācijai?” un “Vai ir drošas alternatīvas?”.

Kā sagatavoties anestezijai

Ēšanas un dzeršanas ierobežojumi

Viens no būtiskākajiem drošības aspektiem ir tukšs kuņģis pirms anestēzijas, lai samazinātu aspirācijas risku (kuņģa satura iekļūšanu elpceļos). Parasti:

• cietu barību nedrīkst lietot 6–8 stundas pirms anestēzijas;
• dzidrus šķidrumus (ūdeni, dzidru sulu bez mīkstuma, tēju bez piena) bieži atļauj līdz 2 stundām pirms anestēzijas, ja nav noteikts citādi.

Dažiem pacientiem (piemēram, grūtniecēm, cilvēkiem ar aptaukošanos, cukura diabētu, smagu refluksa slimību) ierobežojumi var būt stingrāki. Vienmēr sekojiet ārstniecības iestādes rakstiskajām instrukcijām.

Zāļu lietošana pirms procedūras

Dažas zāles jāturpina lietot, citas – jāpārtrauc vai jāpielāgo deva. Nekad nepārtrauciet medikamentus patstāvīgi. Jautājiet:

• kuras sirds, asinsspiediena, cukura diabēta, vairogdziedzera, plaušu slimību zāles lietot operācijas rītā;
• ko darīt ar antikoagulantiem un antiagregantiem;
• kā rīkoties ar insulīnu un perorālajiem pretdiabēta līdzekļiem;
• vai un kad pārtraukt augu preparātus, kas var ietekmēt asinsreci vai mijiedarboties ar anestēzijas līdzekļiem.

Ņemiet līdzi visu medikamentu sarakstu vai oriģinālās zāļu kastītes.

Dzīvesveida ieteikumi

Smēķēšana, alkohols un citu vielu lietošana būtiski ietekmē anestēzijas risku:

• Smēķēšana palielina elpošanas komplikāciju, infekciju un sliktākas brūču dzīšanas risku. Vēlams pārtraukt smēķēšanu vismaz dažas nedēļas pirms operācijas, bet arī īsāks periods ir labāks nekā nekas.
• Alkohols var mainīt zāļu iedarbību, paaugstināt asiņošanas un aknu komplikāciju risku. Informējiet par regulāru vai pārmērīgu lietošanu un pēdējo alkohola devu.
• Narkotiskās vielas un opioīdi – obligāti atklāti pastāstiet par jebkādu nelegālu vielu lietošanu, opioīdu atkarību vai substitūcijas terapiju. Tas ir svarīgi drošai anestēzijai un efektīvai sāpju kontrolei.

Medicīniskā vēsture un medikamenti

Hroniskas slimības un iepriekšējās operācijas

Anesteziologam ir jāzina par visām Jūsu hroniskajām slimībām, piemēram:

• sirds slimības (stenokardija, miokarda infarkts, sirds mazspēja, aritmijas, vārstuļu problēmas);
• plaušu slimības (astma, HOPS, miega apnoja);
• cukura diabēts, vairogdziedzera un citu endokrīno dziedzeru slimības;
• nieru un aknu slimības;
• neiroloģiskas saslimšanas (epilepsija, insults, Parkinsona slimība);
• asins reces traucējumi, anēmija;
• onkoloģiskas slimības, ķīmijterapija, staru terapija.

Pastāstiet arī par visām iepriekšējām operācijām un to, kā jutāties pēc anestēzijas (slikta dūša, grūtības pamosties, alerģiskas reakcijas u.c.).

Psihiskā veselība un psihotropie medikamenti

Svarīgi informēt par:

• depresiju, trauksmi, bipolāriem traucējumiem, psihozēm;
• psihiatra nozīmētām zālēm (antidepresanti, antipsihotiskie līdzekļi, garastāvokļa stabilizatori, benzodiazepīni);
• miega zālēm un nomierinošiem līdzekļiem.

Šie medikamenti var mijiedarboties ar anestēzijas līdzekļiem un ietekmēt atmošanos un sāpju kontroli.

Alerģijas un blakusreakcijas

Obligāti informējiet par:

• alerģijām pret medikamentiem, lateksu, dezinfekcijas līdzekļiem;
• iepriekš piedzīvotām smagām reakcijām (anafilakse, elpas trūkums, izsitumi, tūska, samaņas zudums);
• ģimenes anamnēzi par retām anestēzijas komplikācijām (piemēram, ļaundabīga hipertermija).

Ja neesat pārliecināts, vai kāda reakcija bija alerģija, aprakstiet simptomus – anesteziologs palīdzēs izvērtēt.

Zāles un uztura bagātinātāji

Pastāstiet par visiem:

• recepšu medikamentiem (tabletes, injekcijas, inhalatori, hormoni u.c.);
• bezrecepšu līdzekļiem (pretsāpju, pretgripas zāles, antacīdi u.c.);
• uztura bagātinātājiem (vitamīni, minerālvielas, augu preparāti).

Daži “dabīgie” līdzekļi var ietekmēt asinsreci, asinsspiedienu vai mijiedarboties ar anestēzijas līdzekļiem. Sagatavojiet rakstisku sarakstu ar devām un lietošanas biežumu.

Īpašas pacientu grupas

Grūtniecība, zīdīšana un miega apnoja

Informējiet anesteziologu, ja:

• esat grūtniece vai ir aizdomas par grūtniecību;
• barojat bērnu ar krūti;
• Jums ir diagnosticēta miega apnoja vai lietojat CPAP/BiPAP aparātu.

Grūtniecēm ir paaugstināts aspirācijas un asinsrites traucējumu risks, tāpēc anestēzijas plāns tiek īpaši pielāgots. Zīdīšanu bieži var atsākt drīz pēc atmošanās, taču tas jāprecizē atkarībā no lietotajām zālēm. Miega apnoja būtiski palielina elpošanas komplikāciju risku, tāpēc par to jāinformē un, ja nepieciešams, jāņem līdzi savs aparāts.

Gados vecāki pacienti

Vecāka gadagājuma pacientiem biežāk:

• lēnāk atjaunojas orientācija un reakcijas spējas;
• novēro pēcoperācijas apjukumu (delīriju);
• ir lielāks kritienu risks.

Svarīgi nodrošināt brilles, dzirdes aparātus un radinieku iesaisti, lai mazinātu dezorientāciju.

Riksi un iespējamās blakusparādības

Biežāk sastopamās blakusparādības

Pēc anestēzijas daudzi pacienti izjūt:

• slāpes un sausu muti;
• nelabumu un vemšanu;
• reiboni, vājumu, miegainību;
• sāpes kaklā pēc intubācijas;
• drebuļus, nelielu temperatūras svārstību;
• vieglu dezorientāciju pirmajās stundās.

Šīs parasti ir pārejošas un labi kontrolējamas blakusparādības. Ja iepriekš pēc anestēzijas bijis izteikts nelabums, noteikti par to pastāstiet – tas ļauj plānot profilaktiskus medikamentus.

Retas, bet nopietnas komplikācijas

Lai gan mūsdienu anestēzija ir ļoti droša, pastāv arī retas, bet nopietnas komplikācijas:

• smagas alerģiskas reakcijas (anafilakse);
• elpošanas problēmas (bronhospazms, elpceļu obstrukcija, aspirācija);
• sirds ritma traucējumi, sirds apstāšanās;
• insults, miokarda infarkts pacientiem ar augstu kardiovaskulāro risku;
• nervu bojājumi pēc reģionālās anestēzijas (parasti pārejoši, ļoti reti – pastāvīgi);
• ļaundabīga hipertermija ģenētiski predisponētiem pacientiem.

Jautājiet: “Kādi ir man personīgi lielākie riski?” un “Kā Jūs tos mazināsiet?”.

Sāpju kontrole un atveseļošanās

Pēcoperācijas sāpju mazināšana

Efektīva sāpju kontrole ir būtiska ātrākai atveseļošanai. Jautājiet anesteziologam par:

• Sistēmiskajiem pretsāpju līdzekļiem – opioīdi, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, paracetamols;
• Reģionālajām metodēm – epidurālā analgēzija, perifēro nervu bloki;
• Pacienta kontrolētu analgēziju (PCA) – ierīci, ar kuru pacients pats var ievadīt noteiktu, drošu pretsāpju devu.

Ja jau lietojat opioīdus hronisku sāpju dēļ, noteikti par to informējiet – Jums var būt nepieciešamas lielākas devas vai multimodāla pieeja.

Ko sagaidīt atmodas telpā un mājās

Pēc operācijas Jūs parasti nogādā atmodas telpā, kur:

• regulāri mērīs asinsspiedienu, pulsu, skābekļa piesātinājumu, elpošanas biežumu;
• novērtēs sāpes un nelabumu;
• nepieciešamības gadījumā ievadīs papildu pretsāpju vai pretvemšanas zāles.

Normāli ir justies miegainam, nedaudz dezorientētam, var būt drebuļi vai aukstuma sajūta. Pēc vispārējās anestēzijas un sedācijas pirmajās 24 stundās var būt reakcijas un koncentrēšanās traucējumi.

Pēc anestēzijas parasti nedrīkst:

• vadīt transportlīdzekli vismaz 24 stundas (vai ilgāk, ja tā norādījis ārsts);
• strādāt ar smagu tehniku vai augstumā;
• pieņemt nozīmīgus juridiskus vai finanšu lēmumus.

Pirms izrakstīšanās precizējiet:

• kādi simptomi ir sagaidāmi un normāli;
• kādi simptomi ir bīstami un prasa tūlītēju saziņu ar ārstu vai neatliekamo palīdzību (piemēram, stipras nepakļāvīgas sāpes, elpas trūkums, krūšu sāpes, augsta temperatūra, spēcīga asiņošana, pēkšņs nejutīgums vai vājums ekstremitātēs, izteikts apjukums);
• kur un kādā laikā varat sazināties ar nodaļu vai dežūrārstu.

Praktiski jautājumi pirms un operācijas dienā

Kur ierasties un ko ņemt līdzi

Noskaidrojiet:

• precīzu ierašanās laiku un vietu;
• kādi dokumenti jāņem līdzi (pase vai ID, nosūtījums, izmeklējumu rezultāti, medikamentu saraksts);
• vai jāņem līdzi personīgās lietas (brilles, dzirdes aparāts, zobu protēzes – un kad tās būs jānoņem).

Parasti ieteicams neņemt līdzi rotaslietas un lielas naudas summas.

Transports un atbalsts pēc operācijas

Pēc anestēzijas nedrīkst vadīt transportlīdzekli vismaz 24 stundas. Jautājiet:

• vai nepieciešams, lai kāds Jūs pavada mājās;
• cik ilgi pēc operācijas būs jāpaliek novērošanā;
• vai būs nepieciešama palīdzība mājās (piemēram, pārvietošanās, pārsēju maiņa, medikamentu lietošanas uzraudzība).

Ja dzīvojat tālu no slimnīcas, apsveriet iespēju pirmo nakti pavadīt tuvāk ārstniecības iestādei.

Ja esat saslimis vai atceraties ko svarīgu

Ja pirms operācijas saslimstat (drudzis, klepus, iesnas, caureja) vai pasliktinās hroniska slimība, obligāti informējiet ārstus – dažkārt operācija jāatliek, lai mazinātu komplikāciju risku.

Ja atceraties svarīgu informāciju (piemēram, par medikamentiem, alerģijām, atkarībām) tikai operācijas dienā, nekavējoties pasakiet to anesteziologam vai māsiņai pirms anestēzijas uzsākšanas.

Konkrētu jautājumu paraugi un sagatavošanās konsultācijai

Būtiskie jautājumi anesteziologam

Lai saruna būtu strukturēta, varat sagatavot šādus jautājumus:

• Kāds anestēzijas un/vai sedācijas veids man tiks pielietots un kāpēc?
• Kādi ir šī veida galvenie riski manā veselības stāvoklī?
• Vai pastāv drošas alternatīvas un kā tās atšķiras?
• Kā tiks uzraudzītas manas dzīvībai svarīgās funkcijas operācijas laikā?
• Kur es atradīšos pēc operācijas – atmodas telpā, nodaļā, intensīvajā terapijā?
• Kāds ir plāns sāpju mazināšanai pēc operācijas?

Ko noteikti pastāstīt anesteziologam

Pirms konsultācijas sagatavojiet:

• visu hronisko slimību un iepriekšējo operāciju sarakstu;
• informāciju par alerģijām un iepriekšējām reakcijām uz zālēm vai anestēziju;
• visu lietoto medikamentu un uztura bagātinātāju sarakstu ar devām;
• informāciju par smēķēšanu, alkoholu, narkotiskajām vielām, opioīdu lietošanu;
• informāciju par grūtniecību, zīdīšanu, miega apnoju, psihiskām saslimšanām.

Ja laiks konsultācijai ir ierobežots, koncentrējieties uz:

• kādu anestēzijas/sedācijas veidu plāno lietot un kādi ir galvenie riski tieši Jums;
• kā tiks nodrošināta sāpju kontrole pēc operācijas;
• kā rīkoties ar ikdienas medikamentiem pirms un pēc operācijas;
• ko drīkst un ko nedrīkst darīt pirmajās 24–48 stundās pēc anestēzijas;
• kādi simptomi pēc izrakstīšanās prasa neatliekamu palīdzību.

Atklāta, strukturēta saruna ar anesteziologu palīdz padarīt operāciju drošāku un atveseļošanos – mierīgāku un prognozējamāku.