Ko uzzināsi šajā rakstā

• Kas ir masaliņas un kā tās izplatās.
• Kādi ir tipiskie simptomi un kāpēc slimība bieži norit viegli vai bez simptomiem.
• Kāpēc masaliņas ir īpaši bīstamas grūtniecēm un gaidāmajam bērnam.
• Kā darbojas vakcīna, cik efektīva un droša tā ir.
• Kam īpaši jāpārbauda imunitāte un kad jāvakcinējas.
• Kā vakcinācija palīdz novērst uzliesmojumus un iedzimtu masaliņu sindromu.

Kas ir masaliņas?

Masaliņas (rubella) ir akūta vīrusu infekcija, ko izraisa Rubella vīruss (Togaviridae dzimta, Rubivirus ģints). Vīruss izplatās gaisa pilienu ceļā, ieelpojot inficētas elpceļu sekrēcijas vai cieša kontakta laikā ar slimu personu. Masaliņām ir mēreni augsts lipīgums – tās ir mazāk lipīgas nekā masalas, bet pietiekami lipīgas, lai nevakcinētās kopienās izraisītu uzliesmojumus.

Vīruss sākotnēji inficē augšējo elpceļu gļotādu, pēc tam nonāk reģionālajos limfmezglos, kur vairojas, un tālāk izplatās asinīs (viremija). Viremijas fāzē vīruss var šķērsot placentu un inficēt augli.

Inkubācijas periods parasti ir 14–21 diena. Parasti uzskata, ka cilvēks ir lipīgs no aptuveni 5–7 dienām pirms līdz 7 dienām pēc izsitumu parādīšanās. Tas nozīmē, ka vīruss var izplatīties vēl pirms tipisku simptomu attīstības, kas apgrūtina uzliesmojumu kontroli.

Simptomi

Galvenie simptomi ir:

• viegls drudzis
• nespēks, galvassāpes
• sīki, rozā makulopapulozi izsitumi, kas sākas uz sejas un izplatās uz ķermeni
• sāpīgi, palielināti pakauša un aizausu limfmezgli
• viegls konjunktivīts, iesnas, kakla sāpes

Bērniem slimība bieži norit viegli, izsitumi saglabājas 2–3 dienas, vispārējais stāvoklis ir maz traucēts. Pusaudžiem un pieaugušajiem, īpaši sievietēm, biežāk novēro locītavu sāpes un artrītu (mazo locītavu sāpes, pietūkums). Līdz trešdaļai inficēto var būt bez simptomiem.

Komplikācijas

Komplikācijas ir salīdzinoši retas, bet iespējamas:

• trombocitopēniska purpura
• encefalīts
• perifēri neirīti

Visbīstamākā komplikācija ir iedzimts masaliņu sindroms (congenital rubella syndrome, CRS), ja māte inficējas grūtniecības laikā, īpaši pirmajā trimestrī.

Riska grupas:

• grūtnieces, īpaši grūtniecības pirmajā trimestrī
• nevakcinēti zīdaiņi un bērni
• pieaugušie bez imunitātes, kas strādā veselības aprūpē vai bērnu kolektīvos
• personas ar imūnsistēmas traucējumiem (šai grupai īpaši svarīga ir vakcinācijas plānošana un kontrindikāciju izvērtēšana)

Iedzimts masaliņu sindroms

Ja grūtniece inficējas ar masaliņām, vīruss var inficēt augli un izraisīt iedzimtu masaliņu sindromu. Smagākais risks ir līdz 12. grūtniecības nedēļai, bet bīstamība saglabājas arī vēlāk.

Iespējamie bojājumi:

• kurlums
• katarakta un citas acu anomālijas
• iedzimtas sirdskaites
• mikrocefālija, garīgās attīstības traucējumi
• hepatosplenomegālija, hematoloģiski traucējumi
• augšanas aizture

Bērni ar iedzimtu masaliņu sindromu var ilgstoši (dažkārt līdz 1 gadam un ilgāk) izdalīt vīrusu ar rīkles sekrētiem un urīnu, tāpēc tie ir nozīmīgs infekcijas avots uzņēmīgām personām, īpaši grūtniecēm. Šiem bērniem veselības un sociālās aprūpes iestādēs nepieciešami īpaši infekcijas kontroles pasākumi.

Diagnostika

Masaliņu diagnozi bieži nevar droši noteikt tikai pēc klīniskās ainas, jo izsitumi un vispārējie simptomi var līdzināties citām vīrusu infekcijām (masalām, parvovīrusa B19 infekcijai, citiem eksantēmiem). Tāpēc nozīmīga ir laboratoriskā diagnostika.

Galvenās metodes:

• Seroloģija:
• IgM antivielas parasti parādās drīz pēc izsitumu sākuma un norāda uz akūtu infekciju
• IgG antivielas norāda uz pārslimošanu vai vakcinācijas izraisītu imunitāti
• IgG aviditātes tests grūtniecēm palīdz atšķirt nesenu infekciju no agrākas

• Molekulārā diagnostika (PCR):
• vīrusa RNS noteikšana rīkles uztriepē, urīnā vai citos paraugos
• īpaši nozīmīga CRS gadījumos un epidemioloģiskos izmeklējumos

Grūtniecēm seroloģisko rezultātu interpretācija ir īpaši uzmanīga, jo iespējami viltus pozitīvi IgM rezultāti; bieži nepieciešama atkārtota testēšana un IgG aviditātes izvērtēšana.

Kā darbojas vakcīna un cik efektīva tā ir

Pret masaliņām izmanto dzīvu atslābinātu (attenuētu) vakcīnu, kas parasti ir kombinēta ar masalu un epidēmiskā parotīta komponentēm (MMR vakcīna). Vakcīnas vīrusa celms ir novājināts tā, lai nespētu izraisīt slimību imunkompetentiem cilvēkiem, bet spētu stimulēt imūnsistēmu.

Pēc vakcīnas ievadīšanas subkutāni vai intramuskulāri vakcīnas vīruss ierobežoti vairojas organismā, aktivējot iedzimto un adaptīvo imūnreakciju. B-limfocīti veido specifiskas IgG antivielas, kas neitralizē vīrusu, bet T-limfocīti nodrošina šūnu imunitāti. Veidojas imūnās atmiņas šūnas, kas nodrošina ātru un efektīvu reakciju atkārtotas saskares gadījumā ar “savvaļas” vīrusu.

Imunitāte pēc pilna vakcinācijas kursa:

• vairāk nekā 95 % cilvēku pēc vienas devas attīsta aizsargājošu antivielu līmeni pret masaliņām
• pēc divām devām imunitāte ir vēl stabilāka un ilgstošāka, bieži mūža garumā

Antivielu līmenis laika gaitā var nedaudz samazināties, īpaši, ja nav atkārtotas dabiskas saskares ar vīrusu, taču klīniski nozīmīga imunitātes zuduma risks ir zems.

Populācijas līmenī MMR vakcinācija ir ļoti efektīva, ja vakcinācijas aptvere sasniedz vismaz ap 95 %. Šādos apstākļos masaliņu un iedzimta masaliņu sindroma gadījumi kļūst ļoti reti.

Vakcinācijas grafiks un kam vakcinēt

Latvijā masaliņu vakcinācija tiek veikta ar kombinēto MMR vakcīnu saskaņā ar valsts imunizācijas kalendāru.

Standarta grafiks bērniem:

• 1. deva: 12–15 mēnešu vecumā
• 2. deva: 7 gadu vecumā (vai atbilstoši aktuālajam kalendāram)

Vakcinācijas kalendārs var tikt atjaunināts, tāpēc precīzu vecumu un shēmu vienmēr jāpārbauda Slimību profilakses un kontroles centra vai Nacionālā veselības dienesta aktuālajos materiālos.

Divu devu shēma nodrošina augstu un ilgstošu aizsardzību. Bērniem, kuri kāda iemesla dēļ nav saņēmuši vakcīnu noteiktajā laikā, jāveic “noķeršanas” (catch-up) vakcinācija, cik drīz vien iespējams, konsultējoties ar ģimenes ārstu vai pediatru. Ja vakcinācijas kurss ir pārtraukts, to neturpina no sākuma, bet no vietas, kur tas apstājies.

Pieaugušo vakcinācija

Pieaugušajiem vakcinācijas nepieciešamība ir atkarīga no:

• dokumentētas vakcinācijas vēstures (vismaz divas MMR devas)
• laboratoriski apstiprinātas imunitātes (pozitīvs IgG pret masaliņām)
• dzimšanas gada un epidemioloģiskās situācijas

Ja nav dokumentētu datu par divām MMR devām vai pozitīva IgG, pieaugušajiem ieteicams pabeigt pilnu 2 devu kursu ar vismaz 4 nedēļu intervālu. Tas ir īpaši svarīgi:

• sievietēm reproduktīvā vecumā
• veselības aprūpes darbiniekiem
• pedagogiem un citiem, kas strādā bērnu kolektīvos
• ceļotājiem uz reģioniem ar nepietiekamu vakcinācijas aptveri vai zināmiem uzliesmojumiem

Grūtnieces

• Dzīva atslābināta MMR vakcīna ir kontrindicēta grūtniecības laikā.
• Pirms plānotas grūtniecības sievietēm bez pierādītas imunitātes ieteicams vakcinēties vismaz 1 mēnesi (4 nedēļas) pirms ieņemšanas.
• Ja grūtniece nav vakcinēta vai nav zināms imūnstatuss, tiek veikta seroloģiska pārbaude (IgG). Ja imunitātes nav, vakcinācija tiek atlikta uz pēcdzemdību periodu.

Ja MMR vakcīna nejauši ievadīta sievietei, kura jau ir grūtniece, grūtniecību parasti nepārtrauc tikai šī iemesla dēļ. Līdz šim nav pierādīta MMR vakcīnas izraisīta iedzimta masaliņu sindroma kopsakarība. Šādā situācijā ieteicama konsultācija ar ginekologu vai infektologu.

Pēcdzemdību periodā sievietēm bez imunitātes ieteicams vakcinēties pirms izrakstīšanas no stacionāra vai drīz pēc tam, lai pasargātu nākamās grūtniecības.

Imūnsupresēti pacienti

Smaga imūndeficīta gadījumā (piemēram, noteiktas hematoloģiskas slimības, intensīva imūnsupresīva terapija, daži iedzimti imūndeficīti) dzīvas vakcīnas, tostarp MMR, ir kontrindicētas. Par vakcinācijas iespējām šādos gadījumos lemj speciālists (infektologs, imunologs vai cits atbilstošs speciālists), izvērtējot risku un ieguvumu.

Personām ar vieglāku imūnsistēmas nomākumu vai hroniskām slimībām vakcinācija bieži ir iespējama un pat ieteicama, taču nepieciešama individuāla izvērtēšana.

Ceļotāji

Personām, kas dodas uz valstīm ar nepietiekamu vakcinācijas aptveri vai zināmiem masaliņu uzliesmojumiem, jānodrošina pilns MMR vakcinācijas kurss. Ja nav dokumentētu datu par vakcināciju, ieteicams ievadīt vismaz vienu devu un, ja iespējams, abas devas ar vismaz 4 nedēļu intervālu.

Kontrindikācijas un piesardzība

Galvenās MMR vakcīnas kontrindikācijas:

• smaga alerģiska reakcija (anafilakse) uz iepriekšēju MMR devu vai kādu vakcīnas sastāvdaļu (piemēram, želatīnu, neomicīnu)
• smags imūndeficīts
• grūtniecība

Vakcināciju parasti atliek, ja ir akūta smaga febrila slimība. Vieglas elpceļu infekcijas bez augsta drudža parasti nav kontrindikācija, bet lēmumu pieņem ārsts.

MMR vakcīnu var ievadīt vienlaikus ar citām vakcīnām, izmantojot atšķirīgas injekcijas vietas.

Vakcinācijas drošums un iespējamās blakusparādības

MMR vakcīna, tostarp masaliņu komponente, ir plaši pētīta un tiek uzskatīta par drošu un labi panesamu. Lielākajai daļai cilvēku blakusparādības ir vieglas un pārejošas.

Biežāk sastopamās vieglās reakcijas:

• sāpes, apsārtums, pietūkums injekcijas vietā
• viegls drudzis
• nespēks, vieglas galvassāpes
• nelieli izsitumi 1–2 nedēļas pēc vakcinācijas
• pārejošas locītavu sāpes, īpaši pieaugušām sievietēm

Šie simptomi parasti izzūd dažu dienu laikā un neprasa specifisku ārstēšanu, izņemot simptomātisku terapiju (piemēram, pretdrudža līdzekļus).

Retas, bet nopietnas komplikācijas:

• alerģiskas reakcijas, tai skaitā anafilakse (ļoti reti)
• trombocitopēnija
• febrili krampji (biežāk saistīti ar masalu komponenti)
• ļoti reti – encefalīts vai citi neiroloģiski traucējumi

Komplikāciju risks pēc vakcinācijas ir ievērojami mazāks nekā komplikāciju risks pēc dabiskas masaliņu infekcijas, īpaši grūtniecēm un auglim.

Biežākie mīti

• “MMR vakcīna izraisa autismu.”

Lielapjoma epidemioloģiskie pētījumi nav atraduši saistību starp MMR vakcīnu un autisma spektra traucējumiem. Sākotnējais apgalvojums balstījās uz diskreditētu un atsauktu pētījumu.

• “Labāk pārslimot dabīgi, lai iegūtu stiprāku imunitāti.”

Dabīga infekcija rada lielu komplikāciju un iedzimta masaliņu sindroma risku, savukārt vakcīnas izraisītā imunitāte ir pietiekami spēcīga un ilgstoša.

• “Vakcīna pārslogo imūnsistēmu.”

Mūsdienu vakcīnas satur ļoti nelielu antigēnu daudzumu, un bērna imūnsistēma ikdienā saskaras ar daudz lielāku antigēnu slodzi no apkārtējās vides.

Sabiedrības ieguvumi un uzliesmojumu novēršana

Vakcinācija pret masaliņām nodrošina individuālu aizsardzību un būtiskus sabiedrības veselības ieguvumus. Augsta vakcinācijas aptvere veido kolektīvo imunitāti, samazinot vīrusa cirkulāciju populācijā un aizsargājot cilvēkus, kuri paši nevar tikt vakcinēti:

• jaundzimušos, kas vēl nav sasnieguši vakcinācijas vecumu
• personas ar smagu imūndeficītu
• grūtnieces, kurām vakcinācija ir kontrindicēta

Masaliņu gadījumā pat neliels skaits uzņēmīgu personu var izraisīt uzliesmojumu, ja vīruss tiek ievests no citas valsts. Lai novērstu masaliņu endēmisku cirkulāciju, nepieciešama ļoti augsta vakcinācijas aptvere – vismaz ap 95 %.

Vakcinācijas ietekme:

• ievērojams saslimstības samazinājums bērnu un pieaugušo vidū
• iedzimta masaliņu sindroma gadījumu gandrīz pilnīga izskaušana valstīs ar labu vakcinācijas aptveri
• mazāks hospitalizāciju, komplikāciju un ilgtermiņa invaliditātes gadījumu skaits

Tas samazina slogu veselības aprūpes sistēmai un sociālekonomiskās izmaksas, kas saistītas ar bērnu ar iedzimtām anomālijām ilgstošu aprūpi.

Praktiski padomi

Vakcināciju pret masaliņām Latvijā veic:

• ģimenes ārstu prakses
• pediatru prakses
• daļa privāto medicīnas centru un vakcinācijas kabinetu

Bērniem MMR vakcīna tiek nodrošināta bez maksas saskaņā ar valsts imunizācijas kalendāru.

Lai noskaidrotu vakcinācijas statusu:

• jāpārbauda vakcinācijas pase vai ieraksti e-veselībā
• ja informācijas nav, iespējams veikt seroloģisku testu (IgG pret masaliņām)

Ja nav saņemtas visas vakcīnas devas:

• nav nepieciešams sākt kursu no jauna – to turpina no vietas, kur tas pārtraukts
• ģimenes ārsts izvērtē, cik devas ir saņemtas un kāds intervāls pagājis, un sastāda individuālu “noķeršanas” grafiku

Sievietēm, kas plāno grūtniecību, ieteicams savlaicīgi pārbaudīt imunitāti pret masaliņām un, ja nepieciešams, vakcinēties vismaz 1 mēnesi pirms ieņemšanas. Jautājumu vai bažu gadījumā par vakcināciju, blakusparādībām vai īpašām veselības situācijām nepieciešama konsultācija ar veselības aprūpes speciālistu.

Savlaicīga un pilnīga vakcinācija pret masaliņām aizsargā gan individuālo, gan sabiedrības veselību un novērš smagus iedzimtus bojājumus nākamajām paaudzēm.