Ievads

Rūpīga sagatavošanās operācijai samazina komplikāciju risku, saīsina uzturēšanos slimnīcā un paātrina atveseļošanos. Tā ļauj ārstiem labāk saprast jūsu veselības stāvokli un pielāgot anestēziju, medikāciju un pēcoperācijas aprūpi.

Medicīniski nozīmīgi ir vairāki aspekti:

• samazinās infekciju, trombožu, asiņošanas un anestēzijas komplikāciju risks;
• vieglāk kontrolēt hroniskas slimības (piemēram, cukura diabētu, hipertensiju, sirds mazspēju, HOPS);
• iespējama precīzāka medikāciju pielāgošana (antikoagulanti, antidiabētiskie līdzekļi, steroīdi u.c.);
• uzlabojas plaušu un sirds darbības rezerve, kas ir būtiska vispārējai anestēzijai.

Sagatavošanās ietver arī emocionālu, praktisku un sociālu gatavību – dokumentu sakārtošanu, atbalsta personu iesaisti un mājas vides pielāgošanu.

Raksts paredzēts pieaugušiem pacientiem un viņu tuviniekiem, kuriem plānota operācija vai diagnostiska procedūra ar anestēziju. Īpašām pacientu grupām (bērni, grūtnieces, ļoti gados veci, trausli pacienti) ir specifiski noteikumi – šādos gadījumos stingri sekojiet konkrētās nodaļas norādījumiem.

Raksts neaizstāj ārsta konsultāciju. Vienmēr sekojiet sava ārstējošā ārsta un slimnīcas protokolu prasībām.

Saziņa ar ārstiem un informācijas vākšana

Sarunas ar ķirurgu

Pirms operācijas jums jāzina:

• kāds ir operācijas mērķis (izārstēt, mazināt simptomus, novērst komplikācijas);
• kādas ir alternatīvas ārstēšanas iespējas;
• iespējamie riski un komplikācijas (asiņošana, infekcija, trombembolija, bojājums blakus struktūrām, anestēzijas riski);
• paredzamais operācijas ilgums un hospitalizācijas laiks;
• gaidāmās sāpes un to mazināšanas stratēģija;
• kad varēsiet atkal staigāt, ēst, vadīt auto, atgriezties darbā vai sportā.

Informēta piekrišana nozīmē, ka saprotat procedūras būtību, riskus un alternatīvas un brīvprātīgi piekrītat operācijai. Lūdziet skaidrot neskaidrus medicīniskos terminus saprotamā valodā.

Anesteziologa konsultācija

Anesteziologs atbild par anestēziju, vitālo funkciju uzraudzību un sāpju kontroli. Konsultācijas laikā:

• pastāstiet par visām hroniskām slimībām (sirds, plaušu, nieru, aknu slimības, neiroloģiskas problēmas, miega apnoja);
• uzskaitiet visus medikamentus, uztura bagātinātājus, augu preparātus;
• informējiet par alerģijām un iepriekšējām anestēzijas komplikācijām.

Anesteziologs izskaidros plānoto anestēzijas veidu (vispārējā, reģionālā, lokālā ar vai bez sedācijas) un atbildēs uz jautājumiem par:

• ēšanas un dzeršanas ierobežojumiem;
• medikāciju lietošanu operācijas rītā;
• pēcoperācijas sāpju kontroli un blakusparādībām.

Īpaši pārrunājiet asinsspiediena zāļu (AKE inhibitoru, ARB) lietošanu operācijas rītā – prakse dažādās iestādēs atšķiras, lēmumu pieņem anesteziologs vai kardiologs.

Dokumentu un izmeklējumu apkopošana

Sagatavojiet:

• izrakstus no iepriekšējām hospitalizācijām un operācijām;
• jaunākos laboratoriskos izmeklējumus (asinsaina, koagulogramma, bioķīmija, glikoze);
• EKG, ehokardiogrāfijas, rentgena, CT, MRI, ultrasonogrāfijas rezultātus;
• sarakstu ar medikamentiem un devām;
• alerģiju sarakstu.

Ja ārstējaties pie vairākiem speciālistiem, lūdziet viņu viedokli par operācijas risku un ieteikumus medikāciju pielāgošanai. Vēlams visu apkopot vienā mapē vai elektroniski.

Medikāciju un veselības stāvokļa sagatavošana

Medikamentu pielāgošana

Daži medikamenti var palielināt asiņošanas risku vai mijiedarboties ar anestēziju. Nekad nepārtrauciet zāles patstāvīgi.

Īpaša uzmanība jāpievērš:

• antikoagulantiem un antitrombocītu līdzekļiem (varfarīns, NOAK, heparīns, aspirīns, klopidogrels u.c.);
• NPL (ibuprofēns, diklofenaks u.c.), kas var ietekmēt asiņošanu un nieru funkciju;
• perorālajiem antidiabētiskajiem līdzekļiem un insulīnam;
• AKE inhibitoriem, ARB, diurētiķiem;
• augu preparātiem (ginka, ķiploku, žeņšeņa ekstrakti u.c.).

Antikoagulantu pārtraukšanas laiku un nepieciešamību pēc “tiltterapijas” ar zema molekulmasa heparīnu nosaka individuāli, ņemot vērā trombozes un asiņošanas risku un operācijas veidu. NOAK pārtraukšanas laiks ir atkarīgs arī no nieru funkcijas. Ārsts norādīs, kuras zāles lietot arī operācijas rītā, uzdzerot nelielu ūdens daudzumu.

Hronisku slimību kontrole

Labi kontrolētas hroniskas slimības būtiski samazina komplikāciju risku. Pirms operācijas:

• cukura diabēts: mērķis – stabila glikēmija; bieži jāpielāgo insulīna vai tablešu režīms;
• hipertensija: asinsspiedienam jābūt pietiekami kontrolētam;
• sirds slimības: iespējama kardiologa konsultācija, papildu izmeklējumi;
• HOPS, astma: jākoriģē inhalācijas terapija, jāapgūst elpošanas vingrinājumi;
• nieru un aknu slimības: jāpielāgo medikāciju devas un šķidruma terapija.

Ja pirms operācijas parādās elpas trūkums, tūska, sirdsklauves vai infekcijas simptomi, nekavējoties informējiet ārstu – dažkārt operāciju nepieciešams atlikt.

Alerģijas un infekciju pazīmes

Noteikti pastāstiet par:

• alerģiju pret medikamentiem, lateksu, jodu, kontrastvielām;
• smagām reakcijām (anafilakse, Kvinkes tūska, bronhospazmas);
• iepriekšēju aizdomu par ļaundabīgu hipertermiju.

Daudzu operāciju laikā infekcijas riska mazināšanai tiek ievadītas profilaktiskas antibiotikas tieši pirms grieziena. To nepieciešamību un veidu nosaka ķirurgs; pašrocīgi sākt antibiotikas nav ieteicams.

Pirms operācijas nekavējoties ziņojiet ārstam, ja ir:

• augsta temperatūra, strutaini izdalījumi, akūtas infekcijas pazīmes;
• jaunas stipras sāpes krūtīs, elpas trūkums, pēkšņa kājas tūska vai sāpes;
• nekontrolēts asinsspiediens vai cukura līmenis.

Uzturs, dzīvesveids un fiziskā sagatavošanās

Ēšanas un dzeršanas ierobežojumi

Lai samazinātu aspirācijas risku anestēzijas laikā, parasti:

• cietu barību nedrīkst lietot 6–8 stundas pirms anestēzijas;
• dzidrus šķidrumus (ūdens, tēja bez piena, dzidri sulu dzērieni bez mīkstuma) bieži atļauj līdz 2 stundām pirms anestēzijas;
• piena produktus, sulas ar mīkstumu un alkoholu parasti nelieto vismaz 6 stundas pirms.

Dažiem pacientiem (piemēram, ar refluksa slimību, aptaukošanos, diabētu) noteikumi var būt stingrāki. Ja NPO režīms netiek ievērots, operāciju drošības dēļ var nākties atlikt.

Smēķēšana, alkohols un citas vielas

Smēķēšana palielina plaušu komplikāciju, brūču dzīšanas traucējumu un infekciju risku. Ieteicams:

• pārtraukt smēķēšanu vismaz 4–8 nedēļas pirms lielas operācijas;
• ja tas nav iespējams, nesmēķēt vismaz 24 stundas pirms un pēc operācijas.

Alkohols ietekmē aknu funkciju, asins recēšanu un mijiedarbojas ar anestēzijas medikamentiem. Ieteicams:

• izvairīties no alkohola vismaz 24–48 stundas pirms operācijas, vēlams ilgāk;
• regulāriem vai lieliem alkohola lietotājiem sagatavošanos plānot vairākas nedēļas iepriekš kopā ar ārstu, lai mazinātu abstinences un citu komplikāciju risku.

Ja lietojat narkotiskas vai citas psihotropas vielas, noteikti informējiet ārstu – tas ir drošības jautājums, nevis sods.

Fiziskā forma, svars un uzturs

Ja laiks atļauj:

• veiciet regulāras, mērenas slodzes aktivitātes (staigāšana, viegla vingrošana, elpošanas vingrinājumi);
• stipriniet muskuļus, īpaši, ja paredzēta ortopēdiska vai vēdera operācija.

Liekais svars palielina anestēzijas, trombožu un brūču komplikāciju risku. Pat neliels svara samazinājums pirms lielas operācijas var būt ieguvums, taču krasas diētas īsi pirms operācijas nav ieteicamas.

Svarīgi ir:

• sabalansēts uzturs ar pietiekamu olbaltumvielu daudzumu;
• pietiekama hidratācija līdz NPO sākumam;
• dietologa konsultācija, ja ir nepietiekams uzturs vai izteikts svara zudums.

Praktiskā sagatavošanās operācijas dienai

Ko ņemt līdzi uz slimnīcu

Sagatavojiet nelielu somu ar:

• personu apliecinošu dokumentu, nosūtījumu, apdrošināšanas karti (ja nepieciešams);
• regulāro medikamentu sarakstu un pašām zālēm oriģinālajos iepakojumos;
• brilles, dzirdes aparātu, zobu protēzes konteinerā (ja lietojat);
• mobilo telefonu un lādētāju;
• higiēnas piederumiem;
• ērtu apģērbu un apavus izrakstīšanās brīdim.

Atstājiet mājās rotaslietas, lielas naudas summas un citas vērtīgas lietas. Ja lietojat CPAP aparātu miega apnojas dēļ, jautājiet, vai to jāņem līdzi.

Higiēna un apģērbs

Operācijas dienā parasti tiek lūgts:

• nomazgāties dušā ar parastu vai antiseptisku ziepju līdzekli;
• nelietot ķermeņa krēmus, eļļas, spēcīga aromāta dezodorantus;
• nenokrāsot nagus, nelietot nagu laku vai gēla pārklājumus;
• noņemt rotaslietas, pīrsingus, kontaktlēcas.

Uzvelciet brīvu, ērtu, viegli novelkamu apģērbu. Ilgākai uzturēšanās reizei var noderēt halāts un čības ar neslīdošu zoli.

Transports un atbalsts mājās

Iepriekš sakārtojiet:

• transportu uz un no slimnīcas – pēc anestēzijas nedrīkst vadīt automašīnu vismaz 24 stundas;
• tuvinieku vai draugu, kurš var jūs pavadīt un palīdzēt pirmajās dienās mājās;
• mājas vidi (sakārtota guļvieta, novākti paklāji, biežāk lietotās lietas sasniedzamā augstumā);
• bērnu un mājdzīvnieku aprūpi.

Ja dzīvojat viens, informējiet ārstu – iespējams, būs jāplāno īslaicīga rehabilitācija vai sociālais atbalsts. Pēc dažām ortopēdiskām operācijām var būt nepieciešami palīglīdzekļi (kruķi, staigulis), par kuriem jāvienojas iepriekš.

Psiholoģiskā sagatavošanās un operācijas gaita

Trauksmes mazināšana

Bailes un satraukums pirms operācijas ir normāli. Lai mazinātu trauksmi:

• iegūstiet skaidru, saprotamu informāciju no ārstiem;
• uzdodiet visus jautājumus, arī šķietami “sīkumus”;
• apgūstiet vienkāršas relaksācijas tehnikas (dziļa elpošana, pakāpeniska muskuļu atslābināšana);
• izvairieties no biedējošas, neuzticamas informācijas internetā.

Ja jums ir trauksmes traucējumi, depresija vai iepriekš bijušas psihiskas saslimšanas, informējiet ārstu – iespējama papildu medikamentoza vai psiholoģiska palīdzība. Emocionāls atbalsts no tuviniekiem ir ļoti svarīgs.

Ko gaidīt pirms un pēc operācijas

Parasti:

• pirms operācijas notiek reģistrācija, saruna ar māsu, ķirurgu, anesteziologu, intravenozas kaniles ievietošana;
• operāciju zālē jūs pieslēdz monitoriem, anesteziologs ievada anestēzijas medikamentus; jūs aizmigsiet un neko nejutīsiet;
• pēc operācijas pamodīsieties atmodas telpā vai intensīvās terapijas nodaļā, kur tiks kontrolēts asinsspiediens, pulss, elpošana, sāpes.

Pirmās 24–72 stundas var būt:

• sāpes operētajā vietā (tām jābūt kontrolējamām ar pretsāpju līdzekļiem);
• neliela slikta dūša, vājums;
• ierobežotas kustības atkarībā no operācijas veida;
• drenāžas, katetri, infūzijas sistēmas.

Īpaši gados vecākiem cilvēkiem pēc operācijas var īslaicīgi parādīties apjukums vai dezorientācija (pēcoperācijas delīrijs). Par to nekavējoties ziņojiet personālam.

Pēcoperācijas aprūpe un atveseļošanās

Sāpes, zarnu darbība un brīdinājuma simptomi

Jautājiet ārstam:

• kādi pretsāpju līdzekļi tiks lietoti;
• kā tos lietot mājās, cik bieži un cik ilgi;
• kādas ir iespējamās blakusparādības (aizcietējums, miegainība, slikta dūša).

Opioīdi bieži izraisa aizcietējumu. Jautājiet par profilaktiskiem caurejas līdzekļiem. Ja vairākas dienas nav bijusi vēdera izeja vai ir stipras sāpes vēderā, informējiet ārstu.

Nekavējoties jāvēršas pie ārsta vai neatliekamās palīdzības, ja:

• strauji pieaug vai kļūst nepanesamas sāpes;
• ir augsta temperatūra, drebuļi;
• parādās strutaini izdalījumi, apsārtums, pietūkums, slikta brūces smaka;
• rodas pēkšņs elpas trūkums, sāpes krūtīs, kājas pietūkums vai sāpes;
• ir spēcīga asiņošana;
• parādās pēkšņs apjukums vai dezorientācija.

Aktivitātes un fizioterapija

Pēc operācijas bieži ir noteikti ierobežojumi:

• smagumu celšanai;
• liekšanās un noteiktām kustībām (īpaši pēc ortopēdiskām un mugurkaula operācijām);
• auto vadīšanai, darbam, sportam.

Ārsts vai fizioterapeits izskaidros, kādas aktivitātes ir ieteicamas:

• agrīna mobilizācija (sēdēšana, staigāšana), tiklīdz tas ir droši;
• elpošanas vingrinājumi, lai novērstu pneimoniju;
• specifiski vingrinājumi muskuļu un locītavu funkcijas saglabāšanai.

Pēc sirds, plaušu un lielām ortopēdiskām operācijām bieži nepieciešama strukturēta rehabilitācija.

Kontroles vizītes un ilgtermiņa atveseļošanās

Pirms izrakstīšanās pārliecinieties, ka zināt:

• kad un kur jāierodas uz kontroles vizīti;
• vai un kad jānoņem šuves vai skavas;
• kā kopt brūci mājās (pārsēji, duša, dezinfekcija);
• kā tiks organizēta darbnespējas lapa un, ja nepieciešams, rehabilitācija.

Ilgtspējīga atveseļošanās nozīmē:

• pakāpenisku atgriešanos ikdienas aktivitātēs, nepārslogojot sevi;
• veselīgu uzturu un pietiekamu šķidruma uzņemšanu;
• hronisku slimību turpmāku kontroli un medikāciju pielāgošanu pēc ārsta norādījuma;
• kaitīgo ieradumu (smēķēšanas, pārmērīga alkohola) mazināšanu vai pārtraukšanu.

Ja pēc operācijas jūtat ilgstošu nomāktību vai trauksmi, apsveriet sarunu ar ģimenes ārstu vai psihologu.

Īss sagatavošanās kontrolsaraksts

2–4 nedēļas pirms operācijas:

• [ ] konsultācija ar ķirurgu, anesteziologu un nepieciešamajiem speciālistiem;
• [ ] sakārtoti izmeklējumi un medicīniskie dokumenti;
• [ ] izvērtētas un pielāgotas medikācijas (īpaši antikoagulanti, diabēta un asinsspiediena zāles);
• [ ] plāns hronisko slimību kontrolei;
• [ ] uzsākta vai turpināta smēķēšanas mazināšana/pārtraukšana;
• [ ] atklāta saruna ar ārstu, ja ir regulāra alkohola vai citu vielu lietošana;
• [ ] vienošanās ar tuviniekiem par atbalstu un transportu.

1 nedēļa pirms operācijas:

• [ ] precīzi zināms NPO režīms un medikāciju lietošanas plāns;
• [ ] sakārtota mājas vide un praktiskie jautājumi (bērni, mājdzīvnieki, palīglīdzekļi);
• [ ] sagatavota soma slimnīcai;
• [ ] izrunātas bažas ar ārstu, nepieciešamības gadījumā – psiholoģisks atbalsts.

Operācijas dienas rīts:

• [ ] ievēroti ēšanas un dzeršanas ierobežojumi;
• [ ] lietoti ārsta atļautie medikamenti ar nelielu ūdens daudzumu;
• [ ] veikta duša, noņemtas rotaslietas, pīrsingi, kontaktlēcas;
• [ ] līdzi dokumenti, medikāciju saraksts un personīgās lietas;
• [ ] nodrošināts transports un, ja nepieciešams, pavadošā persona.

Apzināta, strukturēta sagatavošanās palīdz padarīt operācijas procesu drošāku, prognozējamāku un mazāk stresainu gan jums, gan jūsu tuviniekiem. Vienmēr sekojiet savas ārstniecības iestādes konkrētajām instrukcijām.