Ko ir vērts zināt par lieko svaru un aptaukošanos

Liekais svars un aptaukošanās ir stāvokļi, kas būtiski ietekmē veselību. Tie palielina 2. tipa cukura diabēta, arteriālās hipertensijas, sirds un asinsvadu slimību, miega apnojas, osteoartrīta, noteiktu vēža veidu, neauglības un psihiskās veselības traucējumu risku. Ķermeņa masa ietekmē arī pašsajūtu, pašvērtējumu, attiecības un darba spējas.

Svarīgi atšķirt:

• Normālu svaru – ĶMI 18,5–24,9 kg/m²
• Lieko svaru – ĶMI 25–29,9 kg/m²
• tas ir riska faktors; veselības ietekme atkarīga no citiem rādītājiem (vidukļa apkārtmērs, analīzes, fiziskā forma);
• Aptaukošanos – ĶMI ≥30 kg/m²
• parasti tiek uzskatīta par slimību, īpaši, ja ir metaboli vai funkcionāli traucējumi.

Vidukļa apkārtmērs palīdz novērtēt vēdera tauku un metabolā riska līmeni (Eiropas iedzīvotājiem):

• vīriešiem:
• ≥94 cm – paaugstināts risks
• ≥102 cm – augsts risks
• sievietēm:
• ≥80 cm – paaugstināts risks
• ≥88 cm – augsts risks

Liekais svars nav “rakstura vājums”. To ietekmē iedzimtība, hormoni, medikamenti, miegs, stress, ēšanas uzvedība, vide un sociālie apstākļi. Tāpēc svarīga ir medicīniska pieeja, nevis pašpārmetumi.

Kā sagatavoties sarunai ar ārstu

Sakārtota informācija palīdz ārstam ātrāk saprast situāciju un izvēlēties drošu rīcības plānu. Pirms vizītes noder:

Svara vēsture

• svars dažādos dzīves posmos;
• kad sākās straujāks pieaugums;
• grūtniecības, smagas slimības, operācijas, kas ietekmējušas svaru.

Iepriekšējie mēģinājumi samazināt svaru

• kādas diētas, programmas, medikamenti izmantoti;
• cik ilgi izdevās noturēt rezultātu;
• kādas blaknes vai grūtības parādījās.

Medikamenti un uztura bagātinātāji

• visas recepšu un bezrecepšu zāles;
• hormonu preparāti (kontracepcija, vairogdziedzera hormoni u.c.);
• antidepresanti, antipsihotiskie, pretepilepsijas zāles, glikokortikosteroīdi;
• uztura bagātinātāji un “tievēšanas līdzekļi”.

Nekad nevajadzētu patstāvīgi pārtraukt recepšu medikamentus tikai svara dēļ – par to jārunā ar ārstu, kurš var izvērtēt alternatīvas ar mazāku ietekmi uz svaru.

Dienas režīms un paradumi

• ēdienreižu skaits, laiks, porciju lielums;
• uzkodas, saldinātie dzērieni, alkohols;
• fiziskās aktivitātes biežums un veids;
• miega ilgums un kvalitāte, nakts maiņas.

Simptomi un pašsajūta

• elpas trūkums, krākšana, elpas aiztures naktī;
• nogurums, dienas miegainība;
• locītavu un muguras sāpes, tūska;
• garastāvokļa svārstības, trauksme, depresijas pazīmes;
• emocionāla ēšana, pārēšanās lēkmes.

Vēlams sagatavot jautājumu sarakstu un pierakstīt ārsta atbildes. Uz vizīti var doties kopā ar tuvinieku, kas palīdz uzklausīt informāciju un atbalsta ikdienas izmaiņās.

Kādi izmeklējumi palīdz novērtēt situāciju

Saruna sākas ar anamnēzi – sūdzības, hroniskās slimības, ģimenes slimību vēsture, medikamenti, dzīvesveids. Tālāk seko objektīvi mērījumi un analīzes.

Parasti tiek vērtēts:

• ĶMI – svars (kg) / augums² (m²);
• vidukļa apkārtmērs;
• asinsspiediens, pulss;
• dažkārt ķermeņa kompozīcija (tauku un muskuļu attiecība).

Biežākie laboratoriskie izmeklējumi:

• glikozes līmenis asinīs, glikozilētais hemoglobīns (HbA1c);
• lipīdu profils (kopējais holesterīns, ZBL, ABL, triglicerīdi);
• aknu rādītāji (ALAT, ASAT, GGT);
• vairogdziedzera funkcija (TSH, brīvais T4);
• pilna asinsaina, nieru funkcijas rādītāji;
• dažkārt – insulīna līmenis, D vitamīns, iekaisuma marķieri.

Atkarībā no situācijas var būt nepieciešami:

• miega pētījums (polisomnogrāfija), ja ir krākšana, apnojas epizodes, dienas miegainība;
• papildu hormonu izmeklējumi (kortizols, dzimumhormoni, prolaktīns u.c.);
• EKG, ehokardiogrāfija, slodzes testi;
• locītavu un mugurkaula izmeklējumi.

Mērķis ir ne tikai konstatēt lieko svaru, bet arī noteikt, vai jau ir attīstījušās komplikācijas un kādi faktori veicina svara pieaugumu.

Desmit jautājumi, ko uzdot ārstam

Kas ir mana svara kategorija un ko tā nozīmē manai veselībai?

Vērts lūgt ārstam izskaidrot:

• jūsu ĶMI un tā pakāpi (liekais svars, aptaukošanās I, II, III);
• vidukļa apkārtmēra nozīmi;
• vai ir pazīmes, ka liekais svars jau ietekmē orgānu darbību.

Svarīgi zināt, ka pat 5–10% svara samazinājums var uzlabot asinsspiedienu, cukura un holesterīna līmeni, mazināt elpas trūkumu un locītavu sāpes.

Kādi veselības riski ir saistīti ar manu pašreizējo svaru un analīžu rezultātiem?

Šis jautājums palīdz saprast individuālo risku:

• vai ir paaugstināts asinsspiediens, traucēta glikozes tolerance, dislipidēmija, taukainas aknas;
• vai ir miega apnoja, sirds mazspēja, nervu bojājumi, nieru bojājums;
• kuri mērķi ir steidzamākie (piemēram, cukura kontrole, asinsspiediena stabilizēšana, aknu aizsardzība).

Tas palīdz noteikt, kāpēc svara mazināšana konkrētajā gadījumā ir īpaši svarīga.

Vai man nepieciešami papildu izmeklējumi?

Vērts precizēt:

• vai ar esošajām analīzēm pietiek;
• vai ir pazīmes, kas liecina par hormonāliem cēloņiem (hipotireoze, Kušinga sindroms, policistisko olnīcu sindroms);
• vai ir vajadzīgs miega pētījums;
• kā katrs papildu izmeklējums ietekmēs ārstēšanas izvēli.

Kāds ir reālistisks un drošs svara samazināšanas mērķis manā gadījumā?

Drošs svara zudums parasti ir aptuveni 0,5–1 kg nedēļā, taču cilvēkiem ar ļoti lielu sākotnējo svaru sākumā kritums var būt lielāks šķidruma zuduma dēļ. Būtiskākais ir:

• uztura sabalansētība un pietiekams olbaltumvielu daudzums;
• vitamīnu un minerālvielu nodrošinājums;
• medicīniska drošība, ņemot vērā hroniskās slimības un medikamentus.

Bieži sākotnējais mērķis ir 5–10% no sākotnējā svara 3–6 mēnešu laikā, paralēli uzlabojot veselības rādītājus un pašsajūtu.

Kādu uztura pieeju jūs ieteiktu, ņemot vērā manus veselības rādītājus un ikdienu?

Svarīgi apspriest:

• darba grafiku, nakts maiņas, ģimenes paradumus;
• budžetu un pieejamos produktus;
• esošās slimības (diabēts, nieru slimība, kuņģa-zarnu trakta problēmas).

Ārsts var ieteikt vispārīgus principus un, ja iespējams, nosūtīt pie dietologa. Bieži tiek rekomendēta:

• uzturs ar samazinātu enerģijas daudzumu;
• daudz dārzeņu, pilngraudu produktu, pākšaugu;
• pietiekams olbaltumvielu daudzums muskuļu masas saglabāšanai;
• mazāk cukura, saldinātu dzērienu un pārstrādātu produktu;
• Vidusjūras tipa pieeja – dārzeņi, augļi, olīveļļa, rieksti, zivis, mazāk sarkanās gaļas.

Nav vienas “pareizās diētas”. Svarīgs ir kaloriju deficīts, uztura kvalitāte un tas, vai izvēlēto pieeju iespējams ievērot ilgtermiņā.

Īpaši bīstamas ir:

• ļoti zemu kaloriju diētas (<800 kcal dienā) bez ārsta uzraudzības;
• “mono-diētas” (tikai sula, tikai olbaltumvielas u.tml.);
• ekstrēmi zemu ogļhidrātu diētas cilvēkiem ar noteiktām slimībām vai medikamentiem;
• nezināmas izcelsmes “tievēšanas līdzekļi” no interneta.

Šādas metodes var izraisīt elektrolītu traucējumus, sirds ritma traucējumus, žultsakmeņus, muskuļu masas zudumu, aknu bojājumu un ēšanas traucējumus.

Kādas fiziskās aktivitātes ir drošas un piemērotas man?

Šis jautājums palīdz pielāgot slodzi:

• ņemot vērā sirds un asinsvadu stāvokli, locītavu veselību, elpošanas funkciju;
• izvēloties aktivitātes ar mazāku slodzi locītavām (pastaigas, ūdens aerobika, velotrenažieris, nūjošana);
• saprotot, vai pirms tam nepieciešams slodzes tests vai citi izmeklējumi.

Vispārīgi ieteikumi pieaugušajiem:

• vismaz 150–300 minūtes mērenas aerobo aktivitāšu nedēļā (piemēram, 30–60 minūtes 5 dienas nedēļā);
• vismaz 2 reizes nedēļā – spēka vingrojumi lielajām muskuļu grupām.

Svara zaudēšanas laikā un gados vecākiem cilvēkiem īpaši svarīgi ir spēka vingrojumi, lai mazinātu muskuļu masas zudumu un saglabātu funkcionālās spējas.

Vai man var palīdzēt medikamenti vai ķirurģiska ārstēšana?

Aptaukošanās ir medicīnisks stāvoklis, kura ārstēšanā dažkārt nepieciešami:

• recepšu medikamenti svara mazināšanai;
• bariatriskā ķirurģija (piemēram, piedurknes gastrektomija, kuņģa apvedceļš).

Mūsdienās biežāk izmanto piedurknes gastrektomiju un kuņģa apvedceļu; regulējamo kuņģa joslu lieto arvien retāk zemākas efektivitātes un komplikāciju dēļ.

Svarīgi zināt:

• kādi ir ieguvumi, riski un iespējamās blaknes;
• kādi ir atlases kritēriji (ĶMI, blakusslimības, iepriekšējie mēģinājumi);
• ka daļa medikamentu ir apstiprināti galvenokārt diabēta ārstēšanai, un svara zudums ir papildefekts;
• ka pieejamība un kompensācija dažādās valstīs atšķiras;
• ka medikamenti un operācija vienmēr jāapvieno ar dzīvesveida izmaiņām un regulāru uzraudzību.

Kā risināt emocionālos un uzvedības faktorus, kas ietekmē manu svaru?

Liekais svars bieži saistīts ar:

• emocionālu ēšanu, pārēšanās lēkmēm;
• hronisku stresu, trauksmi, depresiju;
• miega traucējumiem.

Daļai cilvēku ir ēšanas traucējumi, piemēram, pārēšanās lēkmju traucējums. Šādos gadījumos īpaši svarīga ir psihoterapija un specializēta palīdzība, nevis tikai kaloriju samazināšana.

Vērts jautāt:

• vai nepieciešama psihologa, psihoterapeita vai psihiatra iesaiste;
• vai pieejamas kognitīvi biheiviorālās terapijas programmas;
• kā izmantot ēšanas dienasgrāmatu, apzinātības (mindfulness) tehnikas;
• kā uzlabot miega higiēnu (regulārs režīms, ekrānlaika ierobežošana pirms miega u.c.).

Kā mēs sekosim progresam un cik bieži man jāierodas uz kontrolēm?

Svarīgi vienoties par:

• kādus rādītājus vērtēs (svars, viduklis, asinsspiediens, glikoze, lipīdi, aknu rādītāji, miega kvalitāte, pašsajūta);
• cik bieži būs kontroles (sākumā biežāk – ik pēc 1–3 mēnešiem, vēlāk retāk);
• kā tiks koriģēts plāns, ja svars apstājas vai pieaug;
• kā rīkoties, ja parādās blaknes no medikamentiem.

Īpaši svarīga ir uzraudzība pēc veiksmīga svara samazinājuma, jo organisms “pretojas” zemākam svaram – samazinās enerģijas patēriņš, mainās apetītes regulācija. Tāpēc svara noturēšana prasa ilgstošu uzmanību, nevis atgriešanos pie iepriekšējiem paradumiem.

Kādi resursi un speciālisti var palīdzēt ilgtermiņā?

Noderīgi jautāt par:

• ģimenes ārsta lomu – sākotnējais izvērtējums, pamata izmeklējumi, ārstēšanas koordinēšana;
• endokrinologu – hormonāli cēloņi, medikamentoza ārstēšana;
• dietologu/uztura speciālistu – individuāls uztura plāns dažādām dzīves situācijām;
• fizioterapeitu un sertificētu treneri – droša fizisko aktivitāšu programma;
• psihoterapeitu/psihologu – emocionālā ēšana, ēšanas traucējumi, depresija, trauksme;
• bariatriskās ķirurģijas centru, ja tiek apsvērta operācija;
• atbalsta grupām un uzticamām digitālām lietotnēm svara un aktivitāšu uzskaitei.

Svarīgi ņemt vērā arī sociālos un ekonomiskos faktorus – veselīgas pārtikas cenas, sporta iespēju pieejamību, darba grafiku. Ārsts un citi speciālisti var palīdzēt atrast risinājumus arī ierobežota budžeta un laika apstākļos.

Pēc vizītes: rīcības plāns, drošība un sarkanie karogi

Parasti tiek izveidots individuāls plāns, kas ietver:

• uztura korekciju ar konkrētiem, reāli izpildāmiem soļiem;
• fizisko aktivitāšu palielināšanu pakāpeniski;
• blakusslimību ārstēšanu (diabēts, hipertensija, dislipidēmija, miega apnoja u.c.);
• medikamentozu terapiju vai nosūtījumu uz bariatrisko centru, ja ir indikācijas;
• regulāras kontroles un atbalstu.

Svarīgi:

• neuzsākt un nepārtraukt recepšu medikamentus bez ārsta ziņas;
• būt piesardzīgam ar “tievēšanas” uztura bagātinātājiem – daļa var būt bīstami sirdij, aknām vai nervu sistēmai;
• sekot līdzi pašsajūtai un nekavējoties sazināties ar ārstu, ja parādās satraucoši simptomi.

Steidzami jāvēršas pie ārsta vai neatliekamās palīdzības, ja:

• parādās pēkšņs elpas trūkums, spiedošas sāpes krūtīs;
• rodas pēkšņs vienas kājas pietūkums un sāpes (iespējama dziļo vēnu tromboze);
• ir izteikts vājums, reiboņi, samaņas zudums;
• ir smagas hipoglikēmijas epizodes (svīšana, trīce, apjukums, samaņas zudums), īpaši, ja lieto diabēta medikamentus un mainīts uzturs.

Ilgtermiņā svara svārstības ir normālas. Svarīgi pēc iespējas ātrāk atgriezties pie veselīgiem paradumiem un uzturēt regulāru kontaktu ar ārstu un citiem speciālistiem, fokusējoties ne tikai uz cipariem uz svariem, bet uz kopējo veselību un dzīves kvalitāti.