Ko uzzināsi šajā rakstā

• Kas ir masalas un kā tās izplatās
• Cik lipīga ir slimība un cik ilgi bērns ir infekciozs
• Kādas ir agrīnās pazīmes un izsitumu īpatnības
• Kuri bērni ir visvairāk apdraudēti
• Kā notiek diagnostika un ārstēšana
• Kādas ir biežākās un smagākās komplikācijas
• Kā pasargāt bērnu ar vakcināciju un ko darīt pēc kontakta ar slimnieku

Kas ir masalas

Masalas ir akūta, ļoti lipīga vīrusu infekcija, ko izraisa masalu vīruss (Measles morbillivirus) no Paramyxoviridae dzimtas. Vīruss sākotnēji inficē elpceļu gļotādu un pēc tam ar asinīm izplatās pa visu organismu, sasniedzot ādu, elpceļus un citus orgānus.

Masalas biežāk sastopamas bērniem, taču saslimt var arī pusaudži un pieaugušie, īpaši nevakcinēti. Pārslimotas masalas var atstāt ilgstošas sekas, tostarp vājināt imūnsistēmu pret citām infekcijām.

Kā masalas izplatās

Masalu vīruss izplatās galvenokārt pa gaisu ar pilieniem un aerosoliem:

• klepojot, šķaudot, skaļi runājot
• atrodoties vienā telpā ar slimu cilvēku, pat bez tieša kontakta
• retāk — caur rokām un virsmām, kas piesārņotas ar elpceļu sekrētiem

Vīruss vidē var saglabāties līdz apmēram 2 stundām. Slimnieks ir lipīgs:

• no aptuveni 4 dienām pirms izsitumu parādīšanās
• līdz 4 dienām pēc izsitumu sākuma

Vislielākais lipīgums ir agrīno simptomu un pirmo izsitumu dienās. Imūnsupresētiem pacientiem vīrusa izdalīšanās var būt ilgāka — par izolācijas ilgumu šādos gadījumos lemj ārsts.

Riska faktori un īpaši apdraudētās grupas

Augstāks saslimšanas un komplikāciju risks ir:

• nevakcinētiem bērniem vai bērniem ar tikai vienu MMR devu
• zīdaiņiem līdz 12 mēnešu vecumam
• bērniem ar novājinātu imunitāti
• bērniem ar hroniskām plaušu, sirds vai neiroloģiskām slimībām
• bērniem ar nepietiekamu uzturu, īpaši A vitamīna deficītu

Zīdaiņi pirmajos dzīves mēnešos var saņemt daļu aizsardzības no mātes IgG antivielām (ja māte ir vakcinēta vai pārslimojusi masalas), taču tā strauji samazinās līdz 6–9 mēnešu vecumam. Tāpēc zīdaiņi, īpaši pēc pusgada vecuma, ir ļoti uzņēmīgi pret masalām līdz vakcinācijai.

Masalas bieži izplatās kolektīvos — bērnudārzos, skolās, ģimenēs ar vairākiem bērniem, kā arī ceļojumu laikā uz reģioniem ar zemāku vakcinācijas aptveri.

Masalas ir bīstamas arī grūtniecēm: tās var noritēt smagi un palielina spontāna aborta, priekšlaicīgu dzemdību un zema dzimšanas svara risku. Grūtnieces nedrīkst vakcinēt ar MMR, tāpēc īpaši svarīgi vakcinēties pirms grūtniecības.

Simptomi un slimības gaita

Masalām ir raksturīga slimības gaita ar inkubācijas periodu, prodromālo periodu un izsitumu fāzi.

Inkubācijas un prodromālais periods

Inkubācijas periods parasti ir 10–12 dienas pēc inficēšanās, līdz parādās pirmie simptomi. Prodromālais periods ilgst 2–4 dienas un ietver:

• augstu drudzi (bieži 38,5–40 °C)
• sausu, mokošu klepu
• iesnas ar ūdeņainām izdalījumiem
• konjunktivītu – apsārtušas, asarojošas acis, gaismas jutība
• vispārēju nespēku, nogurumu, aizkaitināmību
• kakla sāpes, aizsmakumu

Šajā posmā simptomi var atgādināt smagu saaukstēšanos vai gripu, un bērns jau ir ļoti lipīgs.

Raksturīga pazīme ir Koplikas plankumi — mazi, balti vai zilganbalti punktiņi ar sarkanu apmali uz vaigu gļotādas pretī dzerokļiem. Tie parādās 1–2 dienas pirms izsitumiem un ir ļoti specifiski masalām.

Izsitumi: izskats un izplatība

Masalu izsitumi parasti parādās 3.–4. slimības dienā:

• sākas aiz ausīm un uz matu līnijas pieres rajonā
• 24 stundu laikā izplatās uz seju, kaklu un ķermeņa augšdaļu
• nākamajās dienās pārklāj rumpi, rokas un kājas, sasniedzot plaukstas un pēdas

Izsitumu raksturojums:

• sīki, sarkani plankumi, kas ātri kļūst par nedaudz paceltiem (makulopapuloziem) elementiem
• tendence saplūst lielākos laukumos, īpaši uz sejas un rumpja
• izteikts ādas apsārtums, kas var radīt “sarkanas maskas” iespaidu uz sejas

Pēc 3–4 dienām izsitumi sāk izbalēt tādā pašā secībā, kā parādījās, atstājot brūnganu pigmentāciju un vieglu ādas lobīšanos.

Citi simptomi

Papildus izsitumiem un drudzim bieži novēro:

• stipru klepu, reizēm elpošanas grūtības, īpaši maziem bērniem
• izteiktu konjunktivītu ar gļotainām izdalījumiem
• galvassāpes, muskuļu sāpes
• apetītes zudumu, vemšanu, caureju (īpaši zīdaiņiem)

Drudzis parasti saglabājas augsts līdz 2–3 dienām pēc izsitumu parādīšanās, pēc tam pakāpeniski mazinās, ja nav komplikāciju.

Masalas var izraisīt arī tā saukto “imūno amnēziju” – daļēji “izdzēst” imūnās atmiņas šūnas pret citām infekcijām. Tas nozīmē, ka vairākus mēnešus līdz gadus pēc masalām bērns var biežāk un smagāk slimot ar citām infekcijām.

Diagnoze un izmeklējumi

Klīniskā novērtēšana

Diagnozi bieži nosaka klīniski, balstoties uz:

• tipisku simptomu kombināciju: drudzis, klepus/iesnas, konjunktivīts
• Koplikas plankumu klātbūtni mutes gļotādā
• raksturīgo izsitumu parādīšanās secību un izskatu
• informāciju par kontaktu ar masalu slimnieku, ceļojumiem, vakcinācijas statusu

Ārsts izvērtē bērna vispārējo stāvokli, elpošanu, hidratāciju un komplikāciju pazīmes.

Laboratoriskie testi

Diagnozes apstiprināšanai un epidemioloģiskai uzraudzībai izmanto:

• seroloģiskos testus:
• specifisko IgM antivielu noteikšana asinīs (parādās ap izsitumu sākumu)
• IgG antivielu titra paaugstināšanās, salīdzinot akūto un vēlīno serumu
• PCR:
• masalu vīrusa RNS noteikšana rīkles uztriepē, urīnā vai asinīs
• īpaši noderīga agrīnā slimības stadijā un imūnsupresētiem pacientiem

Parastajās asinsanalīzēs bieži novēro leikopēniju un limfopēniju.

Diferenciāldiagnostika

Masalas jānošķir no citām bērnu izsitumu slimībām:

• masaliņas – vieglāka gaita, smalkāki izsitumi, mazāks drudzis, bieži palielināti pakauša limfmezgli
• skarlatīna – sarkani, smalki “smilšpapīra” izsitumi, izteiktas kakla sāpes
• parvovīrusa B19 infekcija (“piektā slimība”) – raksturīgi “sarkani vaigi”
• roseola infantum – vispirms augsts drudzis, pēc tam pēkšņi parādās izsitumi
• alerģiski izsitumi un zāļu izraisītas eksantēmas

Precīza diagnoze ir svarīga sabiedrības veselības pasākumu un kontaktpersonu aizsardzības plānošanai.

Ārstēšana un mājas aprūpe

Masalas ir vīrusu infekcija, un specifiska pretvīrusu terapija parasti netiek lietota. Ārstēšana ir simptomātiska un atbalstoša.

Simptomātiska ārstēšana

Galvenie principi:

• drudža un sāpju mazināšana ar pretdrudža līdzekļiem
• elpceļu simptomu atvieglošana
• acu un deguna gļotādas kopšana
• komplikāciju agrīna atpazīšana

Daudzviet bērniem ar masalām iesaka A vitamīna papildus devu, jo tas samazina smagu komplikāciju un mirstības risku. Īpaši tas attiecas uz bērniem līdz 2 gadu vecumam, bērniem ar nepietiekamu uzturu un smagu slimības gaitu. Devu un nepieciešamību nosaka ārsts, balstoties uz bērna vecumu, stāvokli un vietējām vadlīnijām.

Hidrācija, uzturs un atpūta

Mājas aprūpes pamatprincipi:

• bagātīga šķidruma uzņemšana (ūdens, tēja, atšķaidītas sulas, rehidratācijas šķīdumi) bieži un mazās porcijās
• viegls, sabalansēts uzturs – biezenīši, zupas, putras, ja bērnam ir apetīte; svarīgāk ir pietiekams šķidruma daudzums
• pietiekams miegs, atpūta, izvairīšanās no spilgtas gaismas konjunktivīta dēļ
• telpas regulāra vēdināšana, mitrs gaiss, lai mazinātu klepu un elpceļu kairinājumu

Pretdrudža līdzekļi un antibiotikas

Pretdrudža līdzekļi:

• paracetamols vai ibuprofēns atbilstošās devās pēc bērna svara
• aspirīnu bērniem nedrīkst lietot Reye sindroma riska dēļ

Pretdrudža līdzekļus lieto, ja drudzis ir virs 38,5–39 °C vai bērns jūtas ļoti slikti.

Antibiotikas:

• neiedarbojas uz vīrusiem un nav nepieciešamas nekomplicētu masalu gadījumā
• tiek nozīmētas tikai bakteriālu komplikāciju gadījumā (akūts vidusauss iekaisums, bakteriāla pneimonija, sinusīts u.c.)

Antibiotiku izvēli un kursa ilgumu nosaka ārsts. Smagu komplikāciju, elpošanas mazspējas vai dehidratācijas gadījumā var būt nepieciešama hospitalizācija un intravenoza terapija.

Komplikācijas un bīstamās pazīmes

Masalas var radīt nopietnas komplikācijas, īpaši maziem un nevakcinētiem bērniem.

Biežākās komplikācijas

Visbiežāk sastopamās komplikācijas ir bakteriālas infekcijas, kas pievienojas novājinātas imunitātes un bojātu gļotādu dēļ:

• akūts vidusauss iekaisums:
• sāpes ausī, raudulība, slikts miegs
• dzirdes pasliktināšanās, reizēm izdalījumi no auss
• pneimonija:
• pastiprināts klepus, elpas trūkums
• paātrināta elpošana, sāpes krūtīs
• ilgstošs vai atkārtots drudzis pēc sākotnējās uzlabošanās

Bīstamas ir arī smagas caurejas un dehidratācija, īpaši zīdaiņiem.

Smagas, retas komplikācijas

Smagākas, bet retākas komplikācijas:

• akūts masalu encefalīts:

  • parasti attīstās 1–2 nedēļas pēc izsitumu sākuma
  • simptomi: apziņas traucējumi, krampji, stipras galvassāpes, uzvedības izmaiņas, fokāli neiroloģiski simptomi
  • var atstāt pastāvīgas neiroloģiskas sekas vai izraisīt letālu iznākumu
• subakūts sklerozējošs panencefalīts (SSPE):

  • ļoti reta, vēlīna komplikācija, kas attīstās vairākus gadus pēc masalām
  • progresējoša neiroloģiska slimība ar kognitīvu regresiju, krampjiem un kustību traucējumiem
  • laringotraheobronhīts (krups) – riešanas klepus, aizsmakums, apgrūtināta elpošana

Masalas pasaulē joprojām izraisa daudz nāves gadījumu gadā, pārsvarā bērniem līdz 5 gadu vecumam, īpaši reģionos ar zemu vakcinācijas aptveri. Uzliesmojumi notiek arī valstīs ar labu veselības aprūpi, ja samazinās vakcinācijas līmenis.

Kad nekavējoties meklēt neatliekamo palīdzību

Steidzami jāvēršas neatliekamajā palīdzībā vai jāizsauc ātrā palīdzība, ja bērnam ar masalām parādās:

• elpas trūkums, strauja vai apgrūtināta elpošana
• zilgana ādas vai lūpu krāsa
• izteikta miegainība, grūti pamodināt, apjukums
• krampji
• stipras, pastāvīgas galvassāpes, kakla stīvums
• atkārtota vemšana, bērns nespēj dzert
• smagas dehidratācijas pazīmes (ļoti sausa mute, nav asaru, maz urīna)
• drudzis, kas saglabājas augsts ilgāk par 4–5 dienām vai atgriežas pēc uzlabošanās
• izteiktas sāpes ausīs, krūtīs vai vēderā

Šādos gadījumos nepieciešama steidzama ārsta palīdzība un bieži stacionāra ārstēšana.

Profilakse un vakcinācija

Efektīvākā masalu profilakse ir vakcinācija ar kombinēto MMR (masalas–masaliņas–parotīts) vakcīnu.

MMR vakcīna un tās efektivitāte

MMR ir dzīva, novājināta vakcīna:

• satur novājinātus vīrusus, kas nespēj izraisīt pilnvērtīgu slimību veselam bērnam
• stimulē imūnsistēmu veidot antivielas un šūnu imunitāti
• nodrošina ilgstošu, bieži mūža imunitāti pret masalām

Efektivitāte:

• pēc 1 devas – ap 93–95 % aizsardzība pret masalām
• pēc 2 devām – ap 97 % aizsardzība

Augsta vakcinācijas aptvere sabiedrībā būtiski samazina masalu uzliesmojumu risku.

Vakcinācijas grafiks

Latvijā MMR vakcīna ir iekļauta valsts imunizācijas kalendārā:

• 1. deva: parasti 12–15 mēnešu vecumā
• 2. deva: 7 gadu vecumā (pirms skolas sākuma)

Bērniem, kuri nav saņēmuši vakcīnu noteiktajā laikā, rekomendē “noķeršanas” vakcināciju – divas devas ar vismaz 4 nedēļu intervālu. Pusaudžiem un pieaugušajiem bez dokumentētas vakcinācijas vai pārslimošanas ieteicams vakcinēties, īpaši veselības aprūpes darbiniekiem, skolotājiem, studentiem un ceļotājiem uz reģioniem ar masalu uzliesmojumiem.

Parasti papildu “atsvaidzināšanas” devas nav nepieciešamas, ja bērnībā saņemtas 2 devas.

Blakusparādības, kontrindikācijas un kolektīvā imunitāte

Iespējamās blakusparādības:

• lokālas reakcijas injekcijas vietā: sāpes, apsārtums, pietūkums
• viegls drudzis, nelieli izsitumi, neliels limfmezglu palielinājums
• reti – febrili krampji drudža fonā

Smagas alerģiskas reakcijas ir ļoti retas.

Kontrindikācijas:

• smaga alerģija pret kādu vakcīnas sastāvdaļu (piemēram, neomicīnu)
• grūtniecība
• smags imūndeficīts (piemēram, pēc orgānu transplantācijas, noteiktas onkoloģiskas slimības)

Kolektīvā imunitāte:

• ja vakcinēti vismaz ap 95 % iedzīvotāju, vīruss nespēj brīvi cirkulēt sabiedrībā
• tiek aizsargāti arī tie, kurus vakcinēt nedrīkst (zīdaiņi, imūnsupresēti pacienti, grūtnieces)

Vakcinācija ir gan individuāla, gan sabiedriska atbildība.

Ko darīt pēc kontakta ar masalām

Ja bērns bijis kontaktā ar personu, kurai vēlāk apstiprinātas masalas:

• nekavējoties sazināties ar ģimenes ārstu vai atbildīgo sabiedrības veselības dienestu
• informēt par bērna vakcinācijas statusu, vecumu un hroniskām slimībām

Iespējamās pēc ekspozīcijas profilakses iespējas:

• MMR vakcīna 72 stundu laikā pēc kontakta – var novērst slimības attīstību vai mazināt tās smagumu nevakcinētiem, imūnkompetentiem bērniem
• specifisks imūnglobulīns 6 dienu laikā pēc kontakta – īpaši zīdaiņiem, grūtniecēm un imūnsupresētiem pacientiem; par nepieciešamību lemj speciālists

Šādos gadījumos nedrīkst patstāvīgi doties uz poliklīniku bez iepriekšējas saskaņošanas, lai neapdraudētu citus pacientus – vizītes organizēšanu koordinē ārsts.

Praktiski padomi vecākiem

Izolācija mājās un infekcijas ierobežošana

Ja bērnam ir masalas:

• turēt bērnu mājās, nevest uz bērnudārzu, skolu vai publiskām vietām
• izvairīties no kontakta ar zīdaiņiem, grūtniecēm un cilvēkiem ar novājinātu imunitāti
• ja iespējams, nodrošināt bērnam atsevišķu istabu
• regulāri vēdināt telpas, uzturēt tīru vidi
• bieži mazgāt rokas ar ziepēm, lietot vienreizlietojamos salvetes
• izmantot atsevišķus traukus, dvieļus, gultasveļu

Imūnkompetents bērns parasti tiek uzskatīts par nelipīgu 4 dienas pēc izsitumu parādīšanās. Imūnsupresētiem bērniem izolācijas ilgumu nosaka ārstējošais ārsts.

Atgriešanās bērnudārzā vai skolā

Atgriešanās kolektīvā ir pieļaujama, ja:

• pagājušas vismaz 4 dienas kopš izsitumu sākuma
• drudzis ir normalizējies vismaz 24 stundas bez pretdrudža līdzekļiem
• bērns jūtas pietiekami labi, lai piedalītos ikdienas aktivitātēs
• nav smagu komplikāciju, kas ierobežo aktivitātes

Pēc smagas slimības gaitas vai komplikācijām ārsts var izsniegt izziņu par atgriešanās laiku.

Izplatīti mīti un fakti

• “Masalas ir viegla bērnu slimība, ko labāk pārslimot dabīgi.”

Masalas var izraisīt pneimoniju, encefalītu, SSPE, smagu dehidratāciju un nāvi, kā arī ilgstoši vājināt imūnsistēmu. Vakcinācija ir daudz drošāks veids, kā iegūt imunitāti.

• “Pēc vakcīnas bērns var saslimt ar masalām.”

Dzīvā, novājinātā vakcīna var izraisīt vieglus, masalām līdzīgus simptomus (nelielu drudzi, vieglus izsitumus), bet ne pilnvērtīgu slimību veselam bērnam. Smagas masalas pēc vakcinācijas ir ārkārtīgi retas un parasti saistītas ar smagu imūndeficītu.

• “Ja bērns ir vecāks, vakcinācija vairs nav vajadzīga.”

Vakcinācija ir efektīva arī pusaudžiem un pieaugušajiem, kuri nav vakcinēti vai nav pārliecināti par savu imunitāti.

• “Dabiskā imunitāte vienmēr ir labāka par vakcīnu izraisīto.”

Pārslimotas masalas dod spēcīgu imunitāti, bet par cenu, kas var būt ļoti augsta – smagas komplikācijas, ilgstoša imūnsistēmas pavājināšanās un pat nāve. Vakcīna nodrošina augstu aizsardzību bez šiem riskiem.

Regulāra vakcinācijas pases pārskatīšana un konsultācijas ar ģimenes ārstu vai pediatru palīdz savlaicīgi pamanīt iztrūkstošās vakcīnas un pasargāt bērnu no masalām un to sekām.