Ievads un sezonas nozīme

Ziedputekšņu alerģija (siena drudzis, alerģisks rinīts, bieži kopā ar konjunktivītu – alerģisks rinokonjunktivīts) ir viena no biežākajām alerģiskajām slimībām pasaulē un arī Latvijā. Tā saistīta ar sezonālu ziedputekšņu parādīšanos gaisā, kas jutīgiem cilvēkiem aktivē imūnsistēmu.

Latvijā tipiski ir vairāki “pīķi”: pavasarī dominē koku ziedputekšņi, vasaras sākumā – graudzāles, bet vasaras otrajā pusē un rudenī – nezāles. Daļai pacientu ir jutība pret vairākām augu grupām, un simptomi saglabājas vairākus mēnešus.

Ziedputekšņu sezona kļūst arvien nozīmīgāka, jo:

• klimata pārmaiņas pagarina ziedēšanas periodu
• mainās augu izplatība pilsētvidē
• uzlabojas diagnostika, tāpēc vairāk cilvēku saņem precīzu diagnozi

Rezultātā pieaug pacientu skaits, kuriem katru gadu jāpielāgo savs dzīvesveids, darbs un mācības, lai spētu funkcionēt simptomu laikā.

Ietekme uz sabiedrības veselību un raksta mērķis

Ziedputekšņu alerģija nav tikai “parastas iesnas”. Tā būtiski ietekmē:

• darba spējas un produktivitāti (samazināta koncentrēšanās, nogurums, miega traucējumi)
• mācību rezultātus bērniem un jauniešiem
• hronisku slimību, īpaši bronhiālās astmas, gaitu
• medikamentu patēriņu un veselības aprūpes izmaksas

Alerģisks rinīts ir saistīts ar paaugstinātu bronhiālās astmas attīstības risku un biežākiem astmas saasinājumiem. Neārstēts hronisks deguna iekaisums var veicināt deguna blakusdobumu iekaisumu un radīt iespaidu par “biežām saaukstēšanām”.

Raksta mērķis ir saprotamā, bet medicīniski korektā veidā izskaidrot:

• kas ir ziedputekšņu alerģija un kā tā izpaužas
• kā to diagnosticē un kādas ir ārstēšanas iespējas
• kā praktiski sagatavoties sezonai un mazināt simptomus ikdienā
• kad nepieciešama alergologa vai citu speciālistu palīdzība

Kas ir ziedputekšņu alerģija?

Imūnsistēmas reakcijas pamati

Ziedputekšņu alerģija ir IgE mediēta tūlītēja tipa paaugstinātas jutības reakcija. Sensibilizēta cilvēka organismā:

1. Ziedputekšņu alergēni nonāk uz deguna, acu un elpceļu gļotādas.
2. Tie saistās ar specifiskām IgE antivielām uz tuklo šūnu un bazofīlo leikocītu virsmas.
3. Šūnas degranulējas un izdala mediatorus – histamīnu, leikotriēnus, prostaglandīnus.
4. Rodas tipiski simptomi: šķaudīšana, nieze, rinoreja, deguna nosprostošanās, acu asarošana.

Ilgstošas ekspozīcijas gadījumā attīstās arī vēlīnā fāze ar hronisku iekaisumu, gļotādas tūsku un hiperreaktivitāti.

Biežākie ziedputekšņu alergēni Latvijā

Svarīgākās augu grupas:

• Koki – bērzs (viens no spēcīgākajiem alergēniem), alkšņi, lazdas (parasti no marta beigām līdz maijam), kā arī vītoli, ozoli, kļavas.
• Graudzāles – timotiņš, auzene, airene u.c. (no maija beigām līdz jūlijam).
• Nezāles – vērmele, balanda, ceļteka u.c. (no jūlija līdz septembrim).

Daudziem pacientiem ir jutība pret vairākām augu grupām, kas pagarina simptomu periodu.

Sezonālas un ģeogrāfiskas atšķirības

Ziedputekšņu sezona un intensitāte atšķiras atkarībā no:

• reģiona (pilsēta, piejūra, iekšzeme, lauku teritorijas)
• konkrētā gada laikapstākļiem (temperatūra, nokrišņi, vējš)
• klimata pārmaiņām (agrāks pavasaris, ilgāka veģetācijas sezona)

Lauku reģionos ziedputekšņu koncentrācija gaisā bieži ir augstāka, savukārt pilsētās nozīmīga ir ziedputekšņu un gaisa piesārņojuma kombinētā ietekme. Vējainās dienās ziedputekšņi izplatās tālāk un koncentrācija palielinās, savukārt pēc lietus tā īslaicīgi samazinās.

Pacientiem ir svarīgi zināt savu “sezonu” – kad parasti sākas un beidzas simptomi un ar kādiem augiem tie varētu būt saistīti. Tas palīdz gan diagnostikā, gan ārstēšanas plānošanā.

Simptomi un brīdinājuma zīmes

Elpošanas ceļu simptomi

Raksturīgākie simptomi:

• atkārtota, bieži “sērijveida” šķaudīšana
• ūdeņaina, caurspīdīga izdalīšanās no deguna (rinoreja)
• deguna nieze, kutināšana
• deguna nosprostošanās, apgrūtināta elpošana caur degunu
• sauss, kairinošs klepus, īpaši vakarā un naktī
• kairinājums kaklā

Alerģisks rinīts var predisponēt uz sinusītu. Tad pievienojas smaguma sajūta sejas rajonā, galvassāpes, samazināta oža.

Ja ir bronhiālās astmas nosliece, ziedputekšņi var provocēt sēcošu elpošanu, spiedošu sajūtu krūtīs un elpas trūkumu, īpaši slodzes laikā.

Acu, ādas un vispārējie simptomi

Acu simptomi kopā ar iesnām veido alerģisku rinokonjunktivītu:

• acu nieze, dedzināšana
• apsārtums, asarošana
• plakstiņu tūska
• gaismas jutība

Dažiem pacientiem novēro arī:

• ādas niezi, nātreni (biežāk kombinācijā ar citiem alergēniem)
• ekzēmas saasinājumus atopiskā dermatīta pacientiem
• vispārēju nogurumu, miegainību, galvassāpes
• miega traucējumus deguna nosprostošanās dēļ

Nogurums un miega trūkums būtiski ietekmē koncentrēšanās spējas, mācības un darba kvalitāti.

Kad meklēt medicīnisku palīdzību

Nekavējoties jāvēršas pie ārsta vai neatliekamās palīdzības, ja:

• parādās izteikts elpas trūkums, sēcoša elpošana, nespēja pilnvērtīgi ieelpot
• ir spēcīga spiedoša sajūta krūtīs
• rodas strauji progresējoša sejas, lūpu, plakstiņu vai rīkles tūska
• parādās reibonis, ģībšanas sajūta

Plānveida konsultācija pie ģimenes ārsta vai alergologa ieteicama, ja:

• simptomi atkārtojas katru gadu vienā un tajā pašā laikā
• bezrecepšu līdzekļi vairs nepalīdz pietiekami
• ir aizdomas par astmu (klepus, sēcoša elpošana, slodzes nepanesība)
• simptomi būtiski traucē ikdienas dzīvi, darbu vai mācības

Kā tiek veikta diagnoze

Anamnēze un fizikālā izmeklēšana

Diagnozes pamatā ir rūpīga saruna ar pacientu:

• kad sākas un beidzas simptomi (sezonāls raksturs)
• kādi ir dominējošie simptomi (rinīts, konjunktivīts, klepus, elpas trūkums)
• saistība ar uzturēšanos ārā, konkrētiem laikapstākļiem
• vai ģimenē ir citi alerģijas vai astmas pacienti
• kādi medikamenti jau mēģināti un ar kādu efektu

Fizikālās izmeklēšanas laikā ārsts novērtē deguna gļotādu, acis, kaklu, limfmezglus un plaušu auskultāciju, lai atšķirtu alerģisku rinītu no infekcijas.

Ādas dūriena tests un specifiskie IgE

Lai apstiprinātu sensibilizāciju pret konkrētiem alergēniem, izmanto:

Ādas dūriena testu (prick test):

• uz apakšdelma ādas uzpilina dažādu alergēnu ekstraktus
• ar īpašu lanceti viegli dūr ādu
• pēc 15–20 minūtēm novērtē papulu un apsārtumu

Specifiskā IgE noteikšanu asinīs:

• nosaka IgE antivielas pret konkrētiem ziedputekšņu alergēniem
• noder, ja ādas testi nav iespējami (piemēram, smaga dermatīta vai noteiktu medikamentu dēļ)

Papildu izmeklējumi un diferenciālā diagnoze

Atkarībā no situācijas var būt nepieciešami:

• deguna blakusdobumu izmeklēšana, ja ir aizdomas par hronisku sinusītu vai polipiem
• spirometrija un bronhodilatācijas tests, ja ir aizdomas par bronhiālo astmu

Diferenciāldiagnozē jāapsver:

• vīrusu rinīts (saaukstēšanās)
• bakteriāls sinusīts
• vazomotorais (nealerģisks) rinīts
• medikamentu izraisīts rinīts (piemēram, ilgstoša deguna pilienu lietošana)

Ārstēšanas iespējas

Simptomātiskā ārstēšana

Simptomātiskās ārstēšanas mērķis ir mazināt akūtos simptomus un uzlabot dzīves kvalitāti sezonas laikā.

Perorālie antihistamīni (H1 receptoru blokatori):

• mazina niezi, šķaudīšanu, rinoreju, acu simptomus
• otrās paaudzes antihistamīni (piemēram, loratadīns, cetirizīns, feksofenadīns) parasti izraisa mazāku miegainību

Lokālie antihistamīni:

• intranazālie aerosoli darbojas ātri un ir efektīvi šķaudīšanas un rinorejas mazināšanai
• acu pilieni ar antihistamīnu vai mastocītu stabilizatoru mazina niezi un asarošanu

Dekongestanti (deguna gļotādas tūskas mazinātāji):

• lokāli deguna pilieni vai aerosoli (piemēram, ksilometazolīns, oksimetazolīns) ātri atbrīvo deguna nosprostojumu
• drīkst lietot tikai īslaicīgi (parasti ne ilgāk par 5–7 dienām), lai neradītu medikamentozu rinītu

Deguna skalošana ar fizioloģisko šķīdumu:

• palīdz mehāniski izskalot ziedputekšņus un sekrētu
• samazina kairinājumu un var mazināt medikamentu nepieciešamību
• droša metode arī bērniem, grūtniecēm un zīdītājām

Bezmiegs sezonas laikā bieži saistīts ar deguna nosprostošanos un klepu. To var mazināt, uzlabojot deguna caurlaidību un guļot ar paaugstinātu galvas pozīciju.

Vietējie kortikosteroīdi un kombinētie preparāti

Intranasālie kortikosteroīdi (piemēram, mometazons, flutikazons, budezonīds) ir centrālie medikamenti alerģiska rinīta ārstēšanā:

• mazina deguna gļotādas iekaisumu un tūsku
• uzlabo elpošanu caur degunu, mazina šķaudīšanu un rinoreju
• iedarbojas lokāli, sistēmiskās blaknes ir minimālas, ja lieto atbilstošās devās

Bieži tos iesaka sākt lietot 1–2 nedēļas pirms gaidāmās sezonas. Pieejami arī kombinētie intranazālie preparāti (kortikosteroīds + antihistamīns), kas ir īpaši efektīvi vidēji smaga un smaga rinīta gadījumā.

Smagāku acu simptomu gadījumā lieto lokālus acu pilienus ar antihistamīnu vai mastocītu stabilizatoru.

Sistēmiskie (perorālie) kortikosteroīdi īslaicīgi var būt nepieciešami ļoti smagu, ar lokāliem līdzekļiem nekontrolējamu simptomu vai astmas saasinājuma gadījumā; tos nozīmē tikai ārsts.

Ilgtermiņa ārstēšana: alergēnu specifiskā imūnterapija

Alergēnu specifiskā imūnterapija (ASIT) ir vienīgā ārstēšanas metode, kas ietekmē slimības pamatmehānismu, ne tikai simptomus. Pacientam kontrolētās devās un shēmā ilgstoši ievada alergēnu (piemēram, bērza vai graudzāļu ekstraktu) subkutānu injekciju vai sublingvālu tablešu/pilienu veidā. Terapija parasti ilgst 3–5 gadus.

Indikācijas:

• vidēji smags vai smags alerģisks rinīts/rinokonjunktivīts, kas slikti kontrolējas ar medikamentiem
• astmas saistība ar konkrētu inhalējamu alergēnu
• vēlme samazināt ilgtermiņa medikamentu lietošanu

Ieguvumi:

• simptomu mazināšanās un mazāka medikamentu nepieciešamība
• ilgstošs efekts pēc terapijas beigām
• iespējams samazināt jaunu sensibilizāciju risku daļai bērnu

ASIT tiek veikta alergologa uzraudzībā, jo retos gadījumos iespējamas nopietnas alerģiskas reakcijas. Pirms terapijas ārsts izvērtē kontrindikācijas, piemēram, nekontrolētu astmu vai noteiktas sirds slimības.

Krusteniskās reakcijas ar pārtiku (orālais alerģijas sindroms)

Cilvēkiem ar bērza ziedputekšņu alerģiju bieži novēro krusteniskas reakcijas uz noteiktiem augļiem, dārzeņiem un riekstiem, visbiežāk:

• āboli, bumbieri, ķirši, plūmes
• burkāni, selerijas
• lazdu rieksti, dažkārt citi rieksti

Tas var izpausties kā nieze, tirpšana mutē un rīklē, neliels lūpu vai mutes gļotādas pietūkums uzreiz pēc svaigu produktu apēšanas. Šo stāvokli sauc par orālo alerģijas sindromu. Bieži termiski apstrādāti produkti (vārīti, cepti) ir labāk panesami, jo alergēnās olbaltumvielas siltuma ietekmē daļēji sadalās.

Īpašas pacientu grupas

Bērni

Ziedputekšņu alerģija biežāk sākas pēc 3–5 gadu vecuma, kad bērni vairāk uzturas ārā. Bērniem:

• diagnostikā izmanto gan ādas testus, gan specifiskā IgE noteikšanu asinīs
• medikamentu devas un zāļu formas atšķiras no pieaugušajiem
• intranazālie kortikosteroīdi jālieto stingri pēc ārsta norādījuma, ievērojot vecuma ierobežojumus

Bērniem ar alerģisku rinītu ir paaugstināts astmas attīstības risks, tāpēc svarīga ir agrīna diagnostika, laba simptomu kontrole un, ja nepieciešams, ASIT.

Grūtniecība un zīdīšana

Grūtniecības un zīdīšanas laikā zāļu izvēle jāveic īpaši piesardzīgi:

• daļa otrās paaudzes antihistamīnu un vairāki intranazālie kortikosteroīdi tiek uzskatīti par salīdzinoši drošiem
• ļoti nozīmīga loma ir nefarmakoloģiskām metodēm – deguna skalošanai, vides kontrolei
• jebkuras zāles grūtniecei vai zīdītājai jāizvēlas kopā ar ārstu

Ikdienas profilakse un praktiski padomi

Mājas vides pasākumi

Lai samazinātu ziedputekšņu ietekmi telpās:

• turēt logus ciet ziedputekšņu pīķa stundās (parasti agrās rīta stundās un vējainā laikā)
• izmantot gaisa kondicionētājus un gaisa attīrītājus ar HEPA filtriem
• veikt regulāru mitro uzkopšanu, lietot putekļsūcēju ar HEPA filtru
• bieži mazgāt gultasveļu augstā temperatūrā
• mazgāt drēbes pēc uzturēšanās ārā, nežāvēt veļu ārā sezonas laikā

Īpaši svarīgi radīt “drošu zonu” guļamistabā.

Uzvedība ārā

Uzturoties ārpus telpām, ieteicams:

• izvairīties no ilgstošas uzturēšanās ārā ziedputekšņu pīķa stundās
• pēc iespējas mazāk atrasties pļavās, laukos, pie ziedošiem kokiem un krūmiem
• lietot saulesbrilles ar plašām lēcām, kas samazina ziedputekšņu nokļūšanu acīs
• vējainās dienās apsvērt sejas masku vai lakatu
• pēc atgriešanās mājās nomazgāt seju, rokas, vēlams izskalot degunu ar fizioloģisko šķīdumu
• izvairīties no intensīvas fiziskas slodzes ārā, kad ziedputekšņu koncentrācija ir augsta

Automašīnā ieteicams turēt logus ciet un lietot salona filtrus.

Zāļu sagatavošana sezonai un rīcības plāns

Efektīva sezonas pārvaldība sākas pirms simptomu parādīšanās:

• kopā ar ģimenes ārstu vai alergologu izstrādāt individuālu ārstēšanas plānu
• savlaicīgi iegādāties nepieciešamos medikamentus (intranasālos kortikosteroīdus, antihistamīnus, acu pilienus)
• sākt lietot profilaktiskos līdzekļus 1–2 nedēļas pirms gaidāmās sezonas

Rīcības plānā jābūt skaidri definētam:

• kā rīkoties, ja simptomi pastiprinās (kuras zāles palielināt, kuras pievienot)
• kad jāvēršas pie ārsta (piemēram, ja parādās astmas simptomi vai nepieciešami perorāli steroīdi)

Svarīgi nepaļauties tikai uz ilgstošu vazokonstriktoru lietošanu, jo tas var izraisīt medikamentozu rinītu.

Dzīves kvalitāte un speciālista loma

Ziedputekšņu alerģija var būtiski ietekmēt ikdienu, taču ar pareizu plānošanu iespējams saglabāt labu funkcionēšanu.

Darba un mācību vidē ieteicams:

• informēt darba devēju vai skolotājus par diagnozi, īpaši, ja darbs saistīts ar uzturēšanos ārā
• plānot intensīvākos uzdevumus laikā, kad simptomi ir vieglāki (piemēram, pēcpusdienās, pēc lietus)
• nodrošināt iespēju izmantot ventilāciju un filtrus, nevis atvērt logus pīķa stundās

Atkārtoti sezonāli simptomi var radīt aizkaitināmību, trauksmi un sajūtu, ka “pavasaris un vasara ir sabojāti”. Psiholoģiskai labklājībai palīdz laba informētība, skaidrs rīcības plāns, atbalsts no apkārtējiem un veselīgs dzīvesveids.

Alergologa vai pulmonologa konsultācija ir īpaši ieteicama, ja:

• simptomi ir vidēji smagi vai smagi un atkārtojas katru gadu
• bezrecepšu līdzekļi vairs nav pietiekami efektīvi
• ir aizdomas par bronhiālo astmu
• apsver alergēnu specifisko imūnterapiju
• ir vairāku alergēnu kombinācija vai krusteniskas reakcijas ar pārtiku

Ar labi izstrādātu un konsekventi īstenotu plānu lielākā daļa pacientu var sasniegt labu simptomu kontroli un pilnvērtīgi izbaudīt pavasari un vasaru, neskatoties uz ziedputekšņu alerģiju.