Mūsu ārsti raksta par tēmām, par kurām bieži jautājat konsultācijās — simptomi, diagnostika, ārstēšana. Bez medicīnas žargona, ar konkrētiem soļiem.
Pēc lielākās daļas zobārstniecisko un nelielo ķirurģisko procedūru īslaicīga asiņošana ir normāla. Audu bojājuma vietā aktivizējas hemostāze: trombocīti pielīp pie bojātā asinsvada, savstarpēji salīp, ieslēdzas koagulācijas faktori un veidojas fibrīna receklis.
2026. gada 18. augusts
Rīta peldes un uzturēšanās karstā saulē vienlaikus ietekmē sirds-asinsvadu, elpošanas, termoregulācijas un ādas sistēmu. Rīta stundās ūdens parasti ir vēsāks, organisms vēl pielāgojas nomodam un slodzei, bet vasaras dienas vidū UV starojums un karstums sasniedz maksimumu. Šo faktoru kombinācija var...
2026. gada 1. jūlijs
Karstā vidē organisms paplašina ādas asinsvadus (perifērā vazodilatācija), lai atdotu lieko siltumu. Tas samazina perifēro asinsvadu pretestību, un sirds reaģē ar:
2026. gada 1. jūlijs
Asinsspiediens ir spiediens, ko asinis izdara uz artēriju sieniņām, un to izsaka milimetros dzīvsudraba staba (mmHg) ar divām vērtībām:
2026. gada 1. jūlijs
Ērces ir nelieli asinssūcēji posmkāji, kas barojas ar siltasiņu dzīvnieku un cilvēku asinīm. Mērenā klimata joslā, tostarp Latvijā, tās ir nozīmīgs infekcijas slimību pārneses avots. Ērču aktivitāte palielinās pavasarī un vasarā, kad cilvēki biežāk uzturas dabā – mežos, parkos, pļavās un dārzos.
2026. gada 1. jūlijs
Ērces ir nelieli asinssūcēji zirnekļveidīgie (Acarina kārtas pārstāvji), kas barojas ar zīdītāju, putnu un reizēm arī rāpuļu asinīm. Latvijā medicīniski nozīmīgākās ir cietās ērces (Ixodidae), īpaši Ixodes ricinus un Ixodes persulcatus. Tās darbojas kā vektori, pārnēsājot baktērijas, vīrusus un...
2026. gada 1. jūlijs
Ērces ir mazi, asinssūcoši zirnekļveidīgie, kas barojas ar siltasiņu dzīvnieku un cilvēka asinīm. Barošanās laikā ar siekalām tās var pārnest baktērijas, vīrusus un retāk arī parazītus. Ērces nelec un nelido – tās gaida uz zāles stiebriem, krūmiem vai zemsedzē un pieķeras, kad cilvēks vai dzīvnieks...
2026. gada 1. jūlijs
Ērces ir sīki zirnekļveidīgie, kas barojas ar dzīvnieku un cilvēku asinīm. Latvijā biežāk sastopamas ir parastā jeb meža ērce (Ixodes ricinus) un taigas ērce (Ixodes persulcatus). Tās attīstās vairākās stadijās – ola, kāpurs, nimfa, pieaugusi ērce –, un katrā no šīm stadijām (izņemot olu)...
2026. gada 1. jūlijs
Ērces ir mazi asinssūcēji zirnekļveidīgie, kas spēj pārnēsāt vairākas nopietnas infekcijas slimības cilvēkiem un dzīvniekiem. Kodums parasti ir nesāpīgs, tāpēc ērce var nepamanīti baroties vairākas stundas vai pat dienas, pārnesot slimību ierosinātājus.
2026. gada 1. jūlijs
Cilvēka acs ir ļoti jutīga pret ultravioletā (UV) starojuma iedarbību. Bojājumus var gūt radzene, konjunktīva, lēca, tīklenes centrālā daļa (makula) un plakstiņu āda. UV ietekme ir kumulatīva – bojājumi uzkrājas visu mūžu un bieži izpaužas vēlākos gados.
2026. gada 17. jūnijs