Mūsu ārsti raksta par tēmām, par kurām bieži jautājat konsultācijās — simptomi, diagnostika, ārstēšana. Bez medicīnas žargona, ar konkrētiem soļiem.
Galvassāpes ir viens no biežākajiem simptomiem gan ģimenes ārstu, gan neatliekamās palīdzības praksē. Lielākā daļa cilvēku dzīves laikā piedzīvo vismaz vienu galvassāpju epizodi, bet daļai tās kļūst par hronisku problēmu, kas būtiski ietekmē darba spējas, miegu un dzīves kvalitāti. Raksts paredzēts...
2026. gada 11. marts
Ģimenes ārsts Latvijā ir galvenais kontaktpunkts pacienta ceļā veselības aprūpes sistēmā. Pie ģimenes ārsta visbiežāk sākas gan akūtu saslimšanu diagnostika, gan hronisku slimību uzraudzība, profilaktiskās pārbaudes un vakcinācija. Tāpēc jautājums par to, kad un kā iespējams mainīt ģimenes ārstu...
2026. gada 11. marts
Pēctraumatiskā stresa traucējumi (PTSD) ir psihisks traucējums, kas attīstās pēc viena vai vairāku smagi traumatisku notikumu piedzīvošanas vai atkārtotas saskares ar tiem. Tie var būt fiziska vai seksuāla vardarbība, smagi satiksmes negadījumi, kara darbība, terorakts, dabas katastrofas, pēkšņa...
2026. gada 11. marts
Traumatisks notikums ir situācija, kas rada intensīvas bailes, bezpalīdzības vai šausmu sajūtu un pārsniedz cilvēka parastās spējas tikt galā ar stresu. Psiholoģiska trauma var rasties pēc dzīvību apdraudošiem notikumiem (satiksmes negadījums, vardarbība, seksuāla vardarbība, pēkšņa tuvinieka nāve...
2026. gada 11. marts
Seksuālā vardarbība ir nopietns sabiedrības veselības un cilvēktiesību pārkāpums, kas atstāj dziļas un ilgstošas psiholoģiskas un sociālas sekas. Tā ietekmē ne tikai cietušo, bet arī ģimeni, partnerattiecības, bērnus un plašāku kopienu. Psiholoģiskās traumas bieži ir mazāk redzamas nekā fiziskie...
2026. gada 11. marts
Hormoni ir bioloģiski aktīvas vielas, ko producē endokrīnie dziedzeri (hipofīze, vairogdziedzeris, virsnieres, aizkuņģa dziedzeris, olnīcas, sēklinieki u.c.) un kas ar asinsriti nonāk mērķa audos. Tie regulē vielmaiņu, augšanu, reprodukciju, stresa reakciju, glikozes līdzsvaru un centrālās nervu...
2026. gada 11. marts
Zema pašapziņa ķermeņa izmaiņu dēļ grūtniecības un pēcdzemdību laikā ir psiholoģisks stāvoklis, kad sieviete savu mainīto ķermeni uztver kā mazvērtīgu, neglītu vai “sabojātu”, un tas izraisa emocionālu diskomfortu, trauksmi un funkcionālus traucējumus. Tas ietver negatīvu ķermeņa tēlu, samazinātu...
2026. gada 11. marts
Pēc dzemdībām sievietes organisms un psihe piedzīvo straujas pārmaiņas. Emocionāls jūtīgums, raudulība un garastāvokļa svārstības ir bieža parādība, un lielākajai daļai sieviešu tās ir pārejošas un saistītas ar tā saukto baby blues jeb pēcdzemdību skumjām. Daļai jauno māmiņu šie simptomi nepāriet...
2026. gada 11. marts
Pēc bērna piedzimšanas sabiedrība bieži sagaida, ka māte jūtas laimīga un piepildīta. Taču šis dzīves posms ir saistīts ar lielām pārmaiņām, fizisku izsīkumu un emocionālu spriedzi. Līdzās bieži apspriestajai pēcdzemdību depresijai pastāv arī pēcdzemdību trauksme – trauksmes traucējumu spektra...
2026. gada 11. marts
Pēcdzemdību depresija ir depresijas epizode, kas attīstās grūtniecības laikā vai pēc dzemdībām un izpaužas ar izteiktu garastāvokļa pazemināšanos, interešu zudumu un funkcionēšanas traucējumiem. Tā ir nopietns psihiskās veselības traucējums, kas ietekmē mātes emocionālo stāvokli, spēju rūpēties par...
2026. gada 11. marts